Kas ir imunitāte ājurvēdas acīm?

 

 

Ājurvēdas sistēmā ļoti būtisku vietu ieņem princips, kas pasargā no slimībām un dod ķermeņa atbildi uz tām. Mēs to saucam par imunitāti. Ājurvēdiskās mācības skatījumā pārtika ir faktors, kas paaugstina vai nomāc mūsu vitalitāti un spēju pretoties slimībām, taču imunitātes paaugstināšana ar pārtikas palīdzību atšķiras no mūsu uzskatiem par to. Tāpēc, pirms pētīt pārtikas iedarbību uz imunitāti, svarīgi ir iepazīt ājurvēdas pamatnostādnes attiecībā uz imunitāti veidojošiem faktoriem.

Dabas noteiktais imunitātes līmenis – katram savs

Ājurvēda uzskata, ka ikviens cilvēks dzimst ar savu individuālo izturību, pretestību pret slimībām (bala), ko nav iespējams paaugstināt. Imunitāti nevar paaugstināt virs līmeņa, kas bijis noteikts ģenētiski no abu vecāku dzimtām šim konkrētajam ķermenim. Cilvēks, ievērojot pareizus ēšanas principus atbilstoši ājurvēdas uzskatiem, var celt savu imunitāti tikai līdz dabas noteiktajam līmenim.

 

Noslēpumainais, smalki attīrītais ekstrakts

Pieminēšanas vērts ir vēl kāds svarīgs ājurvēdas pamatprincips, par kuru būtu jāzina – odžas. Tas ir barojošs ekstrakts šūnu līmenī – kvintesence, kas rodas pārtikas pareizas sagremošanas un tālākās transformācijas rezultātā, tai izejot cauri dažādu audu enzīmu iedarbībai šūnas līmenī. Odžas spēcina gan ģenētiski noteikto pamatspēku bala, gan arī visus ķermeņa audus, uzturot šūnu augšanu un to funkcijas. Odžasam nav tieša ekvivalenta mūsdienu anatomijā un fizioloģijā, jo tam piemīt tik smalka attīrīta forma, ko mūsdienu zinātne joprojām nav identificējusi. Šo šūnu barojošo esenci var bojāt dzīvesveids un novecošanās procesi.

 

Enzīmu barjeras – mūsu aizsargi

Toties trešais imunitāti ietekmējošais faktors ir gremošanas fermenti (agni – uguns), turklāt jāuzsver, ka tas ir galvenais aizsardzības faktors. Pēc ājurvēdas, ir 13 enzīmu (agni) grupas, kas pārstāv dažādas iedarbības. Pamata enzīmu grupa darbojas kuņģa lejasdaļā un divpadsmitpirkstu zarnā. Lai kurš šķidras vai cietas formas patogēns aģents iekļūtu ķermenī un nokļūtu asins straumē, tam vispirms ir jāpārvar šī pirmā enzīmu barjera.

Otra barjera sastāv no 5 enzīmu grupām, kas atrodas aknās. Tā neļauj patogēniem faktoriem no elpošanas un gremošanas sistēmas nokļūt asins straumē. Bet trešā barjera sastāv no 7 enzīmu grupām un atrodas šūnu līmenī, nodrošinot specifiskas konkrētu audu funkcijas. Arī uz visiem šiem enzīmiem un to aktivitāti var iedarboties dzīvesstils un novecošanās procesi.

 

Māka ieklausīties savā organismā

Saskaņā ar ājurvēdu, imunitāte veidojas gan no iedzimtā spēka, gan pareizas aktīvas vielmaiņas, kuras rezultātā rodas šūnu barošanās kvintesence (odžas), kas savukārt atgriezeniski uztur visas organisma funkcijas un enzīmu aktivitāti (agni). Imūnā atbilde ir kompleksa organisma atbilde, kas aptver dažādas sistēmas un to funkcijas, ko atbalsta visi jau minētie iedzimtie un iegūtie faktori (bala, odžas, agni).

 

Pārtika odžas veidošanās sekmēšanai

Kārtīgi sagremotas barības vielas izsūcas caur zarnas sieniņu un sāk savu ceļu pa 7 sarežģītības līmeņu audiem. Barības vielu sadale audos norit šādi:

  • daļa – baro pašus audus;
  • daļa – tiek izvadīta kā balastvielas;
  • daļa – tiek nodota nākamajiem audiem.

Pēdējie pēc sarežģītības ir reproduktīvie audi, kuri tad arī izstrādā šūnas barojošo kvintesenci odžas. Tātad likumsakarīgi ir atrast tādu pārtiku, kura barotu tieši reproduktīvos audus un sekmētu odžas veidošanos.

Saskaņā ar ājurvēdu, šāda pārtika ir:

  • svaigs, nepasterizēts, tikko uzvārīts silts piens;
  • gī (saldkrējuma, nesālīts kausēts sviests);
  • rieksti – svaigi vai kaltēti, mērcēti un nolobīti;
  • svaigi augļi;
  • pilngraudi;
  • nekarsēts medus.

 

Imunitāti veicinošie ārstniecības augi

Latīņu nosaukums Sanskrita nosaukums Latviešu nosaukums
Asparagus racemosus Shatavari Asparāgs, sparģelis ķekarveida
Asparagus adscendens Shreta musli,

Sufed musli

Asparāgs, kāpjošais
Mucuna pruriens Kapikacchu Samta pupas, stizolobija
Tinospora cordifolia

 

Guduchi,

Amrutha

Sirdslapu tinospora
Sida cordifolia Bala,

Vatya

Sirdslapu sida
Terminalia chebula Haritaki,

Abhaya,

Pathya

Terminālija čebula
Withania somnifera Ashvagandha, Hayahvaya,Vajigandha Vitānija, ziemas ķirsis
Emblica officinalis

 

Amalaki,

Dhatriphala

Emblika,

amla

Glycyrrhíza glabra Yashtimadhu,

Yashtimadhuka

Lakrica
Commiphora mukul Guggulu,

Koushika,Devadhupa,
Palankasha

Mirres koks

 

No visa nosauktā mūsu platuma grādos var atrast lakricas sakni – to var dzert kā tēju, sūkāt lakricas konfektes vai iegādāties lakricas sakni tablešu veidā.

 

Brīnumlīdzeklis – Trifala

Pēdējos gados, ājurvēdai ienākot plašāk Latvijā, populārs kļuvis sens ājurvēdas preparāts Trifala. Tā sastāvā ir trīs augļi – amla, terminālija čebula un terminālija belerika. Iepriekšminētajā augu sarakstā sastopam divus no tiem – amlu un termināliju čebulu. Uzmanību! Kā pareizi tieši Jums lietot ājurvēdas preparātus, uzzināsiet, ja konsultēsieties ar ājurvēdas ārstu vai konsultantu.

 

Aktivēsim fermentus!

Ņemot vērā to, cik būtiski ir uzturēt augstu gremošanas fermentu aktivitāti, minēsim faktorus, kas ietekmē fermentu darbības aktivitāti.

  • Gremošanas fermenti ir olbaltumi, kuri veic savu funkciju noteiktā temperatūras režīmā (ap 38°C). Tas nozīmē, ka ēšanas laikā nevajadzētu dzert vai ēst aukstu vai pārāk karstu, to nevajadzētu darīt arī pusstundu pirms ēšanas vai pēc tās.
  • Nevajadzētu ēst pārāk sarežģīta sastāva ēdienus, jo īpaši tādus, kas gatavoti no produktiem ar atšķirīgu iedarbību (piena produkti ar zivīm vai gaļu; piemērs – tradicionālā maltās gaļas mērce).
  • Vakariņās nevajadzētu ēst smagu barību, jo ķermenis kopumā jau aktivizējis anabolos procesus – uzkrāj (nevis tērē) enerģiju. Arī ķermeņa iekšējā temperatūra vakara stundās ir zemāka nekā pusdienlaikā, tiek bremzēta fermentu darbību. Vakariņās jāmēģina ēst termiski apstrādātus dārzeņus – dažādas dārzeņu zupas, sautējumus, tvaicētus vai grilētus dārzeņus.
  • Gremošanas veicināšanai vajadzētu lietot garšvielas, piemēram, ķimenes vai kuminu, sinepes, fenheli, sieramoliņu, melnsēklītes (melnās ķimenes), kanēli, krustnagliņas, visa veida piparus, ingveru u.c.
  • Neēst vienlaicīgi gan svaigus, gan termiski apstrādātus produktus; neēst kopā svaigi gatavotu pārtiku ar iepriekšējās dienas pārpalikumiem.
  • Neuzkost starp ēdienreizēm. Gremošanu nomāc arī „emocionālā” ēšana.
  • Neēst augļus un ogas kopā ar citu grupu produktiem.
  • Pirms ēšanas gremošanu uzlabo ingvera tēja vai malta ingvera sakne (1/4 tējk.) kopā ar šķipsniņu akmens sāls.
  • Pēc ēšanas gremošanas veicināšanai iesaka sāļo lassi: ¼ glāzes dabīga jogurta vai rūgušpiena sajaukt kopā ar glāzi ūdens, šķipsniņu: ingvera pulvera, malta kumina, akmens sāls, sasmalcinātām koriandra lapiņām (kindzu).
  • Nepārēsties! Trešdaļu kuņģa jāaizpilda ar biezu ēdienu, trešdaļu – ar šķidrumu, un pēdējā trešdaļa jāatstāj tukša.

>>III<<<

no Žurnāla TAKA 2015.gada rakstu arhīva, sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna, Konsultējusi KRC „Jaunķemeri” Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, ājurvēdas speciāliste Rita Pedāne

Jums var arī patīk