Realitāti veido mūsu domas. Raksta pirmā daļa

/Žurnāla “Taka” 2016.gada arhīvs, autore: bioenergoterapeite Sandra Balode/

Realitāti veido mūsu domas. Raksta pirmā daļa

Daba ielikusi katrā cilvēkā savus attīstības virzienus, bet par attīstības vērtēšanas kritērijiem kalpo prieks un labklājība. Ja savu darbību rezultātā iegūstam vieglumu, labsajūtu un enerģijas pieplūdumu, tad attīstības virziens izvēlēts pareizi. Ja prieku rada arī pats process, mēs veicam savu darbu radoši – un tā jau ir jaunas realitātes radīšana.
Rodas jautājums: kā radīt tādu pasauli, kurā valda labklājība?

Savu vēlmju materializācijai un saprātīgas nākotnes izveidošanai svarīgi saprast mehānismu darbam ar informāciju un enerģiju. Viens cilvēks izsaka vārdu, un tas dzīvo gadsimtus, bet cits – tūkstošus vārdu, bet bez rezultāta. Viss slēpjas spēkā, kas ielikts vārdā. Tieši spēks jeb enerģija, kas ielikta tēlā, nosaka lūgšanu pozitīvo ietekmi un nolādējumu – negatīvo.
Daudzi zinātnieki uzskata, ka par „pirmsākuma plānu” Zemes veidošanās procesam un planētas dzīvei kļuva kosmiskā informācija (virsapziņa). Zinātniekuprāt, tieši informācija ir materiālā veidošanās pamatā. Vispirms atnāk informācija tēla veidā par nākamo materiālo objektu: kas tiek radīts, kādā laika – telpas daļā, kāds ir radāmā materiālā objekta ārējais veidols un kāda ir tā iekšējā enerģētiskā struktūra. Enerģija, informācijas vadīta, „nopakojas” superblīvā stāvoklī – matērijā, kura pēc noteiktas programmas saglabājas laikā un vajadzīgajā brīdī kristalizējas formā.
Radot mākslīgus apstākļus, kas ļauj enerģijai iziet no superblīvā stāvokļa, notiek impulsīva kolosāla daudzuma enerģijas atbrīvošana, piemēram, atombumbas sprādziens. Mākslīgi radot kodola sairšanas apstākļus, fiziķi saārdīja informatīvi enerģētisko struktūru (programmu), kas noturēja enerģiju superblīvā stāvoklī. Secinājums: matērija ir forma, kuru pieņem enerģija atbilstoši informācijai, ko rada apziņa.
Visas garīgās tehnikas ir vērstas uz prieka un labklājības papildināšanos. Tās sākas ar apziņas kontroli pār domām un emocijām. Viss, ko mēs darām – sējam izplatījumā savas domas un tēlus. Ja tie ir haotiski, tad rezultāti ir bēdīgi: apziņas aptumšošanās, bezpalīdzība, slimības un enerģētiskais vājums.
Ir tikai divas domu kategorijas: pozitīvas un negatīvas. Katrs cilvēks sēj to, uz ko noskaņots. Noskaņojums ir atkarīgs no uzvedības modeļa, kas iegūts ģimenē. Ja jūtamies mīlēti, veseli, bagāti, tad Visums atspoguļos veselību, mīlestību un bagātību. Ja jūtamies vainīgi, slimi un nelaimīgi, tad Visums materializēs pret mums agresīvus cilvēkus, slimības un izolāciju attiecībās.
Jebkāda doma ir uz materializāciju vērsts informācijas viļņu starojums. Doma dzimst un atstarojas konkrēta cilvēka biolaukā un iedarbojas uz to tiešā veidā. Biolauks ir bioenerģētisks magnēts, kurš pēc atbilstības likuma pievelk to, ko tas izstaro.
Zinātnieku eksperimenti pierādījuši, ka lamas un nolādējumi bojā ģenētisko aparātu, veicinot bojāeju un izmiršanu. Tāpat zinātnieki secinājuši, ka visu dzīvo būtņu ģenētiskie aparāti strādā pēc universāliem likumiem, kur vienādas iedarbības izsauc līdzīgas izmaiņas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos. Tāpēc negatīvas domas, vārdi un emocijas slikti ietekmē cilvēku ģenētisko aparātu, jo īpaši agrā bērna vecumā.
Zinātnieki eksperimentāli pierādījuši, ka vārdi atstāj ietekmi uz apkārtējo pasauli. Īpaši spēcīgi vārdi maina ūdens struktūru: lūgšanu un mantru iespaidā ūdens molekulas veido struktūras, pēc formas un īpašībām līdzīgas vesela cilvēka DNS molekulām. Tieši tāpēc, dodot svētību, cilvēki dziedina sevi un apkārtējos.
Vēl viens zinātnieku atklājums: 98% mūsu DNS ir informatīva struktūra – proti, cilvēks jau savos pirmsākumos radīts, lai uztvertu informācijas viļņus. Ikviena doma, vārds un skaņa ir informācijas vilnis, kas ietekmē katru gēnu. Ja uzmanīgi sevi pavērosim, sapratīsim, ka domas rodas no tā, kas ir visapkārt. Viss, ko redzam apkārt, rada mūsu domu virzību. Viss, kas mēs esam, ir mūsu domu rezultāts. Tātad, ja redzam laimīgus bērnus, mīļotus dzīvniekus, tad mūsu domas un emocijas riņķo tam apkārt. Taču mēs pārsvarā atceramies aizvainojumus, gaidām nodevību, jūtamies vainīgi par savām vēlmēm… Tas nāk no pagātnes, kurā radās negatīvā situācija, un tā netika atlaista. Pagātne to tur, jo tā ir spēcīga emocija un pārdzīvojums, kuru atkal un atkal pārdzīvojam iztēlē. Tiklīdz rodas līdzīga situācija, mums ir gatava reakcija. No tādiem slazdiem jāmeklē izeja. Viena no metodēm, lai atbrīvotos no nepilnvērtības kompleksa, kas iemontēts mūsu apziņā, ir apziņas pārprogrammēšana ar afirmāciju palīdzību.
Tāds es biju, un tas ir pagātnē. Tagad esmu citāds. Es esmu mainījies! Ar humoru un patiku skatos uz sevi pagātnē. Tagad jūtos mīlēts, veiksmīgs, bagāts. Es sev pievelku veselību un gandarījumu.

(Raksta otrā http://baltataka.lv/realitati-veido-musu-domas-otra-dala-vingrinajumi/).

Jums var arī patīk