L A V A N D A

Ieskats vēsturē

Ziedošā krūma dzimtene atrodas pie Vidusjūras. To plaši audzēja Dienvidfrancijas un Itālijas apgabalā, tagad kultivē visā pasaulē, bet vislabākā kvalitāte iegūstama augstākajās un ar sauli bagātākās vietās audzētai lavandai. Tās nosaukums cēlies no latīņu vārda lavare – mazgāt. Viduslaikos šo augu bija iecienījuši senie romieši un grieķi, kas izmantoja to ķermeņa kopšanai gan pirtīs un aromātiskās vannās, gan veļas mazgāšanai. Sauso lavandu tās maģisko īpašību dēļ stiprināja pie mājas ieejas durvīm kā sargātāju un kvēpināja kā ziedojumu dieviem. Dienvidāfrikā sievietes to izmantoja, lai aizgainītu vīru dusmas. Laikam ritot, lavanda kļuva ne vien par mīlestības, skaistuma un izsmalcinātības simbolu, bet plaši tika izmantota dekoratīviem mērķiem kosmētikas un smaržu ražošanā, kulinārijā, kā arī arī kalpoja kā lielisks veselības avots.  Vērtīga ir lavandas ēteriskā eļļa, lapas, ziedi, novārījumi, kaltējumi, tas ir viens no populārākajiem un mūsdienās aktīvi izmantojamiem ārstniecības augiem.

Lavandas ārstnieciskās īpašības

Turpināt lasīt "L A V A N D A"