Mīlestības un dzīvības simbols – sirds. Kas to baro un kas posta?

Viens no visspilgtākajiem mīlestības simboliem, ko cilvēki zīmējot attēlo pavisam vienkāršoti, ir sirds. Taču dzīvē šis orgāns, kā mēs zinām, izskatās mazliet citādi. Arī izpratne par to, kā strādā sirds un kādas emocijas tai kaitē, nereti ir apaugusi ar neskaitāmiem stereotipiem, kas mūs attālina no patiesām rūpēm par savas sirds veselību. Sirds jūt visu, kas notiek mūsu dvēselē un ķermenī, tāpēc apmānīt to nav iespējams. Kādas ir biežāk sastopamās sirds slimības un to cēloņi no antroposofā, garīgā un emocionālā skatījuma, skaidro Dr. VITA VESTMANE.

Turpināt lasīt "Mīlestības un dzīvības simbols – sirds. Kas to baro un kas posta?"

Jūras vasks – dzintars

Jūras vasks, tīģera dvēsele, sulas akmens, saules akmens… Tie ir tikai daži no senajiem dzintara nosaukumiem. Dzintars, kas veidojies pirms 35–140 miljoniem gadu, ar savu saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau sirmā senatnē iekarojis cilvēku sirdis. Ko mēs par to zinām?

Dzintars ir pārkoksnējušies skujkoku sveķi, tas ir trausls organisks savienojums, dzintars nav nedz kristāls, nedz dārgakmens, lai gan to klasificē kā pusdārgakmeni. Dzintaram ir vairāk nekā 200 krāsu variāciju – no izteikti baltas līdz pat melnai. Dominējošie toņi ir dzeltenie, taču tie var manīties līdz sarkaniem, brūniem, pat ziliem un zaļiem. Arī caurspīdīgums mainās – no dzidra un gluži caurspīdīga, līdz pat piena baltam un duļķainam.

Turpināt lasīt "Jūras vasks – dzintars"

TAKAS pavasara numurs

uz Takas VĀKA: Glezna “Meža māte” :  Pie manis ieradās pēc diezgan ilga radoša sasaluma, kas likumsakarīgi iestājās līdz ar dēliņa piedzimšanu. Silta, dzīva un šķietami naiva Meža māte nostājās uz audekla un mēmi paziņoja – tāda es esmu, patīk tev tas vai nē. Man gleznošana ir viens no izpausmes veidiem, kas ļauj nepastarpināti sajust Dievu, izprast radīšanas brīnumu un māca pieņemšanu un cieņu, ko ikdienā ik pa laikam gadās aizmirst, jo prātam patīk visu kontrolēt un izdomāt savas spēlītes. Vairāk manus darbus var aplūkot Facebook lapā Hasinta art, tur varēs sekot līdzi arī jaunumiem, kuri briest, jo ledus ir sakustējies.” Aija Suveizda Smit

SATURS:  TAKA pavasarī –>

Turpināt lasīt "TAKAS pavasara numurs"

Soli pa solim pretī apzinātībai

Katrā no mums ir daļiņa Dievišķā. Radītājs taču nevar būt atdalīts no tā, ko radījis. Paiet dienas, stundas, sekundes, un mēs vēl joprojām esam šeit. Kāpēc? Tas ir  svarīgs un vērtīgs jautājums. Sākam aizdomāties par kaut ko plašāku, acij netveramu. Pieslēdzas mūsu apziņa. Mēs apzināti prātojam par savu eksistenci. Apzinātība. Izklausās pēc kaut kā vēl netveramāka. Taču ikviens no mums to ir piedzīvojis. Apzinātība ir tā Dievišķā daļiņa mūsos, kas klusi vēro mūs un mūsu darbības. Apzinātību var raksturot daudzi vārdi, taču patiesi to var tikai piedzīvot. Un to var ikviens. Vajag tikai gribēt. Šis raksts aizvedīs pie apziņas – kas tā īsti ir, un kā mēs savā dzīvē varam kļūt apzinātāki?

Konsultē: Antra Sloka – Jakovļeva, psiholoģijas maģistre, eksistenciālā virziena psihoterapeite, grupas terapeite, savstarpējo attiecību konsultante un biodanza skolotāja

Turpināt lasīt "Soli pa solim pretī apzinātībai"

10 ieteikumi, kas jāņem vērā, ja esi nolēmis sākt sportot

Kā rīkoties, ja līdz šim nekas nav darīts, bet šogad gribas saņemties un sākt sportot?Jebkuras radikālas pārmaiņas ķermenim rada stresu, tāpēc, metoties iekšā jaunajā un nezināmajā, vienmēr jābūt piesardzīgam. Tāpat kā ājurvēda neiesaka pēkšņi un krasi pievērsties veselīgiem ēšanas paradumiem, arī sporta speciālisti fiziskajās aktivitātēs ieteic ievērot mērenību un visu darīt pakāpeniski.  Daudziem no mums šķiet, ka laba nekad nevar būt par daudz, bet var gan! Kā sacīja mūsu senči – kas par daudz, tas par skādi! Tas attiecas arī uz fiziskām aktivitātēm, it īpaši tad, ja ķermenis tam nav gatavs.  Ar ko tad vajadzētu sākt, ja esat nolēmuši  uzsākt sportot, un kādi speciālistu padomi jāņem vērā, lai neradītu sev  lielāku kaitējumu nekā labumu?

Turpināt lasīt "10 ieteikumi, kas jāņem vērā, ja esi nolēmis sākt sportot"

Holesterīns – ar un bez tā

IZZIŅA: Holesterīns. No grieķu chole – „žults” un stear – „tauki”.

Holesterols ir ciklisks spirts, kas atrodas dažos lipīdos; balta un kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī, bet organiskos šķīdinātājos. Atrodams visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās, kā arī asins plazmā (150–250 mg%). Daudz tā ir treknos, žāvētos produktos, majonēzē, garnelēs, olas dzeltenumā. Mūsu platuma grādos 60% pieaugušo cilvēku ir paaugstināts kopējais holesterīna daudzums asinīs (pārsniedz 200 mg/dl), jo sevišķi bīstami tas ir tad, ja tā dēvētais „ sliktais” ir vairākumā (aptuveni 55%) – tad palielinās nopietnu sirds-asinsvadu slimību risks. 

Turpināt lasīt "Holesterīns – ar un bez tā"

Tat Tvam Asi – Tas Tu Esi. Saruna ar mākslinieci, dejotāju, deju skolotāju un horeogrāfi Viju Vētru Rīgā viņas jubilejas gadā – 2018. gada jūnijā

Sagatavoja: Aija Devi, jogas un deju skolotāja, Vijas Vētras fonda darba grupas dalībniece, indiešu klasiskās dejas Odissi Guru Sudžata Mohapatra audzēkne.

Šī skaistā, saulainā, enerģijas pilnā vasara! Pilnmēness naktis, kas izsit no līdzsvara, pasaules ritmi, kas pa laikam savirpuļo harmoniskā, bet pirmajā brīdī nesaprotamā vērpetē. Un visam pa vidu es eju uz Vecrīgu tikties ar Viju. Karstums ir spiedīgs, man brītiņu jāpagaida kādā ēnainā, klusā pagalmiņā, nost no ielas kņadas. Kad Vija būs gatava, mēs varēsim parunāties no sirds.

Vija Vētra ir māksliniece, pilna radoša gara un arī mazliet ikdienas burvības. Viņas valdzinājums ir šajā apvienojumā: spēcīgs, klātesošs garīgais uzstādījums un šķelmīgais kaprīzās meitenes smaids. Tāda pašapzinīga dāma, kas katru vasaru no ASV uz Latviju ved sev līdzi iemiesotu piemēru, kā dzīvot pilnestīgi, netaupot sevi, kā just gandarījumu par piedzīvoto, kā turpināt skatīties uz rītdienu.

Turpināt lasīt "Tat Tvam Asi – Tas Tu Esi. Saruna ar mākslinieci, dejotāju, deju skolotāju un horeogrāfi Viju Vētru Rīgā viņas jubilejas gadā – 2018. gada jūnijā"

Dziedinošais propoliss un medus. Noderīgas receptes.

Propoliss ir lielisks, mūslaikos nebūt ne pilnībā novērtēts līdzeklis – to uzskata par aktīvāko un vērtīgāko no bišu produktiem. Tam ir daudz sastāvdaļu – steroīdi, aminoskābes, vitamīni un dažādas bioloģiskas vielas. Dzeltenīga vai tumšbrūna, sveķaina viela ar tīkamu smaržu, ko bites sarūpē no lipīgiem pumpuriem un jaunajiem dzinumiem, lai stropā aizkleķētu spraugas. Tas nonāvē mikroorganismus, tāpēc to ieteic gan ārsti, gan dziednieki, it sevišķi pret akūtiem un hroniskiem augšējo elpceļu iekaisumiem, bronhītiem, plaušu karsoņiem, pat tuberkulozi, hemoroīdiem, vēnu varikozi, žults izvadceļu, ginekoloģiskiem un zarnu sarežģījumiem.

Turpināt lasīt "Dziedinošais propoliss un medus. Noderīgas receptes."

Piedzima cilvēks. Četras pamata perinatālās matricas

Ievērojamais psihologs, psihoterapeits un transpersonālās psihologijas un pedagogijas pamatlicējs, K. G. Junga ideju turpinātājs Staņislavs Grofs saka, ka dzemdē ne jau orgāns – dzemde, bet sieviete – personība, un katra sieviete dzemdē pa savam, atkarībā no savām psihoemocionālajām un fizioloģiskajām spējām. Aprakstot bērna pieredzi mātes vēderā un dzemdības, viņš izdala četras pamata perinatālās matricas. No tā, kā cilvēks virzās caur tām, ir daudz kas atkarīgs viņa liktenī.

Turpināt lasīt "Piedzima cilvēks. Četras pamata perinatālās matricas"

Iešana pēc Saules. Dziedinošās rakstīšanas dimensijas

Rakstīšana ir mana sirdslieta jau no bērnības, man patīk būt tās procesā un rezultātā, un radošai rakstīšanai vienmēr ir piemitis kāds transformējošs virsmērķis manā dzīvē. Bērnībā un jaunībā biju iekšupvērsta un kautrīga, un rakstīšana deva iespēju izpaust sevī notiekošo, kamēr nepratu to dalīt ar līdzcilvēkiem.  Bija dzīves periodi, kad lielākā manas dvēseles enerģija aizplūda iekšējiem tēliem un to stāstu izdzīvošanai, kad dzeja palīdzēja sadziedēt brūces un ieraudzīt jaunu sākumu pēc zaudējuma. Tas ir mistisks process, pilns brīnuma, un vienlaikus man tas nekad nav viegls un ātrs – rakstot es meklēju ilgi un lēni, cilājot vārdus kā oļus, lai saliktu ar tiem sevi kopā kā mozaīku un tad to izjauktu jaunā brīvībā. Es nerakstu bieži – parasti tad, kad ir smagi. Ne tāpēc, lai norakstītu nost, drīzāk tas ir meklējums pēc esences, būtiskā – pēc tā, kas ir zem “smagi” un “grūti”, pēc Elpas, kas caurauž visu. Nezinu, vai kādreiz izdošu grāmatu, bet vienu es zinu skaidri: kad ir tumšs, ir jāraksta. Jo rakstīšana ir kā iešana pēc Saules. Visbeidzot tā uzaust.

Turpināt lasīt "Iešana pēc Saules. Dziedinošās rakstīšanas dimensijas"