Holesterīns – ar un bez tā

IZZIŅA: Holesterīns. No grieķu chole – „žults” un stear – „tauki”.

Holesterols ir ciklisks spirts, kas atrodas dažos lipīdos; balta un kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī, bet organiskos šķīdinātājos. Atrodams visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās, kā arī asins plazmā (150–250 mg%). Daudz tā ir treknos, žāvētos produktos, majonēzē, garnelēs, olas dzeltenumā. Mūsu platuma grādos 60% pieaugušo cilvēku ir paaugstināts kopējais holesterīna daudzums asinīs (pārsniedz 200 mg/dl), jo sevišķi bīstami tas ir tad, ja tā dēvētais „ sliktais” ir vairākumā (aptuveni 55%) – tad palielinās nopietnu sirds-asinsvadu slimību risks. 

Turpināt lasīt "Holesterīns – ar un bez tā"

Iesim tālāk par šķīvi! Apzinātā ēšana.2daļa

Iepriekšējā rakstā uzsākām tēmas APZINĀTA ĒŠANA iztirzāšanu. Pievērsāmies apzinātības vēsturiskajam aspektam, konstatējām, cik gan ļoti savā ikdienas skrējienā esam pakļauti automātiskām darbībām un cik svarīgi ir atšķirt ēšanu uzturam no ēšanas baudai. Aktualizējām moto: „Pamani iepauzē atbildi!” nozīmīgumu, jo, piekopjot apzinātību, uzsvars tiek likts uz atstarpes jeb telpas veidošanu, kas ir mirklis starp stimulu un atbildi, kur izvēlamies labāko lēmumu pašreizējam brīdim. Tas, ēdot apzināti, ir neizsakāmi svarīgi.

Šomēnes turpināsim rakt vēl dziļāk un uzzināsim, kas ir stress un kāpēc nereti to apēdam, kāpēc diētas nestrādā, kā ceļā uz apzinātu ēšanu var palīdzēt meditācijas un kā tās maina smadzeņu struktūru.

 (raksta pirmā daļa – http://baltataka.lv/apzinata-esana-labakas-rupes-par-sevi/  ) 

Turpināt lasīt "Iesim tālāk par šķīvi! Apzinātā ēšana.2daļa"

Hroniskā noguruma sindroms

Daudz strādājot un neatvēlot laiku atpūtai, nereti pasliktinās miega kvalitāte. Jau no domas vien, ka atkal jādodas uz darbu, sagriežas galva un apšķeb dūša, jūtamies slikti ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Nav vairs entuziasma tikties ar cilvēkiem – kolēģiem, klientiem, pat draugiem; vēlme pēc socializēšanās mazinās. Ja šāds stāvoklis ilgst vairākus mēnešus, saprotam, ka kaut kas vairs nav kārtībā. Jā, ar prātu saprotam, ka jāiemācās pārorientēt savu uzmanību no darba uz atpūtu daudz dinamiskāk, taču ķermenis protestē. Arī ģimenes dzīves pienākumi, attiecības, bērnu audzināšana un atbildība darbā prasa savas nervu šūnas, laiku un kontroli. Kā lai izkļūst no šī „vāveres riteņa”? Nākas atskārst, ka mūs tik tiešām ir pārņēmis hronisks nogurums. Turklāt tā nav tikai moderna slimība, bet gan skaudra realitāte, ar ko ikdienā mēdz sastapties vairākums no mums.

Turpināt lasīt "Hroniskā noguruma sindroms"

Apzināta ēšana – labākās rūpes par sevi. 1.daļa

Konsultē ārste, apzinātas ēšanas trenere, stresa menedžmenta konsultante Inese Millere (www.kaneapeststresu.com) un psiholoģe Kristīne Šterna (www.domuspeks.lv)

 

Lai uzzinātu ko vairāk par apzinātu ēšanu, uzrunāju Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo licencēto apzinātas ēšanas treneri dr. Inesi Milleri. Tieši viņa pirms apmēram 10 gadiem ieviesa latviskojumu – apzināta ēšana (mindful eating) un tagad regulāri dalās ar vairāku gadu desmitu garumā iegūtām zināšanām 9 nodarbību kursā „Kā neapēst stresu”. Apzināta ēšana kā prakšu un metožu kopums ieved mūs brīnišķīgā pašatklāsmes procesā, kas paver ceļu uz daudz kvalitatīvākām un priekpilnākām attiecībām ar ēdienu un rūpēm par sevi.

 

Turpināt lasīt "Apzināta ēšana – labākās rūpes par sevi. 1.daļa"

Ēdiens ir mūsu zāles

Lai mūsu organisms spētu normāli funkcionēt, pH līmenim ķermenī (asinīs) jābūt robežās no 7,36 līdz 7,44. Ja šis rādītājs ir zemāks vai augstāks, organisms kļūst par labvēlīgu vidi dažādiem parazītiem, sēnītēm, baktērijām, tārpiem, vīrusiem un vieglāk pakļaujas saaukstēšanās saslimšanām. Ilgstoša skāba vide ķermenī izraisa bronhiālo astmu, autoimūnas saslimšanas, locītavu kaites, vairogdziedzera slimības un pat vēzi. Tas, cik skābs vai sārmains ir mūsu ķermenis, ietekmē mūsu pašsajūtu. Citiem vārdiem sakot – joki mazi.

Turpināt lasīt "Ēdiens ir mūsu zāles"

Jaunās medicīnas koncepcija. Ja uzturs ir pareizs, tad zāles nav vajadzīgas, bet, ja ēdat nepareizi, tad zāles jums nepalīdzēs.

Mūsdienu akadēmiskā medicīna bāzējas uz diviem pamatpostulātiem: racionāli sabalansētais vai, vienkārši runājot, jauktais uzturs un – alopātiskās (ķīmisko preparātu) medicīnas teorija. Abas šīs teorijas radušās 20. gadsimtā – visparadoksālākajā laikā cilvēces vēsturē. Nav šaubu, ka, neskatoties uz progresu fiziskās pasaules izzināšanā un augsto tehnoloģiju izstrādāšanu, šis gadsimts bija diezgan noraidošs pret humānisma idejām un pasaules uzskatu vienotību. Tieši šajā laikā tika radīts visspēcīgākais nāvējošais ierocis – atombumba.

Taču ne mazāk bīstamas ir divas vispārpieņemtas zinātniskās tēzes:

Turpināt lasīt "Jaunās medicīnas koncepcija. Ja uzturs ir pareizs, tad zāles nav vajadzīgas, bet, ja ēdat nepareizi, tad zāles jums nepalīdzēs."