Tradīcijas. Kā līgot ?

Sācies līgošanas laiks, kas turpinās līdz Pēterdienai, kad dzeguze beidz kūkot. Senāk liela līgošana bija no jaunajiem Jāņiem līdz Pēterdienai; Zāļu diena, Jāņu vakars un Jāņu diena – īstie svētki ar īpašām līgotnēm jeb Jāņa dziesmām.

Līgotāju pulks izvēl sācēju jeb sīko dziedātāju. Tā ir viena no labākajām dziedātājām, kam bagāta dziesmu vācelīte un laba, skaņa balss, valodiņa. Sācēja katru dziesmu uzsāk un viena pati izdzied pirmo rindiņu. Tad visi pulkā to pašu dziesmu atkārto un arī vēl nākamo rindiņu divkārtīgi izdzied. Piemēra pēc:

 

sācēja:              Lītiņš lija Zāļu dienu, līgo! līgo!

visi kopā:         Lītiņš lija Zāļu dienu, līgo! līgo!

                        Lītiņš Jāņu vakarā, līgo!

                        Lītiņš Jāņu vakarā, līgo!

 

sācēja:              Jāņa bērni nomirkuši, līgo! līgo!

visi kopā:         Jāņa bērni nomirkuši, līgo! līgo!

                        Jāņa zāles lasīdami, līgo!

                        Jāņa zāles lasīdami, līgo!

 

Kad saule norietēja, iededza jāņuguni kā attīrošas gaismas un ceļa rādītāja simbolu.

Senču ieražās minētas trīs veidu jāņugunis. Ģimenes vai saimes lokā iekurtajam sārtam piemita intīms vai personisks raksturs. Kad tā apdzisa, kalnā pacēla pūteli (pūdeli) – sveķu vai darvas muciņu, lai uguns spīdētu plaši un tālu, tā paužot, ka tur gaida jāņabērnus. Kad tie atnāca, iekūra trešo ugunskuru, kam dejoja apkārt un lēca pāri. Visspēcīgāk uz ļaudīm iedarbojas intīmais vai rituālais ugunskurs.

Imitējot Saules ceļu, no kalna lejā ripināja ugunsratu. Šis rituāls attīra un vairo sapulcējušos cilvēku enerģiju, jo saulgriežu (dabas maksimuma) laikā sarosās arī melnie spēki, taču augsti paceltā jāņuguns no tiem pasargā. Līgošana parasti turpinājās visu cauru nakti. Ir vairāku nozīmju līgodziesmas: Jāņa daudzināšanas un malu aplīgošanas, Jāņa tēva un mātes godināšanas, savstarpējās aplīgošanas, kas var izvērsties īstā dziesmu karā, divi līgotāju pulkiem sacenšoties atjautībā un dziesmu zināšanā.

Vietās, kur tas iespējams, notika arī rituāla deja ap ozolu. Tāpat kā malu aplīgošana un vainagu nēsāšana deja ap ozolu veicina auglību un nes svētību. Dainās nav precīzu ziņu par šīs dejas soļiem; domājams, ka tā nav pāru deja, drīzāk dejotāju virkne, kas vijas apkārt ozolam.

Ja Līgo vakarā nav iespējams izbraukt dabā, mājās iededz sveci. Parafīna sveces liesma saistīta ar zemes enerģētiku, vaska – ar garīgo enerģiju, tāpēc vislabāk dedzināt abu materiālu sveces.

Jāņu nakts līksmībā un rituālos vēlams piedalīties ikvienam, bet jauniem cilvēkiem Jāņu nakts ir sevišķi nozīmīga, domājot par mūža drauga lūkošanu, jo Jāņi ir ziedu un mīlestības laiks!

>>>III<<<

Raksts no žurnāla TAKA arhīva – “Kā līgot? (Pēc Blauberga)

Atbalsti mūsu darbu, iegādājoties žurnāla TAKA drukātos numurus vai abonē! PALDIES!

Jums var arī patīk