Vai ziedam ir dvēsele? Par augu spēku intervijā ar Kristīni Kalniņu.

Ogres tirgus nav tik varens kā Rīgā, bet tam ir dažas slavējamas īpatnības. Viens kungs atnesis eņģeļtauri ar dzeltenu ziedu. Otrs pārdod žeņšeņa sēklas. Bet tur – kreisajā pusē galds ar puķēm, kādas savu mūžu neesmu redzējis. Katrai klāt nosaukums, raksturojums, pamācība, kur noderīga. Eksoti, ārzemnieki no visiem kontinentiem, Antarktīdu ieskaitot. Dārznieces KRISTĪNES KALNIŅAS dārzā jau četri simti augu sugu. Jautāju, vai vērts tā censties, iepērkot svešzemniekus, ja dzimtajā dabā diezgan savējo.

Ikviens ir derīgs savā veidā. Bet – vai ikvienā Latvijas augā ir tāda vitamīnu bagātība kā zelta saknē, tāda salduma pārpilnība kā stēvijā?

Cik tad mūsu zemē ir augu sugu, kuras šeit auga pirms 5000 gadiem? Pat kalmes, kuras Līgosvētkos ienāk katrā sētā, ieradušās no svešām zemēm.

Es iepērku mātes augus pavairošanai. Jaunums manā saimniecībā ir vitamīniem bagātā godži oga.

– Vai jūsu specializācija ir ārstniecības augi?

Es tos saucu par veselības augiem. Audzēju tādus, ko var lietot gandrīz ikviens – kā slimais, tā veselais.

– Ko veselībai dod tik saldā acteku cukurpuķe (stēvija)?

Stēvija (stevia rebaudiana) nav ziemciete, tā ir modes augs. Lai būtu labums veselībai, jāiegūst liela raža. Siltumnīcā to var nogriezt trīs reizes gadā. Stēvija, lai gan asteru dzimtas augs, pēc izskata asteri nemaz neatgādina. Tās dzimtene ir Dienvidamerika, tāpēc to dēvē par acteku cukuraugu. Stēvija ir dabiskais saldinātājs, tā ir 300 reižu saldāka par cukuru. To var lietot cukura diabēta slimnieki – vienkāršākais veids – pēc garšas piejaukt ēdienam kaltētu stēviju lapu pulveri. Tējas vietā derēs lapu novārījums, bet, ņemot vērā maksimālo salduma pakāpi, vispirms izmēģiniet ar glāzi verdoša ūdens apliet tikai vienu lapiņu un ļaujiet ievilkties. Tomēr ar vienu pašu stēviju diez vai izdosies izārstēties no diabēta. Stēvija arī palīdz no organisma izvadīt smagos metālus.

– Tos izvadot arī dekoratīvie fizāļi…

Nelielie, pēc zemenēm smaržojošie, saldie fizāļu (physalis) augļi satur C vitamīnu, A provitamīnu, citronskābi, organiskās skābes, cukurus un pektīnus. Fizālis ir urīndzenošs, žultsdzenošs, tas pazemina temperatūru, aptur asiņošanu, remdina sāpes un samazina iekaisumu. Tautas medicīnā fizāļu augļu sulu izmanto ievainojumu dziedināšanai un pret ēdi, savukārt žāvētu augļu novārījumu – pret reimatismu, drudzi un elpošanas ceļu saaukstēšanos.

Vai tos var ēst arī tāpat?

Jā, tos var ēst svaigus, bet var arī žāvēt un pat marinēt. Fizzālis ir arī laba garšviela, sālot un skābējot tomātus, gurķus un kāpostus. No fizāļa augļiem var gatavot ikrus, konservēt kopā ar burkāniem, vārīt ievārījumus un kompotu. Vienīgais nosacījumus – augļi pirms lietošanas jāapskalo ar karstu ūdeni, tā atbrīvojot virsmu no lipīgās vielas. Un vēl – nav ieteicams ēst augļu apvalciņu, jo tie satur toksiskas vielas.

– Redzu uz jūsu galda tādu kā sīpolu ar neskaitāmiem lejup līkstošiem lokiem.

Tā ir kaķaste (Frutiscens Bulbine „Medicus”), Āfrikas augs. Kaķaste pārspēj alveju. Alveja atjauno gan negatīvo, gan pozitīvo, tā mīļa visiem. Kaķaste ir drošāka, tai nav lietošanas ierobežojumu. Pati lietoju kā roku krēmu, esmu mēģinājusi pat ziest uz sejas. Rokos pa zemi, bet rokas tādas, it kā neko tamlīdzīgu nebūtu darījusi. Kaķaste palīdz arī no pumpām atbrīvoties. Tai ir daudz dzinumu, tāpēc nav jābaidās kādu nogriezt.

– Ko esat iecienījusi no Latvijas augiem?

Melno plūškoku (Sambucus nigra). Tas daudzām tautām ir svēts koks. Senie latvieši ticēja, ka plūškokā apmetusies mājas labā dieviete. No ziediem gatavojam limonādi, vien jāatceras, ka ziedi lietojami tikai žāvēti. Plūškoka ziedu un augļu tēja, arī ievārījumu es ieteiktu pret saaukstēšanos – tā izsviedrē. Palīdz pret bronhītu, drudzi, reimatismu un veicina vēdera izeju. Tēju gatavo, 2 ēdamkarotes ziedu aplejot ar ½ litru verdoša ūdens un ļaujot 30 minūtes ievilkties. Uzglabā termosā, dzer glāzi dienā vai nu karstu – uzreiz, vai arī pa pusglāzei no rīta un vakarā. Tēja noteikti jādzer silta, tukšā dūšā vai 30 minūtes pirms ēdienreizes.

Vēl man ļoti patīk sparģelis (Asparagus officialis), kam pavasarī no zemes lien ēdamie dzinumi.15–16. Gs. Francijā un Vācijā sparģeļi tika audzēti dārzos kā iecienīti uzturlīdzekļi. Tie satur asparagīnu, kālija sāļus, askorbīnskābi, tiamīnu, riboflavīnu, nikotīnskābi, karotīnus. Sparģeļus izmanto, ārstējot liesas, nieru un aknu kaites, nierakmeņus, apgrūtinātu urinēšanu un urīnpūšļa iekaisumu. Ja nomoka urīnceļu iekaisums, tad gan sparģeļus ēst nedrīkst.  Vēl tos uzskata par iedarbīgu līdzekli pret impotenci. Bet lapiņas noder floristikai.

– Kāpēc apguvāt floristiku?

Līdz 30 gadu vecumam dzīvoju Rīgā un strādāju kazino. Arī tā ir liela pieredze. Redzēju, kā cilvēki degradējas. Vecāki man jautāja: „Priekš kam tev to vajag?” Bet man visu vajag! Tad mani uzaicināja uz floristikas kursiem – ziedi, zariņi, lapiņas… Un es sajutu – tas ir mans! Vienlaikus ar bērna piedzimšanu pārcēlos uz laukiem un sāku audzēt puķes. Pašmācības ceļā un ar intuīcijas palīdzību. Arī floristikā vados pēc savām nojausmām, un izrādās, ka nojautas ir pareizas. Saviem ziedu pušķiem dodu līdzi savu lādiņu, un tie attīra telpu un auru.

Kā izvēlaties, kurus augus izmantot kompozīcijās? Un kurus izvēlaties biežāk?

Es augus uztveru intuitīvi. Gadās, ka puķes runā, lūdz padzerties vai arī lai to pabaro…

Kurus izmantoju biežāk? Visus pat grūti nosaukt. Ziedošas dilles, raudeni, lavandu, ārstniecības augus. Maldīgi domāt, ka tie dziedina tikai ar ķīmisko sastāvu. Vienlīdz svarīga arī krāsa, izskats, smarža, aura, bioloģiskais lauks, pozitīvās vibrācijas. Svarīgi, lai katrs cilvēks izvēlētos tieši to puķi, kas viņu pievelk. Tad tā būs arī dziedinoša, vairos laimi kā talismans, pat aizsargās. Neskartās dabas augiem vairāk spēka, tiem vairāk jācīnās.

– Kur puķei dvēsele?

Ne saknē, ne kātiņā, bet aurā.

Manuprāt, jūsu ziediem ir svētīga aura.

Labo auru var pavairot, arī stādot kokus savas mājas apkārtnē. Mēs ar meitām vispirms iestādījām kļavu un tagad katru gadu pievienojam vēl kādus kokus. Arī koki, krūmi un dārzs ir daļa no ģimenes egregora.

– Kāds ir jūsu sapnis?

Lauku māja, dzimtas dārzs – bērniem. Man ir trīs meitas – Džeina, Laima un Anastasija. Patīk dažādība. Dažādi vārdi, dažādi viņu raksturi. Vārdus izvēlējāmies, saskaņojot ar astrologu. Astrologs teica, ka vienai raksturs būs šerpāks. Tā arī ir.

Kad gaidīju Anastasiju, mēs, tāda ezoteriķu grupiņa, braucām uz Ēģipti, uz Mozus kalnu meditēt. Bija jāatbrīvojas no nastām. Citi kāpa kalnā kopā ar kaimiņiem, es – viena pati. Grūtniecei pat bīstami, bet bija sajūta, ka mani kāds tur.

Kad piedzima Anastasija, Ēģiptes mūzikas iespaidā sāku iet uz Austrumu dejām. Jebkura sarežģīta kustība prātu sasaista, dejas palīdz to atbrīvot. Iesaku visiem dejot.

 

– Kā ir ar bērniem?

Bērniem var palīdzēt ar savu attieksmi pret dzīvi. Kā jūtas mamma, tā jūtas arī viņas bērns. Ja bērnā kaut kas nav labi, tad uzreiz skaidrs, ka arī mātē kaut kas nav sakārtots. Jāsakārto.

Savus bērnus jau no divu gadu vecuma cenšos audzināt ar izskaidrošanas palīdzību, nevis aizliedzot. Stāstot. Tas ir veselīgi.

Ja jūsu bērnam nepatīk zāļu tējas vai kāda ēdiena smarža un garša, nespiediet viņam to dzert vai ēst. Bērns instinktīvi vairās no dzēriena vai ēdiena, kas viņam nenāks par labu. Pat tad, ja teorētiski tas ir veselīgs, barojosš un vitamīniem bagāts. Bērns jūt.

– Vai ir kas, ko nepajautāju?

Pirms lietojat veselīgos, vitamīniem bagātos garšaugus lielākos daudzumos, aprunājieties ar ārstu. Noskaidrojiet, vai jums tie neradīs veselības sarežģījumus. Tas sevišķi svarīgs gremošanas trakta slimniekiem un grūtniecēm.

– Nevajagot ēst to, ko gatavojis slims, noskumis vai ļaunu vēlošs cilvēks.

Jā, un tāpat ir visās dzīves jomās, arī tirdzniecībā. Ja pārdevējs jums šķiet nesimpātisks, padomājiet, pirms iegādājieties no viņa augus. Laba zīme, ja pēc iepirkšanās pircējam tiek dots līdzi lieks stāds vai sīpols, kā arī novēlējums: „Lai labi aug!” Tam ir svētīga aura.

Visiem dabisko preparātu un ārstniecības augu cienītājiem iesaku

sanberiju. Tās ogas (arī kaltētas)  uzlabo redzi, mazina acu nogurumu, aktivizē asins apgādi, veicina gremošanu un aktivizē zarnu trakta darbību. Tās stiprina asinsvadu sieniņas, veicina asinsķermenīšu veidošanos, palīdz atgūt spēkus pēc starošanas, noder pret artrītu, artrozi, vēnu varikozi un vēnu paplašināšanos. Ārstē neirozes, galvas un locītavu sāpes, gastrītus, kolītus, cistītus, hipertoniju, stenokardiju, diabētu, nierakmeņus, krampjus, seboreju, ekzēmu, psoriāzi un glaukomu.

Pētījumi liecina, ka ogas spēj apturēt novecošanās procesus un pat cīnās ar atmiņas zudumu, redzes pasliktināšanos un kustību koordinācijas traucējumiem.

Sanberija ārstē reimatismu, osteohondrozi un astmu, uzlabo asins sastāvu, atmiņu, miegu un apetīti, atgriež jaunību un spēkus. Ogu izvilkums mazina spazmatiskas sāpes, stimulē žults izdalīšanos.

Lapām piemīt augsta pretmikrobu aktivitāte, tās novērš zarnu trakta un urīnpūšļa spazmas, mazina cukura līmeni asinīs un asinsvadu trauslumu.

Svaigas ogas sajauc 1:1 ar rūgušpienu un liek pie strutainām brūcēm, ēdēm, augoņiem. Sulu atšķaida ar ūdeni (1:3) un skalo iekaisušu kaklu.

Rozmarīnu – tas ir ne tikai dekoratīvs, bet arī vērtīgs veselības stiprināšanas nolūkos: samazina holesterīna līmeni asinīs, iedarbojas uz iekšējiem orgāniem. Ieteicams lietot pie žultsceļu un aknu problēmām, gremošanas traucējumiem un sievietēm klimaksa periodā: 1tējkaroti sausu lapiņu aplej ar ½ l verdoša ūdens, ļauj pusstundu ievilkties. Dzer pa 50 ml trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Turklāt tas ir arī ģimenes laimes un saticības simbols.

Raudenē esošās vielas cīnās pret infekcijām kā antibiotikas. Tēju lieto dažādu nopietnu iekaisumu ārstēšanā un sievietēm hormonu līdzsvara regulācijai organismā.

Pupumētra  der kā zāles – palīdz labāk sagremot barību. Nogalina kaitīgās baktērijas (LINEKSa vietā) un parazītus organismā. Ja ir vēdera problēmas, var lietot kā tēju.

Zinātnieki uzskata, ka jaunību palīdz saglabāt antioksidanti, un tieši par tādu var uzskatīt pupumētru.

Kaķaste ar lapu šūnsulu ārstē čūlas, pinnes, apdegumus, iekaisumus un sausu ādu, tā noņem niezi, apsārtumus pēc insektu kodieniem. Pirmās palīdzības līdzeklis bērnu ikdienas skrāpējumiem, labs krēms rokām, jo padara ādu samtaini mīkstu un arī ātri iesūcas tajā.

Dažas svaigas lapas aplej ar verdošu ūdeni un lieto pie klepus, saaukstēšanās un artrīta.

Ehinācija nostiprina imūnsistēmu, palīdz ārstēt gripu un locītavu slimības. Tā ir dabisks antibiotiķis.

Tinktūru pagatavo: 50 g sasmalcinātas saknes aplej ar 450 g degvīna un ļauj nostāvēties 20 dienas tumšā vietā. Lieto pa 20–30 pilieniem trīs reizes dienā.

Citronzāle lieliski uzlabo koncentrēšanās spējas. Stimulē elpošanas centra darbību, asins un limfas cirkulāciju, veicina muskuļu izturību, regulē vielmaiņu. Lieto toksīnu izvadīšanai no organisma, aknu attīrīšanai, nieru un zarnu darbības uzlabošanai. Citronzāle veicina gremošanu. Tēja ir labs līdzeklis cīņā pret saaukstēšanos un iesnām, to iesaka dzert kopā ar krustnagliņām. Izraēlas zinātnieki atklājuši, ka citronzāle satur vielas, kas palīdz iznīcināt ļaundabīgo audzēju šūnas, tādēļ aicina lietot citronzāles tēju cilvēkiem, kam tiek veikta ķīmijterapija.

Smaržīgo rūtu lieto histērijas, krampju un audzēju ārstēšanā, kā līdzekli pret fizisku un garīgu pagurumu. Tēja pazemina asins spiedienu, nomierina, stiprina asinsvadu un kapilāru sieniņas. Uzlabo vielmaiņu un asinsriti ķermeņa lejasdaļā. Tēju lieto klimaksa periodā, tā palīdz ārstēt impotenci.

Agrāk uzskatīja, ka pietiek uzturēties pie auga un sajust tā smaržu, lai cilvēks justos stiprāks un atbrīvotāks no garīgās un fiziskās pārslodzes. Ir ticējums, ka tur, kur aug rūta, nelien čūskas, un tā atbaida arī mušas.

Uzmanību! Rūta jālieto mazās devās – lielās devās augs ir indīgs. Nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Garšaugu recepte veselībai

100–200 g olīveļļas nedaudz uzsilda līdz 40–50 °C un ielej stikla burkā, kurā pirms tam ievietotas sagrieztas bazilika lapas ar ziediem. Aizvāko un noliek tumšā vietā uz vienu mēnesi, pēc tam izkāš. Bazilika vietā var būt arī jebkurš garšaugs pēc jūsu gaumes. Šo eļļu lieto uzturā, pievienojot salātiem un citiem ēdieniem.

Būsim veseli, stipri, spēcīgi, mierīgi un jauni!

 

/žurnāla ‘Taka” 2013. gada arhīvs, autors: Jānis Arvīds Plaudis/

Jums var arī patīk