Pirts noslēpumi. Veselībai, skaistumam, gara spēkam

Pirtēties tagad ir daudzējāds prieks – sākot ar latviešu, krievu un somu, beidzot ar turku vai tvaika pirtīm. Protams, ir zināms, ka tā var iegūt skaistumu, atjaunošanās sajūtu un labāku veselību. Bet – kādas kaites tādējādi var dziedēt, bet kurām ne karstums, ne tvaiks nav ieteicami? Par to ne vienmēr padomājam.

Ticējumi un cerējumi

„Labvakar, pirtiņ, sveikas Māras meitiņas! Dievs dod svētīg’ gariņ’! Labums iekšā, sliktums ārā!” (Lībisks sakāmais, ejot iekš sōnas).

Sōna bija lībiešu pirts, tīra kā baznīca – svēta vieta, kur mošķi un nešķīsteņi nedrīkst rādīties, lai gan reizēm tur ielīduši vilkači, veļi (saltkurpji), pat velni. Tur mita labie gari – Māras māte un pirts tēvs Sōna izā, tāpat viņu meitas, kam uz lāvas mēdza atstāt ziepes, ķipi ar ūdeni, ozola vai liepas zariņu slotu, lai vīriem būtu spēks, bet sievām mīļums. Tiem mēdza arī upurēt – alu, pīrāgu. Slotā liekamos liepas, bērza un ozola zarus jau laikus sagatavoja un turēja pie rokas. Pirti nekūra ar egles malku, jo tā sprēgā – lai neceltos strīdi. Iekšpusē pie sliekšņa lika pīlādža zariņu, vēlams ar ogām, jo uz tām ir krustiņi. Ceļot pirti, zem sliekšņa lika dzīvsudrabu, lai slimības netiek iekšā. Pirtī visvairāk gāja Vecā Mēnesī un ieejot teica: „Labvakar, kašķis mežā, vilks pirtī!” Večas pēc pēršanās esot bučojušas gan lāvu, gan slotu, arīdzan stenderes. Jauks novēlējums bija: „Peries, Laimiņ, ar zelta slotiņu, ar sudraba lapiņām!”, tātad arī tā tur iegriezusies. Latvieši gan slotu pēc pēršanās nedrīkstēja atstāt uz lāvas, jo tad to nākot izmantot velns. Pēc pirts esot jāskaita Tēvreize, tad nākamajā nedēļā skauģi nekādu postu nevarot nodarīt. Ja slotas lapa pielipusi pie miesas, tā esot jāapēd, lai būtu laba veselība.

Ķeltu druīdi pērās ar upeņu slotām, jo uzskatīja, ka to un jāņogu zari iedarbojas radoši un palīdz ieskatīties nākotnē.

Krievu pirtī biedējoša šķiet apliešanās no kubla ar aukstu ūdeni (tas pakarināts pie griestiem, jāparauj tikai aiz striķa – tāds izplatīts triks) – kam trausli asinsvadi, tik ātra to sašaurināšana var kaitēt. Daudz rituālu ar zaru un augu slotām, tāpat kā pie mums, ir Anglijā. Skotijā un Īrijā tie izplatījušies ķeltu druīdu ietekmē.

„Cilvēks netop vecāks dienā, kad iet pirtī.”

(Krievu sakāmvārds)

Slāvu tautām bija sava pēršanās ziņa. Šim nolūkam ņēma īpašu slotu – ozola tad, ja bija kādi iekaisumi, liepas – ja karstumi, alkšņa – ja lauza kaulus, nātres – radikulīta un reimatisma gadījumā. Bet galvenā tiem allaž bijusi burzu slota, kas palīdzēja pret visām kaitēm, vispirms jau – pret „gara panīkumu, kas liek sasparoties dažādām ligām”. Tās mēdza sagatavot jūnija sākumā vai vidū, kad bērziem ir daudz sulas. Krievi ticēja, ka to bērzu zaros, kas aug pie ūdens, mīt labie sievieškārtas gari, ko dēvē par živicām. Tos, uzmanīgi nošķinot, varēja pārnest savā sētā, lai tie palīdzētu saimniecībā, piešķirtu ģimenei savu enerģiju un atgaiņātu ļaunos garus.

Lūk, slāvu pirts noslēpumi.

  • Pirms pēršanās neder samērcēt galvu. Sausi mati pasargā galvu no pārkaršanas, uzlabo sajūtu augstās temperatūrās. Vēl labāk – uzvilkt vilnas vai filca cepurīti un to ik pa laiciņam saslapināt ar aukstu ūdeni.
  • Ar saltu ūdeni nevajag aplieties un to dzert tūlīt pēc tvaicēšanās, ja ir vēlēšanās zaudēt lieko svaru.
  • Pērties nevajag biežāk par reizi vai divām nedēļā, pat tad, ja šajā ziņā ir pieredze.

Ārsti par pirti

Kad nevajag pērties? Nekādā ziņā nevajag pērties, kad ir akūti iekaisuma procesi, paaugstināta temperatūra. Tāpat – ja ir epilepsija, onkoloģiskās saslimšanas, smagi sirds un asinsvadu traucējumi, bronhiālā astma. Šis brīdinājums attiecoties gan uz pieaugušajiem, gan bērniem.

Ko var dziedēt ar pirti? Tā uzlabo vielmaiņu (gāzu, minerālu, olbaltumu), palīdz atbrīvoties no organismā uzkrātās urīnvielas un pienskābes (tas ir svarīgi pēc fiziskas darbošanās un sportošanas). Palīdz atkopties pēc traumām, aizgainīt nogurumu un nomāktību, labi iespaido vecuma radīto izmaiņu skartus locekļus. Rituāli un smaržīgas slotas nomierina nervus, iespaido psihi. Karstie tvaiki ir noderīgi tiem, kas bieži saaukstējas, bet hipertoniķiem – tikai sākumstadijā. Bet reimatisma, radikulīta, ādas slimību, tauku apmaiņas traucējumu, cukura diabēta sākumstadijas, klimaktēriskā sindroma gadījumos – silti iesakāmi.

Papildu brīdinājumi

  • Nevajag iet pirtī ne tūlīt pēc ēšanas, ne tukšā dūšā. Vislabāk – pēc tam, kad ieēsti augļi, izdzerta zāļu tēja vai sula.
  • Pirms tvaicēšanās ieteic noskaloties dušā.
  • Sildīties uz lāvas sēdus, ja ir iespēja – atlaisties, paceļot kājas augstāk par galvu.
  • Pēc katras karsēšanās (tās var būt 3–4, atkarībā no pašsajūtas) vēlams iet dušā (vecākiem cilvēkiem, kam trausli asinsvadi, remdenā, nevis aukstā).
  • Nekādu spirtotu dzērienu – tie var būt par bīstami!
  • Maksimālais pirtī tvaicēšanās laiks ir 20–30 minūtes (saskaitot kopā visas 3 vai 4 reizes). Visai procedūrai nevajadzētu aizņemt vairāk par 3 stundām!

Zinātnieki, pētot pirts iedarbību gripas epidēmiju laikā, secinājuši, ka regulāro pirts apmeklētāju vidū ir četrreiz mazāk saslimušo nekā starp tiem, kas pērties nemēdz. No savas pieredzes varu piebilst, ka tas attiecas arī uz infrapirti.

Kura slota kādai kaitei?

  • Bērza – sāpošām locītavām, paātrina skrambu un savainojumu dzīšanu.
  • Ozola – ieteicama tiem, kam taukaina āda, jo sausina – ar pretiekaisuma efektu.
  • Liepas – saaukstēšanās gadījumos, sekmē svīšanu.
  • Kadiķu – ar bioloģiski aktīvām vielām – der gripas profilaksei, „attīra auru”.
  • Pīlādžu – tonizē, aizsargā pret „ļaunu aci”.
  • Nātru – iesaka pret neiralģiju, sāpēm locītavās.

Pirts tējas

  • Pirmspirts tēja: ņem pa vienai tējkarotei melnās un zaļās tējas, dažas lapiņas citronmētras, piparmētras, melisas, no ķiršu koka un upeņu krūma. Uzlej verdošu ūdeni un atstāj, lai ievelkas. Lieliska dienas pirmajā pusē, jo uzmundrina. Šī recepte der tiem, kam ir podagra un vielmaiņas traucējumi.
  • Garšvielu tēja: uz puslitru verdoša ūdens ņem 1–2 krustnagliņas, gabaliņu ingvera saknes, ceturtdaļtējkaroti ķimeņu, mazliet kanēļa, piparmētru, 2 lauru lapas. Vāra 7–10 minūtes, beigās pievieno melnās tējas uzlējumu. Nostādina 5 minūtes. Dzer ar medu, kuru pievieno, kad sastāvs padzisis. Mans pašizgudrotais variants – ingvers un karstvīna garšvielas ar melno tēju. Ja draud saaukstēšanās – pievienojot upeņu zariņu.
  • Melnā plūškoka tēju ieteic dezinfekcijai, svīšanai, pret baktērijām un vīrusiem. Ļoti iemīļots līdzeklis pie kurzemniekiem, kuri to jauc ar brūkleņu lapām un viršiem, gatavojot uroloģiskus sastāvus. Tādam nolūkam brūkleņu lapas pavāra pirmās (5 minūtes), pēc tam beigās piemet plūškoka ziedus un viršus.

Pret gripu un bronhītiem pievieno plūškoka ziediem kumelītes un oregano.

  • Cigoriņtēja. Uz 1 l verdoša ūdens ņem 30 g melnās tējas un 1 g cigoriņu, abus sajauc, ieliek kanniņā un ielej ūdeni attiecībā: 3 daļas šķidruma uz 1 daļu sastāva. Nostādina siltā vietā 3–5 minūtes.
  • Ērkšķogu tēja. Uz 1 l ūdens ņem 1 ēdamkaroti melnās tējas, pusglāzi ērkšķogu, 1 apelsīna miziņu (iepriekš to izmērcējot vairākos ūdeņos, lai atbrīvotu no „ķīmijas”). Ogas nomazgā, uzlej ūdeni un uzvāra, atstāj uz liesmas apmēram 2 minūtes, tad noņem. Kanniņā uzlej melno tēju, pievienojot sīki sarīvētu apelsīnu miziņu. Pēc tam – karsto „krizdoļu” novārījumu. Nostādina un izkāš. Var dzert gan siltu, gan vēsu un pielikt medu, ja ir vēlēšanās. Tantiņas apgalvo, ka lieliski derot pret nieru kaitēm.
  • Vielmaiņas tēja ieteicama arī asinsvadiem. 2 ēdamkarotes tējas, pusglāze upeņu lapu vai pumpuru, 3 ēdamkarotes sausā vīnogu sarkanvīna, medus. Tēju un lapas sajauc, ieliek kanniņā un uzlej verdošu ūdeni, atstāj ievilkties 5–7 minūtes. Pēc brītiņa var pievienot medu un sarkanvīnu.
  • Tantiņu tēja noder ne tikai viņām. Uz 1 l ūdens ņem 2 ēdamkarotes sausu piparmētru, 1 ēdamkaroti kumelīšu, medu pēc vēlēšanās. Drogas sajauc, tām uz 2 minūtēm uzlej verdošu ūdeni. Nostādina slēgtā traukā. Pirms dzeršanas izkāš.

Aromātiskā masāža

Ņem 50 g olīveļļas un pievieno 4 pilienus ēteriskās eļļas pēc savas gaumes, piemēram, lavandas, kumelīšu, eikalipta vai kliņģerīšu (tās ir antiseptiskas un atspirdzinošas) vai melisas (ar relaksējošu iedarbību). Kad visas nepatikšanas iztvaicētas ārā un nomazgātas nost, ar vieglām, glāstošām kustībām iemasējam šo sastāvu ādā.

Kā jāapietas ar slotu?

Pirtnieki apgalvo – ar to vajagot pareizi strādāt. Ja tā svaiga, varot pērties tūlīt. No tvaika, mitruma un sutoņas tā kļūst smaga un ātri sakarst – āda nevar paciest tādu svilināšanu. Sausu jāiemērc uz 15–20 minūtēm aukstā, pēc tam uz 1–3 minūtēm karstā ūdenī. Gluži sakaltušu slotu būtu jāiegremdē verdošā ūdenī uz 10–15 minūtēm.

Un kā ar matiem?

Dzerot tēju pēc tvaicēšanās, var izmantot laiku lietderīgi un palutināt izmazgātos matus ar kaut ko jauku. Piemēram, ieziest ar kādu iepriekš sagatavotu sastāvu no vecmāmiņas receptes.

  • Sausos un normālos: 1 ēdamkarote medus, tikpat alvejas sulas, 1 tējkarote izspiestas ķiploku sulas un olas dzeltenums. To visu sajauc un liek lietā. Pēc 20 minūtēm izskalo. Lai matu neostu pēc ķiplokiem, tos skalo nātru vai piparmētru novārījumā.
  • Taukainos: svaigas piparmētru, pieneņu un pīlādžu lapas sīki sakapā un iemasē galvas ādā. Pēc stundas var izskalot ar ūdeni bez ziepēm.
  • Visu tipu: 1 ēdamkarote degvīna, ko sajauc ar olas dzeltenumu. Ierīvē galvas ādā, izskalo pēc 40 minūtēm ar siltu ūdeni, pēc tam – ar kumelīšu novārījumu, lai neostu pēc šņabsta.
  • Pret matu izkrišanu: uz smalkās rīves sarīvē rutku, izspiež no tā sulu un triepj galvas ādā. Pēc tam aptin ar dvieli. Izskalo pēc stundas.

Daiļam vaigam

Ja pietiek „dukas”, var pagatavot „skrubi” no sāls, skāba piena un klijām vai auzu pārslām. Tam ļauj nostāvēties, kamēr karsējas pirtī, pirms pirmā piegājiena tikai noskalojas dušā, nemazgājoties ar ziepēm, jo tās, lai gan notrauc netīrumus, tomēr aizķepina poras. Kad miesu jau klāj sviedru lāsītes, var ieziesties ar medu: 1–2 minūtes pastāvot zem dušas, pēc tam pamatīgi iesmērējoties. Var atpūsties priekštelpā vai kāpt uz augstākās lāvas – labāk guļot, ne sēžot. Tad siltums piekļūst ķermenim vienmērīgi. Medus pabaros ādu, aizraus vecās šūnas, kas jau pārragojušās. Kad radīsies viegluma un bezsvara sajūta, var iet laukā un doties zem remdenas dušas. Jaunas un spraunas meitenes dod priekšroku aukstai. Es gan nekad neesmu bijusi krasu temperatūras maiņu piekritēja.

Tālāk var mazliet atpūsties, netraucēti iebaudot tēju, pēc tam notriepties ar skrubi, beržoties ar riņķveida kustībām. Skrubi nomazgā ar vēsāku dušu. Noslaukās dvielī, ieziežas ar eļļu. Rituāls ir patīkams, ja to veic mierīgi, nekur nesteidzoties.

foto: Inga Danče

Ūdens – labākais ārsts

Kādēļ gan ne? Arī tas spēj daudz.

Tiem, kam pirtis neiet pie sirds, ieteicamas fitovannas – ļoti pieejams līdzeklis ar spēcīgu iedarbību; ar bērzu zariņiem un lapām, nātrēm, dažādu zāļu stiebriem, uzlējumiem un novārījumiem. Tas dod iespēju gan atslābināties, gan atpūsties un dziedināties. It sevišķi, ja gadījies saaukstēties, nedod mieru osteohondroze, radikulīts, āda nav labākajā izskatā un iekšējie orgāni – kārtībā.

Zāļu sievas mēdza šo terapiju pielietot kopā ar tējām, tagad to apvieno arī ar medikamentiem, ja ir tāda vajadzība. Ūdens ar bioloģiski aktīvām vielām – kas gan var būt vēl labāks?

„Tehnoloģija” ir apmēram šāda: karstais ūdens atver poras. Vajadzīgie fitoncīdi, vitamīni, flavonoīdi caur „atsildīto un atvērto” ādu nokļūst asinīs un izplatās pa visu organismu. Reizēm tie iedarbojas spēcīgāk par vielām, kas uzņemtas caur gremošanas traktu. Turklāt tas ir drošs līdzeklis nervu sistēmas sakārtošanai, ja tā cieš no pārslodzēm, bet ūdens atpūtina muskuļus, noņem spazmas, uzlabo omu un miegu. Iestājas dvēseles miers – šīspasaules dārgākais prieks, ko var dabūt gana lēti.

Pirms tādas vannas būtu pamatīgi jānomazgājas ar ziepēm bez smaržas un jānoberžas ar sūkli, lai aizvāktu pārragojušās šūnas.

Zāļu vanna palīdz liekā svara apkarotājiem un arī – izvadīt indīgās vielas. Vājēt palīdzot kumelītes, piparmētras, oregano, salvijas, mežrozes, kliņģerītes, liepziedi, asinszāles – atsevišķi vai dažādos salikumos. Piemēram, šāda recepte: piparmētru lapas, salvija, timiāns un kliņģerīšu ziedi (kopā 200 g ) un asinszāles laksti (1 tējkarote). Šim sastāvam uzlej verdošu ūdeni un ļauj ievilkties vai pavāra dažas minūtes, bet novārījumu pievieno vannai. Kurss – 10–15 procedūras – kopā ar pastaigām un sakarīgu ēšanu.

Ir sastāvi, kas vairāk der veselībai, citi – skaistumam. Parasti augiem ir daudzpusīgs iespaids.

 Kam un ko ieteic zāļu sievas?

  • Ja cilvēks cieš no radikulīta, reimatisma, artrīta, osteohondrozes: 400 g egļu zariņu vai mizu uzlej 5 l verdoša ūdens. Nostādina 4 stundas un izkāš virs vannas. Var izvēlēties zirgkastaņu augļus (tādu pašu daudzumu) un pievienot sāli. Dzer garšvielu tēju ar lauru lapām.
  • Ja ir varikozi vēnu paplašinājumi, augoņi, apdegumi: 500 g kliņģerīšu uzlej 5 l ūdens un vāra 10 minūtes, izkāš, ielej remdenā vannā. Dzer kliņģerīšu ziedu tēju. Vēnām – 100 g sarkanā, sausā vīnogu vīna, uzēdot karotīti medus (ja nav diabēta).
  • Ja ir strutainas čūlas, mitras ekzēmas, neirozes: 100 g kumelīšu ziedu vāra 1 l ūdens 5 minūtes, nostādina 2 stundas, pielej vannai, kurai nav jābūt īpaši karstai. Dzer kumelīšu tēju.
  • Ja ir sirds slimības, bezmiegs: 200 g baldriāna sakņu uzlej 1 l verdoša ūdens, nostādina siltā vietā 12 stundas, izkāš, pielej vannai. Tā var būt silta, bet ne karsta.
  • Ja ir žultspūšļa un aknu kaites: 2/3 pieclitru katla aizpilda ar auzu salmiem, vāra uz lēnas uguns 1 stundu. Pēc tam pievieno 50 g krūkļa mizas (tēju no tās un kaķpēdiņām var dzert procedūras laikā – pa pusglāzei. Var pievienot arī raudenes vai cigoriņus).
  • Pret galvassāpēm, spēku atjaunošanai: 200 g piparmētru vai lavandas uzlej 1 l verdoša ūdens, nostādina 5–7 minūtes, izkāš un pielej vannai. Dzeršanai der zirgkastaņu uzlējums vai 50 g kagora tipa sarkanvīna.

Uzmanību! Lai cik labvēlīga būtu iedarbība, katru dienu veikt šādas procedūras nedrīkst – lai nepārslogotu organismu!

Starp procedūrām der atpūsties, bet ne ilgāk par 5–6 dienām, vadoties pēc pašsajūtas. Dažkārt tā ir labākā padomdevēja. Grūtniecēm šo metodi neiesaka, vismaz karstas vannas ne. Aptaujājusi večas, nolēmu – man, kā jau radošam cilvēkam, pie ūdens vislabāk patīk bērzu lapas un jūras sāls. Un, protams, zemūdens masāža – kad vien tieku.

 

Žurnāla Taka 2015. gada arhīvs, sagatavoja: Dagnija Dreika

Jums var arī patīk