Smaržīgā pašpalīdzība – aromterapija

Ir brīži, kad pārdzīvojumi un pārmaiņas birst kā no pārpilnības raga – un ne vienmēr mūsu emociju pasaule spēj to visu pilnvērtīgi „sagremot”. Kaut kas paliek neatrisināts, neizrunāts, neizdzīvots, rezultātā veidojot apspiestas emocijas, kas laiku pa laikam izsit mūsu fizisko, emocionālo un garīgo pašsajūtu no līdzsvara. Lai šie procesi nepārveidotos fiziskos simptomos, ir vērts atrast sev atbilstošāko terapiju, metodi jeb ceļu, kā palīdzēt. Viens no dabiskākajiem veidiem ir aromterapija. Kā no augiem iegūtās aromātiskās esences spēj dziedināt un līdzsvarot cilvēka fizisko un ēterisko ķermeni, sarunā stāsta aromterapeite INGA NEMŠE (www.aromaessence.lv). 

– Vai jūsu interešu lokā vienmēr bijusi daba?

Bērnībā biju ļoti kautrīga un apzinīga – labi mācījos, dejoju tautas dejas, dziedāju korī un ansamblī. Tā kā mana ģimene vairākas reizes mainīja dzīvesvietu un pēc dabas esmu diezgan noslēgta, īstu draugu man bija maz. Vasaras pārsvarā pavadīju Smiltenē pie vecvecākiem. Māja atradās nostāk no pilsētas centra, tāpēc arī tur neizdevās iegūt draugus. Tomēr šādai vientulībai bija arī pozitīvās puses – izlasīju daudz grāmatu un no vecvecākiem un mammas māsas iemācījos dažādas praktiskas lietas, piemēram, šūšanu, adīšanu, ārstniecības augu vākšanu, sēņošanu, makšķerēšanu. Kopā ar brāli devāmies ekspedīcijās gar vietējo upīti, izpētot tuvējo apkārtni. Biju dabas bērns ar savu fantāziju pasauli. Šodien, atskatoties pagātnē, saprotu, ka vienotība ar dabu un cieņa pret to – kokiem, puķēm un citām dzīvajām radībām – man dabiskā veidā nākusi līdzi jau kopš bērnības. Vienmēr esmu mitusi ārpus pilsētas centra – kur svaigāks gaiss un vairāk zaļuma. Arī grūtos brīžos vislabākais palīgs ir tieši daba – mežs, pļava un jūra kā enerģijas un spēka avoti. Man patīk sajust zemi, tāpēc mājās vienmēr audzēju istabas augus. Vasarās, kad nokļūstu līdz lauku pļavām, noteikti vācu ārstniecības augus, tāpēc nemaz nepārsteidz, ka esmu nonākusi līdz aromterapijai, kas būtībā ir augu spēka izmantošana dziednieciskos nolūkos.

– Izvēle par labu aromterapijai liek domāt, ka, visticamāk, psihosomatiskās sakarības esat izbaudījusi arī uz savas ādas

Kad biju maza, pārcietu vairākas operācijas, mēdzu slimot ar bronhītiem un pneimonijām. Diezgan agri apprecējos, 23 gadu vecumā piedzima pirmais dēls, pēc diviem gadiem – otrais. Kā jau tas dzīvē notiek, arī bērni slimoja. Biju ļoti jauna, stresa pārņemta māmiņa, nebija arī īsti kam prasīt padomu. Abi ar vīru bijām jauni un nereti rīkojāmies emociju vadīti. Man nāca virsū depresija, sākās arī alerģiskais dermatīts, bet spēcīgas zāles lietot negribēju. Meklējot alternatīvas dziedniecības metodes, nokļuvu līdz adatu terapijai – tā iedarbojās apbrīnojami labi. Tolaik dažādu izmeklējumu rezultātā noskaidroju arī alerģijas cēloņus. Patiešām prieks, ka izdevās sastapt tik gudrus ārstus, kuri ieteica mainīt uztura paradumus, nevis izrakstīja arvien jaunas ziedes, kas ļauj cīnīties ar sekām, nevis izārstēt slimības cēloni. Paldies arī manas ģimenes sievietēm, no kurām bērnībā iemācījos ārstēties ne tikai ar zālēm, bet arī ar tautas metodēm – zāļu tējām, medu, sinepju pulvera kāju vanniņām…

Ļoti apzināti uz veselīga dzīvesveida takas nostājos lielās krīzes laikā. 2009. gadā struktūrvienību reorganizācijas rezultātā mana darba karjera pašvaldībā strauji aprāvās, tāpēc kādu brīdi jutos kā no laivas izmesta. Arī privātajā dzīvē tajā laikā bija dažādi satricinājumi, kurus vajadzēja pārvarēt. Tā nu nācās domāt, kā tikt galā ar iekšējo krīzi. Sāku apgūt veselīga dzīvesveida pamatprincipus, apmeklēju dažādas lekcijas un nodarbības, lai izzinātu sevi un iemācītos dzīvot harmoniskāk. Pievērsos arī aromterapijai un iemācījos gatavot kosmētiku no dabīgām augu valsts izejvielām, sākotnēji gan tikai savām vajadzībām. Ēterisko eļļu pasaule mani aizrāva ar savu dziļumu – ar to, ka augu esences ne tikai labi smaržo, bet iedarbojas arī dziednieciski, risinot visai dziļas un samilzušas problēmas.

– Pirms iepazīšanās ar aromterapiju savu karjeru virzījāt citā gultnē?

Esmu studējusi angļu valodu un uzņēmējdarbības vadību. Daudzus gadus nostrādāju par angļu valodas tulku, pēc tam biju vidēja līmeņa vadītāja pilsētas tūrisma un mārketinga jomā. Apmēram pirms pusotra gada nodibināju savu uzņēmumu SIA „Zvaigžņu pļava”. Augstskolās gūtās zināšanas tagad pielietoju praksē, organizējot uzņēmuma darbību un veidojot sadarbību ar klientiem un sadarbības partneriem. Zināšanas esmu smēlusi gan augstskolās, gan kursos – daru to joprojām, jo uzskatu, ka dzīvē nemitīgi rodas vajadzība pēc jaunas informācijas. Šobrīd papildinu savas zināšanas arī aromterapijā, tālmācības ceļā apgūstot Lielbritānijas Centre of Excellence veidoto kursu „Aromterapija”. Šo kursu ir akreditējušas tādas starptautiski atzītas organizācijas kā Komplementārās medicīnas asociācija, Starptautiskā NLP un koučinga asociācija un Starptautiskā holistisko terapeitu apvienība. Protams, konsultēju arī klientus. Pie manis iespējams veikt aromdiagnostikas testu, lai noteiktu sev piemērotākās ēteriskās eļļas, kuras pēc tam iespējams lietot dažādos veidos. No šīm eļļām var pat uzmeistarot personīgās smaržas, tās var pievienot no dabīgām izejvielām gatavotiem krēmiem, arī dabīgu eļļu maisījumiem (piemēram, masāžas eļļām) un vannai. Vēl var izmantot inhalāciju veikšanai vai iepilināt aromlampā, lai radītu īpašu gaisotni mājās vai birojā.

– Kā mūsdienās tiek interpretēta aromterapija, cik nopietni tai ir pievērsušies pētnieki?

Aromterapija ir terapeitiska metode, ar kuras palīdzību ēteriskās eļļas, kas ir dabīgas, no augiem iegūtas aromātiskās esences, tiek izmantotas, lai dziedētu un harmonizētu gan cilvēka fizisko, gan ēterisko ķermeni. Vārds „aromterapija” radies vien pagājušajā gadsimtā, lai gan augi, to sveķi un izvilkumi izmantoti dziedniecībā jau kopš seniem laikiem. Mūsdienu aromterapijas dibinātājs ir franču ķīmiķis Renē Moriss Gatefoss – 1926. gadā, laboratorijā veicot eksperimentus, viņš nejauši apdedzināja roku; aiz sāpēm to ātri iemērca kādā šķīdumā, kas atradās turpat blakus, un bija patiešām pārsteigts, cik ātri kairinājums mazinājās, turklāt roka sadzija jau dažu dienu laikā. Izrādījās, ka šķīdums ir lavandas ēteriskā eļļa. Iedvesmojoties no notikušā, ķīmiķis sāka pētīt ēterisko eļļu iedarbību, un tie bija pirmie zinātniskie pētījumi aromterapijas jomā. Viņa iesākto darbu turpināja Žans Valnē, kurš 2. pasaules kara laikā izmantoja kumelīšu, krustnagliņu, citrona un timiāna ēteriskās eļļas, lai ārstētu cietušo ievainojumus un gangrēnu.

Nozīmīgus pētījumus par ēterisko eļļu iedarbību uz nervu sistēmu un veselību pagājušajā gadsimtā veica arī bioķīmiķe Margerita Morī. Pateicoties viņai, tika izstrādātas metodes ēterisko eļļu izmantošanai modernajos ādas kopšanas līdzekļos. Viņas vadībā tika atvērtas aromterapijas klīnikas Francijā, Šveicē un Anglijā. Šobrīd arvien vairāk zinātnisko pētījumu pamato ēterisko eļļu efektivitāti, ārstējot dažādas slimības. Ļoti lielu ieguldījumu šajā jomā devis Robērs Tiserāns, kura vadītais institūts nodarbojas ar izglītošanu un pētniecību ēterisko eļļu izmantošanas jomā. Viņš ir sarakstījis grāmatu veselības aprūpes profesionāļiem par drošu ēterisko eļļu lietošanu Essential Oil Safety: A Guide for Health Care Professionals. Tāpat viņš ir viens no Nacionālās holistiskās aromterapijas asociācijas (NAHA) dibinātājiem 1990. gadā. Šobrīd tā ir vadošā starptautiskā aromterapijas organizācija.

– Vai aromterapija ir dziedniecības metode? Cilvēki no tās gaida brīnumus?

Jā, aromterapija ir dziedniecības metode, kas palīdz sasniegt labus rezultātus, ja cilvēks ir gatavs ar sevi strādāt. Ar ēterisko eļļu palīdzību var noskaidrot slimību cēloņus, bet tas, cik ātrs būs atveseļošanās process, atkarīgs vienīgi no paša, no vēlmes mainīties un pašdisciplīnas. Bieži vien papildus ēterisko eļļu lietošanai ir jāmaina arī dzīvesveids, jo ceļā uz veselību visiedarbīgākā ir kompleksā pieeja. Uzturs, dienas režīms, domas – tas viss ietekmē to, vai un kā noritēs atveseļošanās. Ir jāsaprot, ka ēteriskā eļļa nav tabletīte, ar kuru bez mazākās piepūles var tapt vesels vienā rāvienā. Dziedināšanās ar ēterisko eļļu palīdzību ir process vairāku mēnešu un pat gadu garumā.

– Kā ēteriskās eļļas tiek iegūtas un sagatavotas?

Ēteriskās eļļas no aromātiskajiem augiem iegūst galvenokārt destilācijas procesā. Kā izejvielas var izmantot augu lapas, saknes, zarus, sveķus, augļus, ziedus, koksni, mizas – atkarībā no tā, kurai auga daļai piemīt dziednieciskās īpašības. Ir augi, no kuriem ēterisko eļļu iegūt praktiski nav iespējams, jo aromātiskā esence, ko tie izdala, ir pavisam niecīgā daudzumā. Kad augi ir savākti, tos karsē vai tvaicē ūdenī, rezultātā no tiem atbrīvojas aromātiskā esence tvaika veidā. Esences tvaiks kopā ar ūdens tvaiku tiek savākts caurulē, kas iziet cauri dzesēšanas iekārtai un tiek novadīts nostādināšanas tilpnē, kur atdziestot tas atkal pārvēršas par šķidrumu, ko sauc par destilātu jeb hidrolātu. Ēteriskā eļļa parasti ir vieglāka, tāpēc tā sakrājas tilpnes virspusē. Ja ēteriskā eļļa ir smagāka par hidrolātu, tā nostājas tilpnes dibenā. Pēc tam ēterisko eļļu atdala no hidrolāta un sapilda pudelītēs.

Lai iegūtu ēterisko eļļu no maigākiem augiem, kas nepanes tvaika iedarbību (piemēram, no rozes vai jasmīna ziediem), tiek pielietotas citas tehnoloģijas. Viena no senākajām, bet darbietilpīgākajām metodēm ir anflerāža, kad uz cūku taukiem ik pēc divpadsmit stundām novieto svaigus ziedus, kuri atdod taukiem savu smaržu. Procedūru atkārto 36 reizes, pēc tam ar alkohola palīdzību iegūto smaržu no taukiem atdala. Mūsdienās gan biežāk izmanto ekstrakciju ar šķīdinātājiem, iegūstot tā saucamos absolūtus. Piemēram, no rozes, tuberozes, īrisa un liepas ziediem ēteriskās vielas parasti izdalās ar gaistošu šķīdinātāju palīdzību. Pēc tam šķīdinātāju iztvaicē. Toties citrusu ēteriskās eļļas parasti iegūst ar auksto spiešanas metodi – izspiežot citrusaugļu mizas nekarsētā veidā. Vēl mūsdienās ēterisko eļļu no augiem ekstrahē ar oglekļa dioksīda palīdzību. Ekstrakcija notiek samērā zemā temperatūrā, tāpēc saglabājas arī tādas viegli gaistošās vielas, kas destilācijas laikā parasti iet bojā.

– Cik tuvu vai tālu viena no otras atrodas aromterapija un Baha ziedu terapija?

Es pati Baha ziedu terapiju neesmu mēģinājusi vai apguvusi, bet zinu, ka Baha ziedu esences tiek izgatavotas, nododot ziedu vibrācijas ūdenim ar saules gaismas palīdzību. Toties ēterisko eļļu galvenokārt iegūst destilācijas procesā, augus karsējot, un visa auga dzīvības spēks pēc šī procesa nonāk ēteriskajā eļļā. Dziednieka Tomasa fon Rotenburga vārdiem runājot – destilācijas procesā auga būtne iziet cauri nāvei un augšāmceļas augstākā līmenī. Protams, no katra cilvēka individuāli būs atkarīgs, kuru terapiju viņš izvēlēsies, bet tās abas ir līdzīgas tajā ziņā, ka ļoti labi iedarbojas uz cilvēka ēterisko ķermeni.

– Kādu slimību gadījumā visbiežāk pielieto aromterapiju?

Aromterapiju iespējams pielietot, sastopoties ar jebkuru no slimībām. Pareizāk būtu teikt, ka ar ēterisko eļļu palīdzību iespējams diagnosticēt slimību cēloņus un atjaunot dzīvības enerģijas plūsmu. Ēteriskā eļļa spēj novērst ķermenī radušos traucējumus, likvidējot enerģiju nosprostojumus un iedarbojoties gan uz cilvēka fizisko, gan ēterisko ķermeni. Tieši pēc šāda principa darbojas manis gatavotās eļļas čakru sabalansēšanai. Katrai čakrai tiek veidots atbilstošs maisījums, bāzes eļļai pievienojot atbilstošas krāsas frekvencē vibrējošas ēteriskās eļļas. Uzsmērējot eļļu uz ādas konkrētās čakras rajonā vai uz kāju pēdām, tiek panākts vēlamais efekts. Tieši ēteriskajā ķermenī sākas visas slimības, un ēteriskā eļļa, ja to savlaicīgi pielieto, spēj novērst attiecīgās slimības izpausmes fiziskajā ķermenī.

– Ņemot vērā, ka ēterisko eļļu buķeti piedzīvojam ar ožas palīdzību, secinu, ka tās visai spēcīgi ietekmē arī smadzeņu darbību…

Pasmaržojot kādu aromātu, mikroskopiskas smaržu molekulas virzās cauri ožas kanāliem uz smadzenēm. Augšējās deguna ejas gļotādā atrodas 50 miljoni ožas receptoru, kas spēj uztvert aromātisku vielu pat ļoti niecīgā koncentrācijā. Kad ieelpoto smaržu molekulu daudzums ir sasniedzis noteiktu koncentrāciju, deguna gļotāda – līdzīgi elektriskam impulsam – nodod informāciju dažādām smadzeņu daļām, tai skaitā talāmam, kas veic hipofīzes vadību un ietekmē cilvēka hormonālās sistēmas darbību. Tāpat šī informācija tiek nodota smadzeņu limbiskajai daivai – cilvēka emociju kontroles centram. Ja uztvertā smarža saistās ar kādām atmiņām vai emocijām cilvēka dzīvē, tad reiz piedzīvotās izjūtas no jauna uzaust un kļūst ļoti spēcīgas. Tādā veidā ar smaržas palīdzību iespējams atdzīvināt gan patīkamas, gan sāpīgas atmiņas.

– Kā izvēlēties tieši sev un noteiktajai situācijai atbilstošākās eļļas?

Ideālā variantā cilvēks atnāk uz aromdiagnostikas testu un nosaka sev piemērotākās ēteriskās eļļas. Testa laikā darbojas zemapziņa, kas parāda, kādā veidā sagrupēt ēterisko eļļu pudelītes – kuras ļoti patīk, pret kurām ir vienaldzība un kuras varbūt pat izraisa pretīguma sajūtu. Pēc tam no tīkamo ēterisko eļļu grupas tiek atlasītas 5 līdz 6 vispatīkamākās. Ar tām nākamo mēnešu laikā vēlams strādāt. Viens no veidiem, kā izmantot diagnosticētās ēteriskās eļļās ikdienā, ir – lietojot personīgās smaržas, kas izgatavotas no izvēlētajām ēteriskajām eļļām. Vēlams ņemt vērā, ka, nākot uz aromdiagnostikas testu, nav ieteicams lietot smaržas un spēcīgi smaržojošus kosmētikas līdzekļus. Iesnu gadījumā tests nedos precīzu rezultātu. Tāpat tests nav ieteicams grūtniecēm un bērniem līdz 16 gadu vecumam.

– Ieminējāties par personīgo smaržu izgatavošanu. Vai tas tiešām ir iespējams?

Protams! Tās būs unikālas smaržas no dabīgām izejvielām, kuras jauki smaržos un vienlaikus iedarbosies arī dziednieciski. Sievietēm īpaši piemēroti ir ziedu aromāti – ģerānijas, rozes, palmarozes, fragonijas, ilang-ilang, bet vīrieši savu kompozīciju labprāt veido, izmantojot sandalkoku, ciedru, arī garšaugu aromātus – krustnagliņas, muskatriekstu, melnos un rozā piparus, arī ozolu sūnu absolūtu, kas ir zemo toņu aromāts. No svaigajiem toņiem noderēs apelsīna, citrona, laima, bergamotes vai greipfrūta ēteriskās eļļas.

pixabay.com

– Cik vērtīgas ir veikalā nopērkamās smaržas?

Tās ir ķīmiski radītu vielu kokteilis. Daudzas no šīm vielām ir veselībai kaitīgas, bieži vien pat neirotoksiskas vai kancerogēnas. Tās bloķē enerģijas cirkulāciju organismā un var būt cēlonis dažādām saslimšanām. Jā, tās, ļoti iespējams, jauki smaržo, bet vienlaikus var radīt lielas problēmas. Smaržu sastāvā esošās ķīmiskās vielas var izraisīt galvassāpes, dzirdes un redzes problēmas, izjaukt hormonālo līdzsvaru, maz pamazām izraisot arī psihoemocionālos traucējumus. Tas attiecas arī uz sintētiskajiem aromātiem, kas mūsdienās tiek plaši izmantoti gan telpu un autosalonu atsvaidzināšanai, gan aromātiskajās svecēs. Tos parasti ražo no minerāleļļu derivātiem, un šādu mākslīgi radītu vielu pārstrādāšana vielmaiņas procesā organismam rada lieku slodzi.

– Kas norāda uz to, ka aromterapija patiešām iedarbojas?

Ēteriskās eļļas iedarbojas ļoti ātri. Ja ir kādas problēmas, piemēram, galvassāpes, tad pēc atbilstošas ēteriskās eļļas lietošanas tās pazudīs. Jāteic gan, katram tās varētu būt atšķirīgas ēteriskās eļļas. Piemēram, man galvassāpju gadījumā vislabāk palīdz piparmētras, kādam citam labāk līdzēs lavandas vai ģerānijas ēteriskā eļļa. Tomēr jābūt gataviem, ka eļļas smarža var izsaukt arī nepatīkamas reakcijas – arī tā būs zīme, ka iedarbība stājas spēkā. Kā jau iepriekš minēju, smarža var uzjundīt gan patīkamas, gan sāpīgas atmiņas, līdz ar to var gadīties, ka aromterapijas procesā būs arī jāraud, lai atbrīvotos no kādām emocionālām traumām.

– Kādiem kritērijiem būtu jāpievērš uzmanība, nosakot eļļas kvalitāti?

Latvijā ēteriskās eļļas šobrīd var nopirkt ļoti daudz kur, bet to kvalitāte ir atkarīga no ražotāja. Pircējam pašam jāizvērtē, kur un par kādu cenu viņš preci iegādājas. Ja pārdošanā izliktajām ēteriskajām eļļām visām ir vienāda vai aizdomīgi zema cena, tad, visticamāk, tās nebūs īsti kvalitatīvas. Uz iepakojuma noteikti vajadzētu būt norādītai izcelsmes valstij un derīguma termiņam. Lai pārbaudītu preces vērtīgumu un dabīgumu, jāņem talkā papīrs un ēteriskā eļļa uz tā jāuzpilina. Ja pēc izžūšanas nekas nav redzams, tad tā ir dabīga ēteriskā eļļa Bet, ja eļļai ir pievienots kāds piejaukums, paliks taukains traips. Pavisam slikti, ja tā ir sintētiskā eļļa, kas organismam var nodarīt arī ļaunu.

– Vai, piekopjot aromterapiju, novērojamas arī alerģijas? Kāpēc ķermenis šādā veidā protestē?

Ir gadījumi, kad alerģija var rasties arī no ēteriskajām eļļām, jo katrs cilvēks tomēr ir neatkārtojams – ikviens gadījums ir unikāls. Tāpēc iesaku – ja pirms ēteriskās eļļas lietošanas ir vēlme pārliecināties, vai pret šo konkrēto eļļu nav alerģija, tā jāuzsmērē elkoņa iekšpusē (ieteicams 1 pilienu ēteriskās eļļas pirms tam iepilināt 1 tējkarotē bāzes eļļas, piemēram, saldo mandeļu, dabīgā džodžobas vai aprikožu kauliņu eļļā). Ja 24 stundu laikā nerodas apsārtums vai kairinājums, tad šo ēterisko eļļu droši var lietot! Reizēm gan alerģiska reakcija norāda arī uz kādu interesantu faktu. Kā zinām, viena no mūsdienu problēmām ir pārmērīga ķīmisko produktu lietošana. Rūpnieciski ražotā kosmētika satur dažādas veselībai kaitīgas vielas. Piemēram, ja cilvēks ir daudz lietojis krēmus, kas satur ķīmiski sintezētas vielas, tad organisms mēdz būt tā piesātināts ar ķīmiju, ka negrib vairs ņemt pretī neko dabisku. Beigu beigās – uzsākot aromterapiju – paiet zināms laiks, kamēr organisms no šī piesārņojuma attīrās, un tas var notikt arī alerģisku reakciju veidā – piemēram, uz sejas parādoties izsitumiem.

– Kādi drošības pasākumi jāievēro, lietojot ēteriskās eļļas?

It visā jāievēro mērenība – tas attiecas arī uz ēteriskajām eļļām. Piemēram, krustnagliņu vai citronzāles ēteriskās eļļas ir visnotaļ kairinošas, tāpēc tās jālieto ļoti piesardzīgi. Jebkādu smaržu lietošana pārāk lielās devās var izraisīt nervu sistēmas traucējumus, tāpēc labāk lietot mazāku devu, bet tiešām kvalitatīvu produktu. Nevajadzētu arī pārspīlēt ar lietošanas ilgumu. Piemēram, aromlampu ar tajā iepilinātām ēteriskajām eļļām ieteicams lietot aptuveni pusstundu, nevis vairākas stundas pēc kārtas. Kā arī – tīru ēterisko eļļu uz ādas smērēt nebūtu vēlams, jo tā ir ļoti koncentrēta esence: viens piliens ēteriskās eļļas līdzvērtīgs gandrīz 2 saujām kaltētas attiecīgā auga drogas.

Grūtniecēm un zīdītājām ēterisko eļļu lietošanā jābūt vēl jo vairāk piesardzīgām, jo viņu āda un organisms šajā laikā ir īpaši jutīgs. Pirmajos trīs grūtniecības mēnešos jāuzmanās visvairāk, un, ja līdz tam ēteriskās eļļas nav lietotas, tad grūtniecības laikā vajadzētu turpināt iztikt bez eksperimentiem. Ja tomēr kāda ēteriskā eļļa tiek izmantota, tad vēlams to ņemt ļoti mazās devās, atšķaidot dabīgā bāzes eļļā. Grūtniecēm un zīdītājām nav ieteicams lietot krustnagliņu, rozmarīna, salvijas, muskatsalvijas, kampara, vērmeles, tūjas un izopa ēteriskās eļļas. Ja viss ir labi un sieviete ir praktizējusi aromterapiju jau pirms grūtniecības iestāšanās, ēteriskās eļļas var mēģināt lietot – ķermeņa eļļās, pretstriju maisījumos, arī dzemdību laikā – lai process noritētu harmoniskāk. Bet jebkurā gadījumā pirms ēterisko eļļu lietošanas ieteicams konsultēties ar aromterapeitu.

– Jūs izgatavojat arī dabīgo kosmētiku. Vai aromkosmetoloģiskie preparāti var palīdzēt arī pie ādas problēmām?

Līdz savas kosmētikas gatavošanai nonācu pamazām. Dažādas alerģijas man bija jau bērnībā un jaunībā. Kad biju gaidībās, āda kļuva īpaši jutīga. Kosmētikas līdzekļu izvēle tolaik nebija pārāk liela, un no visu pieejamo krēmu klāsta man derēja vienīgi pašmāju “Dzintara” ražojumi. Reizēm, kad alerģija saasinājās, mēdzu kā sejas kopšanas līdzekli lietot parastu augu eļļu. Tagad jau pati gatavoju individualizētus kosmētikas produktus un smaržas, kā arī dziednieciskus produktus, tajā skaitā eļļas čakru sabalansēšanai no dabīgām, pamatā – augu valsts izejvielām. Šiem produktiem pievienoju arī ēteriskās eļļas. To tiešām varētu nosaukt par aromkosmetoloģiju, jo ar ēterisko eļļu un hidrolātu palīdzību var panākt lieliskus rezultātus arī problemātiskas ādas gadījumā. Pēc pasūtījuma esmu gatavojusi ziedes un eļļu maisījumus psoriāzes problēmu mazināšanai. Kāda mana kliente ir iecienījusi viņai īpaši gatavotu krēmu ar kliņģerītes ekstraktu un sausziedes ēterisko eļļu, kas ziemā lieliski palīdz kuperozai sejas ādai. Viņa bija ļoti apmierināta arī ar sausziedes hidrolātu, ko ieteicu lietot vasaras sezonā, lai nomierinātu pēc sauļošanās sakairināto ādu.

 

Ingas Nemšes dzīves mākslas atziņas

  • Katrai fiziskai slimībai ir kāds dziļāks cēlonis, nereti tāds, kas nav acīmredzams, piemēram, zemapziņā ieslēgtas emocijas – dusmas, bailes, aizvainojums, ko cilvēks stiepis uz saviem pleciem jau gadiem ilgi. Arī tad, ja indivīds ir pārguris ikdienas darbu steigā un vairs neatliek laika pabarot savu dvēseli, slimība uz īsāku vai ilgāku laiku mēdz cilvēku nolikt pie vietas. Savukārt bērniem līdz 14 gadu vecumam slimību iemesls ir vecāku neatrisinātās problēmas.
  • Lai saglabātu veselību, svarīgi atrast sevī mieru un harmoniju, atbrīvojoties no aizvainojumiem un dusmām. Man šķiet noderīgas dažādas garīgās prakses, kuru laikā notiek darbs ar savu zemapziņu un problēmu risināšana. Ļoti iedarbīga metode ir ģimenes sistēmiskie sakārtojumi pēc Helingera metodes. Savulaik ieguvu atbildes uz daudziem jautājumiem, apgūstot šamanisma praksi. Un joprojām nodarbojos ar jogu. Mantras izmantoju kā lielisku instrumentu sevis harmonizēšanai ar skaņas palīdzību. Apmeklēju arī dziednieka Tomasa fon Rotenburga vadītās nodarbības, kuru laikā notiek intensīva dziedināšanās ar Zodiaka būtņu palīdzību – ļoti nopietns darbs dvēseles līmenī.
  • Manuprāt, ir ļoti būtiski iepatikties pašam sev un iemīlēt sevi tā – pa īstam. Nevis tādā veidā, lai sevi nemitīgi lutinātu, apēdot kaut ko garšīgu, bet gan – lai spētu ar prieku un mīlestību paskatīties uz sevi spogulī. Man ilgi bija ar sevi jāstrādā, lai iemācītos būt mierā ar savu izskatu. Kad sāku strādāt ar savu dvēseli, izprast Visuma likumsakarības un atlaist vecās problēmas, tad atguvu arī pašapziņu.
  • Pēdējos septiņus gadus lietoju pārsvarā tikai pašas gatavoto kosmētiku un parfimērijas līdzekļus. Apzinos, ka viss, kas tiek uzsmērēts vai uzpūsts uz ādas, jau pēc brīža nonāk asinsrites sistēmā. Un, ja ikdienā lietojamo kosmētikas līdzekļu sastāvā ir parabēni, minerāleļļas, silikonvielas un citas veselībai kaitīgas sintētiskas vielas, tad no fiziskajām problēmām neizbēgt. Iesaku ikvienam palasīt mājās esošo kosmētikas produktu sastāvu. Ja vien tie nav ekoprodukti, tad ir liela iespējamība, ka ikdienā virsū smērējam jauki smaržojošus naftas produktus, kas iepakoti skaistā trauciņā.
  • Sāciet kaut ko darīt sevis labā jau šodien, jo viss ir katra paša rokās! Ir pierādīts, ka visas cilvēka šūnas nomainās 7 gadu laikā. Tas nozīmē, ka šodienas ieguldījums pēc laika kļūs redzams realitātē.

>>>III<<<

žurnāla TAKA 2017.gada arhīvs, sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna

 

https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2331/2019_gads/

 

 

 

Jums var arī patīk