Piedzima cilvēks. Četras pamata perinatālās matricas

Ievērojamais psihologs, psihoterapeits un transpersonālās psihologijas un pedagogijas pamatlicējs, K. G. Junga ideju turpinātājs Staņislavs Grofs saka, ka dzemdē ne jau orgāns – dzemde, bet sieviete – personība, un katra sieviete dzemdē pa savam, atkarībā no savām psihoemocionālajām un fizioloģiskajām spējām. Aprakstot bērna pieredzi mātes vēderā un dzemdības, viņš izdala četras pamata perinatālās matricas. No tā, kā cilvēks virzās caur tām, ir daudz kas atkarīgs viņa liktenī.

Pirmā: naivuma matrica

Tā sākas ieņemšanas brīdī un turpinās līdz dzemdību sākumam.

Pozitīvais. Pirmā matrica atbild vispirms par to, cik lielā mērā cilvēks pieņems sevi tādu, kāds viņš ir, un cik lielā mērā viņš jutīsies kā harmoniska personība. Jo vairāk vecāki rūpēsies un mīlēs vēl nedzimušo cilvēciņu, jo augstāks viņam būs dzīves potenciāls un mazāk kompleksu. Šis ir „zelta periods” bērnam. Māmiņas vēderā mazais cilvēciņš dzīvo ideālos apstākļos: tur viņš atrodas pilnīgā drošībā, temperatūra ir viskomfortablākā un pārtikas piegāde nekavējas.

Gaidīts un laimīgi iznēsāts bērns savā dzīvē būs spējīgs uz lielu mīlestību un dziļu pieķeršanos.

Negatīvais. Nevēlamie bērni izaug ar atsvešinātības un vainas sajūtām. Viņi ar visu savu būtību lūdz piedošanu par to, ka ir. Gadījumā, ja māte vēlas tikai noteikta dzimuma bērnu, piemēram, dēlu, tas var radīt nākotnē seksuālu problēmu attīstīšanos. Ja grūtniecība bija problemātiska (māte smēķēja, dzēra, vecāki nevēlējās bērnu, domāja par abortu) – cilvēks zemapziņā apgūst programmu „mani negaida, es nevienam neesmu vajadzīgs šajā pasaulē”.

 

Otrā: upura matrica

Nekas nav mūžīgs zem šīs saules – miera un svētlaimes periods arī tuvojas beigām. Mazulis sāk nojaust, ka virs viņa „savelkas mākoņi” un, sākoties dzemdību kontrakcijām, viņš krīt panikā, jo ērtā pasaule sāk brukt. Matrica turpinās, līdz dzemdes kakls pilnībā atveras.

Pozitīvais. Kad sākas dzemdības, dzemde spēcīgi saspiežas un bērns izjūt šo spiedienu. Grofs šo procesu nosauca par „izdzīšanu no paradīzes”. Ja dzemdības norit normāli – bez stimulācijas, ķeizargrieziena, narkozes – mazulī veidojas māka izdzīvot sarežģītās situācijās, neatlaidība mērķa sasniegšanā, patstāvība, ticība saviem spēkiem, pacietība, māka novest lietas līdz galam. Katrs šo periodu pārdzīvo savādāk: kāds izmisīgi meklē izeju, bet kāds „pamirst” un gaida savu likteni. Ļoti svarīgi, lai šajā brīdī māte būtu mierīga.

Negatīvais. Tie, kuri šajā brīdī jutās kā ieslodzīti „cietumā”, vēlāk dzīvē baidās no slēgtām telpām vai bieži krīt grūtsirdībā. Ja bērns, kā mēdz teikt, „izlec”, tad nākotnē viņš centīsies problēmas atrisināt ātri. Un, ja kaut kas uzreiz neizdosies, bērns no tā nekavējoties atteiksies. Ja dzemdības tiek stimulētas, tad šādi dzimušiem bērniem vēlāk būs ļoti grūti spert pirmo soli vai izdarīt izvēli. Tiem, kuri nāk pasaulē ar ķeizargriezienu, var rasties grūtības šķēršļu pārvarēšanā, bet bērni, kas dzimuši narkozes iespaidā, kritīs panikā, kad vajadzēs aktīvi rīkoties.

 

Trešā: cīņas matrica

Beidzot dzemde sāk vērties vaļā un kopā ar to iestājas trešā matrica, kad bērns virzās cauri dzemdības ceļiem. Mazais cilvēciņš tikko kā krita izmisumā, bet tagad parādās „gaisma tuneļa galā”. Uz to arī mūsu varonis tiecas. Vēl tikai jāiztur pēdējais pārbaudījums – izrauties brīvībā.

Pozitīvais. Šī ir īsta cīņa par dzīvību, kuras laikā, pēc atsevišķu speciālistu uzskatiem, bērns izjūt spēcīgu mehānisku iedarbību, cieš no skābekļa trūkuma. Citi uzskata, ka bērns pie dzemdes muskulatūras saraušanās „atslēdzas” un atmostas brīžos starp kontrakcijām. Lai kā arī būtu, tā ir pirmā nopietnā šķēršļa pārvarēšana. Šis ceļš ir jāveic, paļaujoties uz saviem spēkiem. Ja bērns veic šo ceļu un iekļaujas termiņā (20–40 minūtēs), tad viņā tiek ielikta programma „man jūra līdz ceļiem un kalni līdz pleciem”. Ja matrica norit veiksmīgi, bērnā izstrādājas aktīvs spēks un mērķtiecība.

Negatīvais. Maksimāli šādu programmu nav iespējams sasniegt, ja dzemdībās izmanto pretsāpju līdzekļus. Tas rada iespaidu, ka no problēmām var izbēgt ar narkotiku palīdzību, jo pirmā šāda pieredze gūta, jau dzimstot. Šiem bērniem var rasties atkarība no datora.

Knaibļu lietošana dzemdībās bērnam ir spēcīga psiholoģiska trauma. Ja to nekompensēs agrā bērnībā, cilvēks var izaugt ievainojams, ar tieksmi uz histērijām. Viņš var atteikties no palīdzības, jo pirmā palīdzība viņa dzīvē bija sāpīga. Ja bērnam palīdz piedzimt ķeizargrieziens, tad, iespējams, viņam dzīvē būs pazemināta briesmu sajūta. Ja bērns patstāvīgi, bet ilgi virzās pa dzemdību ceļiem, tad viņš var dzīvot ar sajūtu „visa dzīve ir cīņa”. Ja bērns nāk ar dibentiņu pa priekšu, tad vēlāk viņam var rasties vēlme visu darīt neparastā veidā.

 

Ceturtā: brīvības matrica

Matrica veidojas no bērna nākšanas brīža pasaulē līdz 5–7 dienām pēc dzemdībām.

Pozitīvais. Pēc idejas tai būtu jābūt kā „atgriešanās paradīzē”. Tā ir bērna un mātes atkalapvienošanās, kam ideāli būtu jāizskatās šādi: bērnu uzliek uz mātes vēdera un pieliek pie krūts. Nabas saite jāapgriež tikai pēc tam, kad tā pārstājusi pulsēt. Mātes ķermeņa siltums, viņas sirdspuksti, pazīstamā smarža – mazo varoni nomierina. Viņš atkal jūtas drošībā. Tā ir balva par ilgo pacietību gan mātei, gan bērnam. Ar vienu vārdu sakot, tā ir pirmā īstā uzvara. Bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja bērnam ļauj kaut uz īsu laiciņu atkalapvienoties ar māti. Tā veidojas optimisti.

Negatīvais. Ja viss tas izpaliek, bērnam var rasties paniskas bailes palikt bez mātes pat uz īsu brītiņu. Pusaudžu vecumā tas var izpausties kā atsvešināšanās, kā savstarpējas sapratnes trūkums ar vecākiem. Bet ar gadiem šīs bailes pāraugs bailēs no vientulības, bailēs palikt vienam.

Izlasot par negatīvo, ko var radīt matricas, māmiņām viss nav jāņem pārāk pie sirds. Matricas ir „elastīgas”, tās turpina veidoties, kamēr bērnam paliks 3 gadi un viņš sāks sevi atdalīt no mātes. Tāpēc negatīvā pieredze vai nu nostiprināsies, vai arī koriģēsies vecāku ar pareizu rīcību. Tiek uzskatīts, ka ar pilnvērtīgu krūts pienu līdz gada vecumam, rūpēm un mīlestību var kompensēt negatīvās matricas. Sāciet uzreiz pēc bērna piedzimšanas – ar „ķengura” metodi. Stundu ilga gulēšana uz mātes vēdera spēj kompensēt negatīvos momentus, kurus mazulis izjuta, nākot pasaulē. Šī metode der absolūti visiem bērniem. Ir arī speciālas metodes, kuras izmanto pie konkrētas matricas traucējumiem.

Ja grūtniecība bija nevēlama, esat šaubījusies – atstāt bērnu vai nē,  biežāk stāstiet viņam par savu mīlestību. Bērnam ļoti nepieciešams miesisks kontakts – apskāvieni, glāsti.

Ja gaidījāt cita dzimuma mazuli, biežāk vērsieties pie sava bērna, uzsverot viņa dzimumu: „mans dēls” vai „mana meita”, “cik es esmu priecīga, ka man ir dēliņš (meitiņa)”.

Ja dzemdībās nācās pielietot stimulāciju, ļaujiet bērnam izlemt, kādu rotaļlietu ņemt līdzi pastaigā, kādu zupu ēst, kādas krāsas zābaciņus pirkt. Lai izvēlas pats.

Ja dzemdībās nācās pārdurt augļūdeņus, tad bērnā tika ieliktas bailes no ūdens. Rezultātā bērns var baidīties mazgāt galvu. Neizdariet spiedienu, pieradiniet bērnu pie ūdens pakāpeniski.

Bērni, kuri dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, nav izgājuši otro un trešo matricu. Lai bērns augtu, labāk pielāgojies dzīvei, viņa priekšā jārada dažādi rotaļu šķēršļi, kuri bērnam jāpārvar. Noderīga var būt pat parasta braukšana ar ragavām no kalniņa (priecīga atkalredzēšanās ar māmiņu).

Ja tikko dzimušu bērnu pārāk ātri izšķir ar māti, nākošos trīs gadus mātei ar viņu jāpavada pēc iespējas vairāk laika kopā. Un nesteidzieties šādu bērniņu pēc iespējas ātrāk sūtīt uz bērnudārzu.

Bērns, kurš piedzimis ar apvijušos nabas saiti, necieš ciešus apģērbus, šalles un apģērbu ar augstu apkakli. Neuzspiediet šādu apģērbu bērnam.

Bet tiem, kuri vēlas zināt, vai nejauši paši nav „iestrēguši” kādā no matricām, Staņislavs Grofs piedāvā pamēģināt holotropo elpošanu. Ar šīs elpošanas tehnikas palīdzību, kas gan jāveic speciālista uzraudzībā, var atcerēties to, kas pārdzīvots mātes vēderā un dzemdību laikā. Tas ir pārsteidzoši un neizskaidrojami, bet uzreiz pēc „otras piedzimšanas” cilvēks atbrīvojas no milzumdaudz problēmām, kļūst mierīgāks, bet viņa dzīve – harmoniskāka.

Runā, ka nevar piedzimt no jauna, lai mainītu savu startu… Toties var piedzimt tagad, lai mainītu savu dzīvi uz labo pusi. Nekad nav par vēlu sākt visu no baltas lapas.

>>>III<<<

žurnāla TAKA 2017.gada arhīvs, sagatavoja: Daiga Blicava


Jums var arī patīk