Zālītes un nezālītes goda vietā!

Vasara ir dabas labvēlības laiks – saulainās, garās dienas, siltie novakari un naktis – Zemesmāte mūs laipni lutina ar saviem labumiem – ogām, zaļumiem, zālītēm un nezālītēm. Izmantosim šo laiku, uzkrāsim vielas, kas palīdzēs izturēt drēgnos un krēslainos rudens mēnešus!

Lapaiņi un (ne)zāles

Bez vitamīniem lapu dārzeņi un to vērtīgās apakšīrnieces nezāles (usnes, plikstiņi, gārsas, vārpatas u. c.) satur daudz mikroelementu, aminoskābju, šķiedrvielu, cukuru un augu proteīnu (olbaltumvielas). Cilvēka organisms spēj tās viegli asimilēt un izmantot. Ne velti tautas medicīnā dažādi zaļumi tiek veiksmīgi lietoti veselības atjaunošanai un stiprināšanai.

  • Spināti tonizē organismu, uzlabo zarnu darbību, izvada sārņus. Tiem piemīt varenas spējas atveseļot organismu. Lai uzlabotu šī vērtīgā auga necilo garšu, pievienojiet svaigiem vai sautētiem spinātiem sev tīkamus garšaugus.
  • Lapu salāti, galviņsalāti stiprina nervu sistēmu, ar maigajām rūgtvielām spēcinoši iedarbojas uz aknām un žultsceļiem, tādējādi veicinot gremošanu. Tie esot labs profilaktiskais līdzeklis pret aterosklerozi un audzējiem; palīdz samazināt ķermeņa lieko kilogramu skaitu. Nervu stiprināšanai salātus (vai tēju kaut vai no pāraugušiem stublājiem) iesaka lietot pirms gulētiešanas, jo tie gādā par mierīgu miegu un tīkamiem sapņiem (ja vien neesam apēduši piedevās kaut ko apjomīgu un grūti sagremojamu).
  • Dilles – gan zaļumi, gan sēklas ļoti patīk mūsu gremošanas orgāniem. Tās pazemina un līdzsvaro asinsspiedienu, tām piemīt urīna un žultsdzenošas īpašības. Diļļu sēklu tēja (jādzer pacietīgi un ilgstoši – vismaz nedēļu vakaros) lieliski noder, ja nomoka krampji kāju muskuļos. Diļļu sēklu novārījumu vai pulveri iesaka arī lietot, lai uzlabotu ēstgribu un uzveiktu bezmiegu.
  • Pētersīļi savukārt ir vērtīgi tādēļ, ka spēj uzveikt nieru, urīnpūšļa kaites, kā arī mazināt problēmas ar kuņģi. Taču jāievēro deva, daudzums, jo šis augs ir stiprs – labāk konsultējieties ar dziednieku vai ārstu! Droši varat pamēģināt novārītu pētersīļu kompreses  nogurušiem acu plakstiņiem. Pētersīļiem piemīt spēja padarīt zobus baltākus un mirdzošākus, kā arī nomierināt iekaisušas smaganas. Ja esat cietuši no odu vai dunduru uzbrukuma, paberzējiet ar pētersīļu lakstu vīkšķi sadzeltās vietas – uztūkums un nieze drīz norims.
  • Selerijas un to brālēns lupstājs (jeb ziemas selerija) rosina ēstgribu un dzīvesprieku, labvēlīgi ietekmē vielmaiņu un nervu sistēmu. It īpaši vēlami, ja esam pārstrādājušies vai atveseļojamies pēc ilgstoša sanīkuma. Lupstāji un selerijas ir labi draugi gan sievietēm, gan vīriešiem: sievietes atgūst fiziskos spēkus un sirdsmieru, toties stiprais dzimums – gribasspēku (saprotiet, kā gribat!).
  • Koriandru lapas, kuras vairums latviešu turpina saukt svešvārdā – par kinzu. Koriandru zaļumi veicina gremošanu un spēj sadziedēt ievainojumus. Tāpat koriandru lapas un mīkstie stublāji lieti noder, ja jācīnās pret cingu (C vitamīna trūkumu) vai parodontozi. Koriandru sēklām piemīt žultsdzenošas un atsāpinošas īpašības.
  • Pienenes – gan lapas, gan ziedu kātiņus iesaka lietot uzturā, lai uzveiktu aknu, kuņģa, nieru un urīnpūšļa kaites. Apēdot trīs ziedkātiņus, mēs uzņemam dienas kalcija devu; jebkuri zaļumu kāti (tajos ir gan kalcijs, gan silīcijs) sniedz izejmateriālu mūsu kauliem un skrimšļiem.

Pieneņu sula var noderēt, ja gribam iznīcināt kārpas, varžacis un pigmenta plankumiņus. Saberztu lapu un ziedu putriņu uzliekot kā kompresi, var mazināt reimatisma un poliartrīta izraisītās sāpes. Pienenēs, tāpat, kā nātrēs, ir īpaši daudz kalcija un silīcija. Savulaik Avicenna ar pieneņu sulu ārstēja tūsku un novērsa kataraktu.

  • Skābenes uzlabo asins sastāvu un sejas krāsu, stiprina sirdi un nervus. Cītīgiem skābeņu ēdājiem nav bīstamas ne sastrēgumstundas, ne bezmiegs, ne garastāvokļa svārstības. Tomēr jāņem vērā – skābenes jāplūc pļavā vai dobē tikai līdz Jāņiem! Tātad – laicīgi tās sakaltējiet, iesāliet vai noglabājiet saldētavā, lai pietiktu pārējiem trim gadalaikiem. Vasaras otrajā pusē skābenēs, tāpat kā rabarberos, ir daudz skābeņskābes, kas ļoti slikti uzvedas, ja nav vesels kuņģis vai ir sāļu vielmaiņas problēmas.
  • Lakši – tie ar savām baktericīdajām īpašībām pārspēj savus dūšīgos radiņus – sīpolus un ķiplokus; lakšu lakstos ir sevišķi daudz dažādu vitamīnu, tai skaitā karotīna, minerālvielu, makro un mikroelementu, kas kopumā nostiprina imunitāti, atveseļo asinsvadu un nervu sistēmu. Visvērtīgākās, protams, ir jaunākās lapiņas.
  • Nātres – īstenas „universālās cīnītājas”, kas veicina brūču sadzīšanu, dzen urīnu, visnotaļ attīra un spēcina organismu; darbojas kā polivitamīni un, pateicoties lielajam kalcija un silīcija daudzumam, stiprina kaulus, matus un nagus. Noplaucētas, sasmalcinātas nātru lapas der pret aizcietējumiem, arī muskuļu spazmām, kā arī labi palīdz kā atkrēpošanas līdzeklis. Nātru kompreses (vai sulu) ārīgi lieto, lai dezinficētu brūces, apturētu asiņošanu.
  • Sīpolloki, maurlociņi lieliski noder pret avitaminozi, pārgurumu, miegainumu, ja moka reiboņi. Lociņi uzlabo ēstgribu un veicina gremošanu. Tie labi palīdz uzveikt saaukstēšanās slimības un atveseļoties no gripas.
  • Mārdadžu lapas, mīkstie ušņu ziedkāti ir sevišķi vērtīgi, jo – kā jau visi dadžveidīgie – labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un stiprina aknas, aizkuņģa dziedzeri, ir izcils kalcija un silīcija avots. Silīcijs ir galvenais būvmateriāls mūsu kauliem un skrimšļiem. Mārdadžu lapām es ar šķērēm apgriežu dzeloņainās maliņas un lieku blenderī vai kopā ar lociņiem un dillēm sagriežu uz dēlīša. Mārdadžu un ušņu lapām ir maiga, neitrāla garša, tām nav pieneņu rūgtuma. Esmu izmēģinājusi atlapotus mīkstos ušņu ziedkātus, sagrieztus gabaliņos, sautēt sviestā kopā ar sparģeļiem. Saceptus kopā ēdot, gandrīz nevar atšķirt, kura usne, kurš – sparģelis! Noriskējiet, pamēģiniet!
  • Topinambūru lapas, mīkstās galotnītes arī ir ļoti vērtīgi zaļumi, silīcija un kalcija avots. To garša ir maiga, mazliet riekstaina. Kopā ar lociņiem, pienenēm vai lapu salātiem – izcili garšīgi salāti!

Kā saglabāt zaļumu vērtīgās vielas?

Dārzeņos un zaļumos esošās minerālvielas un vitamīni ir ļoti ātri gaistošas vērtības. Tās diezgan strauji tiek noārdītas gaismas, gaisa un temperatūras ietekmē. Tādēļ tos jācenšas likt galdā, līdzko tie ievākti vai izņemti no ledusskapja. Ir četri saglabāšanas veidi: kaltēšana, saldēšana, sālīšana un arī marinēšana.

Ko darīt, lai saglabātu vitamīnus?

  • Kaltējiet sasmalcinātus zaļumus ēnainā vietā, vēlams caurvējā. Vērtību šādi zaļumi saglabās vienu gadu. Izžāvētās zālītes var samalt pulverī un noglabāt aizskrūvējamos stikla traukos.
  • Zaļos augus sasmalcinātus sālot, pietiks ar 100–150 g sāls uz kilogramu zaļās masas.
  • Marinēšanai vajadzēs 25 g sāls, 45 g cukura uz 1 litru ūdens. Tam pievienojiet ābolu vai vīna etiķi, nevis tā saucamo „pārtikas etiķi”!
  • Pirms saldēšanas zaļumus var arī nesasmalcināt, jo sasalstot tie kļūs trausli un, gatavojot ēdienu, būs viegli sasmalcināmi.
  • Lai zaļumus saglabātu ledusskapī vairākas dienas, ietiniet tos porainā papīrā un (vai) mitrā dvielītī un ievietojiet plēves maisiņā.

>>>III<<<

no žurnāla TAKA 2016.gada arhīva, sagatavoja: Gunta Burtniece

 

Jums var arī patīk