Sapņot un vēlēties

/ Žurnāla „Taka” arhīvs,  2014.gada augusts. Autore:  Sandra Balode/

Kurš gan nav ko vēlējies un cerējis, ka šī vēlēšanās piepildīsies! Diemžēl ne vienmēr notiek tā, kā izsapņots,  un tādās reizēs pārdzīvojam vilšanos. Lai tā notiktu pēc iespējas retāk, ir jāzina kāds ļoti vienkāršs jebkā radīšanas mehānisms. Par to šajā rakstā.

Viss, ko saņemam, radīts trīsvienīgā procesā: Doma – Vārds – Darbība. Šis process darbojas vienmēr un visur, jo tā darbojas pasaule, tā esam radīti mēs. Cilvēks ir trīsvienīga būtne – mēs sastāvam no ķermeņa, saprāta un gara. Mēs veidojam savu dzīvi ar gara, saprāta un ķermeņa palīdzību. Šī trejādā savienība arī ir tas, ko reliģijā sauc par Svēto Trīsvienību – Dievs – Tēvs, Dievs – Dēls un Dievs – Svētais Gars, un tas ir metaforisks vienotā „Es” atspoguļojums trijās tā izteiksmēs. Gars rada domu, prāts iemieso to vārdā (jau konkrētākā plānā, projektā), ķermenis pamatdomu realizē darbībā vai konkrētā eksperimentā. Tā viss cilvēkam esošais iesākas ar domu par to, un no tā, kāda bijusi šī pirmatnējā doma (varam to saukt par Organizējošo Domu), arī ir atkarīgs gala rezultāts – mūsu dzīve. Šo radīšanas trīsvienības procesu izmanto ikviens – bez izņēmuma, tomēr ne visi to dara apzināti. Bet tie, kas šo likumu izmanto apzināti, saņem to, ko vēlējušies. Pārējie, nesaņemot gribēto, nesaprot, kāpēc. Tā noticis tāpēc, ka pirmā – Organizējošā Doma – radīja pavisam ne to, kas vajadzīgs. Kāda doma bija pirmā, Organizējošā? Ir pienācis laiks par to padomāt. Ja visam pamatā ir doma, ka neesat pietiekami labs, ka neesat nekā labāka cienīgs, ka esat grēcīgs, ka neesat neko vērts – ko saņemsiet rezultātā? Pareizi, kaut ko nepietiekami labu, kas nav neko vērts. Un te nav neviens vainīgs, jo iemesls ir – pirmā doma nebija gana pilnīga, vai neatbilda tam, ko gribējām sev radīt. Doma ir tīra enerģija, un ikviena doma ir radoša. Domu enerģija nekad nemirst. Nekad. Tā pamet cilvēka būtību un aiztraucas Visumā, mūžīgi paplašinoties. Ikviena doma ir mūžīga. Mēs nesaņemam dzīvē to, ko vēlamies, jo mūs vada neapzinātas Organizējošās Domas vai arī svešas Organizējošās Domas. Izeju var rast, sākot vadīties pēc savas radošās apziņas, veidojot apzinātas savas personīgās Organizējošās Domas.

Pārskatiet visu, kas jūs neapmierina, un mēģiniet noteikt, kāda Organizējošā Doma bija tam pamatā. No kādas idejas, no kāda priekšstata par sevi un pasauli radījāt šo Domu? Ja būsiet pret sevi godīgi, atzīsiet, ka tā nebija labākā ideja. Jā, Visumam neeksistē jēdzieni „labāks” un „sliktāks”. Tā tas ir Absolūta pasaulē, bet mūs relativitātes pasaulē viss tiek izzināts caur salīdzināšanu. Ja esat nelaimīgi, ja saņēmāt to, kas jūs neapmierina – tātad jūsu Organizējošās Domas nebija labākās, tās bija jums nepareizas un tāpēc strādāja pret jums.

Kā pārstāt radīt savā dzīvē to, kas neapmierina, un sākt veidot to, kas darīs laimīgu? Pirmā metode: varam mainīt konkrēto Organizējošo Domu. Otrā metode: varam mainīt vārdus, kas iemieso domu. Trešā metode: varam mainīt savu darbību tā, it kā tā ir jaunas Organizējošās Domas rezultāts. Visas trīs metodes strādā, jo Doma, Vārds un Darbība kā radošie instrumenti ir savstarpēji cieši saistīti un viens otru stipri ietekmē. Mainot domu, mainām vārdus un darbus. Mainot vārdus, mainām domas un darbus, bet, mainot darbību, mainām domas un vārdus. Ir skaidrs, ka sākt radīt to, kas katram vajadzīgs, vadīt mērķu sasniegšanas un sapņu realizācijas procesu varam no trim atskaites punktiem: no Domas, no Vārda, no Darbības. Kā tad strādā katrs no tiem?

Radošā doma

Ja izsekotu tam, ko domājam par sevi un dzīvi, un lietām, kuras gribētu iegūt, mums daudz kas kļūtu skaidrs. Mēs ieraudzītu vienkāršu sakarību – kā domājam, tā dzīvojam. Mūsu dzīve ir rezultāts mūsu domām par dzīvi. Tas ne vienmēr ir uzreiz saprotams, jo pierasta ir attieksme pret domu kā pret kaut ko ēterisku, nemateriālu. Tomēr, ja atcerēsimies ka doma ir enerģija, bet enerģija sabiezējot rada matēriju, pret domu sāksim attiekties citādi. Domas sabiezē; tās satiekas viena ar otru, mijas un sapinas neiespējamā enerģiju labirintā, veidojot pastāvīgi mainīgu, neizsakāma skaistuma un sarežģītības rakstu. Līdzīgas enerģijas pievelkas, radot radniecīgus enerģijas kopumus. Kad noteikts līdzīgu enerģiju kopumu skaits satiekas, tie „pielīp” viens otram un, līdzīgi kā sniega bumbai veļoties, salīpot milzīgi daudz līdzīgām enerģijām, izveidojas matērija. Bet ikviena matērija beigu beigās veidojas no tīras enerģijas. Viens vienīgs domas uzplaiksnījuma gadījums diez vai ko mainīs dzīvē, bet domas, kuras mūsu prātā ir bieži un pastāvīgi, bez šaubām, formē mūsu esību. Ja būsim pārliecināti, ka esam veiksmīgi un visas mūsu vēlēšanās piepildās – tās piepildīsies. Bet, ja domāsim, ka nekad neveicas un nesaņemam vēlamo, to arī nekad nesaņemsim. Pirmajā gadījumā Organizējošā Doma ir: „Visas manas vēlēšanās piepildās”. Otrajā gadījumā tā skan: „Es reti iegūstu vēlamo”. Varam samainīt otro domu pret pirmo un sākt vērot, kas notiks. Tikai atcerēsimies, ka nepietiek vienu reizi padomāt par to, ka vēlēšanās piepildās. Par to vajag domāt daudz, bieži, vēlams – pastāvīgi. Un nevis vienkārši domāt, bet pārvērst šo domu par dabisku, sev pierastu. Tā, lai doma balstītos pārliecībā, ka viss būs tieši tā, kā to vēlamies.

Daudzi nesaprot, ka doma ir aktīvs radīšanas instruments. Viņi domā: „Mainīsies mana dzīve – tad mainīsies manas domas. Kļūšu veiksmīgs – tad noticēšu savai veiksmei”. Bet tā veiksmi var gaidīt visu mūžu, to arī nesagaidot, jo doma ir iemesls, bet tas, ko iegūstam – sekas. Mēs nevaram kļūt veiksmīgi, ja domas ir pretējas. Var uzdot jautājumu: „Bet kā lai sāk domāt par to, ka esmu veiksmīgs, ka mani sapņi piepildās, ka esmu bagāts un laimīgs, ja tas tā nav?!” Te nu jāatceras, ka viss šai pasaulē ir ilūzija, ka dzīve līdzinās aizraujošai spēlei, kur varam kļūt par to, ko gribam, par tādiem, kādi gribam būt. Tad kāpēc gan nepamēģināt? Ja esam noteikuši savas dzīves fundamentālās vērtības un mērķus, ja konkrēti zinām, par ko un kādi gribam būt, kāds dzīvesveids mums atbilst, kas atspoguļo mūs kā To, Kas Mēs Esam – nepieciešams tikai attiecīgi mainīt domu veidu. Pat ja pagaidām dzīvē nekas nemainās, sāksim domāt kā tas, kurš gribam būt, kā tas, kurš dzīvo tā, kā gribam dzīvot paši.

Vingrinājums

Sākt domāt kā tas, kurš gribam būt

Padomājiet par saviem mērķiem, par to, ko uzskatāt par labāko sev, vispilnīgāk jūs atspoguļojošo, par to, kas spēj darīt jūs laimīgus. Uzrakstiet savus konkrētos mērķus un visu, kas uz to attiecas. Kādu redzat sevi, savu dzīvi kad šie mērķi ir sasniegti? Pierakstiet kā materiālos, tā arī nemateriālos mērķus. Kad tas veikts, sāciet domāt par visām šīm lietām kā tādām, kas ir labākās, vispareizākās un piemērotākās tieši jums. Piemēram, ja sapņojat dzīvot lielā, skaistā mājā, bet domājat, ka tas ir pārāk dārgi un tāpēc jums neder, jūsu sapnis nekad nepiepildīsies. Sāciet domāt, ka tāda māja jums der, ka ir pareizi, ka dzīvojat tādā mājā, un ka jums ir pa spēkam to iegādāties. Par katru savu mērķi pierakstiet domas, kas atspoguļo jūsu jauno pozīciju, kura ietver to, ka visas šīs lietas jums der, ka tās ir labas un pareizas un ka esat cienīgi tās iegūt. Uzrakstiet pēc iespējas vairāk tādu domu – visu, kas ienāks galvā. Obligāti divas – trīs reizes dienā pārlasiet uzrakstītās domas un pamazām tās kļūs jums pierastas. Vienmēr atcerieties, ka tās ir radošas domas, tās maina jūsu realitāti. Un, ja gribat dzīvot labākā realitātē, jūsu domām ir jāatspoguļo jūsu labākie priekšstati par šo realitāti.

Te nepieciešams pievērst uzmanību faktam, ka kolektīvās domas ir apveltītas ar īpašu spēku. Kad daudz cilvēku domā un vēlas vienu un to pašu – tas noteikti iemiesojas dzīvē. Protams, kad veselas ļaužu kopas domā vienā virzienā, ļoti bieži notiek neaptveramas lietas – un ne tikai vēlamas. Piemēram, sabiedrības daļa, kas dzīvo bailēs, ļoti bieži – pat neizbēgami – rada tieši to, no kā visvairāk baidās. Līdzīgi – lielas kopienas un brālības bieži atrod brīnumainu spēku vienotā domā vai tajā, ko dažreiz sauc par kopīgu lūgšanu. Kolektīvā doma ir tik spēcīga, ka var pakļaut personīgas domas un pat likt no tām atteikties. Tāpēc ļoti uzmanīgi sekojiet tam, kādām kolektīvām domām pievienojaties. Domas, kuras vieno vairākus cilvēkus, parasti kļūst svarīgas un nozīmīgas, tās iegūst lielu autoritāti. Bet var gadīties, ka šīs kolektīvās domas jums neder, ka tās jums nestrādā. Kādam būdamas labas un pareizas, tās var nedarīt jūs laimīgu. Īpaši spēcīgi iespaido ģimenē valdošās domas. Ja bērnībā jums tika iedvestas kaut kādas domas, principi, tad vēlāk varat tās pieņemt bez apelācijas un tām ticēt, neredzot, ka tās jums kaitē. Apdomājiet, kuras no domām ir mantotas un mainiet tās, ja tās jums nav piemērotas un nestrādā jūsu labā.

Vingrinājums

Domu pārbaude

Padomājiet par mērķi, ko gribat sasniegt vispirms. Uzrakstiet, ko par to runā tagad un runāja pagātnē jūsu tuvākie cilvēki. Piemēram, jūs vēlaties uzlabot savu finansiālo stāvokli – pierakstiet visu, ko runā tagad un pagātnē jūsu ģimenē par naudu; gribat veltīt savu dzīvi radošam darbam – kādas ir tagad un kādas pagātnē bijušas jūsu tuvinieku domas par tiem, kas darbojas šajā profesijā utt. Pavaicājiet sev:

  • vai šīs domas atspoguļo objektīvo realitāti? Vai tas tā patiešām ir?
  • Kuriem no šiem viedokļiem jūs piekritāt agrāk, bet kuriem piekrītat tagad?
  • Kuri no šiem viedokļiem jums pilnīgi neder, bet jūs bijāt to varā, attiecāties pret tiem nekritiski, neaizdomājoties, ka tie neatspoguļo jūsu pašu taisnību?
  • Vai visi jūsu paziņas domā līdzīgi, vai ir tādi, kuri tam nepiekrīt? Kuriem no tiem jūs drīzāk piekrītat?

Uzrakstiet atsevišķi viedokļus, kuriem piekrītat, saprotot, ka tie veido jūsu pašu realitāti. Pajautājiet sev: vai jums patiktu tāda realitāte? Ja nē – mainiet šīs domas uz tādām, kas jūs apmierina un pieturieties pie tām.

Mēģiniet pastāvīgi sekot savām domām. Bieži domas iezogas prātā pret mūsu gribu. Parasti tās arī ir Radošās domas, kuras izpeld no zemapziņas dzīlēm. Svarīgi iemācīties tās izsekot un kontrolēt. Ja ievērosiet, ka galvā atkal parādījušās domas, kas nestrādā jūsu mērķu labā, mainiet tās uz jums noderīgām. Noskaņojieties uz to, lai veiktu šo darbu pastāvīgi. Vienas dienas laikā ir neiespējami mainīt savu apziņu, šis ir darbs visam mūžam. Bet, ja būsim uzstājīgi un mērķtiecīgi, rezultāti būs redzami jau diezgan ātri.

Radošais vārds

Doma ir radoša enerģija. Vārds – spēks, kas pārvērš šo enerģiju darbībā. Šajā nozīmē vārds ir dinamiskāks par domu. Tas spēj ietekmēt materiālo realitāti un to radīt. Tāpēc sekot savai runai ir ne mazāk svarīgi par to, ko domājam. Apzināti izmantojot vārdu formulējumus, iegūstam savu vēlmju izpildīšanās mehānismu. Bet lai šis mehānisms pareizi darbotos, nepieciešams zināt vienu tā darbības pamatnoteikumu. Viss, ko runājam ir izteikta doma. Vārds ir radošs, tas sūta radošo enerģiju Visumā. Vārdi ir dinamiskāki vai radošāki par domām, jo tiem piemīt cits vibrāciju līmenis. Vārdi lielākā mērā ietekmē Visumu, to mainot. Un tāpēc šis noteikums ir: Visuma radošais mehānisms mūsu vārdus realizē burtiski, precīzi. Visums līdzinās lielai kopējamai mašīnai, un tas mums dod tieši to, ko tam aizsūtām.

Tātad, ja nepārtraukti runājam, ka mums nepieciešama nauda, turklāt – patiesi vēloties to iegūt, ticot, ka esam tā cienīgi – Visums atbild ar mūsu pašu vārdiem: „Tev vajadzīga nauda.” Un mēs turpinām dzīvot tādā paša stāvoklī, kad vajadzīga nauda. Mēs sakām: „Es gribu būt bagāts!” „Tu gribi,” apstiprina Visums. Sakot: „Es gribu!” , mēs deklarējam, ka tā, ko gribam, mums nav. Un stāvoklis, kad mums tā nav, turpinās, jo nostiprinām šo faktu ar saviem vārdiem. Lūk, kāpēc vajag ļoti uzmanīgi izturēties pret frāzēm, kuras sākas ar vārdu „es”. Šis vārds ir atslēga, kura palaiž radīšanas mehānismu. Visu, kas seko pēc „es”, Visums uztver kā komandu un izpilda burtiski.

Ir daži varianti, kā no šīs situācijas iziet. Pirmais variants – deklarēt nevis to, ko vēlamies iegūt, bet apgalvot, ka tas jau mums ir. Piemēram, „Es vēlos būt veiksmīgs!” vietā teikt: „Es esmu veiksmīgs!” Tomēr daudziem, kas vēl tikai sapņo par panākumiem, to apgalvot ir grūti jo šos vārdus neizdodas pateikt no sirds, tam ticot. Tie, kam izdosies noticēt tam, ka vēlamais jau noticis, var praktizēt šo metodi. Pārējiem, kuri šos vārdus par saviem panākumiem uztver kā atklātus melus, šis variants neder.

Otra iespēja – teikt, piemēram, šādus vārdus: „Viss mani ved uz panākumiem!”, „Es esmu uz panākuma sliekšņa!”, „Veiksme klauvē pie manām durvīm!” utt. Šis paņēmiens der tiem, kam grūti ar patiesu ticību deklarēt to, kā vēl dzīvē nav, tā, it kā tas jau būtu. Bet arī šajā gadījumā nepieciešama stingra un nelokāma ticība tam, ko sakām.

Trešais, ideālais variants sastāv no priekšlaicīgas pateicības Dievam (Visumam, Absolūtam utt.). Šis paņēmiens ir efektīvākais, tas strādā labāk par pirmajiem diviem, bet arī ticības tam vajag vairāk. Iedomāsimies, cik ļoti jābūt pārliecinātam par to, ka panākumi ir neizbēgami, lai pateiktos par tiem, vēl pirms tie atnākuši! Šajā gadījumā sakāmais varētu būt šāds: „Pateicos Tev, Dievs, par to, ka Tu dod man šos panākumus!” Tas ir vislabākais veids panākumu iegūšanai. Ja ticība ir stiprināta ar pateicības spēku, varam sasniegt ļoti daudz ko. Afirmācijas nestrādā, ja tās vienkārši deklarējam par to, ko gribētu sasniegt. Tās strādā tikai tad, ja deklarējam to, kas, kā mēs zinām, jau sasniegts.

Vingrinājums

Afirmācijas sastādīšana

Formulējiet savus mērķus un uzrakstiet tiem atbilstošas afirmācijas. Vispirms uzrakstiet tās pirmajā variantā: deklarējiet vēlamo tā, it kā tas jau jums ir.

  • Es esmu bagāts.
  • Man ir brīnišķīgs darbs, ko mīlu.
  • Es esmu veiksmīgs.

Pēc tam uzrakstiet to otrajā variantā – tā, it kā vēlamais ir ceļā pie jums.

  • Es kļūstu bagātāks ar katru dienu.
  • Mani gaida izcils darbs.
  • Veiksme klauvē pie manām durvīm.

Pēc tam pierakstiet afirmācijas trešajā variantā: kā pateicību Dievam par to, ko Viņš jums dod.

  • Es pateicos Dievam par to, ka Viņš dod man bagātību.
  • Dievs, pateicos Tev, ka Tu palīdzi man atrast izcilu darbu.
  • Paldies, Dievs, par veiksmi un panākumiem, kurus Tu man sūti.

Izlasiet katru afirmāciju skaļā balsī vairākas reizes. Izjūtiet, kuras no tām jūsu ausīm skan patiesāk un pārliecinošāk. Kuras izrunājat ar neviltotām jūtām, bet kuras formāli? Tā noteiksiet sev piemērotākās afirmācijas. Sāciet tās praktizēt – izrunājiet vairākas reizes dienā. Centieties arī nākotnē izdomāt jaunas afirmācijas, kuras deklarē to, ko vēlaties iegūt savā dzīvē.

Un atcerēsimies, ka trīsvienīgā procesā Doma – Vārds – Darbība sākt var ar jebkuru no trim sastāvdaļām. Pēc tās ietekmes mainīsies arī pārējās.

Radošā darbība

Darbība ir vārds kustībā, kas rada rezultātu jutekliskas pieredzes veidā. Darbība ir arī tas, kā dēļ atrodamies uz Zemes. Ārpus materiālās pasaules Dievs nevar izjust sevi darbībā. Dievs kļuva par cilvēkiem, lai iegūtu darbības pieredzi un sajūtas. Dievs atnāca materiālajā pasaulē, lai sajustu, ko nozīmē būt Dievam. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu domas, vārdi un darbi ir Dievišķi. Un tas nozīmē būt mīlestības pārpilniem – beznosacījuma, visaptverošai un vienlīdzīgai mīlestībai pret visu. Ja domas, vārdus un darbus vada mīlestība – esam atvēruši augstākās laimes noslēpumu. Gadījumā ar darbību nostrādā tas pats noteikums kā ar domām un vārdiem: ja neuzvedamies attiecīgi kā tie, kas un kādi vēlamies būt – neiegūstam vēlamo. Un tikai tad, ja mūsu darbība atbilst labākajiem uzskatiem par sevi un labākajam, ko vēlamies iegūt, tā ved pie vēlamajiem rezultātiem. Ja mūsu darbība liecina par to, ka trūkst panākumu un naudas, tad mūsu domas, vārdi un tālākā darbība tam pielāgojas un mēs iegūstam šo trūkuma pieredzi.

Bet kā tad sākt darboties, piemēram, kā bagātam, ja patiesībā tā nav? Ir jāsāk to spēlēt! Tas ir brīnišķīgs veids, kā pārliecināties, ka viss apkārt ir spēle un ar tās palīdzību iespējams radīt savu realitāti. Varbūt esam jau darījuši kaut ko līdzīgu, kaut arī neapzināti. Varbūt gadījies, ka nopērkam ļoti dārgu mantu, kaut nācās iztērēt pēdējo naudu – bet darījām to, lai gan zinājām, ka nevaram to atļauties. Tā mēs uzreiz ielecām jaunajā – bagāta cilvēka  dzīvesveidā, un negaidīti sāka rasties gan nauda, gan citas dārgas lietas. Vajag saņemt drosmi un pārspēt sevi pašu, rīkoties tā, it kā mēs būtu jau bagāti, veiksmīgi un vienreizēji visās jomās. Tam vajadzīga nelokāma ticība, ka tieši tādu jūs radījis Dievs, un tagad tikai atgriežaties paši pie sevis, pie savas patiesās būtības. Tikai iedomājieties, kā uzvestos, ja nebūtu nekādu ierobežojumu, ja zinātu, ka nav nekā neiespējama, ka esat stipri, vareni veseli un pilnīgi un jūs vada mīlestība – pret sevi un citiem! Iedomājieties – un rīkojieties tā!

Vingrinājums

Rīkojieties tā, kāds vēlaties būt

Formulējiet savu svarīgāko mērķi. Iztēlojieties, kā rīkotos, ja jums jau būtu viss vēlamais. Vispirms padomājiet par tām darbībām, kuras var realizēt viegli un ātri. Piemēram, iztēlojaties, kā mainītos jūsu uzvedība, gaita, skatiens, kustības. Tūlīt pat izmēģiniet, kāds jūs būtu, kā staigātu, skatītos, runātu, ja būtu, piemēram, ļoti bagāts vai veiksmīgs cilvēks, kurš sasniedzis lielus panākumus savā darbā. Tikai – nevajag nevienu kopēt – iztēlojieties tieši sevi šajā lomā, mēģiniet tajā iedzīvoties un ik dienu pavadīt tajā kādu laiku. Tad sāciet mainīt uzvedībā to, kas tik viegli neizdodas, piemēram, iegādāties lietas, kas atbilst jūsu jaunajam priekšstatam par sevi. Bet materiālie tēriņi nav obligāti – viss atkarīgs no mērķa. Piemēram, jūs sapņojat mīlēt un būt mīlētam. Iztēlojieties, ka tas jau noticis, uzvedieties tā, un jūs mainīsiet savu realitāti – mīlestība atnāks pie jums. Katru dienu dariet kaut ko, kas kaut nedaudz pietuvinās jūs tam jaunajam rīcības veidam, jaunajam dzīvesveidam, pēc kā tik ļoti tiecaties. Drīz kļūs dabiski un pierasti tā uzvesties, un jūs organiski iekļausieties vēlamajā dzīvesveidā.

Varat sākt ar Domu, varat sākt ar Vārdu, varat sākt ar Darbību. Varat vienlaikus praktizēt Domu, Vārdu un Darbību, kas virza uz vēlamo mērķi, un rezultāts nebūs ilgi jāgaida. Strādājiet, un lai izdodas!

Jums var arī patīk