Hroniskā noguruma sindroms

Daudz strādājot un neatvēlot laiku atpūtai, nereti pasliktinās miega kvalitāte. Jau no domas vien, ka atkal jādodas uz darbu, sagriežas galva un apšķeb dūša, jūtamies slikti ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Nav vairs entuziasma tikties ar cilvēkiem – kolēģiem, klientiem, pat draugiem; vēlme pēc socializēšanās mazinās. Ja šāds stāvoklis ilgst vairākus mēnešus, saprotam, ka kaut kas vairs nav kārtībā. Jā, ar prātu saprotam, ka jāiemācās pārorientēt savu uzmanību no darba uz atpūtu daudz dinamiskāk, taču ķermenis protestē. Arī ģimenes dzīves pienākumi, attiecības, bērnu audzināšana un atbildība darbā prasa savas nervu šūnas, laiku un kontroli. Kā lai izkļūst no šī „vāveres riteņa”? Nākas atskārst, ka mūs tik tiešām ir pārņēmis hronisks nogurums. Turklāt tā nav tikai moderna slimība, bet gan skaudra realitāte, ar ko ikdienā mēdz sastapties vairākums no mums.

Turpināt lasīt "Hroniskā noguruma sindroms"

Mūzikas ietekme uz psihi

 

 

Par mūzikas ietekmi uz cilvēka psihi runā daudzi: zinātnieki, mūzikas terapeiti, mūzikas pedagogi, psihologi, ājurvēdas speciālisti, šamaņi, teologi un citu sfēru pārstāvji. Pamatojoties uz pētījumiem, pastāv dažādi uzskati un viedokļi par šo tēmu, taču secinājums gandrīz visiem ir viens: mūzikai ir dziļa ietekme uz cilvēka psihi, viņa emocijām, ķermeni un bezapziņu, kā arī veģetatīvo nervu sistēmu – mūzika spēj palielināt vai samazināt spriedzi un trauksmes sajūtu. Tā ir sava veida dziedinoša emociju valoda, kas ietekmē cilvēka noskaņojumu. Klausoties mūzikas skaņās, cilvēks kavējas atmiņās, atpūšas, relaksējas vai – tieši pretēji – uzmundrina sevi.

Turpināt lasīt "Mūzikas ietekme uz psihi"

Deja kā dzīve, dzīve kā deja

Vārds „biodeja” skan visai ezoteriski, vai ne? Taču patiesībā tā ir ļoti dabiska un dvēseliska dzīves deja, kurā griezties spēj ikkatrs no mums. Biodeja māca vērot un saskatīt dzīvības procesus dabā – tur viss notiek secīgi – no sēklas izaug trausls asniņš, tikai pamazām kļūstot par koku. Ir vajadzīgs laiks, lai tas sāktu ziedēt un nest augļus. Tāpat ir ar katru vērtīgu, svētīgu lietu, ko sākam darīt. Nepieciešams laiks un pacietība. Topošā biodejas skolotāja Antra Sloka-Jakovļeva stāsta, ka Latvijā iknedēļas nodarbības biodejā cilvēkiem tiek piedāvātas tikai ceturto gadu. Koks nupat sācis veidoties, tāpēc ziedi un augļi vēl priekšā. Uzzināsim ko vairāk par šo īpašo dzīves deju – BIODEJU!

Turpināt lasīt "Deja kā dzīve, dzīve kā deja"

Sperot soli pretī savai sirdsbalsij. Intervija ar Ingu Karpiču

/Žurnāla ‘Taka” 2016.gada arhīvs, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Lai gan lielākoties cenšamies dzīvot visai vienmērīgi un bez īpašiem satricinājumiem, dzīve mēdz piedāvāt savas korekcijas. Ja esam novirzījušies no savas sūtības – kā dēļ esam ieradušies uz šīs Zemes –, tad pēkšņas un krasas pārmaiņas, kas piespiež daudz ko mainīt sevī un apkārtnē, izgaismo ceļu atpakaļ pie sava pirmsākuma. Vai šo iespēju izmantojam, tas paliek mūsu pašu ziņā.

Dziedātāja INGA KARPIČA ir piedzīvojusi atklāsmju posmu, kā rezultātā, ļaujoties notiekošajam, viņas dzīve pilnībā mainījās. Īstais laiks un vieta spēj atraisīt visspēcīgākās emocijas un enerģijas, kurām grūti pretoties. Ingas glābiņš, dzīves enerģijas un spēka avots nu jau vairākus gadus ir mūzika un tās vibrācijas. Īpašu saikni viņa radusi arī ar latviešu tautasdziesmām.

Turpināt lasīt "Sperot soli pretī savai sirdsbalsij. Intervija ar Ingu Karpiču"