Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu.

Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu.

Sieviete ir īpaša un unikāla – viņai ir dota iespēja radīt. Šī apziņa var gan pacelt spārnos un iedrošināt, gan arī biedēt. Bieži vien ļaujamies pašplūsmai un dzīvojam ar domu – gan jau tāpat viss būs labi. Protams, visticamāk, tā arī būs, taču kāpēc gan nepiekopt daudz apzinātāku dzīvi – izprotot to, kas ar mums notiek, ieklausoties savās un sava bērna sajūtās un vēlmēs, tā palīdzot mazulim ienākt šajā pasaulē veselīgāk, harmoniskāk un vieglāk? Lai to paveiktu, nereti blakus nepieciešama kāda zinoša atbalsta persona. Viens no šiem atbalsta eņģeļiem ir dūla LINDA ROZENBAHA.

Turpināt lasīt "Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu."

Ko dara hormoni? Ķermeņa slepenā laboratorija

Ko dara hormoni?

Ķermeņa slepenā laboratorija

Hormoni nosaka indivīda izskatu, uzvedību un raksturu. Tie iedarbojas, ne mirkli neapstājoties. Bioloģiski aktīvas vielas regulē organisma funkcijas un ietekmē garastāvokli, uzvedību un raksturu.

 Hormoni atrodas ikvienā dzīvā būtnē. Tie iespaido kukaiņu uzvedību, zivīm rada izturību pret ūdens temperatūras maiņām un nokrāsas nārsta laikā. Arī augiem ir savas bioloģiski aktīvās vielas – fitohormoni, kas ietekmē ziedēšanu, sēklu briedēšanu, augļu veidošanos un citas norises.

Turpināt lasīt "Ko dara hormoni? Ķermeņa slepenā laboratorija"

Pateicība veļu laikā

Senču dvēseles ir sabiedrības pamatu pamats un grūti apjaušama vērtība; balstoties uz tās, iespējama pilnveidošanās un attīstība. Priekšteču pieredze un radošā doma ir veidojusi mūsdienu pasauli, tā ir kapitāls, kura mantinieks ir ikviens. Neviena dzīvība nav bijusi velta,– katrai atvēlēta nozīmīga vieta vienotajā apziņas laukā. No šī vērtīgā informācijas avota var smelties un iegūt gan zināšanas un idejas, gan uzdevumus turpmākai attīstībai.

Turpināt lasīt "Pateicība veļu laikā"

Attieksme pret emocijām

/Žurnāla :Taka 2015.gada arhīvs, autors: Jānis Cekuls/

Nelielas izmaiņas uzvedībā var radīt lielas pārmaiņas (Entonija Robinsa ieteikumi sevis audzināšanā).

Cilvēks pats ir savu emociju avots. Jebkurā brīdī viņš spēj tās mainīt. Kāpēc lai to nespētu mēs? Tomēr daudziem liekas, ka justies nelāgi ir normāli, tāpēc vajadzīgs iemesls, lai justos labi. Taču nav vajadzīgs attaisnojums savai rīcībai, ja jūs atļaujaties justies labi. Gluži vienkārši nolemiet justies lieliski – un tūlīt pat. Tāpēc, ka jums tā gribas!

Turpināt lasīt "Attieksme pret emocijām"

Realitāti veido mūsu domas. Raksta pirmā daļa

/Žurnāla “Taka” 2016.gada arhīvs, autore: bioenergoterapeite Sandra Balode/

Realitāti veido mūsu domas. Raksta pirmā daļa

Daba ielikusi katrā cilvēkā savus attīstības virzienus, bet par attīstības vērtēšanas kritērijiem kalpo prieks un labklājība. Ja savu darbību rezultātā iegūstam vieglumu, labsajūtu un enerģijas pieplūdumu, tad attīstības virziens izvēlēts pareizi. Ja prieku rada arī pats process, mēs veicam savu darbu radoši – un tā jau ir jaunas realitātes radīšana.
Rodas jautājums: kā radīt tādu pasauli, kurā valda labklājība?

Turpināt lasīt "Realitāti veido mūsu domas. Raksta pirmā daļa"

Brīvs no stresa

/Žurnāla “Taka” arhīvs, 2015.gada septembris. Autore: Sandra Balode/

Brīvs no stresa  – ieteikumi, vingrinājumi.

 

Jebkurā brīdī, kad nepieciešams enerģijas pieplūdums, kad nomāc negatīvas emocijas vai nepieciešams atbrīvoties no stresa, viss, kas vajadzīgs – ir 10 sekundes, kurās var tikt galā ar visām šīm problēmām, pateicoties problēmu novēršanai pašā to rašanās līmenī. Ārkārtīgi svarīgi ir sameklēt stresa cēloni, jo stress atstāj postošu iedarbību uz organismu un prātu.

Visi zinām, ka ir stress, kas izpaužas apzinātā līmenī, par to tad arī runāsim – kas tas tāds, kādās situācijās rodas un kāpēc ir kaitīgs organismam.

Turpināt lasīt "Brīvs no stresa"

Intervija ar Simonu Orinsku. Ko par mums stāsta kustības?

/Žurnāla “Taka” arhīvs, 2017.gada februāris, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Ķermenis nemelo. Bieži vien ķermeņa valoda ir daudz patiesāka nekā izteiktie vārdi, aiz kuriem mēdzam slēpties. Ķermeniskie ieradumi un izpausmes spēj atklāt pat visslēptākās nianses – mūsu pagātnes pieredzi, pārdzīvojumus, arī pašreizējās domas, nolūkus un nospraustās robežas. No savas esības nenoslēpties. Bet cik daudzi no mums zina, ka caur kustību varam sevi arī dziedināt?
Sertificēta deju un kustību terapeite, supervizore SIMONA ORINSKA bakalaura un maģistra grādu mākslās ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pēc tam pievērsusies studijām Rīgas Stradiņa universitātē, kur iegūts otrs maģistra grāds veselības aprūpē, kā arī mākslas terapeita profesionālā kvalifikācija – ar specializāciju deju un kustību terapijā. Terapeite, pasniedzēja un nu jau arī savas mākslas terapijas un mākslas centra „MĀ TELPA” izveidotāja Simona sarunā stāsta, kā caur deju un kustību varam palīdzēt sev tapt apzinātākiem un veselākiem.

Turpināt lasīt "Intervija ar Simonu Orinsku. Ko par mums stāsta kustības?"

Ārstniecības augi kaulu un locītavu veselībai

 

/žurnāla “Taka” arhīvs, 2016.gada oktobra numurs, autore: Marija Blūma-Kauliņa/

Ārstniecības augi kaulu un locītavu veselībai

Osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un citas locītavu un kaulu slimības mūsu klimatiskajos apstākļos ir vienas no izplatītākajām, un ar tām slimo aptuveni 30% pieaugušo iedzīvotāju. Šīs bieži sastopamās un grūti ārstējamās slimības rada sāpes un izmaiņas locītavās, pat invaliditāti. Tādēļ ir ļoti svarīgi apzināties ārstēšanas iespējas, kas var atjaunot veselību. Viena no tām – ārstniecības augu izmantošana.

Turpināt lasīt "Ārstniecības augi kaulu un locītavu veselībai"