Migrēna – slimība ar izplūdušiem rāmjiem

Sāpes ir brīdinājuma simptoms, ka organismā ir kādi traucējumi, un arī galvassāpes ir viens no šāda veida brīdinājumiem. Galva var sāpēt arī tad, ja slimība nav tieši galvā. Piemēram – ar stiprām galvassāpēm izpaužas kaut vai gripa, ko visi pazīstam, arī mazasinība, D vitamīna nepietiekamība, paģiras, neatbilstošu briļļu nēsāšana, nepareiza stāja un vēl vairāk nekā 200 nopietnas vai mazāk nopietnas saslimšanas. Izārstējot konkrēto slimību, pazūd arī galvassāpes, tāpēc šādas galvassāpes caur par sekundārām.

Migrēna ir primāru galvassāpju slimība, kas raksturojas ar savdabīgām, biežāk stiprām vai ļoti stiprām, parasti vienpusējām, pulsējošām galvassāpēm, kuras pavada nepatika pret gaismu, skaņu un kuras ilgst vidēji 4 līdz 72 stundas. Tomēr migrēnas simptomi mēdz atšķirties, galvassāpes var kombinēties arī ar citām sūdzībām, tāpēc tās noteikti nav visiem vienādas. Migrēnu un citas galvassāpes diagnosticē ārsts, kurš labi pārzina primāro galvassāpju formas un simptomus, jo analīzēs un dažādos modernos izmeklējumos novirzes no normas neatrod. Jā, bīstama dzīvībai šī slimība nav, taču tā visnotaļ spēcīgi samazina dzīves kvalitāti un ir bezgala mokoša. Turklāt to saku ne tikai kā vērotājs no malas, bet gan kā cilvēks, kurš nu jau vismaz padsmit gadus izjūt migrēnu uz savas ādas.

 

Migrēna ir diagnoze ar daudzām “sejām”, tāpēc vienotas receptes, kas derētu visiem, nav. Lai iepazītu šīs slimības daudzšķautnību, veidosim rakstu sēriju, kur par migrēnu (iespējamiem cēloņiem, slimības gaitu, ārstēšanas metodēm) izteiksies gan klasiskās medicīnas ārsti un speciālisti, gan netradicionālās jomas pārstāvji. Sāksim ar neiroloģes Dainas Jēgeres (ārste, kurai ir ilgstoša pieredze dažādu galvassāpju veidu un smadzeņu asinsrites, arī somatoformu traucējumu diagnostikā un ārstēšanā) izklāstu, kas balstās uz pierādījumiem balstītās medicīnas resursiem. Raksta noslēgumā ieskicēsim arī mazliet netradicionālāku redzējumu, iepazīstoties ar Dzīves izpratnes skolotājas Elvitas Rudzātes viedokli par migrēnas iespējamajiem cēloņiem no garīgā skatupunkta.

 

 

Mītu ielenkumā

Pastāv daži mīti, kuri visnotaļ spēcīgi valda mūsu sabiedrībā. 1) Migrēna ir iedomāta slimība. Tā nav. Migrēna ir nopietna slimība, un tā atrodama Starptautiskajā slimību klasifikatorā. 2) Vīriešiem un bērniem migrēnas nav, turklāt bērni nereti izliekas (piemēram, lai nevajadzētu apmeklēt skolu). Nepareizs pieņēmums! Arī vīriešiem ir migrēna. Un bērni neizliekas – ne, saistībā ar migrēnu, ne arī citām slimībām (ja kas tāds notiek, tad reti). 3) Galvenais uzsvars jāliek uz to, ko lietojam uzturā. Bez šaubām, ir jāņem vērā veselīga uztura principi un jāieklausās savā organismā (kā tas reaģē uz noteiktiem pārtikas produktiem un dzērieniem), taču, ja pārāk intensīvi un detalizēti koncentrējamies uz iespējamiem trigeriem (kairinātājiem), reizēm tas var novest pat līdz neirozei, kas izpaužas ar nemieru, satraukumu un bailēm. Ja ļoti garšo šokolāde un ir novērots, ka tā neizraisa migrēnas lēkmes – kāpēc gan no šī našķa atteikties (ēdot to normas robežās)? 4) Migrēnas lēkmes laikā var paciesties un turpināt strādāt. Parasti šāds viedoklis izskan no darba devējiem, kuriem nav izpratnes, kas īsti ir migrēna. Migrēnas lēkmes laikā lielākoties ir grūtības pakustināt ķermeni (arī acis), jo katra mazākā kustība pastiprina sāpes, kur nu vēl pastrādāt. 5) Speciālās migrēnas lēkmēm paredzētās zāles ir ļoti kaitīgas organismam. Reizēm šis mīts sastopams pat ārstu vidū. Neiroloģe Daina Jēgere apliecina, ka pamatojuma tam nav. Tāpat kā citiem medikamentiem, arī šīm zālēm var būt blaknes (bet visbiežāk tādu nav), atkarībā no cilvēka panesamības/nepanesamības, taču tās netiek ierindotas pie ļoti agresīviem medikamentiem. Ja pacientam, kuram klasiskie bezrecepšu medikamenti nepalīdz, palīdz speciālās migrēnas zāles, turklāt nav risku, ka migrēnas zāles pasliktinātu kādu citu blakus esošu slimību – kāpēc lai tās neizrakstītu? Jā, tās ir salīdzinoši dārgas, taču nav tik kaitīgas, lai no tām paniski baidītos. Protams, nedrīkst būt arī pārāk vieglprātīga attieksme pret medikamentu lietošanu. Katra situācija jāvērtē atsevišķi – vai konkrētās zāles ir nepieciešamas un neizraisīs kaitējumu, vai neradīs atkarību (ja zāles lieto ne gluži korekti, var iedzīvoties hroniskā migrēnā, kur papildu ietekmi dod pieradums no zālēm (arī bezrecepšu), kas aktualizē medikamentu atkarīgas galvassāpes). Tāpēc visam jāpieiet ar veselo saprātu. Un, ja rodas jautājumi – noteikti jājautā ģimenes ārstam vai speciālistam!

 

Migrēna nav TIKAI galvassāpes

Vārds “migrēna” cēlies no grieķu valodas “hemicrania”, kas nozīmē – puse galvas. Migrēnai patiešām ir raksturīgas sāpes vienā galvas pusē, reizēm puses mainās, ir gadījumi, kad sāp abas puses reizē, bet lielākoties sāpes koncentrējas vienā galvas pusē. Tās ir ļoti stipras, epizodiskas galvassāpes, kas norit uz vispārējā veselības stāvokļa fona. Tātad cilvēks ir vesels, bet pēkšņi sākas ļoti stipras galvassāpes, skaidro dr. Jēgere. Sāpes ir pulsējoša rakstura un tās pavada nepatika kustināt galvu un izpildīt kādas fiziskas darbības, piemēram, skriet pa trepēm, dejot, celt smagumus utt. Jebkura fiziska darbība galvā atbalsojas kā sāpju pastiprinātājs. Lēkmes laikā ir paaugstināts jutīgums pret gaismu, skaņām un dažādām smaržām. Rodas vēlme apgulties, aizvilkt aizkarus un pateikt ģimenes locekļiem, lai netraucē. Šad un tad migrēnu pavada nelaba dūša, arī vemšana. Vienas migrēnas lēkmes (bez ārstēšanas) ilgums vidēji ir no 4 līdz 72 stundām.

Migrēna ir smadzeņu vielas un smadzeņu asinsvadu slimība. Migrēnu ārstē neirologi un sāpju ārsti (jeb algologi). Galvenie nervi, kas atbild par sāpēm, ir trīszaru nervs un pakauša nervs, un tos diemžēl magnētiskajā rezonansē redzēt nevar. Sāpju rašanās mehānisms ir diezgan sarežģīts. Iesaistīti ir gan asinsvadi, gan tā saucamie neirotransmiteri jeb neiroaktīvās vielas, kas palīdz impulsam pāriet no viena nerva uz otru. Migrēniķiem šo vielu koncentrācija smadzenēs un nervu impulsi ir izmainīti. Asinsvadi sāk nepareizi reaģēt, kas izraisa pēkšņu asinsvadu sašaurināšanos un paplašināšanos. To, kā organisms atbild uz noteiktiem apkārtējās vides kairinātājiem, cilvēks pārmanto. Turklāt pārmantojamības procesā nav iesaistīts tikai viens gēns. Vecākiem un vecvecākiem migrēnas var arī nebūt, bet bērnam, kurš būs salasījis mammas, tēta, varbūt arī vecvecāku gēnu komplektu jeb apkopojumu (migrēnu izraisošu), šī slimība var attīstīties, lai gan ne vienmēr tā notiek. Parasti migrēna sāk izpausties pie nopietnām emocionālajām vai hormonālajām svārstībām.

Slimību klasifikatorā migrēnai ir uzrādīti divi veidi: *) migrēna bez auras (parasta migrēna); *) migrēna ar auru (klasiskā migrēna), kas novērojama apmēram 20% gadījumu. Aura ir nervu sistēmas izraisīti simptomi ar redzes, kustības, runas, dažreiz arī jušanas un uztveres traucējumiem, kas parasti ilgst no dažām minūtēm līdz pat stundai (pirms migrēnas un migrēnas lēkmes sākumā). Visbiežāk vērojama izkropļota redze –miglošanās, ņirbēšana, tumši pleķi redzes laukā, zigzagi, mirgojošas gaismas, reizēm arī notirpums un koncentrēšanās grūtības. Daudz par to nerunā, bet migrēnas lēkmei var būt četri posmi: prodroma stadija (no stundas līdz diennaktij), kas ir sava veida migrēnas priekšnojauta un var izpausties gan ar milzu enerģiju, gan kašķīgumu, kakla stīvumu, žāvām, palielinātu ēstgribu u.c. Ja sajūta ir pazīstama un vēsta par migrēnas tuvošanos, var iedzert parasto pretsāpju līdzekli un, ļoti iespējams, migrēnas lēkme nemaz nesāksies. Nākamais posms – aura, kam seko galvassāpes, un – pēc migrēnas lēkmes – postdroma stadija, kas vienam var izpausties kā pastiprināts miegainums, bet otram, tieši otrādi, kā ļoti pacilāts garastāvoklis.

Kas provocē lēkmes?

Ņemot vērā ģenētisko predispozīciju, lielākoties migrēnas slimnieki jau kopš dzimšanas ir daudz jutīgāki pret dažādām apkārtējās vides izmaiņām, tādējādi vēl pastiprinātāk reaģē uz visa veida emocijām, līdzīgi kā depresijas un veģetatīvās distonijas pacienti. Galvenie trigeri jeb migrēnas lēkmes palaidēji ir stress, pasīvā/aktīvā smēķēšana un alkohols. Nereti arī neizgulēšanās, atmosfēras spiediena krasas maiņas, fiziskas, psiholoģiskas traumas, pārdzīvojumi (šķiršanās, nopietnas problēmas darbā, vardarbība ģimenē utt.), protams, arī hormonālās svārstības – menstruāciju un grūtniecības laikā. Trīs dienas pirms menstruācijām estrogēna līmenis organismā strauji krītas, kas var provocēt tā saucamo premenstruālo migrēnas lēkmi. Šī iemesla dēļ migrēnu daudz biežāk atklāj sievietēm (reproduktīvajā vecumā), nekā vīriešiem, taču arī stiprais dzimums mēdz ciest no šīs kaites. Dažkārt migrēnas lēkmes ierosinātājs, kas var sekmēt biežākas lēkmes, ir arī kāda cita kaite, piemēram, kakla osteohondroze vai savilkti skausta muskuļi.

Ne mazāk svarīgas ir elementārās pārbaudes!

          Neiroloģe, algoloģe D. Jēgere migrēnu dēvē par “tukšā groza slimību”, jo ar parastajām izmeklēšanas metodēm medicīniska rakstura izmaiņas, ar ko pamatot migrēnas diagnozi, netiek atrastas. Ja kādas izmaiņas atrod, tas nozīmē, ka diagnoze ir cita, vai arī migrēna kombinējas vēl ar kādu citu saslimšanu. Ir gadījumi, kad redzamas izmaiņas encefalogrammā, bet arī tad maksimālais, ko var pateikt speciālists, ir varbūtība, ka migrēna varētu attīstīties. Pastāv arī zinātniskiem mērķiem domāti smalkie aparāti, kur var redzēt, ka migrēnas auras un lēkmes laikā dažās smadzeņu vietiņās vielmaiņa ir daudz aktīvāka, taču šādi aparāti ir nežēlīgi dārgi, tāpēc ārpus zinātniskiem mērķiem tos parasti nepielieto.

Tātad migrēnas diagnoze tiek uzstādīta pēc sarunas ar pacientu. Ja bijušas vismaz divas migrēnas lēkmes ar auru un nav citu iemeslu šiem simptomiem, tiek uzstādīta diagnoze: migrēna ar auru. Parastās migrēnas (bez auras) lēkmes kritēriji ir līdzīgi, tikai divu lēkmju vietā – piecas. Lai gan migrēnas simptomi ir visnotaļ spilgti un īpaši, kā dēļ tos ir grūti sajaukt ar kādas citas slimības izpausmēm, nervu ārsts jebkurā gadījumā pārbaudīs, vai pacientam nav kāda cita nervu kaite, kas var radīt galvassāpes. Tikpat būtiski ir noskaidrot – asinsspiediens ir augsts vai zems? Vai nav hronisks deguna blakusdobumu iekaisums? Kādi izskatās asins analīžu rezultāti – pilna asins aina? Vai nav vērojamas kādas alerģijas? Kāds ir cukura līmenis organismā? Vai nav pārāk zems hemoglobīna vai D vitamīna līmenis asinīs? Tas viss ir ļoti svarīgi, jo dod ieskatu pacienta vispārējā veselības stāvoklī, kas, neapšaubāmi – ietekmē indivīda fizisko pašsajūtu un nosaka dzīves kvalitāti.

 

Migrēna bērniem – reizēm pat bez sāpēm

Migrēna sastopama ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, turklāt mazajiem pacientiem tā mēdz būt visnotaļ atšķirīga. Ja nevienam no vecākiem nav migrēna, ir ļoti grūti līdz galam izprast bērnu un atpazīt simptomus, kas var liecināt par šo apgrūtinošo saslimšanu. Runājot par migrēnas biežumu, dr. Jēgere vērš uzmanību uz to, ka katrā 30 bērnu klasē vismaz vienam bērnam varētu būt šī slimība. Ja bērnam ir migrēna ar auru, tā izpaužas vēl daudz košāk, nekā pieaugušajiem. Līdzīgi kā pasakā “Alise Brīnumzemē”, kur viss rādās spilgtās, košās krāsās un rodas sajūta, ka nāk virsū dažādi tēli, kas ir apkārt. Reizēm, paskatoties uz savu roku vai kāju, šķiet, ka tā stiepjas arvien garāka un garāka. Ņemot vērā netipiskās izpausmes, bērns daudz vairāk baidās no auras, nekā no sāpēm. Sāpju sajūtu viņš pazīst un zina, bet aura ir kas jauns un savdabīgs, tāpēc var radīt trauksmi. Protams, tajā pašā laikā arī vecākos ielavās bailes – vai tikai bērnam nav insults vai audzējs?! Taču bērna migrēnas kritēriji un pati aura ir tik spoža un īpatnēja, ka ir grūti sajaukt šos simptomus ar ko citu.

Būtiski ņemt vērā, ka bērniem migrēna var izpausties ne tikai galvassāpju veidā, bet arī kā reiboņu epizodes, ar pēkšņu vemšanu vai sāpēm vēderā. Piemēram, reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos uznāk milzīgas sāpes vēderā, bērns sarāvies čokurā vāļājas pa gultu. Aizmieg, paguļ, bet pēc 2 stundām pamostas un jūtas tā, it kā nekas nebūtu noticis – skrien un spēlē futbolu. Grūti stādīties priekšā, ka mēs, slimi būdami, skrietu, ēstu sviestmaizes un nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm, ja nupat locījāmies no stiprām vēdersāpēm, vai ne tā? Bet migrēnas gadījumā šāds scenārijs nav reta parādība, arī tad, ja bērnam ir stipras migrēnas galvassāpes. Tipiska aina: sāp piere, galva (abās pusēs), sāpes var būt arī pulsējošas, šķebina, ir nelaba dūša (90% gadījumu), bieži vien ir vemšana, nepatīk spilgta gaisma, skaņa, ļoti nāk miegs. Tad bērns paguļ un pamostas pilnībā vesels. Starp citu, bērnu migrēnas ir krietni īsākas nekā pieaugušajiem, parasti 2 līdz 4 stundas, retumis ir ilgākas. Reti, bet ir lēkmes, kas ir līdzīgas migrēnai (piemēram, norit bez galvassāpēm, bet ar auru un citiem migrēnas simptomiem) – tās sauc par migrēnas ekvivalenti. Arī pārejošās, cikliskās vēdersāpes ietilpst šajā kategorijā. Protams, pirms diagnozes uzstādīšanas bērns ir jāizmeklē, jo ne jau vienmēr, kad sāp vēders, bērnam ir migrēna. Vizīte pie gastroenterologa, fibrogastroskopija, vispārējās analīzes, analīzes uz celiakiju utt. – tas viss ir nepieciešams. Bet, ja pārbaužu rezultāti ir normas robežās un visi citi varbūtējie iemesli ir izslēgti, tad tā varētu būt migrēna. Ja – uzsākot ārstēšanu kā pie migrēnas –  ir manāmi uzlabojumi, tad diagnoze patiešām uzstādīta pareiza. Retu reizi šādi simptomi vērojami arī pieaugušajiem.

 

 Raksta “Migrēna – slimība ar izplūdušiem rāmjiem” fragments, raksts pilnā apjomā publicēts žurnāla Taka 2017.gada oktobra numura, Sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna, Konsultē dr. Daina Jēgere, neiroloģe, sāpju ārste (algoloģe)

Žurnāla Taka 2017.gada novembra numurā lasiet šī raksta turpinājumu: Dr.Jēgeres sniegto informāciju par pieejamajām ārstēšanas metodēm un migrēnu grūtniecēm. Tāpat paanalizēsim diagnozi no psihosomatiskā un antroposofā skatījuma puses.

 

Jums var arī patīk