Kur pazūd enerģija?

Centīgi un strādīgi cilvēki agri vai vēlu nonāk punktā, kad gluži kā atduras pret sienu un sajūt enerģētisku izsīkumu, kad vairs nav spēka darīt to, kas agrāk likās tik viegli padarāms un īstenojams. Tad tiek uzdots jautājums kur palika mana enerģija? Ārsti tad uzstāda diagnozi hroniska noguruma sindroms.

Hronisks nogurums lielākoties piemeklē pārcentīgus cilvēkus, kuri „uzkrauj” uz saviem pleciem lielāku nastu, nekā spēj panest. Visbiežāk šie ļaudis ir kompetenti savā darba jomā un personīgajā dzīvē. Apkārtējie uz viņiem paļaujas gan emocionāli, gan fiziski – ļaujot veikt savus pienākumus. Viņiem ir grūti atteikt, kad kāds prasa palīdzību, jo viņi tic, ka citi nespēs izdarīt tik labi, kā viņi. Cilvēkiem, kuriem ir hronisks nogurums, pirmais solis veselības atgūšanai ir pārvarēt bailes un ticēt, ka daļu no savas atbildības un pienākumiem viņi var uzticēt darīt citiem.

Katram no mums ir sava iekšējā ķermeņa enerģiju sistēma un aura, to uzdevums ir mūs enerģētiski uzlādēt. Šīs sistēmas sevī iekļauj čakras un auras iekšējo slāni, ko sauc par ēterisko ķermeni. Šis slānis ir vistuvāk mūsu fiziskajam ķermenim, uz tā atrodas meridiāni un akupunktūras punkti. Vēl uz šī slāņa atrodas tādas kā trijstūra piramīdas, kuras var aprakstīt kā nelielus,  nepārtraukti rotējošus enerģijas ģeneratorus, kas izstaro enerģiju cauri mūsu ķermeņa meridiānu sistēmai, tādējādi uzlādējot fizisko ķermeni un auru.

Tie, kurus māc hronisks nogurums, jūtas enerģētiski iztukšoti, jo viņu iekšējais akumulators nedarbojas. Galvenokārt tas ir divu apstākļu dēļ: vispirms – uzņemoties fizisku, garīgu, emocionālu un psihisku atbildību par apkārtējo cilvēku vajadzībām un problēmām. Otrkārt – nonākot patstāvīgā kontaktā ar cilvēkiem, kuri „barojas” no apkārtējo enerģijas, izsūcot spēku un dzīvesprieku. Ilgstoši uzturoties šādu cilvēku sabiedrībā, donors šo stāvokli sāk pieņemt kā pareizu un pat nemeklē izeju no situācijas.

Ja enerģijas sistēma nespēj pietiekami uzlādēties, tas rada problēmas ne tikai auras līmenī, bet arī ķermenī kopumā. Sākas problēmas ar imūnsistēmu, gremošanas traucējumi, depresija, nomāktība, nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem… Tāpēc, lai pārstartētu un uzlabotu enerģētisko sistēmu, pirmais nosacījums ir sākt iemācīties norobežoties no apkārtējo problēmām un vajadzībām. Tiklīdz to iemācīsieties, iekšējā enerģijas sistēma uzlādēsies un ķermenis atsāks funkcionēt savā dabiskajā ritmā.

 

Meditācija „Upe”

Atlaist šo nepārtraukto spriedzi palīdz meditācija.

Iztēlojieties dzīvi kā klinšainu kalna upi. Klintis ir kā metaforas tām lietām, ar kurām dzīvē netiekat galā un kuras nespējat atlaist. Ja lūkosiet aizķerties aiz kādas no klintīm, dabūsiet triecienu, bet ja ļausiet sev brīvi plūst pa upes straumi, tā jūs nesīs garām klintīm uz mierīgiem un klusiem ūdeņiem, kas ir tālāk lejtecē.

Katru dienu iztēlojieties, kā iekāpjat šajā upē, plūstat garām klinšainajām vietām un ļaujat Visumam to pārņemt savās rokās. Necīnieties ar straumi, nekontrolējiet notiekošo! Sajūtiet atbrīvotību un uzticies Augstākajiem spēkiem, kuri vedīs garām šīm klintīm un neļaus ar tām sadurties. Apstipriniet, ka darīsiet to, ko varat izdarīt pienācīgi un taisnīgi pret sevi, un pārējo atstāsiet  Augstāko spēku ziņā. Ļaujiet sev brīvi plūst pa Dzīves upi. Jau pēc pāris reizēm sajutīsiet, ka lietas atrisinās daudz vieglāk nekā tad, ja cenšaties visu kontrolēt.

 

Katram no mums ir jāiziet cauri savām grūtībām un kļūdām, lai augtu, mācītos un iegūtu savu pieredzi. Visu darot citu vietā, jūs kavējat viņus gūt dzīves pieredzi un sakropļojat viņu dzīves ceļu. Neizdariet viņiem lāča pakalpojumu izpalīdzot, bet gan uzticieties, iedrošiniet, sakot, ka viņi tiks ar visu galā paši.

Iedomājieties, cik daudz laika iegūsiet brīdī, kad pārstāsiet vienmēr kādu glābt. Izmantojiet šo laiku, lai atrastu prieku savā dzīvē!

 

>>III<<<

no žurnāla TAKA arhīva, teksts: Beata Sproģe-Kozlovska

Jums var arī patīk