Mīlestības un dzīvības simbols – sirds. Kas to baro un kas posta?

Viens no visspilgtākajiem mīlestības simboliem, ko cilvēki zīmējot attēlo pavisam vienkāršoti, ir sirds. Taču dzīvē šis orgāns, kā mēs zinām, izskatās mazliet citādi. Arī izpratne par to, kā strādā sirds un kādas emocijas tai kaitē, nereti ir apaugusi ar neskaitāmiem stereotipiem, kas mūs attālina no patiesām rūpēm par savas sirds veselību. Sirds jūt visu, kas notiek mūsu dvēselē un ķermenī, tāpēc apmānīt to nav iespējams. Kādas ir biežāk sastopamās sirds slimības un to cēloņi no antroposofā, garīgā un emocionālā skatījuma, skaidro Dr. VITA VESTMANE.

Mīlestība vienmēr atgriežas

Antroposofā medicīna elpošanu un asinsriti skaidro kā daļu no cilvēka ritmiskās sistēmas. Sirdsdarbībai un elpošanai ir noteikts ritms. Elpojam mēs apmēram 18 reizes minūtē, tātad vidēji  25 920 reizes diennaktī. Sirds strādā gandrīz četras reizes vairāk. Ritmiskajā sistēmā dzīvo mūsu jūtas, un tās ietekmē cilvēka sirds-asinsvadu sistēmu un asinsriti. Sirds ir ne tikai mīlestības, bet arī dzīvības simbols. Asinis ir dzīvības un dvēseles nesējas. Asinsrite organismā pilda savstarpējo sakaru funkciju. Tāpēc, ja runājam par to, ar kādām garīgajām, emocionālajām un enerģētiskajām problēmām ir saistītas sirdskaites, stāsts gandrīz vienmēr ir par attiecībām. Jauki, ja tās ir mīlestības pilnas, viedas un sniedz harmoniju, spēju pārvarēt konfliktsituācijas, kā arī ir vērstas uz altruismu (spēja dot, negaidot neko pretī) un apziņas paplašināšanu (gan ģimenē, gan darbā, gan sabiedrībā). Tad noteikti ar sirds un asinsvadu slimībām saskaramies daudz retāk.

Ja sirds slimības tomēr piemeklē, tad visbiežāk cēloņi rodami neatrisinātās jūtās un attiecībās ar sevi un apkārtējiem, skaidro Vita Vestmane. Piemēram, meli, neuzticēšanās un bailes, kas saistītas ar neuzticību starp partneriem, rada sajukumu – nav vairs domu/vārdu/jūtu/darbu skaidrības. Tas var izraisīt sirdsklauves (pastiprinātas sirdsdarbības sajūta, parasti intensīvas fiziskās slodzes laikā, kad sirds strādā pastiprināti un paātrināti). Ja tā turpinās ilgtermiņā, var rasties arī nopietnas fiziskas problēmas. Sirds nepiedod melus. Mīlestība, prieks un mūžīgs izziņas process baro sirdi. Savukārt dusmas, bailes, nenovīdība, naids, alkatība, egoisms, nesamērīgs stress un meli sirdij kaitē. Ja domā vienu, bet jūt ko citu un dara vēl savādāk, sirds to nesaprot un parasti liek kaut ko darīt lietas labā jeb mainīt.

Piemēram, stenokardija (sirdslēkme (sāpes sirds apvidū, ko rada skābekļa trūkums sirds muskulatūrā) – sāpes aiz krūšu kaula, parasti fiziskas slodzes laikā) no sengrieķu valodas (stenos + kardia) nozīmē “šaura sirds”. Medicīniski tā ir vainagartēriju sašaurināšanās, bet psiholoģiski – noslēgtība, vēsums un apkārtējo cilvēku mentālās aprobežotības nicinājums. Vēl izteiktākā pakāpē tas ir miokarda infarkts. Šajā gadījumā Vita Vestmane iesaka attīstīt jūtīgumu pret citu cilvēku interesēm un atsaucību pret citu vajadzībām. Mīlestība ir kā bumerangs – tā vienmēr atgriežas. Ja ne no tā, no kura gaidāt, tad no kāda cita cilvēka, turklāt reizēm pat simtkārtīgi.

   

Sirdij patīk dzīvot ar prieku

            Rūpējoties par sirds veselību, ne mazāk svarīgi ir noteikt un zināt savu holesterīna līmeni asinīs, jo paaugstināti rādītāji var kļūt par nopietnu riska faktoru, kas veicina sirds-asinsvadu slimību attīstību. Kādos gadījumos būtu jāsāk uztraukties? Un cik nozīmīga loma arī šajā gadījumā ir mūsu domām, emocijām un jūtām? Holesterīns ir normāla organisma vielmaiņas sastāvdaļa – tas ir vajadzīgs dažādu hormonu sintēzei, D vitamīna absorbcijai un šūnu membrānu veidošanai. Holesterīns asins plazmā tiek transportēts ar lipoproteīnu palīdzību. Ir zema blīvuma lipoproteīni (ZBL) – tā saucamais sliktais holesterīns – un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL), dēvēti arī par labo holesterīnu. ZBL transportē holesterīnu no aknām uz citiem audiem, bet ABL transportē holesterīnu uz aknām. Ja ZBL ir par daudz un liekais holesterīns netiek nogādāts aknās, kur tas tiek metabolizēts, tad holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, veidojot aterosklerotiskos nogulsnējumus (plātnītes/pangas), kas var izraisīt dažādas sirds un asinsvadu slimības. Svarīgs ir līdzsvars, arī cilvēka aknu darbībā. Ja sliktais holesterīns ir virs 4,9 mmol/l un labais – mazāks par 1 mmol/l, tad tas noteikti ir sirds-asinsvadu slimību riska faktors – ir izjaukts līdzsvars, tādējādi visi pārpalikumi nogulsnējas asinsvadu sieniņās, nevis tiek izmantoti organisma darbībā.

Psihoemocionālā ziņā cilvēkos bieži ir vērojama uzskatu šaurība, tāpēc ieteicams ilgāk saglabāt sevī bērnu – uztveres svaigumu, zinātkāri, prieku, dabiskumu, godīgumu un uzticēšanos. Ļoti svarīga ir arī ēšanas paradumu maiņa un kustības ar prieku! Runājot par slimību iemesliem,  rodas jautājums – kā ar bērniņiem, kuri jau piedzimst ar kādu sirdskaiti? Kādi varētu būt cēloņi? Vita Vestmane atbild, ka praksē visbiežāk tā ir ģenētika jeb slimību mantošana no vecākiem. Ir sastopams uzskats, ka iedzimta sirdskaite ir karmiska slimība, kas iezīmē mīlestības un vienotības trūkumu iepriekšējās paaudzēs. Te būtu ieteicams apzināties visu procesu divdabību – polaritātes. Iemācīties saskatīt gan labo, gan slikto. Vērtēt darba rezultātus pēc tā, ko tie sniedz cilvēkam.

Ir jāieklausās savās sajūtās: viss, kas ir pāri mēram, nodara ļaunu. Sirds jūt, kas notiek mūsu dvēselē. Noskaņojums var būt silts kā saules starojums, bet var būt arī kā auksta brāzma. Sirds jūt arī to, kas notiek ķermenī. Ja ēdam un dzeram par daudz, tā kļūst slinka. Ja esam pārāk aktīvi, nemierīgi un nespējam atpūsties, sirds kļūst cieta. Pārpildīts kuņģis, īpaši vakaros, bieži ir sirdsklauvju iemesls, tāpat arī pārmērīga fiziska slodze. Sirds to visu jūt caur asinīm (tās satur informāciju). Sirdij patīk ritms: dienas ritms – darbs/atpūta, slodze/miers, veselīgs, pietiekams miegs; un nedēļas ritms, kur ļoti liela loma atvēlēta prieku dodošiem hobijiem. Mūsdienās uz jautājumu  “Kāda nodarbe jums sagādā prieku?” diemžēl bieži nespējam rast atbildi. Viena no veselības definīcijām taču skan šādi – veselība ir tad, kad ir prieks dzīvot!

 

Parūpējies par savu sirsniņu!

Vitas Vestmanes skaidrojumi, atziņas un ieteikumi

  • Uztura bagātinātāji sirds un asinsvadu veselībai – jā vai nē? Uz daudzām lietām organismā norāda asins analīzes. Arī normai ir augšējais un apakšējais cipars. Protams, jēgpilna uztura papildināšana ir laba, taču neuzskatu, ka ilgtermiņā. Ir bijuši daudzi mēģinājumi visas labās uzturvielas, kas nepieciešamas asinsvadiem un sirdij, salikt vienā tabletē. Jā, šos uztura bagātinātājus var lietot, bet ar konkrētu jēgu, mērķi, vadmotīvu un kādā noteiktā laika posmā.
  • Vai katram ir savs normālais asinsspiediens? Spiediens var būt individuāls, bet norma ir 100/60 līdz 130/85. Galvenais ir sajūtas, ko visbiežāk nosaka galvas asinsvadu reakcija. Asinsspiediens virs 140/90 (vai 85, ja ir cukura diabēts) miera stāvoklī uzskatāms par augstu – ir jāapmeklē ārsts, jo tas ir ne tikai cipars; bieži tā ir uztvere un koncentrēšanās spējas, kā arī atmiņa. Paaugstināta asinsspiediena iemesls mēdz būt pastāvīga spriedze, problēmu risināšana, un nereti cilvēks pats sev šīs problēmas rada, tātad tas ir saistīts ar mūsu apziņu un uztveri.
  • Man ir smaga Kāpēc lietojam šādu teicienu? Smaga sirds – tā bieži ir iekšēja konfliktsituācija, neatrisinātas attiecības un jūtas. Šādos gadījumos ļoti svarīgi (arī ar ārsta-speciālista palīdzību) saprast – vai smaga sirds ir fiziska vai tomēr dvēseliska problēma.
  • Kā jādzīvo, lai sirds būtu vesela? Dzīvesveids kā recepte – būt šeit un tagad, mīlēt šeit un tagad, atpūta un kustības ar prieku, uzturēšanās svaigā gaisā, skaidras attiecības ģimenē, darbā un sabiedrībā, kas kopumā nozīmē dzīvošanu ar prieku. Skaidras domas un vārdi, skaidras jūtas un skaidri darbi. Sirdij nepatīk sajukums un meli. Sirds ir vienīgā, kuru nevaram piemānīt!
  • Kā jāēd, lai sirds būtu spēcīga? Jāēd ar prieku un saprātīgos daudzumos. Mūsu platuma grādu barība – vairāk augļu, dārzeņu, izmantojot arī olīveļļu un mūsu pašu linsēklu eļļu. Jāuzņem mazāk trekna, bet vairāk pilnvērtīga uztura. Jāņem vērā, ka daudzas diētas, kas šobrīd ir aktuālas, visiem noteikti nav piemērotas.
  • Naktsmiers un sirds veselība. Neizgulējusies sirds ir satraukta sirds, tāpēc pilnvērtīgs, kvalitatīvs un pietiekami ilgs (vidēji 8 līdz 9 stundas) naktsmiers ir obligāts. Lai gan tas atkarīgs arī no individuālajiem paradumiem. Pavērojiet bērnus – kas viņiem nepieciešams, lai iemigtu! Izstrādājiet savu miega rituālu, kuru veicot, organisms skaidri zina, ka jāiet gulēt (vislabāk ap pulksten 22 vakarā). Līdzsvaru, patiesumu un veselīgu miegu ikvienam!
  • Atslēgas frāze – paša cilvēka vēlme atveseļoties un būt veselam. Ārsta un pacienta savstarpējās attiecībās pats galvenais ir pacienta vēlme tapt veselam, kā arī ārsta vēlme no sirds palīdzēt. Ja tā nav, rezultāts izpaliek un process nav jēgpilns. Ir sastopami arī cilvēki cietēji. Tāpēc reizēm vajag sev uzdot jautājumu – kāda ir mana patiesā vēlme atveseļošanās procesā?!
  • Vārdi, kurus lietoja Vitas Vestmanes vecmāmiņa:

Labrītiņ, Dies’ palīdz,

Tā pirmā valodiņa.

Aust gaismiņa, lec saulīte,

Tas pirmais gaišumiņš.

                        Pievienojiet vēl apzinātu elpošanu, un rīts var sākties ar prieku!

 ***

 ŽURNĀLA TAKA 2018.gada arhīva numurs. sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna. Konsultē Vita Vestmane – antroposofās medicīnas speciāliste, kardioloģe, interniste

 

 

Jums var arī patīk