Mūzikas ietekme uz psihi

 

 

Par mūzikas ietekmi uz cilvēka psihi runā daudzi: zinātnieki, mūzikas terapeiti, mūzikas pedagogi, psihologi, ājurvēdas speciālisti, šamaņi, teologi un citu sfēru pārstāvji. Pamatojoties uz pētījumiem, pastāv dažādi uzskati un viedokļi par šo tēmu, taču secinājums gandrīz visiem ir viens: mūzikai ir dziļa ietekme uz cilvēka psihi, viņa emocijām, ķermeni un bezapziņu, kā arī veģetatīvo nervu sistēmu – mūzika spēj palielināt vai samazināt spriedzi un trauksmes sajūtu. Tā ir sava veida dziedinoša emociju valoda, kas ietekmē cilvēka noskaņojumu. Klausoties mūzikas skaņās, cilvēks kavējas atmiņās, atpūšas, relaksējas vai – tieši pretēji – uzmundrina sevi.

Smadzeņu pusložu līdzsvars

Cilvēkam ir divas smadzeņu puslodes, un katrai no tām ir savas funkcijas, savs uzdevums – informācijas apstrādē tās ir iesaistītas atšķirīgi. Smadzeņu labā puslode (kreiļiem – kreisā) ir nodarbināta galvenokārt ar ārējās pasaules uztveršanu tēlos, tā uzskatāma par vizuālo tēlu krātuvi. Toties kreisajā puslodē (kreiļiem – labajā) atrodas runas centrs, šīs puslodes darbības rezultāts ir loģiski pamatots spriedums. Kad mēs klausāmies klasisko mūziku, zīmējam, priecājamies par krāsām un dejojam, mēs nodarbinām vairāk labo smadzeņu puslodi, turpretī kreisā puslode darbojas izteiktāk tad, kad rakstām, skaitām, runājam, dziedam, plānojam un analizējam. Radošās darbības procesā kreisā puslode uzkrāj informāciju, izvēlas iespējamos variantus, organizē darba procesu un atbild par rezultātu, savukārt labā smadzeņu puslode nodrošina mākslas darba tapšanai nepieciešamo neapzināto prāta darbību – intuīciju un radošo iztēli.

Veselam cilvēkam smadzeņu abu pusložu atšķirīgās psiholoģiskās funkcijas viena otru būtiski papildina, un pilnvērtīgai darbībai ik brīdi nepieciešama ļoti cieša pusložu kopdarbība. Tāpēc cilvēka psihiskās attīstības nodrošināšanai, sākot jau ar agru bērnību, nepieciešams sekmēt abu pusložu līdzsvaru, citādi nelīdzsvarotas attīstības rezultātā var veidoties iekšēji psiholoģiski konflikti. Piemēram, ja ikdienā vairāk tiek nodarbināta tieši kreisā smadzeņu puslode, tad viens no veidiem, kā veicināt līdzsvaru starp smadzeņu puslodēm, ir muzikālās aktivitātes – mūzikas instrumenta spēlēšana, klasiskās mūzikas klausīšanās un citas ar mūziku saistītas nodarbes. Muzicējot tiek nodarbināti labās smadzeņu puslodes procesi, savukārt dziedāšana veicina valodas attīstību, kas ir smadzeņu kreisās puslodes darbības process. Tādējādi – vienlaikus spēlējot instrumentu un dziedot, tiek nodarbinātas abas smadzeņu puslodes.

 

Mūzika, kas stimulē smadzeņu darbību

Zinātnieki ir secinājuši, ka klasiskā mūzika (tāpat lēna un melodiska mūzika), kā arī dabas skaņas attīsta uzmanību, uztveri un atmiņu, līdz ar to uzlabo sekmes mācībās. Ir pierādīts, ka bērniem, kuri 3 gadus vai ilgāk spēlē kādu mūzikas instrumentu, ir daudz labāk attīstītas motorās spējas, viņiem ir plašāks vārdu krājums, augstākas spriešanas spējas un labākas komunikāciju prasmes. Pēdējā laikā īpaši daudz tiek runāts par Mocarta efektu. Šis termins kļuva populārs pēc D. Kempbela izdotās grāmatas Mocarta efekts (The Mozart effect, 1997). Kāpēc Mocarta mūzika ir iedarbīgāka par citu komponistu skaņdarbiem? Tāpēc, ka Mocarta mūzikas ritms, melodija un augstās frekvences stimulē smadzeņu darbību – mūzikas ietekmes rezultāti pat ir pierādīti ar magnētiskās rezonanses un smadzeņu tomogrāfijas mērījumiem: tiek ietekmēta elpošana, sirds ritms, normalizējas pulss un asinsspiediens, samazinās muskuļu spriedze, paaugstinās endorfīna līmenis (uzlabojas garastāvoklis, samazinās stress, pieaug enerģija, ir saldāks miegs, kopumā uzlabojas pašsajūta), līdzsvarojas smadzeņu darbība, uzlabojas atmiņa un mācītiesspēja, paaugstinās darba produktivitāte un tiek veicināta romantisku jūtu un seksualitātes paaugstināšanās.

 

Dziedāšana kā īpaši spēcīgs līdzeklis

Pozitīvi uz cilvēka psihi un ķermeni iedarbojas dziedāšana, tās laikā uz smadzenēm tiek sūtītas labvēlīgas vibrācijas – tā ir kā masāža, kas bagātina organismu ar skābekli (plaušās ieplūst vairāk gaisa) un veicina pozitīvo emociju rašanos. Dziedāšanas procesā tiek izdziedātas negatīvās emocijas, tāpat tiek sekmēts runas plūdums (īpaši būtisks faktors pie stostīšanās problēmām) un valodas attīstība, kā arī bagātinās vārdu krājums, jo runas un mūzikas uztveres centri smadzenēs atrodas līdzās. Izvēloties vokālo mūziku (klausoties vai dziedot pašam), mums jābūt īpaši uzmanīgiem, jo tā ir daudz personiskāka par instrumentālo mūziku, tādējādi izraisa indivīdā spēcīgākas emocijas. Vokālajā mūzikā būtiski ir pievērst uzmanību ne tikai mūzikas elementiem – melodijai, ritmam, balss tembram u. c., bet arī izprast dziesmas tekstu, jo vārda un domu spēkam ir milzīga nozīme – tas spēj ietekmēt cilvēka bezapziņu, domāšanu un dzīves uztveri kopumā.

 

Hipnotiskais efekts

Ritms, tembrs, temps, dziesmu vārdi un citi mūzikas izteiksmes līdzekļi rada izmaiņas smadzenēs, stimulējot tās caur dzirdi, tāpēc mūzika savā ziņā ir kā efektīvs hipnotiskais ierocis, kas var novest cilvēku transā – ne velti šo metodi bieži liek lietā arī dažādās sektās. Mūzika ir iedarbīgs līdzeklis bara instinkta izraisīšanai – nokļūstot pūlī, indivīds padodas iespaidam, cilvēki kļūst līdzīgi cits citam un ir viegli ietekmējami. Ļoti izteikti mūzikas ietekme uz cilvēku atspoguļojas filmās, kur mūzika palīdz iegūt vajadzīgo emocionālo stāvokli – bailes, šausmas, skumjas, prieku, pozitīvas emocijas utt. Visa informācija, kas ietverta mūzikā un dziesmā, pa dažādiem sajūtu kanāliem (redzi, dzirdi u. c.) nonāk cilvēka smadzenēs, kur tiek apstrādāta. Daļa informācijas tiek saglabāta ilgstošajā atmiņā, daļa – ar vibrācijām nosūtīta tālāk uz ķermeni. Tāpēc, piemēram, agresīvas mūzikas ietekmē cilvēks paliek agresīvs un dusmīgs – jo mūzika, ritms un vārdi nes agresīvu noskaņu. Arī izteikti un ilgstoši vienveidīgs, skaļš ritms sit pa smadzenēm, tās netiek atpūtinātas, ir pārslogotas, un rezultāts nereti var būt pietiekami dramatisks.

 

Skaņu, krāsu un čakru saistība

Vēdās varam atrast informāciju par katrai ķermeņa čakrai atbilstošajām krāsu, skaņu un toņu vibrācijām. Mēs ikviens varam uzlabot savu veselību, attīrot čakras ar atbilstošajām krāsām un skaņām. Katra skaņa tiek dziedāta ar garajiem patskaņiem (o, ā, ū utt.) un dažiem ilgi skanošajiem līdzskaņiem (m, n un citiem).

 

čakra krāsa skaņa
7. čakra violeta si
6. čakra indigo la
5. čakra zila sol
4. čakra zaļa fa
3. čakra dzeltena mi
2. čakra oranža re
1. čakra sarkana do

 

Skaļums var kaitēt

Ja runājam par mūzikas klausīšanos, nevaram nepieminēt tās skaļuma nozīmi, jo pārāk ilgstoša, skaļa mūzika spēcīgi ietekmē cilvēka dzirdi. Ar laiku dzirde var pasliktināties, turklāt – nervu šūnas, kas atbild par cilvēka dzirdi, neatjaunojas. Īpaši šim faktam uzmanība jāpievērš tiem, kuri ikdienā labprāt mūziku klausās austiņās. To darot regulāri, parasti rodas vēlme pagriezt mūziku skaļāk, jo ausis pierod pie jau esošā skaļuma. Periodiski ieteicams izvērtēt – cik skaļu mūziku un skaņu kopumā klausāmies ikdienā.

 

Apm. 60 dB Cilvēka vidējas, normālas

runas skaļums.

Nekaitīgi.
Apm. 90 dB Pilsētas sadzīves trokšņi, autotransports. Lai laika gaitā nerastos dzirdes traucējumi, neiesaka vairāk kā 8 stundas dienā uzturēties

šādā skaļumā.

Apm. 100 dB Urbjmašīnas, motorzāģi, pneimatiskais āmurs u. c. Bez aizsarglīdzekļiem nav vēlams vairāk

kā 2 stundas dienā pakļaut sevi šādam troksnim,

lai nerastos paliekoši dzirdes traucējumi.

Apm. 115 dB Automašīnas sirēna, skaļš

koncerts.

Bez aizsarglīdzekļiem ne vairāk kā 15 minūtes dienā.
Apm. 140 dB Šaujamieroča šāviens,

reaktīvās lidmašīnas dzinējs.

Skaņa izraisa sāpes. Bez aizsardzības iespējama momentāla un pilnīga dzirdes zaudēšana.

 

Par mūzikas gaumi nestrīdas, taču cilvēka ausij vislabākā atpūta ir dabā, kur dzirdamas putnu balsis, jūras un vēja šalkoņa, lapu čaboņa – dabas mūzika. Tāpat arī latviešu tautasdziesmas (katrai tautai savas), kuras cilvēku harmonizē, sargā un atveseļo.

___________________

Žurnāla Taka arhīvs, teksts: Dagnija Millere-Balandīna, Konsultēja mūzikas terapeite Santa Zaula

 

Jums var arī patīk