Citi bērnu izglītošanās ceļi, to priekšrocības un trūkumi. 2.daļa. PIEREDZE

Pierastais ģimenes ikdienas modelis ir šāds: vecāki dodas uz darbu, bērni – uz bērnudārzu vai skolu, un visi satiekas tikai rīta steigā un vakara nogurumā. Cik kvalitatīva šādā modelī ir ģimenes dzīve, savstarpējās attiecības, bērnu izglītošanās, raugoties uz vecākiem, viņu dzīvi un attiecībām? Cilvēki, kuri iedziļinās šajā jautājumā, bieži vairs nespēj iedomāties savu dzīvi ierastajos rāmjos un meklē citus ceļus. Uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus un atziņas: kā brieda un tika pieņemts lēmums bērniem pāriet tālmācībā vai izvēlēties privātskolu; ko tas mainīja ģimenes  ikdienā – kādi ir ieguvumi un zaudējumi, risināmie jautājumi; vai arī vecāki paši ir gatavi lauzt stereotipus, iziet ārpus ierastā, un kāds ir viņu skats uz turpmāko dzīvi sistēmā, līdzās tai, ārpus tās?

Turpināt lasīt "Citi bērnu izglītošanās ceļi, to priekšrocības un trūkumi. 2.daļa. PIEREDZE"

Skola jauna veida cilvēkam. Pieredze. 1.daļa

Ir grūti noliegt acīmredzamo: salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, ir ārkārtīgi mainījusies visa dzīve, izņemot dažas jomas, starp kurām ir arī izglītība un, protams, izglītības iestādes. Cik piemērota jaunās paaudzes bērniem (jau šajā gadsimtā dzimušajiem) ir tā pati skolas sistēma, kurā izglītojās viņu vecāki, vecvecāki un varbūt pat vecvecvecāki? Cik saprotoši ir skolotāji, kuru pašu apmierinātība ar dzīvi un spēja pielāgoties ir zema? Vai skolas vide ir droša un attīstoša?

Turpināt lasīt "Skola jauna veida cilvēkam. Pieredze. 1.daļa"

Imunitātes stiprināšana. Organisms spēj daudz vairāk, nekā mums šķiet! 1.daļa

Klāt ziema (2018.gada ziemas arhīvraksts)– ar visiem tās baltajiem, sniegotajiem priekiem un saaukstēšanās vīrusiem. Arī man gandrīz katru gadu sanāk saķert kādu elpceļu vīrusu un izbaudīt visu krāšņo saaukstēšanās simptomu buķeti uz savas ādas. Bez šaubām, tas nav patīkami, taču vienlaikus dzimst arī daudz vērtīgu jautājumu – kāpēc es saslimu? Vai mana imunitāte šobrīd ir zema? Kādus medikamentus lietot vai nelietot? Ko varu iesākt, lai slimotu daudz retāk? Kā palīdzēt sev un savam bērnam? Tā vietā, lai nodarbotos ar ķermeņa signālu ignorēšanu vai sevis šaustīšanu, reizēm ir noderīgi uzklausīt arī zinošu speciālistu viedokļus un, kas zina, varbūt kaut kas no tā visa šobrīd noderēs tieši jums un jūsu ģimenei!

Turpināt lasīt "Imunitātes stiprināšana. Organisms spēj daudz vairāk, nekā mums šķiet! 1.daļa"

„ŠEIT UN TAGAD” spēks attiecībās ar bērnu. Praktiski ieteikumi kopīgai laika pavadīšanai

Pļak… pļak… pļak!  Mans dēls ar basu pēdu plakšķina ūdeni peļķē. Duļķainas šļakatas šķīst uz visām pusēm. Viņa sejā ir redzama pilnīga koncentrēšanās un neviltota sajūsma. Viņš ir Te un Tagad, viss šajā burvīgajā sajūtā, savā varēšanā un atklāšanas priekā. Viņš satver uz ceļa gulošu akmeni un iesviež to peļķē. Mazs plunkšķis. Tad paceļ to vēlreiz un met atkal. Un katru reizi šī atbildīgā uzdevuma laikā visa viņa seja, viss ķermenis pauž prieku un aizrautību. Tādos brīžos es bieži aizdomājos – kur palikusi mana sajūsma par mirkli? Kad es pēdējo reizi biju tik saplūdusi ar to, ko daru, tik savienota ar procesu un esošo ap sevi? Kurā brīdī mēs aizejam no vienotības, darot vienu, domājot citu un, iespējams, vienlaikus runājot vēl ko citu?

Turpināt lasīt "„ŠEIT UN TAGAD” spēks attiecībās ar bērnu. Praktiski ieteikumi kopīgai laika pavadīšanai"

Hiperaktīva bērna iepazīšana

Viens no gādīgu vecāku prieka un laimes avotiem ir veseli, kustīgi, aktīvi un dzīvespriecīgi bērni. Diemžēl jāatzīmē, ka reizēm šis pārlieku lielais kustīgums un aktivitāte jaunos un pat pieredzējušos vecākus spēj iedzīt strupceļā – tuvu izmisumam. Situācijas gaita visbiežāk noved pie diagnozes „hiperaktivitāte” uzstādīšanas, taču tas ne vienmēr atrisina radušos problēmu, jo medicīniskā un ķīmiskā ārstēšana nereti mēdz vēl vairāk attālināt vecākus no viņu bērnu sirdssajūtām un patiesās būtības. Mazā indivīda rīcība vecākiem būtu jāskata daudz plašāk, jo noteiktas attīstības īpatnības, rakstura un temperamenta iezīmes var būt arī ar hiperaktivitāti nesaistītas. Lai izprastu un virzītu situāciju uz labo pusi, bērna vecākiem jārēķinās ar cītīgu darbu, pacietību un atvērtu prātu.

Turpināt lasīt "Hiperaktīva bērna iepazīšana"

Intervija ar Simonu Orinsku. Ko par mums stāsta kustības?

/Žurnāla “Taka” arhīvs, 2017.gada februāris, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Ķermenis nemelo. Bieži vien ķermeņa valoda ir daudz patiesāka nekā izteiktie vārdi, aiz kuriem mēdzam slēpties. Ķermeniskie ieradumi un izpausmes spēj atklāt pat visslēptākās nianses – mūsu pagātnes pieredzi, pārdzīvojumus, arī pašreizējās domas, nolūkus un nospraustās robežas. No savas esības nenoslēpties. Bet cik daudzi no mums zina, ka caur kustību varam sevi arī dziedināt?
Sertificēta deju un kustību terapeite, supervizore SIMONA ORINSKA bakalaura un maģistra grādu mākslās ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pēc tam pievērsusies studijām Rīgas Stradiņa universitātē, kur iegūts otrs maģistra grāds veselības aprūpē, kā arī mākslas terapeita profesionālā kvalifikācija – ar specializāciju deju un kustību terapijā. Terapeite, pasniedzēja un nu jau arī savas mākslas terapijas un mākslas centra „MĀ TELPA” izveidotāja Simona sarunā stāsta, kā caur deju un kustību varam palīdzēt sev tapt apzinātākiem un veselākiem.

Turpināt lasīt "Intervija ar Simonu Orinsku. Ko par mums stāsta kustības?"