TAKAS pavasara numurs

uz Takas VĀKA: Glezna “Meža māte” :  Pie manis ieradās pēc diezgan ilga radoša sasaluma, kas likumsakarīgi iestājās līdz ar dēliņa piedzimšanu. Silta, dzīva un šķietami naiva Meža māte nostājās uz audekla un mēmi paziņoja – tāda es esmu, patīk tev tas vai nē. Man gleznošana ir viens no izpausmes veidiem, kas ļauj nepastarpināti sajust Dievu, izprast radīšanas brīnumu un māca pieņemšanu un cieņu, ko ikdienā ik pa laikam gadās aizmirst, jo prātam patīk visu kontrolēt un izdomāt savas spēlītes. Vairāk manus darbus var aplūkot Facebook lapā Hasinta art, tur varēs sekot līdzi arī jaunumiem, kuri briest, jo ledus ir sakustējies.” Aija Suveizda Smit

SATURS:  TAKA pavasarī –>

4. Viedums no līdzībām.
6. Jaunās enerģijās esot. Par Upura apziņu mūsos un spēku radīt.

“Kad izspēlējas upuris un grib, lai uzskati, ka tev nav, tu nevari, tu neesi sagatavots, citi nav sagatavoti, tu nesaņem, tu nezini, tu neesi pelnījis… apstājies. Viss, ko tu dari, tajā frekvencē nepalīdz. Un reizēm tu pat nespēj to apturēt, jo tam vajag izspēlēt Upura lomu un vienkārši atstāt tavu ķermeni. Vai nu tu vari to apturēt, vai ne, ir kas tāds, ko vienmēr vari darīt. Novērot. Apzināties. Atpazīt upura frekvenci. “

10. MĪLESTĪBA. LIELA. Intervija ar Lauru Vinogrādovu.

” Cik Tev tajā laikā bija gadu?

Es sāku iet skolā. Naudai pēkšņi bija ļoti liela nozīme. Varbūt tas pamodināja cilvēkos īpašības, kas agrāk bija mazāk izteiktas? Man kā bērnam likās, ka nozīme ir dzejai, dabai, bet 90tajos, šķiet, nauda kļuva svarīgāka par visu. Es nesaku, ka maize nav svarīga, bet manuprāt tikpat svarīgi ir, lai cilvēks paceļ galvu un paskatās uz kokiem, lai paskatās saulrietu un nodzied dziesmu. Man negaršotu maize, ja man atņemtu dziesmu vai koku.”

16. Dabas veltes pavasara mēnešos.

” Ja vēlies atjaunot asins sastāvu un veicināt galvas smadzeņu apasiņošanu, dodies uz mežu mieloties ar lazdas pumpuriem. Tos var savākt un svaigus sajaukt kopā ar medu. Šajā laikā ievācams arī teicamais „asinsvadu dakteris” – lazdas miza.”

20. PIRTS – dabisks un dziedinošs instruments sevis iepazīšanā.

” Kā sevi sagatavot iešanai pirtī?

Es aicinu katru sev uzdot jautājumus: „Cik lielā mērā es esmu gatavs iepazīt sevi? Cik lielā mērā es esmu gatavs mainīties? Cik lielā mērā es esmu gatavs uzņemties atbildību par savu dzīvi? Cik es uzticos sev?”  Arī tad, ja atbilde uz visiem jautājumiem ir, piemēram, „mazliet”, jāsāk ar to, un transformācijas process būs sācies. Pirts sākas ar uzticību sev un savām sajūtām. Šo prasmi var trenēt ikdienā, ik pa laikam sev pajautājot, ko es šobrīd jūtu, nevis domāju, bet tieši jūtu. Ja es uzticos sev, tad uzticēšos arī citiem cilvēkiem, dzīvei un pasaulei vispār.”

24. Dzīvot Zemes informatīvajā laukā. Intervija ar Elmāru Orleju.

“Viena liela tēma, par ko gribēju jautāt, ir organisma attīrīšana.

Tuvojas Lieldienas, un tieši tagad ķermenis ir jāattīra. Mēs te runājām par neredzamo daļu, bet redzamā ir mūsu ķermenis, iekšējie orgāni. Es saku, ka ķermenis ir mūsu mājas, jo es nedzīvoju dzīvoklī vai villā jūras krastā, – tas neesmu es. Es esmu tas, kas ir mana dvēsele, un tā dzīvo manā fiziskajā ķermenītī – tas ir gars, manas domas, emocijas, jūtas, apziņa. Un šīs mājas ir jākopj. Bet daudzi to nedara. Šīs mājas ir, protams, jāaprūpē no ārpuses – mēs ejam dušā vai vannā. Bet kas tur iekšpusē ir? Kad sāk parādīties uz ādas visādi izsitumi, izaugumi, nāk nepatīkama smaka no sviedru dziedzeriem, kas attīra organismu, tikai tad mēs varbūt sākam domāt un ejam pie dakteriem – tikai tad, kad nāk sāpju signāls smadzenēm. Līdz tam mēs priecājāmies par dzīvi – ēdam un dzeram visu pēc kārtas, nedomājot, kā būtu labāk.”

29. Dvēseles un ķermeņa svētki. Atslodzes dāvanas.

Anita Kreicberga, bloga www.ramtairiti.lv veidotāja

Es uz jebkuru saslimšanu skatos tādā trīsdimensiju formātā. Pirmkārt, tas ir viss, ko mēs domājam, kā mēs uztveram sevi un pasauli. Otrkārt, tas ir viss, ko mēs ēdam, cik daudz ēdam, kad un kā to darām, un vai ļaujam organismam pašam restartēties, lai regulētu visus procesus. Respektīvi vai ieturam atslodzes dienas vai periodus. Treškārt, tā ir vide, kurā mēs atrodamies, gaiss, kuru elpojam, apģērbs, kuru velkam, cilvēki, kuri ir mums apkārt.”

32. Ir jāmāk sevi pasargāt. Intervija ar sertificētu klīnisko imunologu Dr. Lauri Līcīti.

“-Tūlīt, tūlīt klāt jau pavasaris, un dabā sāk mosties arī ērces. Runājot par ērču encefalīta vīrusu – vai cilvēkam piemīt dabiskās spējas ar to cīnīties?

Dabisko spēju cīnīties nosaka konkrētu antivielu daudzums, ko var noteikt asins analīzēs. Ja pret šo vīrusu ir antivielas, esam neuzņēmīgi jeb imūni. Ja šo antivielu nav, esam uzņēmīgi. Ir daudzas baktērijas un vīrusi, ar kuriem saskaroties, imūnā sistēma neizstrādā pietiekamā daudzumā atbilstošās antivielas. Viens no tādiem ir ērču encefalīta vīruss. Ja organisms nav spējīgs pats sevi aizsargāt, tiek meklēti veidi, kā šo imunitātes veidošanos ierosināt citā ceļā, ar citām metodēm, piemēram, vakcinējoties. Taču, runājot par vakcināciju pret ērču encefalītu, uzskatu, ka pilnībā pietiek to darīt pēc atvieglotā tipa vakcinācijas grafika. Agrāk viens no ražotājiem ieteica vakcinēt trīs reizes, ar intervālu – pieci gadi. Tad, pēc vairākiem gadiem, pamatojoties uz daudzu imunologu iebildumiem, pārgāja uz divām reizēm. Patiesībā pilnīgi iespējams, ka pietiktu pat ar vienu reizi. Protams, katrs gadījums jāskata individuāli, bet, ja indivīdam veidojas stabils antivielu titrs pēc vienas reizes, neuzskatu, ka viņu vajadzētu vakcinēt vēl.”

37. Homeopātiskā kosmētika – ne tikai lutina ādu, bet arī dziedē.

“-Kā darbojas homeopātiskā kosmētika?

Lai cilvēks labi justos, ir labi jājūtas arī ādai. Ikdienā āda tiek pakļauta ārējās vides ietekmei. Saule, vējš, aukstums vai karstums padara to raupju, sausu, jūtīgu. Arī vecums ienes savas korekcijas. Ap 30 gadu vecumu āda sāk zaudēt elastību. Šūnas izjūt oksidatīvu stresu, uzkrājas brīvie radikāļi, kā rezultātā šūnu funkcionālā mazspēja rada ādas novecošanos. Āda kļūst plānāka, sausāka, lēnāk atjaunojas, veidojas krunciņas, un arī gravitācija dara savu.”

38. Tagadnes atnākošie bērni. Saruna ar Daci Straumi.

“Arvien vairāk bērnu neiederas – negrib vai nespēj iekļauties esošo sistēmu ietvarā, visbiežāk izpaužot to caur uzvedības problēmām, nesekmību vai fiziskiem simptomiem. Vairāk tiek diagnosticēts bērnu ar īpašām vajadzībām, bērnu, uz kuriem attiecināmi klīniski funkcionēšanas ierobežojumi – autisma iezīmes, hiperaktivitāte, uzvedības deficīta sindroms. Kāds šīs parādības saista ar sabiedrības un vides degradāciju, kāds – ar iekšējas evolūcijas nepieciešamības impulsu, vai ar abām šīm kustībām vienlaicīgi. Jo krīze vienmēr ir iespēja, jaunveidojuma dzimšanas priekšvēstnesis. Saglabājas jautājums: kā tajā būt mums, pieaugušajiem, – vecākiem, speciālistiem, bērnu līdzgājējiem? Ko mainīt, uz ko fokusēties, ar ko sākt? Šīs un saistītās tēmas iekustinājām sarunā ar Daci Straumi, kura ikdienu velta daudzpusīgām sadarbības formām ar dažādu vecumposmu cilvēkiem, izzinot pašu cilvēku, būtību, dzīves situāciju cēloņus un risinājumus progresīvu dzīves rezultātu sasniegšanai.”

42. SKAŅA. Sava instrumenta radīšana kā transformācija.

” Šobrīd Latvijā populārākie instrumenti, kurus var radīt paša rokām ir kokle un bungas. Iespējams šajā pavasarī arī Tu vēlēsies radīt savu instrumentu vai iegādāties jaunu, lai vai kā, lai šie divi pieredzes stāsti kalpo kā iedvesma un iedrošinājums uzsākt ceļu pretī skaistam duetam, ko veidos cilvēks un viņa instrumenta skaņa.”

46. Dziedināšanās. DIEVA AUGI. “Dvēseles liāna”- AJAVASKA.

“…Spānijas zinātniski pētnieciskās programmas, kas pēta ajavasku, tās ietekmi un iedarbību uz cilvēka struktūru un organismu. Šī 36 mēnešu zinātniski pētnieciskā programma ar Veselības ministrijas atļauju notiek ļoti zināmā Spānijas slimnīcā Sant Pau. Šajā programmā ir iesaistīti daži desmiti brīvprātīgo, un to vada katalāņu farmakologs, ārsts Džordi Riba (Jordi Riba) – viens no zināmākiem cilvēkiem, kurš pēta psihoaktīvās vielas un ir veltījis visu savu dzīvi ajavaskas ietekmes uz cilvēku pētīšanai.”

50. Savu TAKU gājēji. Ciemos Latgalē. AMARANTS.

“Spēka grauds! Grauds ar dvēseli. Mūžīgais zieds, kas nekad nenovīst. Olbaltumvielu noliktava. Gadsimta atklājums. Šodienas un nākotnes kultūra. Nozīmīgs augs kulinārijā mūsdienu pasaulē cilvēkiem ar celiakiju, jo amarants nesatur glutēnu. Santa parādīja arī bildes, kurās spēka augs amarants izskatījās patiesi diži; padalījās ar receptēm. Šai dienā es tiku arī pie krāšņā amaranta sēklām.”

52. Permakultūra. Viedā saimniekošana Latvijā.

“Raķetes krāsnis, Hobitu namiņš un paugurdobe – vai tā ir kāda teiksmaina vieta vai realitāte? Izrādās, jau vairāk nekā piecus gadus Smiltenes pusē, Lejas Varicēnos, saimnieko ģimene, kas savā lauku setā eksperimentē un pielieto permakultūras praksi. Taču šī nav vienīgā šāda veida saimniecība. Tādas vietas Latvijā ir vēl un rodas arvien vairāk. Smiltenes novadā ir vēl viena saimniecība – atvērtā saimniecība Zadiņi, kas organizējusi jau divus no pieciem Permakultūras festivāliem. Festivāla tradīciju pirms pieciem gadiem uzsāka Ambeļu pagasta Putānos, tad festivāls atceļoja uz Lejas Varicēniem un Zadiņiem un šogad tiks rīkots Liepājas pusē, Gramzdas pagasta Līgotnēs. Festivāls plānots no 9.–11. augustam. Šajā festivālā gaidīts ikviens interesents, lai uzzinātu vairāk par permakultūru, dalītos savā pieredzē un apgūtu jaunas prasmes daudzajās darbnīcās. Par pasākumu vairāk variet lasīt Permakultūras biedrības mājaslapā: http://www.permakultura.lv/”

56. Dzīvesstils. Māksla dzīvot ilgi un laimīgi dažādu tautu skatījumā.

“Kas ir laime? Psiholoģijas vārdnīca sniedz skaidrojumu, ka laime ir visaugstākais cilvēka apmierinājums ar dzīvi. Laime ir dzīves mērķis, dzīves jēga un sociālā vērtība. Savukārt priekšstati par laimi ir kultūras nosacīti un būtiski atšķiras dažādās sabiedrībās. Ņemot vērā šo uzskatu lielo sociālo nozīmi, pēc tās mēs varam arī raksturot attiecīgo kultūru. Šajā rakstā apskatīsim dažādu kultūru laimes noslēpumus, un ko mēs katrs varam mācīties un aizgūt no citām tautām, un ieviest savā ikdienā.”

62. BIODEJA. Saruna par biodanzu ar festivāla skolotājiem. VII Baltijas Biodanza festivāls “Viva la Vida”.

“Biodeja jeb tās oriģinālais nosaukums „biodanza” ir veidots no diviem vārdiem: „bio” – dzīve, „danza” – deja vai jēgpilna kustība. Pavisam drīz no 22. līdz 24. martam Rīgā notiks 7. Baltijas Biodanza festivāls “Viva la Vida”, kurā ikviens interesents ir aicināts iepazīt šo neparasto un iedarbīgo metodi gan caur teorētiskajiem aspektiem, gan pieredzot praktiski. Biodanza ir ceļš uz jaunām zināšanām, veselību un dzīves labizjūtu; tā ir daudz vairāk nekā deja to nevar izstāstīt tikai ar vārdiem, tā ir jāpieredz tāpat kā dzīve, kā mīlestība.

Pirms paša festivāla uz sarunu par biodanzu aicinājām festivāla skolotājus – Dr. Altair de Almedia (Lielbritānija), Dr. psych. Alejandra Villegas (Spānija) un Prof. Dr. habil. Marcus Stueck (Vācija).”

 

>>>III<<<

Ja vēlies iegādāties žurnāla PAVASARA numuru, un/vai arī abonēt TAKA 2019.gadam, raksti: zurnals.taka@gmail.com

 

RĪGĀ žurnālus var iegādāties:

Veikals RUDRA yoga & healthy food store, Skolas iela 31 (https://rudra.lv/)

Veikals un baha ziedu terapijas centrs „Ziedu enerģija”,  Graudu iela 61C (http://ziedu-energija.lv)

 

Jums var arī patīk