Spēle uz vājībām un vēlmēm jeb Manipulācijas ar apziņu

Iestājies Ūdensvīra laikmets (raksts tapa 2012.gadā)– patieso vērtību atdzimšanas laiks. Priekšplānā izvirzās mīlestība, ticība, dvēsele, sirdsapziņa, labsirdība, patiesums. Daudzu gadsimtu gaitā šīs dievišķās īpašības metodiski tika izkropļotas, nomainītas uz surogātiem, kas nemanāmi iesakņojās cilvēku apziņā. Pienācis laiks veikt revīziju apziņā un, atdalot graudus no pelavām, noteikt prioritātes.

Šis dvēseles darbs palīdzēs saprast atšķirības un likumsakarības, kas ir ļoti svarīgi sevis apzināšanā. Visu dzīves laikā iegūto informāciju nepieciešams sajust ar sirdi. Daudzi noteikti piedzīvojuši situācijas, kad dzirdētas pārliecinošas runas, bet dvēsele jūtas nemierīgi. Tā dvēsele signalizē par iespēju kļūdīties un pakļauties otra ietekmei, tāpēc jāsadzird, ko saka sirds. Jo bieži aiz skaistām un it kā pareizām frāzēm slēpjas runātāju nebūt ne cēlsirdīgie mērķi. Jūtu izvērtēšana ar prātu bieži noved pie nepareiziem secinājumiem, tāpēc visas prāta domas un secinājumus jāpārbauda ar sirdi. Sirds ir vienīgais orgāns, kurš nekad nepievils. Padomāsim par dažām manipulācijas metodēm ar cilvēku apziņu, kuras šodien tiek ļoti bieži pielietotas!

 

Vilks jēra ādā

Tā varētu saukt nekrietnu mērķu maskēšanu ar augstām idejām un rūpēm par cilvēku, liekot lietā liekulību un glaimus. Tās ir lišķīgas runas ar patosu un melīgu sludinātāju solījumi. To radītais ārējais spožums (varētu teikt – šovs) iemidzina apziņu tālākai zombēšanai. Tieši tā cilvēkus ievilina sektās, noziedzīgos grupējumos, grupās, kur personu vēlas izmantot savtīgos nolūkos. Jaunajam dalībniekam pirmajā laikā rīko kaut ko līdzīgu medus mēnesim, uzturot ilūziju, ka šeit viņš ir ļoti mīlēts. Tā cilvēks kļūst psiholoģiski atkarīgs no manipulatoriem. Turklāt šajā laikā stipri mainās jaunā dalībnieka dzīves principi un orientieri. Tumšo kodu ieviešanas pazīmes: no vienas puses – nospiestības un tukšuma sajūta, grūtsirdība (pat līdz nelabumam), bailes, atkarība no citu viedokļa, bet, no otras puses – eiforija, nestabils psihiskais stāvoklis, grūtības uzņemt informāciju, emociju pārpilnība. Ko iesākt? Nomierināt emocijas, novērtēt situāciju bez piesaistes (kas notiek, saprast kādi ir jauno paziņu mērķi).

 

„Zelta teļa” pielūgšana

Tā ir domu, ieceru, dzīves jēgas pārorientācija no garīgām vērtībām uz materiālām. Vilinošā tēla – patērētāja attieksmes pret dzīvi – radīšana. Par dzīves jēgu kļūst materiālo labumu krāšana un dzīšanās pēc visu veida apmierinājumiem. Cilvēks pārvēršas par sīku daļiņu mehānismā „ prece – nauda – prece”, kuru radījušas pasaules varenākās korporācijas. Ja kāda lieta nenes peļņu, tā skaitās bezjēdzīga un rada neizpratni: „ kāpēc tev tas ir vajadzīgs?” Šiem ļaudīm raksturīga smiešanās par ticīgajiem, uzskatot tos par neizglītotiem un naiviem. Kurš ticību vērtē augstāk par karjeru un hamburgeriem, to sauc par fanātiķi. Cilvēka apziņu var iztēloties kā piramīdu. Ja domas, centieni vispirms vērsti uz garīgo un tikumisko pilnveidošanos, apziņas piramīdas virsotne vērsta uz Debesīm, uz Dievu (Radītāju, Absolūtu, Kosmosu utt.). Apziņā rodas vērtību hierarhija, kur pirmajā vietā ir gars un dvēsele. Tad sākam dzirdēt dvēseles klusos čukstus – sirdsapziņas balsi, bet materiālās intereses nonāk otrajā plānā. Tā varam kļūt par Garīgās pasaules gaismas nesējiem fiziskajā realitātē caur savu dvēseli. Bet, dzīvojot zemāko čakru līmenī, kad intereses galvenokārt ir garšīgi paēst, sekss, materiālie ietaupījumi, izpriecas, pašapliecināšanās – apziņas piramīda no domām apgriežas ar virsotni uz leju un izveidojas piltuve. Personība un lepnība, strādājot unisonā, pārklāj dvēseles, gara, un apziņas darbu. Cilvēks it kā nostājas uz galvas un pasauli skata apgrieztā, izkropļotā veidā, demonstrējot tumsas intereses. Tādi ļaudis parasti uzskata, ka visu var nopirkt par naudu vai arī, ka dzīve griežas tikai ap seksu. Viņus var salīdzināt ar nocirstu koku, celmu bez lapotnes, kurš it kā stingri stāv uz zemes, bet pamazām sakalst, nesaņemot Augstākās pasaules enerģijas.

 

Princips „skaldi un valdi”

Šķēršļu radīšana visos līmeņos. Mērķis – sadalīt cilvēkus, sarīdīt vienu pret otru, bet pēc tam manipulēt pēc saviem ieskatiem. Pamata paņēmieni:

  • dalīšana pēc reliģiskās piederības vai nacionalitātes, uzspiež izredzēto lomas, izkropļo garīgās vērtības un neatzīst citādu viedokli.
  • Paaudžu saiknes pārraušana, izstumšana no dzimtas, vienam otra nepieņemšana. Ģimene ir piramīda, kas sastāv vismaz no trim paaudzēm, starp kurām vajadzētu būt informācijas un enerģijas apmaiņai, kā saiknei: pagātne – tagadne – nākotne.
  • Sievietes un vīrieša lomas izkropļošana. No vienas puses – vīrieši noniecina sievietes, bet no otras – agresīvs feminisms, tā sauktā dzimumu cīņa.

 

Mīlestības jēdziena izkropļošana

Kad saka „mīlestība”, ar to saprot „sekss”. Mūsdienās daudzi nevis mīl, bet „nodarbojas ar mīlestību”, jo mīlestības jēga no dvēseles līmeņa nolaidusies zemāk par jostas vietu. Mīlestības galvenās izpausmes – žēlsirdība un atdeve – nu ir aizstātas ar patērētāja attieksmi. Pavērojiet, cik ļoti ikdienas sarunā stingri iesakņojies teiciens: „Un par ko man viņu mīlēt?” „Mīlestība” kļuvusi par preci. Par ikdienišķu parādību kļuvis sievietes – „stervas” un vīrieša, kurš spēj visu nopirkt, tēla slavināšana. Ārējā skaistuma, kam neatbilst iekšējais saturs, propagandēšana. Pamazām, caur reklāmu un bezgalīgu dzīšanos pēc modernām tendencēm, cilvēks zaudē spēju mīlēt pa īstam. Taču uz mīlestību balstās visa dzīve, mīlestība ir mūžīga, tā bija, ir un būs.

 

Prāta kults

Šodien visaizvainojošākais skaitās nosaukt otru par stulbu. Tomēr cilvēks var būt ļoti gudrs, pārzināt kodolfiziku vai anatomiju, bet tas viss liecina par intelektu vai pamatīgu zināšanu bagāžu, ne par viedumu un dzīves gudrību. Jēdziens „negodīgs” zaudējis savu jēgu, jo neatbilst pārdomāta patērētāja principam. Cilvēka spēja „noblēdīt ar peļņu” sev norāda, ka viņš „māk dzīvot”. Pat garīgo avotu izzināšana notiek mentāli, ar loģisko ķēdīšu un secinājumu palīdzību, bez sirds un dvēseles. Kad zināšanas iegūtas nevis caur dvēseles atklāsmēm un apgaismību, tad pastāv iespēja manipulēt ar apziņu un novest līdz vajadzīgiem secinājumiem. Tā pamazām reliģija pielāgojas komfortablajiem dzīves apstākļiem. Ticību aizvieto reliģiozu rituālu izpildīšana bez dvēseles piedalīšanās. Daudziem ticība šodien ir vairāk priekšrakstu pareiza pildīšana, nevis dziļas sakrālas svētlaimes sajūtas pret Radītāju un Tā likumu ievērošana.

 

Vampīrisms

  • Aktīvais vampīrisms

Cilvēku provocē, lai viņš nonāktu emocionāla stresa, aizvainojuma stāvoklī, justos aizskarts. Šajā brīdī notiek spēcīga emociju enerģijas izlādēšanās, un cilvēks – „vampīrs” uzņem šo dzīvībai nepieciešamo enerģiju. Čigāni bieži izmanto iebiedēšanas metodi. Vispirms saka, ka jums uzlikts lāsts, vai pareģo nelaimi ar tuvākiem, bet pēc tam izvelk no panikas pārņemtās personas psihisko enerģiju un naudu.

  • Pasīvais vampīrisms

Bezgalīgas žēlabas par likteni un dzīvi klausītājam izsauc žēlumu, šajā mirklī notiek enerģijas atsūknēšana. Pie cilvēka nepārtrauktiem runas plūdiem, enerģijas noplūde notiek uzreiz, kad klausītājs cenšas saprast bezgalīgās vārdu plūsmas jēgu. Pēc tāda kontakta parasti jūties noguris un bez spēka. Izaicinoša uzvedība vai ārējais izskats bieži provocē cilvēkus uz negatīvām emocijām. Rezultātā provokators tāpat patērē svešu enerģiju. Tāpēc nepieciešams vienmēr un visur būt mierīgam un līdzsvarotam, lai nepievilktu tumšas būtnes, kas barojas ar psihisko enerģiju, kura tiek izmesta emocionālā „sprādziena” rezultātā. Tās dara visu, lai šie „sprādzieni” būtu bieži un nokaitē atmosfēru līdz pēdējai robežai, jūs provocējot, translējot jums domas par neapmierinātību ar sevi, valdību un apkārtējiem cilvēkiem. Cilvēka dvēselei jābūt tik tīrai, lai nebūtu kur aizķerties apmātībai, vampīrismam, lai nebūtu negatīvu emociju izlādēšana pasaulē, ēterā.

 

Likme uz vājībām

Katrai cilvēciskai vājībai var atrast savu ēsmu un āķi, uz kura upurim uzķerties. Un tad jau dari ar to, ko gribi, līdz laikam, kad piekrāptais pats apzināsies savas kļūdas. Parasti tādus atkarīgos krāpnieki izmanto pēc pilnas programmas – materiāli, vai psiholoģiski – jebkurā gadījumā notiek dvēseles paverdzināšana un psihiskās enerģijas zagšana, attīstība apstājas. Lūk daži no šiem āķiem kā piemēri iz dzīves.

  • Vēlēšanās mākslīgi mainīt likteni, pašam nemainoties. Ļaudis dodas pie zīlniecēm, burvjiem, ekstrasensiem, vieglprātīgi uzticot savu likteni svešiniekiem, kuri programmē to pēc saviem ieskatiem. Un cilvēks, pats to nezinot, nonāk šīs maģiskās programmas varā, kļūstot atkarīgs no pareģa, un atkal un atkal dodas uz maģiskajiem seansiem, pats pēc būtības nemainoties. Bet – ja mainīsies attieksme pret dzīvi, cilvēkiem – mainīsies arī liktenis.
  • Vēlēšanās būt veselam, nepieliekot dvēseles darbu. Bailes no nāves aizved sirdzēju pie ārstiem, dziedniekiem, gluži kā uz veikalu pēc veselības. Ārsti izraksta zāles, ekstrasenss sakārto enerģētisko sistēmu, bet, ja cilvēks pats nestrādā ar sevi un nemainās, slimība vienalga ar laiku atgriežas. Vai arī uzsvars tiek likts ārstēšanai ar jelkādiem preparātiem. Tā cilvēki cenšas izārstēt fizisko ķermeni, aizmirstot par dvēseles iespējām.
  • Spēle uz indivīda vientulību un ciešanām, zaudējot tuviniekus (to piekopj dažas sektas).
  • Lepnība, varaskāre, vēlēšanās gūt neparastas spējas, lai tādējādi valdītu pār ļaužu prātiem, ved uz melnās maģijas skolām, kur tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas: gaišredzības spēju attīstīšana, čakru tīrīšana, lāsta uzlikšana, programmēšana… Neattīstoties garīgi, tādi cilvēki vēlas pārveidot pasauli sev, mīļotajiem. Rezultātā viņi iet pret Radītāju, stājas Viņa vietā un nokauj savu dvēseli, nesot ļaunumu citiem. Tomēr, pēc Visuma likuma, neviena darbība nepaliek bez atbildes un agri vai vēlu viss atgriežas pie sava radītāja – ko sēsi, to pļausi – gan pozitīvo, gan negatīvo.
  • Veids, kā apmierināt savu lepnību, ir arī vēlēšanās gūt ekskluzīvu informāciju, būt kanālam, nepieciešamība klausīties slavas dziesmas. Tādi ļaudis sāk uzskatīt sevi par īpašiem. Rezultātā uz zemu vibrāciju psihi gulstas pārāk liela slodze, smadzenēs notiek „īssavienojums”, vājš cilvēks saslimst psihiski. Tam, kurš tic Radītājam, nemēdz no panākumiem sagriezties galva, viņš neslimo ar zvaigžņu slimību, jo viņš zina, ka viss tiek dots no augšas, no Radītāja, bet cilvēks ir šo enerģiju transformators.

 

Cīņa ar apziņu

Šodien pasaulē cīņa nenotiek par teritorijām vai par materiālajām bagātībām, bet gan par iespēju iedarboties uz cilvēku apziņu un manipulēt ar viņiem pēc saviem ieskatiem. Tas tiek panākts galvenokārt caur masu informācijas līdzekļiem un kino. Aplamu mērķu, domformu, dzīvesveida, dzīves jēgas uzstiepšana notiek spilgti, krāsaini un jautri – gluži kā spēlē. „Vajadzīgā” informācija tiek pasniegta interesantā formātā, cilvēki to iesūc sevī un padara par dzīves orientieriem. It kā nekas ļauns nenotiek, tomēr piezogas jaunais, kas maina apziņas virzienu. Tas pakāpeniski nostiprinās un nemanot kļūst par normu. Rezultātā cilvēku apziņa sagriežas „ar galvu uz leju”, un labais izrādās slikts, bet sliktais – labs. Baiļu sajūta tiek stimulēta gan caur ziņām, gan arī filmām. Veidojas pieradums pie vardarbības, cilvēks kļūst nejūtīgs pret svešu nelaimi. Lamas kļuvušas par normu, bet ar to palīdzību apziņā tiek ievadītas kaitīgas programmas – atcerieties – vārdam piemīt kolosāls spēks! Lamas saārda dvēseli, tās var atšifrēt kā apvainojumu svētākajam, kas ir cilvēkam – Mātei.

Pēdējos gados jo vairāk izplatīta ir aiziešana ilūziju pasaulē. Tās veidi – kompjūterspēles, bezgalīgie seriāli, realitātes šovi…

 

Protams, tā ir vien daļa no manipulācijas veidiem. Ko darīt? Nepieciešams dzīvot apzināti: apzināti izslēgt zemas domas, neļaut dvēselei zemu krist. Prasme valdīt pār emocijām un domām ir daudzu panākumu ķīla. Neapspriediet savas dzīves negācijas – neko, izņemot depresiju un spēku zudumu, neiegūsiet. Radiet Gaismu, parādiet savu garīgo spēku, apzināti mainiet sevi, tad arī pasaule ap jums mainīsies. Biežāk ieklausieties savā iekšējā balsī, bet atcerieties, ka tikai tīra sirds dos pareizo atbildi. Lai to sadzirdētu vajag atslēgties no apkārtējās pasaules un ieklausīties sevī. Pasēdiet klusumā un paklausieties, ko jums saka Augstākais „ES”, jūsu sirdsapziņas balss. Vai spējat godīgi novērtēt sevi, savus darbus, domas? Nevienam taču negribas ieraudzīt sevi nepiedienīgā gaismā. Tad arī pielabinām savu sirdsapziņu, uzvelkot dažādas maskas, un lēti tiekam cauri, ziedojot nabagiem. Bet – vai tas palīdzēs attīrīt sirdsapziņu? Cilvēkam taču jādzīvo un jārīkojas tā, it kā šodiena būtu pēdējā diena un rīt būs jāatbild par katru savu domu un darbu.

>>>III<<<

no žurnāla TAKA arhīva, sagatavoja: Sandra Balode

Jums var arī patīk