Ko dara hormoni? Ķermeņa slepenā laboratorija

Ko dara hormoni?

Ķermeņa slepenā laboratorija

Hormoni nosaka indivīda izskatu, uzvedību un raksturu. Tie iedarbojas, ne mirkli neapstājoties. Bioloģiski aktīvas vielas regulē organisma funkcijas un ietekmē garastāvokli, uzvedību un raksturu.

 Hormoni atrodas ikvienā dzīvā būtnē. Tie iespaido kukaiņu uzvedību, zivīm rada izturību pret ūdens temperatūras maiņām un nokrāsas nārsta laikā. Arī augiem ir savas bioloģiski aktīvās vielas – fitohormoni, kas ietekmē ziedēšanu, sēklu briedēšanu, augļu veidošanos un citas norises.

Ko saka zinātne

Vārds hormons ir atvasinājums no grieķu hormaein, kas nozīmē iekustināt, ierosināt. Hormons ir bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas. Šie savienojumi darbina vai bremzē lielāko daļu organisma procesu:

  • iespaido domāšanas asumu un fizisko aktivitāti;
  • noteic ķermeņa izskatu, aprises, apmatojumu, balss toni, dzimumtieksmi;
  • atbild par temperamentu, mentalitāti, it sevišķi uzvedību;
  • palīdz piemēroties klimata pārmaiņām, barības pārpilnībai vai trūkumam, stresam.

Zīdītāju organismā hormonus ražo endokrīnās sistēmas orgāni: hipofīze, aizkuņģa dziedzeris, vairogdziedzeris, virsnieru garoza, smadzeņu šķidrums, dzimumdziedzeri, arī kuņģa un zarnu trakts. Katrā organismā ir visi hormoni neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Interesanti, ka daži no trīsdesmit diviem galvenajiem cilvēka hormoniem, izpildot savus pienākumus fizioloģiskajā līmenī, vienlaikus spēj mainīt personas uzvedību.

Hormoni uztur nemainīgu organisma iekšējo vidi, savstarpēji saista atsevišķus orgānus, saskaņo to darbību un pielāgo dzīves posmam vai aktivitātes pakāpei. Tie iedarbojas pat ļoti nelielā daudzumā. Lai noslēpumainā sistēma varētu strādāt, tai nepieciešami visi hormoni. Ja kāda trūkst, iestājas dažādi traucējumi, un tie iespaido arī augstāko nervu darbību.

 

Mīlestības bioķīmija

Sievietes izskatu un raksturu nosaka divi galvenie hormoni: estrogēns un progesterons. Abi rodas organismā patstāvīgi, bet to attiecības cikla laikā mainās. Pirmajā fāzē (līdz ovulācijai) virsroku ņem estrogēni, otrajā (pēc ovulācijas un līdz menstruācijai) – progesteroni. Pirmās fāzes hormoni vada organismu līdz ovulācijai un potenciālajai grūtniecībai, kad dzemde gatavojas uzņemt apaugļoto olšūnu, bet sievietes ķermenis kļūst pievilcīgāks: acis mirdz, uzlabojas asinsvadu un ādas stāvoklis, pat mati izskatās veselīgāki. Paralēli notiek psiholoģiskās izmaiņas: pirmajā cikla pusē estrogēnu ietekmē sieviete ir aktīva, noskaņota draudzēties arī seksuālajā līmenī, viņas libido paaugstinās. Progesterona ietekmē menstruālā cikla otrā fāze jebkurai veselai sievietei paiet pseidogrūtniecības zīmē. Salīdzinot ar pirmo, garastāvoklis ir sliktāks, nav noskaņojuma iet sabiedrībā, gribas koncentrēties uz savu iekšējo pasauli. Līdz menstruācijas sākumam organisms nezina, vai iestājusies grūtniecība, tāpēc – katram gadījumam – turpina gatavoties tai.

Visas šīs noslēpumainās manipulācijas notiek tāpēc, ka dabai ir vienkāršs uzdevums: apaugļošana. Nav svarīgi, vai tā notikusi, vai nē, taču cikla otrajā daļā sievietes organisms darbojas pēc tās pašas shēmas: pēc folikula nobriešanas un olšūnas iziešanas no tā olnīcā sāk funkcionēt tā saucamais dzeltenais ķermenis, kas izdala progesteronu. Tas iedarbojas pretēji estrogēnam,– tā uzdevums ir ne tik daudz pievilkt partneri, cik saglabāt potenciālo grūtniecību. Tāpēc otrajā fāzē sievietei vairāk gribas ēst, pastiprinās miegainība, pazeminās dzimumtieksme un vispārējā aktivitāte. Iespējams, šīs parādības atbilst visām zīdītājdzīvnieku mātītēm, kas pēc ovulācijas iestāšanās vairs nelaiž tēviņus sev tuvumā. Daba uzskata, ka tā ir pareizi, jo, ja apaugļošanās ir notikusi, būtu labāk, ja māte šajā laikposmā atturētos no dzimumattiecībām. Ar cilvēku ir tāpat, turklāt otrajā fāzē libido jūtami mazinās.

 

Sievišķais un vīrišķais

Gana aizraujoši: hormons, ko sauc par oksitocīnu (atbildīgs par dzemdes gludās muskulatūras saraušanos), lielā daudzumā izdalās dzemdību laikā. Tomēr kāds nieks nonāk organismā arī orgasma laikā. Kaut gan lielas psiholoģiskas ietekmes oksitocīna līmeņa izmaiņām nav, bet erotiskajiem pseidohormoniem gan. To daudzums palielinās gan mīlēšanās, gan ēšanas laikā! Tie paziņo par eiforijas un atslābuma iestāšanos. Tieši šai grupai var pateikties par procesa laikā gūto baudu un gandarījuma sajūtu pēc tam. Pseidohormonu ietekmē pēc mīlēšanās partneriem gribas glāstīt vienam otru un atpūsties, tāpat pēc ēšanas, lai netraucētu gremošanu.

Interesanti, ka tā dēvētais vīrišķais domāšanas veids izveidojas jau mātes miesās, kad vīriešu dzimumhormonu ietekmē embrija periodā notiek smadzeņu diferenciācija pēc vīrišķā tipa. Tāpēc vēlāk, pēc pubertātes iestāšanās formējas dzimumuzvedības modelis un attiecīgu hormonu sintēze.

 

Harmonija – iņ un jaņ

Iespaidīgs psiholoģiskais efekts piemīt arī mātišķuma hormonam prolaktīnam. Pirmkārt, tas atbild par piena veidošanos organismā, tomēr neliels tā daudzums ir katra cilvēka asinīs visa mūža laikā. Tā līmenis paaugstinās sievietēm, kurām piemīt nosliece uz satraukumu, nemieru, pastiprinātu emocionalitāti. Mēdz teikt, ka pirmais piens pēc dzemdībām nāk līdz ar asarām. Patiešām, pirmajās dienās pēc dzemdībām sieviete ir ļoti neaizsargāta, jūtīga un viegli saraudināma. Pazīstama arī pēcdzemdību depresija. Trešajā līdz septītajā diennaktī pēc dzemdībām jaunā māte kļūst nomākta, organisms piemērojas neierasti lielajam prolaktīna daudzumam. Taču prolaktīna raudulīgums, lai cik dīvaini arī nebūtu, nav raksturīgs tikai jaunajām barojošajām māmiņām.

Endokrinologi zina, ka tas var piemeklēt arī vīriešus, kuri ir pārmēru emocionāli, jo tiem šīs vielas līmenis ir paaugstināts.

Tomēr noteicošais vīrieša izskata un psiholoģiskā stāvokļa faktors ir tipiski vīrišķais hormons testosterons (to izstrādā dzimumdziedzeri no androgēniem, kas regulē vielmaiņas procesus). Pārējie androgēni lielākoties ietekmē fizioloģiskos procesus, bet testosterons – psihi: tas stimulē aktivitāti, brutalitāti, izlēmību, apņēmību. Pierādīts, ka testosteronam ir noteicoša loma arī sociālajā dzīvē: vīrieši, kuriem vairāk šī hormona, ir veiksmīgāki, turklāt tas papildus parādās asinīs pēc gūtas uzvaras vai atrisinātas problēmas. Vīrišķie hormoni nelielās devās atrodas arī sievietes organismā. Testosterons nepieciešams fosfora un slāpekļa apmaiņai, bez kā nav iespējama normāla olbaltumu sintēze un kaulaudu funkcionēšana. Pēc dabas vīrišķīgais hormons dāvā meitenēm uzņēmību un seksualo aktivitāti. Bez tā libido mazinās, kurpretī pirmajā cikla fāzē, testosteronam darbojoties kopā ar sievišķo hormonu estradiolu, tas palielinās.

 

Bailes un prieks

Mūsdienās uzmanības lokā nereti ir prieka un baiļu hormoni: endorfīni un adrenalīns. Baiļu hormona ietekmē cilvēka organismā notiek reakcijas, kas palīdz bēgt vai cīnīties. Acu zīlītes paplašinās, pulss paātrinās, muskuļi gatavojas atsist uzbrukumu. Indivīds kļūst modrāks, viņa domāšana aktivizējas, lai spētu ātrāk pieņemt pareizo lēmumu. Kopumā organisms piedzīvo īsu sasparošanos – mobilizējas, un tas nav slikti – ja lēmumam seko rīcība. Taču, ja adrenalīna stress bijis velts, tad hormona atliekas bezdarbīgi turpina riņķot asinīs un sāk iznīcināt savu saimnieku… Hroniska adrenalīna pārprodukcija asinīs veicina smadzeņu šūnu deģenerāciju, aizkavē augšanu un var novest pie insulīna trūkuma.

Ar prieka hormoniem – endorfīniem arī nav tik vienkārši. Pēc struktūras tie piederīgi opiātiem, kuri spēj mazināt sāpes un ziņot organismam par iestājušos eiforiju. To izdalīšanās pastiprinās, atbildot uz stresu ar sāpju sajūtu notrulināšanos, un tas nereti notiek kopā ar adrenalīna uzplūdu. Ilgstoši trenējoties, organismā rodas adrenalīns, pastiprinās sāpes muskuļos, un sāk veidoties endorfīni, kas palīdz adaptēties un pierast pie jaunām sajūtām un slodzēm.

Nosacījumi baiļu un prieka hormonu izstrādei ir aptuveni vienādi. Smiekli vai raudas, šausmas vai laime,– jebkurā gadījumā asinsriņķošana, sirdsdarbība, elpošana, sviedru izdalīšanās mainās līdz ar aktīvo vielu līmeni.

 

Augļu apveidi

Samērā nesen atklājās, ka sievietes auguma formas veidojas atkarībā no hormonu ietekmes pusaudzes vecumā. Ja testosterona līmenis ir paaugstināts, figūra būs vīrišķā tipa – šauriem gurniem, slaidām kājām un platiem pleciem, atgādinot ābolu vai otrādi apvērstu bumbieri. Estrogēnu ietekmē ķermenis līdzinās bumbierim ar kātiņu uz augšu – platiem gurniem un šauriem pleciem.

 

/Žurnāla “Taka” 2011.gada arhīvs, Sagatavoja Dagnija Dreika/

Jums var arī patīk