Bīstamais simptoms – bezmiegs. Otrā daļa

Raksta PIRMĀ DAĻA – http://baltataka.lv/bistamais-simptoms-bezmiegs-pirma-dala/

Nākamais solis – trauksmes mazināšana

Gulta ir vieta, kur ieteicams pievērsties tikai un vienīgi gulēšanai un seksuālajai dzīvei. Televizora skatīšanās, strādāšana, ēšana vai datora spēlēšana gultā izjauc veselīgo, cilvēka uztverē mītošo asociatīvo saikni starp gultu un miegu, tāpēc šīm darbībām tur nav vietas, vērtē klīniskā psiholoģe. Gultai jāsaistās tikai ar miegu – ciešu un dziļu. Ja čučumuiža tomēr nav pierunājama, nevajadzētu palikt gultā, ir jāceļas un jādodas darīt kas nomierinošs – jālasa grāmata, jāklausās mierīga mūzika, jāpadzer tēja bez kofeīna. Gultā jāatgriežas tikai tad, kad pielavījusies miegainība. Nav laba doma guļamistabā novietot arī pulksteni, kurš funkcionē kā atgādinātājs tam, cik ilgi jau neguļam.

Ja paradumu pārskatīšana un dienas režīma maiņa tomēr nelīdz –trauksme un nemiers joprojām pastāv, M. Brice iesaka izmēģināt dažus relaksācijas paņēmienus. Šīs tehnikas palīdzēs nomierināt prātu un mazināt muskuļu spriedzi, kā rezultātā vakaros izdosies veiksmīgi iemigt, toties pēc pamošanās nakts vidū – ātrāk atgriezties miegā.

Turpināt lasīt "Bīstamais simptoms – bezmiegs. Otrā daļa"

Vai ziedam ir dvēsele? Par augu spēku intervijā ar Kristīni Kalniņu.

Ogres tirgus nav tik varens kā Rīgā, bet tam ir dažas slavējamas īpatnības. Viens kungs atnesis eņģeļtauri ar dzeltenu ziedu. Otrs pārdod žeņšeņa sēklas. Bet tur – kreisajā pusē galds ar puķēm, kādas savu mūžu neesmu redzējis. Katrai klāt nosaukums, raksturojums, pamācība, kur noderīga. Eksoti, ārzemnieki no visiem kontinentiem, Antarktīdu ieskaitot. Dārznieces KRISTĪNES KALNIŅAS dārzā jau četri simti augu sugu. Jautāju, vai vērts tā censties, iepērkot svešzemniekus, ja dzimtajā dabā diezgan savējo.

Ikviens ir derīgs savā veidā. Bet – vai ikvienā Latvijas augā ir tāda vitamīnu bagātība kā zelta saknē, tāda salduma pārpilnība kā stēvijā?

Cik tad mūsu zemē ir augu sugu, kuras šeit auga pirms 5000 gadiem? Pat kalmes, kuras Līgosvētkos ienāk katrā sētā, ieradušās no svešām zemēm.

Es iepērku mātes augus pavairošanai. Jaunums manā saimniecībā ir vitamīniem bagātā godži oga.

Turpināt lasīt "Vai ziedam ir dvēsele? Par augu spēku intervijā ar Kristīni Kalniņu."

Sperot soli pretī savai sirdsbalsij. Intervija ar Ingu Karpiču

/Žurnāla ‘Taka” 2016.gada arhīvs, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Lai gan lielākoties cenšamies dzīvot visai vienmērīgi un bez īpašiem satricinājumiem, dzīve mēdz piedāvāt savas korekcijas. Ja esam novirzījušies no savas sūtības – kā dēļ esam ieradušies uz šīs Zemes –, tad pēkšņas un krasas pārmaiņas, kas piespiež daudz ko mainīt sevī un apkārtnē, izgaismo ceļu atpakaļ pie sava pirmsākuma. Vai šo iespēju izmantojam, tas paliek mūsu pašu ziņā.

Dziedātāja INGA KARPIČA ir piedzīvojusi atklāsmju posmu, kā rezultātā, ļaujoties notiekošajam, viņas dzīve pilnībā mainījās. Īstais laiks un vieta spēj atraisīt visspēcīgākās emocijas un enerģijas, kurām grūti pretoties. Ingas glābiņš, dzīves enerģijas un spēka avots nu jau vairākus gadus ir mūzika un tās vibrācijas. Īpašu saikni viņa radusi arī ar latviešu tautasdziesmām.

Turpināt lasīt "Sperot soli pretī savai sirdsbalsij. Intervija ar Ingu Karpiču"

Kā domas ietekmē mugurkaulu

/Žurnāls “Taka” 2016.gada arhīvs, autore: Sandra Strēle, dziedniece, reiki meistare/

Ir viedoklis, ka no smaga darba un ilgas sēdēšana rodas mugurkaula veselības problēmas. Protams, ilgstošas nelabvēlīgas pozas ir viens no faktoriem, kas ietekmē muguras veselību. To var uzskatīt par daudzu slimību cēloni.

Mugurā saglabātā informācija ietekmē jau bērna attīstību un izteikti izpaužas pusaudžu vecumā.Tas ir evolūcijas gaitā veidojies un no iepriekšējām dzīvēm līdzi paņemts mantojums,kas izpaužas kā smagums dvēselē un spriegums ķermenī un ir par iemeslu sāpēm. Mūsu psihe ietekmē katru no muguras skriemeļiem; šoreiz parunāsim par to, ka mēs dzīvojam duālā pasaulē.

Katras domas, sajūtas, darbības pamatā ir vai nu pozitīva vai negatīva enerģija. Kā tas atsaucas uz mugurkaulu? Tas ir saistīts ar cilvēka raksturu, dzīvesveidu un domāšanu.

Turpināt lasīt "Kā domas ietekmē mugurkaulu"

Bīstamais simptoms – bezmiegs. Pirmā daļa

(žurnāla Taka, 2016.gada arhīvs, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Konsultē veselības centra „Vivendi” psihiatre Dr. Inga Zārde, SIA „Miega laboratorija” dibinātāja Dr. Dace Zemīte, klīniskā psiholoģe, psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas centra „Intellego” psihoterapeite Marina Brice un vēdiskā astroloģe Inese Dāvidsone

Bīstamais simptoms – bezmiegs

Veselīgs un dziļš miegs ir viens no svarīgākajiem labas dzīves kvalitātes rādītājiem. Regulārs naktsmiers nodrošina ne tikai labu vielmaiņu, jauneklīgāku izskatu un kvalitatīvu orgānu darbību, bet sniedz arī enerģiju un aktivizē smadzeņu funkciju. Ķermenis nespēj strādāt bez apstājas, tam nepieciešama atpūta. Ja šis veselīga dzīvesveida kritērijs netiek ievērots it sevišķi, ja nereti iztrūkst tieši dziļā miega fāze (REM – visdziļākā miega fāze, kas īpaši būtiska smadzenēm), tas palielina risku saslimt ar dažādām kaitēm un būtiski saīsina dzīves ilgumu.

Nespējot iemigt – skatoties griestos un grozoties gultā simtiem reižu – mēs jūtamies arvien vairāk noguruši un izsmelti gan fiziski, gan garīgi. Kāpēc bezmiegs ienāk mūsu dzīvē, un ko ar šo apgrūtinošo simptomu iesākt?

 

Turpināt lasīt "Bīstamais simptoms – bezmiegs. Pirmā daļa"

Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu.

Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu.

Sieviete ir īpaša un unikāla – viņai ir dota iespēja radīt. Šī apziņa var gan pacelt spārnos un iedrošināt, gan arī biedēt. Bieži vien ļaujamies pašplūsmai un dzīvojam ar domu – gan jau tāpat viss būs labi. Protams, visticamāk, tā arī būs, taču kāpēc gan nepiekopt daudz apzinātāku dzīvi – izprotot to, kas ar mums notiek, ieklausoties savās un sava bērna sajūtās un vēlmēs, tā palīdzot mazulim ienākt šajā pasaulē veselīgāk, harmoniskāk un vieglāk? Lai to paveiktu, nereti blakus nepieciešama kāda zinoša atbalsta persona. Viens no šiem atbalsta eņģeļiem ir dūla LINDA ROZENBAHA.

Turpināt lasīt "Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu."

Ko dara hormoni? Ķermeņa slepenā laboratorija

Ko dara hormoni?

Ķermeņa slepenā laboratorija

Hormoni nosaka indivīda izskatu, uzvedību un raksturu. Tie iedarbojas, ne mirkli neapstājoties. Bioloģiski aktīvas vielas regulē organisma funkcijas un ietekmē garastāvokli, uzvedību un raksturu.

 Hormoni atrodas ikvienā dzīvā būtnē. Tie iespaido kukaiņu uzvedību, zivīm rada izturību pret ūdens temperatūras maiņām un nokrāsas nārsta laikā. Arī augiem ir savas bioloģiski aktīvās vielas – fitohormoni, kas ietekmē ziedēšanu, sēklu briedēšanu, augļu veidošanos un citas norises.

Turpināt lasīt "Ko dara hormoni? Ķermeņa slepenā laboratorija"

Pateicība veļu laikā

Senču dvēseles ir sabiedrības pamatu pamats un grūti apjaušama vērtība; balstoties uz tās, iespējama pilnveidošanās un attīstība. Priekšteču pieredze un radošā doma ir veidojusi mūsdienu pasauli, tā ir kapitāls, kura mantinieks ir ikviens. Neviena dzīvība nav bijusi velta,– katrai atvēlēta nozīmīga vieta vienotajā apziņas laukā. No šī vērtīgā informācijas avota var smelties un iegūt gan zināšanas un idejas, gan uzdevumus turpmākai attīstībai.

Turpināt lasīt "Pateicība veļu laikā"