Kļūt par saiti starp zemi un debesīm. Muguras garīgā dziedināšana

 

Kļūt par saiti starp zemi un debesīm – Dievišķās kārtības atjaunošana cilvēkā

 Ciemos pie mākslinieces, dziednieces, reiki meistares Sandras Strēles

 Sajust zīmes, kas tiek sūtītas dzīves ceļā un drosmīgi tām sekot, taču ne patmīlības vadītai, bet aiz gribas atbildēt uz jautājumu, kas urda sirdi – kā es varu citiem palīdzēt? Tā Sandra Strēle, profesionāla māksliniece, sāka praktizēt muguras taisnošanas metodi. Tā ir garīgā metode, kas bez pieskāriena spēj noņemt no cilvēka spriegumu, kas mūža laikā uzkrājies, viens no veidiem, kā palīdzēt mugurkaula problēmām. Un pat vairāk – tā spēj atbrīvot un dvēselei pavērt vēl nebijušas iespējas!

Garīgo muguras taisnošanas metodi apguvusi Vācijā pie dziednieka Pjotra Elkunoviča, jau vairākus gadus Sandra Strēle to praktizē tepat Latvijā – gan dzimtajā Jelgavā (centrā Zelta Aplis, www.zeltaaplis.lv), gan citviet. Lai uzzinātu kā šī metode var palīdzēt cilvēkiem un arī lai izmēģinātu paši, devāmies ciemos pie Sandras.

Debesu spraudziņa uz gaismu

Garīgā muguras taisnošana ir dziednieces darbs ar cilvēka smalkajiem ķermeņiem – emocionālo, enerģētisko un garīgo plānu, bet tās rezultātus apliecina fakti – mērījumi un fotogrāfijas. Tam, kurš atnācis pie Sandras uz garīgo muguras taisnošanu, tiek attiecīgi izmērīts gūžas greizums, kāju garumu atšķirība. Un ne tikai skaitļos ir būtiskais – seansa laikā cilvēka dvēsele atbrīvojas no sprieguma, kas ir uzkrājies dzīves laikā.

„Muguras dziedināšana tā ir tāda pavērta debesu spraudziņa uz lielo gaismu, kuru var noķert  un ko vajag saglabāt!”  Šos vārdus dziedniece izsaka ar patiesi lielu mīlestību, pārliecību un spēku!

„Mugura  kā cilvēka  dzīvības un enerģijas ceļš nodrošina saiti ar debesīm, tā ir garīgā ass cilvēkā. Horizontāle ir mūsu materiālā pasaule – rūpes, darbs. Vertikāle ir garīgums, dievišķais mūsos, ticība, kopā tie veido ornamentu. Tikai šīm abām līnijām esot harmonijā, uzplaukst dzīve un veidojas krāšņi dzīves raksti. Cilvēks kļūst par saiti starp debesīm un zemi. Caur viņu brīvi plūstošā enerģija, kas pati par sevi ir dievišķa un dziedinoša, ķermenī likvidē radušos sastrēgumus un problēmas,” skaidro dziedniece.

Ceļš uz atbrīvošanos

Ir cilvēki, kuri saprot tikai fizisko ķermeni, lai gan, protams, viņiem ir arī mentālais un emocionālais ķermenis, bet tie netiek apzināti un visa uzmanība vērsta uz fizisko. Mentālais ķermenis ir tas, ko cilvēks nevar ne saredzēt, ne aptaustīt. Tā ir vieta, kur rodas domas, radošās idejas, krājas zināšanas, veidojas vērtību sistēma, priekšstati, aizspriedumi. Turpretī fiziskais ķermenis ir visiem redzamais, to varam sajust pieskaroties. Cilvēkam ir jāapzinās, ka, ja slimība izpaužas fiziskajā ķermenī, tās cēlonis atrodas smalkajos ķermeņos, caur kuriem notiek dziedināšana. Ja cilvēks neizprot šo lietu sakarību, tad, visticamāk, arī pēc dziedināšanas viņa smalkie ķermeņi nesaņem tiem vajadzīgo barību. Ja pēc muguras dziedināšanas cilvēka stāja nemainās, tas nozīmē, ka šis cilvēks nemaina domāšanu, paradumus, vērtības, kas arī atspoguļojas fiziskajā ķermenī.

„Cilvēkam jāsaprot, ka, ja viņš dod ēst savam fiziskajam ķermenim, tad jādod laba barība arī  mentālajam, emocionālajam un garīgajam ķermenim”. Sandra uzsver – garīgajam ir jābūt līdzsvarā ar materiālo. Kāds no tā būs labums? Gluži vienkārši un tomēr, šķiet, mūsdienās tik sarežģīti – „Cilvēks atbrīvojas”. Jebkurā garīgā praksē, ticībā, ja cilvēks tic Debesīm, tad viņā notiek atbrīvošanās. Paļāvība ir viens no veidiem, kā varam kultivēt pozitīvo enerģiju, turpretī negatīvo enerģiju radām, ja turpinām kontrolēt. Laime un prieks būs, ja uzdrošināsimies atzīt nepilnības, ja izvēlēsimies iet mīlestības, nevis baiļu ceļu un sevī vairosim paļaušanos uz Debesīm, vieglumu, atvērtību… Tad izplēnēs egoists, kas mūsos mīt, pazudīs sasprindzinājums, norims mūžīgā dzīšanās pēc kaut kā, tieksme kaut ko iegūt, noturēt, apmierināt egoistiskās vēlmes un kontrolēt.

ilustrācija: Sandra Strēle, Natasha Bu

Atļauj sev dot un saņemt

„Liecības no garīgajiem skolotājiem vēsta – viss jau ir mūsos. Gan mīlestība, gan miers, gan prieks, tikai kaut kas tiem ir aizšķērsojis ceļu un neļauj izpausties. Nevaram tos izpaust no sevis ārā, ja mums ir šķēršļi iekšā, un nevaram tos saņemt no pasaules, ja esam aizbarikādējušies”. Metode, ko praktizē Sandra, irbrīnišķīgs un atbrīvojošs impulss, kas seansa laikā katram ir jānoķer un ar kuru jāstrādā !

Tiem, kuriem tas patiesi un no sirds izdodas, dvēseles, iespējams,  ir bijušas gatavākas uztvert šo informāciju, sajūtas. Viņi atzīst, ka pat elpot tad kļūst vieglāk! Dzīvi redz krāsaināku, priecīgāku. Arī tie, kuri saka, ka gulēt uz muguras nav spējuši gadiem, to no jauna var izbaudīt! Protams, ir gadījumi, kad pēc padoma ir jāvēršas arī pie ārsta, tomēr Sandra ir pārliecināta, ka vislabāk cilvēkam spēs palīdzēt kompleksas darbības. Piemēram, Vācijā ir ārsti, kuri atzīst enerģētisko dziedniecību, un abas puses savstarpēji sadarbojas. „Ārsts neko nevarēs izdarīt, ja cilvēks mūžīgi dzīvos sasprindzinājumā un bailēs”.

Dievišķā mīlestība ieplūst, kad esi brīvs

Iespējams,  ikviena garīgā ceļa gājēja dzīvē ir mirkļi, kad uzpeld jautājumi un sevis šaustīšana par to, vai maz ir vērts kaut ko darīt, mainīties, atklāt, izzināt. Tomēr, tādā dzīves punktā nonākot, svarīgi ir paraudzīties uz sevi no malas , kopskatā. Kā iesaka Sandra  – padomāt par to, ka katra dvēsele šeit ir nākusi pēc kādas pieredzes, bet to jau var gūt, tikai ejot un darot! Un, nenoliedzami, arī kļūdoties! Tā ir liela brīvība, ja vari iet un darīt.

„Pati sev esmu jautājusi, kāpēc veicu šo muguras taisnošanas metodi. Un varu pateikt – es to izvēlējos darīt, lai atbrīvotu cilvēku. Jo  pati izjutu, ko nozīmē atbrīvošanās.” Vārds „atbrīvošanās” pēc nozīmes šķiet ļoti tuvs vārdam „brīvība”. Tomēr Sandra ar nožēlu atzīst, ka ir redzējusi arī cilvēkus, kuriem nevar palīdzēt, jo viņu iekšējais egoists, iekšējais parazīts tik ļoti tur viņus ciet… Tie barojas no cilvēka bailēm, no visām negācijām – greizsirdības, skopuma, mantkārības!

Tikpat spēcīgi no pārmaiņām, no iespējamās atbrīvošanās cilvēku var atturēt pretestība, kas darbojas kā mūsu iekšējā drošības sistēma. Tas egoists, kurš mūsos dzīvo, nevēlas izmaiņas un sāk trakot, kad izjūt draudus. Dziedniece atklāj, ka, arī veicot muguras taisnošanu, ir izjutusi, ka cilvēkiem ir bail no tā, ka viņos kaut kas tiks izkustināts.

Bailes cilvēka iespējami krāšņo dzīvi var pazudināt nemanāmi. Tas viss ir redzams arī ārēji, tāpēc  rodas stājas problēmas, jo tas ir raksturs, ko veido bailes, apspiestība, nomāktība, sevis žēlošana. Cilvēkam trūkst gara spēka.

Tomēr kā gan tam, kurš pats uz savas ādas ir izjutis to, ko vārdiem neaprakstīt, redzējis neskaitāmus cilvēkus, kuri arī ir izjutuši atbrīvošanos, samierināties, ka  ir kāds, kuram nevar palīdzēt? Tāds, kuru bailes gluži kā zirneklis savos tīklos ir ieskāvušas un pat negrasās atlaist.  Tomēr Sandra ar viedu vieglumu atzīst, ka jātic garīgo skolotāju vārdiem, ka katra dvēsele iziet savu pieredzi šeit uz Zemes. Visam vienkārši tā ir jābūt. Ir muļķīgi gribēt, lai visiem viss notiktu vienādi! Katrs iet savu ceļu, veic savu dvēseles uzdevumu, un katram cilvēkam ir tiesības kļūdīties. „Man ir līdzjūtība pret šiem cilvēkiem, jo viņiem pašiem nav viegli. Viņi nav brīvi. Dievišķā mīlestība ieplūst tevī tad, kad tu esi brīvs.”

Katra problēma ir Dieva dota iespēja

Tā ir liela drosme, ja cilvēks, kuru moka slimība, atzīst, ka tā ir viņa dzīves lielākā skolotāja. Dziedniece uzsver, ka katra slimība un pat problēmas ģimenē, starp draugiem, darbā ir Dieva dota iespēja to, kas cilvēkā ir tumšs un smags, mainīt uz labu.

Tāpat arī tiem cilvēkiem, kuriem bijusi grūta, negatīva pieredze, ir iespēja tālāk apzināti veidot savu dzīvi. Tikai tad, kad cilvēks ir slims vai piedzīvojis smagus brīžus, viņš sāk domāt, jo, kad viss iet „kā pa sviestu”, attīstība visai bieži nenotiek.

Apzināšanās, iespējams, ir visa atslēgas vārds. Apzināšanās, ka problēma ir, un vēlme to labot mainoties. Līdzīgi ir ar rakstura īpašībām, kas reizēm mums katram arī ir kā smagums, ko nēsājam sevī. Tas  ir veidojies gadu laikā. Kad apzināmies, ka tas rada problēmas un sarežģījumus dzīvē, sākot ar šo mirkli, ar ikdienu, kurā katrs esam, ir jāsāk mainīt lietas! „Tas ir darbs ar sevi. Tā ir garīgā prakse,” saka Sandra.

Savu šodienu tu radi ar savām domām un rīcību! Ja ar kaut ko neesi apmierināts, tad zini, ka tā ir tevis paša veidota jeb tavu domu un rīcības rezultāts. Dziedniece uzsver, ka visam, kas šodien notiek, ir bijis cēlonis! Ja gribi, lai tava rītdiena ir labāka, tev pašam šodien ir jābūt savādākam! Tu pats šodien radi savu rītdienu!

Ja cilvēks vēlas, tad to, kas sevī traucē, nomāc, var pierakstīt, tādējādi, iespējams, šo traucējošo labāk varēs apzināties un vieglāk no tā atbrīvoties.

Kā notiek garīgā muguras taisnošana?

Pirms muguras dziedināšanas Sandra aprunājas ar cilvēku, ar katru tiek strādāts individuāli, lai spētu gūt vislabāko rezultātu. Atnākušajam ir jāapzinās, ka arī no viņa paša ir atkarīgs, cik tīras un vieglas sajūtas iemājos viņa ķermenī pēc seansa. Pirms dziedniece sāk garīgo dziedināšanu, cilvēkam ir jāspēj, nemelojot sev, paraudzīties uz sevi – savu pieredzi, paradumiem. Sandra sarunās skaidro, ka pasaules kārtība ir līdzsvars starp materiālo un garīgo. Tiek runāts arī par bailēm katra dzīvē un mīlestību. Ir jāspēj apzināties, ka mīlestības ceļš, ja dzīvē drosmīgi izvēlamies to iet, mums nesīs pozitīvas, radošas emocijas, savukārt baiļu ceļš, ko, iespējams, iepriekš esam gājuši neapzinoties, nesīs negatīvas un ārdošas emocijas. Pirms seansa Sandra palīdz cilvēkam visu šo informāciju aptvert un saprast. Tomēr savā sirdī to noguldīt kā dziļu turpmāko vērtību varēs vien katrs pats. Tāpat arī no paša atkarīgas sajūtas, ko gūst pēc seansa. Ja cilvēks ir bijis atvērts procesam, tad sajutīs vieglumu, iespējams,  notikušais būs kā liela mīlestības atklāsme, kā kaut kas viegls un augšup nesošs. Lai attīstība nebeigtos, dziedniece katram arī uz mājām dod materiālus, kas palīdz strādāt ar savu iekšējo pasauli, atbrīvoties no bailēm un citām zemas vibrācijas raisošām emocijām.

Muguras taisnošanas atbrīvojošais impulss garīgās dziedniecības seansā tiek dots vienu reizi. Tas nav jāatkārto. Tajā brīdī no cilvēka tiek izņemts spriegums, kas krājies daudzu gadu laikā. Tomēr svarīgākais ir ticēt, ka tas palīdzēs, ka šī metode sniegs ilgi gaidīto atbrīvošanos.

Ir arī atsevišķi gadījumi, kad uz seansu ierodas cilvēki, kuri, iespējams, nav tik ļoti saistīti ar garīgo pasauli, kuri sevī ik dienas nēsā dziļu un spēcīgu emocionālu aizvainojumu, kuriem ir ļoti stingrs raksturs, līdz ar to ķermenī ir stingras cīpslas, muskuļi un ķermenis ir stingrs pēc iekšējās struktūras, tāpēc šis cilvēks var sevī nelaist šo atbrīvošanos, ko sniedz muguras taisnošana. Tāpēc ir nepieciešami atkārtoti seansi, lai palīdzētu ķermenim pārorientēties. Tajos dziedniece turpina strādāt ar cilvēku individuāli, lai viņa ķermenī spētu iemājot vieglums, mīlestība, prieks, atslābums.

Tos cilvēkus, kuri jau tagad vēlas sākt strādāt ar savu iekšējo pasauli, Sandra aicina paraudzīties uz sevi, sākot ar ikdienas paradumiem. Piemēram, atpazīt situācijas, kas rada spriegumu, neļauj mugurkaulam fiziski atbrīvoties. Svarīgi ir apzināt un dziedināt pārdzīvojumus, kuri atstājuši pēdas emocionālajā ķermenī un ietekmē mugurkaulu, kā arī jāmācās atpazīt sevī negatīvos prāta stāvokļus un, lietojot apgūto metodi, apzināti tos transformēt radošā enerģijā.

Tiem, kuri būs viesojušies pie Sandras, darbs ar sevi noteikti sekmēsies raitāk, bet katrs solis pretī savai iekšējai izaugsmei būs teju zelta vērts. Sandra atzīst, ka taisnība vien ir latviešu teicienam „Ko sēsi, to pļausi”. Lai kļūtu par savas dzīves saimnieku, ir svarīgi saprast, ka jebkura doma, sajūta, darbība rada vai nu pozitīvu vai negatīvu enerģiju. Tāpēc ir jāapzinās sava rīcība, domas, jo itin visam ir nozīme un jēga.

Sadzirdēt dvēseles čukstus

Jau līdz ar pirmajiem vārdiem dziedniece Sandra Strēle manī iedvesa drošības sajūtu, un pirmā atziņa, kas iegūlās manā prātā, bija notiks tas, kam tu ļausi notikt. Arī muguras garīgā dziedināšana spēs mums dot tādu piepildījumu, vieglumu un mīlestību, par kādu sapņojam, ja vien tai ļausimies. Katra cilvēka rokās ir izvēle, pa kuru ceļu iet – mīlestības vai baiļu. Būt savas dzīves noteicējam vai turpināt spēlēt upura lomu. Sadzirdēt dvēseles čukstus par alkām atklāt savu dvēseles uzdevumu šeit uz Zemes vai paslēpties baiļu cietoksnī no visas pasaules.

Dzīve ir nebeidzams ceļš, kas ritēs arvien intensīvāk, kad uzdrošināsimies pajautāt paši sev: „Kāpēc es dzīvoju? Kāpēc esmu tur, kur esmu? Kāpēc manā dzīvē ir tieši tādi cilvēki?” Kad veltīsim laiku tam, lai atrastu atbildes, tas būs brīdis, kad sāksim spert savus soļus un veidot savu vertikāli, uzskata Sandra, piebilstot, ka tas brīdis nozīmēs, ka dvēsele ir gatava saņemt atbrīvošanos, ko dod garīgā pasaule.

Gribas cerēt, ka ļausim gan savam fiziskajam, gan smalkajiem ķermeņiem saņemt enerģiju, kas virza uz priekšu, nevis spiež pie zemes, ka ļausim notikt arī tam, kas ir vārdos neietērpjams, un atbrīvosimies mīlestībai. Sandra Strēle: „Dziedināts var tapt tas cilvēks, kas sāk apzināt savus smalkos ķermeņus. Fizisko ķermeni mēs barojam un kopjam. Tomēr jāvelta laiks un uzmanība arī saviem smalkajiem ķermeņiem, jo tieši to saturs un tajos esošo procesu atbilstība tam, kam tie ir paredzēti, ir labas veselības un labas dzīves kvalitātes garants!”

Bezgalīga gaisma.

Bezgalīga mīlestība.

Bezgalīgs prieks.

Bezrobežu miers.

Mūžīga pateicība.

 

>>III<<<

šis raksts ir pieejams elektroniskā formātā (ar ilustrācijām). Ja vēlies saņemt, piesakies: taka.zinas@gmail.com

Žurnāla TAKA arhīva raksts, sagatavoja: Liene Circene

 

 

 

Jums var arī patīk