Skaņa dziedina dzīvo dabīgā veidā

Edgara Keisija pareģojums „skaņa būs nākotnes dziedināšana” šodien skan patiesi pārliecinoši. Ļaudīm, kas rūpējas par savu labsajūtu, skaņu terapija, Himalajiešu skanošās bļodas, kristāla skanošie trauki, gongi nav sveši vārdi.

Kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem Rietumos praktiski no jauna ir atklāta skaņas terapijas ietekme un daži atsevišķi skaņas veidi (ultraskaņa) mūsdienās tiek plaši izmantoti arī ārstniecības iestādēs. Jaunā laikmeta iezīme ir seno instrumentu izmantošana jaunās skaņu terapijas paņēmienos. Interesanti, ka skaņu terapijā mūsdienās izmanto tādus senus instrumentus kā gliemežvākus, bungas, skanošās bļodas, gongus, zvanus, kas senajos laikos, visticamāk, tika izmantoti sakrālās, reliģiskās ceremonijās. Mūsdienās tiek radītas jaunas seno instrumentu pielietošanas tehnikas un jauni mūzikas instrumenti. Piemēram, mūsdienās no jauna skaņu terapijā ir atzīts Pitagora monohords. Ar savu harmonisko skaņu daudzus ir apbūris hengs – 21. gadsimtā izgudrots instruments ar brīnumainu skaņu. Daudzu šo instrumentu harmonisko dabu apraksta viņu tipa apzīmējums – idiofons jeb pašskanis. Šāda tipa instruments rada skaņu pats ar savu ķermeni – bez stīgām un membrānām. Šo instrumentu radītās skaņas nevar nosaukt par mūziku, bet tās ir dabiskas, harmoniskas frekvences, toņu un virstoņu koris, dziedinošās skaņas. Tieši šie instrumenti rada tās veselīgās, dabiskās skaņas, kas ļauj mums relaksēties, atpūsties, mazināt stresu, nokļūt meditatīvā stāvoklī un ļaut sev dziedināties.

Mūsdienu ātrā, tehnogēnā dzīves ritma iezīme ir dažādu trokšņu, vibrāciju pārbagātība. Ja mēs ejam dabā un dzirdam putnu dziesmas, tās kopā ar vēja šalkām koku zaros mums šķiet kā dievišķa mūzika. Vienīgais patiesais šī šķituma iemesls ir tas, ka skaņas ir dabiskas. Arī dabisku skaņu kakofonija skan harmoniski mūsu ausīm un ļauj mums relaksēties. Automašīnu trokšņi, dažādi viļņu raidītāji, bezvadu sakari rada mūsu dzīves telpā nedabisku fona troksni. Ar laiku mēs šiem trokšņiem vairs nepievēršam uzmanību, bet tie turpina uz mums iedarboties. Vai mēs apzināti sekojam skaņām un vibrācijām savā dzīves telpā? Vai izvēlamies harmonisku, dabisku mūziku? Vai dziedam un skandējam? Skaņu terapija ir skanīgs veids, kā ar dabisku skaņu harmonizēt savu organismu, atgriezties pie sava ķermeņa orķestra sākotnējā skanējuma. Mūsdienu eksperimenti ar skaņu viļņiem apstiprina skaņas labvēlīgo ietekmi uz cilvēku. Īpašu frekvenču skaņu viļņi (ultraskaņa) šobrīd  tiek plaši izmantoti medicīnā. Alternatīvās dziedināšanas metodes pamato skaņu ietekmes pētījumu rezultāti, tiek veikti interesanti arheoakustiski pētījiumi ievērojamās vēsturiskās vietās, kur atklāta skaņas un dziedināšanas saikne jau aizvēsturē.

Klīnisko pētījumu skaits, kas apstiprina  mūzikas un skaņas  terapijas lietderību, ir visai iespaidīgs. Amerikas un Anglijas nacionālie veselības institūti un slimnīcas ir atzinušas skaņu terapiju kā derīgu papildinošu un alternatīvu medicīnu. Tiek aprakstīts, kā mūzikas terapija ir veiksmīgi izmantota kaulu traumu, demences, sirds un asinsvadu slimību, somatisko problēmu, trauksmes, sāpju, ēšanas traucējumu, depresijas, multiplās sklerozes ārstēšanā un emocionālu, psiholoģisku stāvokļu uzlabošanā. Slimnīcās mūzikas terapiju bieži lieto, lai atvieglotu sāpes un paātrinātu pēcoperācijas dzīšanu. Skaņu terapiju bieži lieto kopā ar anestēziju sāpju remdēšanai. Ir pierādīts, ka skaņu terapija  ir iedarbīga garastāvokļa uzlabošanā, depresijas stāvokļu atvieglošanā un kopumā samazina slimnieku uzturēšanās laiku slimnīcās.

 

Šodien mēs cenšamies izzināt skaņas terapiju ar zinātniskām metodēm, tomēr ir skaidrs, ka pastāv aizvēsturiskas, senas tradīcijas dziedināšanā ar skaņu. Par vissenākajām skaņas terapijas tradīcijām tiek uzskatītas Austrālijas aborigēnu prasmes pielietot viņu jidaki, ko šodien mēs saucam par didžeredū. Uzskata, ka šis instruments tiek lietots kaulu lūzumu, muskuļu plīsumu un jebkādu citu saslimšanu ārstēšanā jau vairāk kā 40 tūkstošus gadu. Seno ēģiptiešu skaņas terapija bija balstīta uz patskaņu izdziedāšanu arfas un sistras (metālisku zvārguļu) pavadībā. Sistra rada ne tikai patīkamu zvārgulīšu skaņu, bet arī ultraskaņu. Tādēļ pilnīgi iespējams, ka ceremonijās sistras izmantoja ne tikai mūzikas skanējumam, bet arī dziedinošam efektam. Tieši patskaņu, nevis vārdu dziedāšana daudzās attīstītās austrumu kultūrās ir dziedāšanas un sakrālo dziedājumu pamats. Pētījumi liecina, ka patskaņu skanējums var izraisīt daudzas pozitīvas fizioloģiskas izmaiņas organismā un radīt mainītu dziedātāja apziņas stāvokli. Visvieglāk uztveramais un mums pazīstamais skaņas terapijas veids ir dziedāšana. Ikkatrs ir pazīstams ar latviešu mutvārdu un dziedāšanas tradīciju, kas no senatnes atnesušas mūsdienās neizmērojamu skaitu dainu. Vissenākās liecības par dziedāšanas kanoniem ir atspoguļotas vienā no senākajiem tekstiem pasaulē – Rigvedā. Vēdu zināšanas ilgu laiku tika nodotas mutvārdos, tikai apmēram 1500. gadā p. m. ē. tās tika pierakstītas. Vēdiskie dziedājumi un mūzika tika glabāti un nodoti mutvārdos ar vislielāko pietāti, jo katrai intonācijai un balss izpausmei bija īpaša nozīme. Rietumos pirmās rakstiskās liecības avots par dziedināšanas skaņas spēka izpratni ir Pitagors no Samosas (aptuveni 580. g. p. m. ē). Būdams filozofs, matemātiķis un mūziķis, Pitagors izplatīja zināšanas par mūzikas dziļo iespaidu uz cilvēka jūtām, un uzskatīja, ka ar dziesmām, ko dzied ar liras pavadījumā, var atmodināt dvēseli. Daudzi tieši Pitagoru uzskata par mūzikas terapijas dibinātāju. Viduslaiku kristīgajā pasaulē skaņas dziednieciskajai dabai praktiski nav pievērsta uzmanība, par to pastiprinās interese tikai vēlīnajos viduslaikos un renesansē.

Jēdziens „dziedināšana ar skaņu” nav tik jauns, kā sākumā varētu šķist, ir atklāti apliecinājumi par skaņas ietekmes izmantošanu jau aizvēsturiskos megalītos, piemēram Stounhendžā, maltiešu tempļos, dolmēnos. Senajās būvēs tika izmantoti īpaši skanoši akmeņi vai īpaša telpas forma konkrētas skaņas frekvences pastiprināšanai. Megalītos skaņu rezonanses  frekvence svārstās ap 95120 Hz, lielākoties tā ir 110111 Hz. Pie šādas skaņas cilvēka smadzeņu darbība mainās: smadzeņu daļa, kas atbildīga par valodas apstrādi, kļūst mazaktīva, aktivizējas ar garastāvokli, empātiju un sociālo uzvedību saistītās jomas. Senās tautas izvēlējās dabiskas skaņas rezonanses vietas, lai veidotu savus alu zīmējumus. Skaņu rezonanse alās pats par sevi nav nekāds pārsteigums, taču, izpētot alas, tika atklāts, ka zīmējumi veidoti alu skaņas rezonanses „punktos”. Saprotams, ka skaņai vienmēr ir bijusi svarīga loma cilvēka dzīvē. Mēs arī zinām, ka akustiskās īpašības tika apzināti iebūvētas aizvēsturiskās un ne tik senās būvēs  visā pasaulē. Lai arī mūzikas, matemātikas un fiziskās pasaules savstarpējās attiecības nav uzreiz izprotamas, vēsturiskās liecības pierāda, ka šīs zināšanas tūkstošiem gadu tika liktas lietā, radot kulta vietas un tempļus.

Skaņas nozīmes izcelšanai bieži tiek citēti Svētie Raksti par pasaules radīšanu: „Sākumā bija vārds.” Daudzas garīgās tradīcijas runā par skaņu kā par radošo spēku. Vai mēs kādreiz apsveram skaņas lomu, veidojot mūsu Visumu? Dažādi jaunāko laiku pētījumi norāda uz vibrāciju kā Visuma vai realitātes veidojošo spēku. Protams, ka dzirdamā skaņa neizplatās Kosmosa vakuumā, bet vibrācijai ir pietiekams pat neliels atomu molekulu blīvums, lai tā pārvietotos izplatījumā. Skaņa ne tikai strukturē mūsu Visumu, bet ir arī dzīvību radošs spēks. Skaņas viļņu ietekmi vizuāli demonstrē kimātika – zinātne, kas pēta skaņas viļņa iedarbības vizualizāciju. Kimātika vizuāli parāda, kā skaņa ietekmē neorganiskas vielas. Parasti vizualizācijas veido uz metāla plāksnes vai membrānas, izlejot tur šķidrumu vai novietojot pulverveida vielu daļiņas un ievibrējot plāksni, piemēram, ar vijoles lociņu. Skaņas viļņu ietekmē uz plāksnes veidojas skaidri redzami raksti, harmoniskas skaņas uz tās veido brīnumainas simetriskas mandalas, skaņas izmaiņas liek mandalām mainīties un pārveidoties.

Ja redzam, kā skaņas ietekmē veidojas harmoniskas struktūras, lai mūs neizbrīna fakts, ka skaņai ir harmonizējošas, dziedinošas īpašības. Skaņai piemīt spēcīga īpašība atjaunot organisma šūnas, atjaunot Radītāja noteikto kārtību – arī tad, ja pilnībā neizprotam, kā tas tiek paveikts. Mēs varam iztēloties dzīva organisma (piemēram cilvēka) analoģiju ar simfonisko orķestri. Ja viens vai vairāki mūziķi skanēs aplami, tas ietekmēs visu orķestra skanējumu. Lai atjaunotu kārtību un harmoniju, nepieciešams diriģents harmoniskas, dziedinošas frekvences. Dziedinošas frekvences var radīt cilvēka balss, kāds no senajiem mūzikas instrumentiem, piemēram, didžeridū vai gongs, vai arī kāds no modernajiem skaņas dziedināšanas instrumentiem – toņdakša vai kristāla skanošie trauki. Harmoniskās, dabīgās skaņas baro, spēcina cilvēka ķermeni ar dzīvības enerģiju, orgānu šūnas tiek aktivizētas un atjaunotas.

Skaņas dziedināšanas pamatprincips ir harmoniska rezonanse. Skaņas terapiju visbiežāk raksturo ar vibrāciju biežumu un frekvenci. Ja mēs pievēršamies cilvēka ķermenim, tad šajās kategorijās varam runāt, piemēram, par sirdi vai plaušām. Šiem orgāniem ir dabiska, primāra frekvence, kuru tad skaņu terapija harmonizē, veidojot veselīgu rezonansi. Mazliet savādāk ir ar organisma šūnām, kurām šķietami nav pašām savu frekvenču. Zinātnieki mūsdienās ir pētījuši, kā skaņa ietekmē šūnu bioķīmiju. Lielākais no šķēršļiem šajos pētījumos bija ierobežotas iespējas saskatīt mikroskopā dzīvā šūnā notiekošos procesus. Dr. Džeims Gimzevskis Kalifornijas universitātē ir veicis revolucionārus pētījumus, studējot šūnu funkcijas. Viņš lietoja atomspēku mikroskopu, sava veida superjūtīgu mikrofonu, lai pētītu skaņas, ko rada šūnas. Jaunās zinātnes (sonocitoloģijas) mērķis bija aprakstīt šūnu membrānu pulsāciju, sauktu arī par šūnas „dziesmu”. Gimzevska pētījumi rāda, ka ikvienai šūnai mūsu organismā ir unikāls skaņas raksts un tā dzied savām kaimiņu šūnām. Sonocitoloģja, iespējams, kādreiz būs ārkārtīgi spēcīgs diagnostikas veids, kas ļauj atšķirt veselas šūnas no bojātām, kā arī dos iespēju iedarboties uz šūnām ar noteiktām skaņas frekvencēm. Dr. Gimzevskis ir tikai viens no daudziem gaišajiem prātiem, kas dalās ar savu izpratni par skaņas izmantošanu cilvēka ārstēšanā. Viņaprāt, skaņas terapija var piedāvāt milzīgas neinvazīvas ārstēšanas iespējas.

Skaņas terapija klausītājam ir gan pasīva, gan aktīvas līdzdalības pieredze. Pasīvā daļa izpaužas, kad jūs uztverat skaņas un atslābināties, relaksējaties, elpošana un sirdsdarbība palēninās. Nonākot miera stāvoklī, nosacīta iekšēja klusuma vietā, mēs esam atvērti katrai skaņai, un skaņas kļūst apzināti uztveramas. Tā ir aktīva apzināšanās pieredze. Skaņa ved mūs uz iekšēju klusumu, uz iekšēju harmoniju, pie mums pašiem. Skaņas vibrācijas ir vairāk nekā tikai dzirdamā skaņa, tie ir gan virstoņi, gan zemfrekvences skaņas, tās ievibrē, iekustina, attīra, uzmundrina gan mūsu prātu, gan fizisko ķermerni. Skaņas terapija ir patīkama – katrs solis šajā ceļā ir iedziļināšanās skaņā, ļaušanās skaņas viļņiem, tā harmonizē sirdi, prātu un garu. Skaņas ietekmē uzlabojas klausīšanās prasmes, mēs kļūstam jūtīgāki ne tikai pret  skaņu un mūziku, bet arī pret savām emocijām un enerģiju sevī un citos. Skaņas ietekmē pieaug spēja klausīties, līdz aptveram, ka varam dzirdēt, ko citi mums saka, un vairs nav svarīgi, cik skaļi viņi runā.

 

Enerģijas pieplūdums, mīlestība un vienotība ar visu pasauli – tas ir ceļojums, kurā ved ģitārists Estas Tonne

Savā dzīvē esam skaņas un trokšņu ietekmē ik brīdi. Pat tad, ka šķiet – visapkārt ir pilnīgs klusums, mēs varam saklausīt dabas skaņas, sava organisma ritmus. Dabas skaņas un mūzika vislabvēlīgāk ietekmē mūsu ķermeni un mūsu emocionālos stāvokļus. Iepazīstināšu jūs ar kādu spilgtu mūziķi, skaņu un nodoma virtuozu, kura vārds ir Estas Tonne. Estas Tonnes daiļrade ir spilgts piemērs tam, kā skaņa ar nodomu rada jaunas, iepriekš neredzētas pieredzes un stāvokļus, parādot pasaules skaistumu un harmoniju. Estas Tonnes mūzika ir sagrāvusi visus šovbiznesa priekšstatus, jo tā ir tikai līdzeklis, lai manifestētu un ļautu klausītājiem sasniegt stāvokli, kurā tie var sevi izzināt. Viņš stāsta, ka pievēršot saviem stāvokļiem nedalītu uzmanību. Ļaujoties mūzikai un improvizācijai, viņš gūst savu piepildījumu. Tādā pārmainītā stāvoklī mēs sajūtam neizmērojamu enerģijas pieplūdumu, mīlestību un vienotību ar visu pasauli. Estas Tonne sauc sevi par ceļinieku un vērotāju. No vērotāja pozīcijas ir saskatāms, ka šajā pasaulē mēs ierodamies no kāda pilnīgāka stāvokļa, kuru neizprotam, neatceramies un visu dzīvi meklējam ceļu, kā tajā atgriezties. Savā ceļā Estas Tonne satiekas ar citiem mūziķiem, un viņu kopējā daiļrade veido vienu harmonisku skaņdarbu, kur katrs mūziķis spēlē savu partiju, balstoties uz uzticību, neizmērojamu mūzikas mīlestību. No kurienes nāk Estas Tonnes iedvesma? Estas Tonne stāsta, ka viņš var dalīties tikai ar savu pieredzi un viņa mūzika atspoguļo viņa ceļu, viņa pieredzi, viņa izpratni par pietuvošanos savam iekšējam avotam, kad esam pateicīgi, mīloši un vienoti ar Absolūtu.

Šoruden Estas Tonne koncertēs Rīgā (2017.gada raksts) ar domubiedriem Džozefu Pepi Dancu un Nanatelu Golbergu. Koncertu tūre Baltijas valstīs ir veltīta Ūdens stihijai, ūdens pārveidojošai un atjaunojošai dabai. Katram no mums ir sava uztvere attiecībā uz ūdeni, sava izpratne par to, balstīta uz mūsu zināšanām, pieredzi un intuīciju. Senās kultūras ūdeni ir uzskatījušas par dzīvības izcelsmes avotu, mūsdienu atklājumi norāda uz ūdens saprātu un saikni ar visu dzīvo. Arī cilvēks kā dzīva būtne lielākoties sastāv no ūdens. Estas Tonne aicina mūs pievienoties viņa ceļojumā 11. oktobrī Rīgas Kongresu namā, aizvērt acis un doties turp, kur Okeāna atjaunošanās sākas no viena vienīga Piliena.

 

Pozitīvās un harmoniskās skaņas vibrācijas radītāji – henga meistaru duets Hang Massive

Mūsdienās skanīgu, brīnumainu, ne ar ko nesalīdzināmu harmonisku skaņu avots ir jaunizgudrotais mūzikas instruments hengs (angliski – hang). Mīti vēsta, ka hengs esot tūkstošiem gadu sens instruments, bet no jauna izgudrots 21. gadsimtā. Hengs ir roku bungas, kas ārēji atgādina ciltplanētiešu lidaparātu, un to spēlē, ieskandinot ar roku vai plaukstu. Šim instrumentam nepastāv nekādi spēles noteikumi – viss, kas tiek prasīts no muzikanta, ir roku spēks un mīlestība pret mūziku. Henga skaņu izpausme mums atgādina cilvēka balss un visdažādāko instrumentu – klavieru, arfas, ģitāras, ērģeļu un zvaniņu skaņas. Henga skaņa ir dziļa, rezonējoša un ārkārtīgi melodiska.

Bet kas gan būtu visbrīnumainākais mūzikas instruments bez mūziķa, kas to virtuozi spēlē? Hang Massive ir pasaulslavens henga meistaru Dennija Kuda un Markusa Ofbīta duets, kas rada harmonisku, ne ar ko nesalīdzināmu henga mūziku un piepilda savus koncertus ar pozitīvām un harmoniskām vibrācijām. Henga skandētāji uzskata pasauli, kurā mēs šobrīd dzīvojam, par ārkārtīgi dzīvīgu, aizraujošu un fascinējošu. Pasaule mūsdienās caur ceļojumu iespējām un tīmekli savieno dažādas kultūras un idejas cieši jo cieši. Markus Ofbīts kādā intervijā klāsta par savu attīstības redzējumu: visa, kas tiek sasniegts un pieredzēts, avots ir vienkāršība un tīrība, dziļi relaksēts stāvoklis un aizrautība. Tikai vispirms sasniedzot visaugstāko iespējamo līmeni it visās dzīves jomās un tad daloties ar savu pieredzi, ir iespējams iedrošināt ļaudis ieraudzīt kaut ko vairāk un veikt savu izvēli. Markus Ofbīts klāsta, ka viņa uztvere par mūziku balstīta uz atvērtību un viņam patīk izmantot jaunas skaņas un efektus, kā arī mijiedarboties ar savā ceļā sastaptiem mūziķiem un izmēģināt dažādus stilus. Viņaprāt, mūzikas izpausmes mūsdienās ir apbrīnojamas, katrs muzikāls projekts ir unikāls un neatkārtojams un katru reizi projektos iesaistās dažādi mūziķi. Hang Massive radītā mūzika ir brīvi pieejama viņu mājas lapā. 

Šajā laikā ir tik daudz dažādu iespēju izbaudīt skaņu, tvert mūzikas harmonizējošo, dziedinošo ietekmi! Mums ir daudz informācijas, pieejami dažādi skaņu terapijas veidi, daudz mūzikas ierakstu tīmeklī. Ir iespējas noklausīties unikālu, neatkārtojamu mūziku koncertos –  vienkārši jāveic izvēle par labu dzīvai skaņai un mūzikai, kas iedvesmo un harmonizē.

>>III<<<

žurnāla TAKA 2017.gada arhīvraksts, sagatavoja: Iveta Ida Platace

 

 

 

Jums var arī patīk