Kāpēc cilvēkam nepieciešams silīcijis?

Silīcijs ir septītais izplatītākais elements Visumā un otrs izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā (25,7% no Zemes garozas masas) aiz skābekļa, tomēr dabā silicijs tīrā veidā nav sastopams un atrodas tikai dažādu sāļu vai oksīdu savienojumos. Un ne velti tā uz Zemes ir tik daudz – jau 1977. gadā tika pierādīts, ka silīcijs augos un dzīvajos organismos nav tikai balasta viela un ka neviens dzīvs organisms nevar dzīvot bez silīcija – tas organismā uztur vielmaiņas procesus un ir viens no ilgdzīvošanas faktoriem.

Izziņai: osteoporoze ir kaulu slimība, kuras rezultātā kauli kļūst poraini, dobumaini un kaulaudu masa ievērojami samazinās. Rezultātā kauli kļūst trausli un likumsakarīgi palielinās to lūzuma risks.

Osteoporoze vēsta: jūsu organismam ir pārmērīgi skāba reakcija! Un, lai šo skābi neitralizētu, organisms no kauliem patērē kalciju.
Sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir daudz vieglāki osteoporozes upuri. Statistiskas dati ir ļoti aptuveni un dažādi: ar šo kaiti varētu slimot apmēram 25–30% sieviešu un 8–10% vīriešu pusmūža vecumā. Informāciju par veselības stāvokli iespējams gūt, vien veicot nepieciešamos izmeklējumus. Šobrīd kaulu veselības stāvokli var noteikt ar osteodensitometrijas palīdzību. Šos mērījumus iespējams veikt atsevišķās ārstniecības iestādēs Rīgā un arī dažās Latvijas slimnīcās.

Mana pieredze cīņā ar osteoporozi
Savulaik man tika noteikta apmēram 50% kaulu masas porainība, tātad ievērojama osteoporoze. Lai izārstētos, lietoju visu, ko ieteica ārsti – piena produktus, zivis un dažādas tabletes, tomēr vairāk kā divu gadu laikā rezultāti nebija ievērojami uzlabojušies. Tad izlasīju N. Semjonovas grāmatu Cilvēks – zemes sāls, kur autore, lai papildinātu uzturu ar silīciju un tādējādi veicinātu kaulu blīvuma palielināšanu un osteoporozes mazināšanu, iesaka dzert baltos mālus. Tā arī darīju: katru dienu pa tējkarotītei lietoju kosmētiskos baltos mālus un vienlaikus ēdu blenderētus zaļus ābolus ar dzērvenēm, lai organismā veidotos silīcija organiskie savienojumi. Pēc gada manu kaulu blīvums bija 100 %. Uzlabojās arī kuņģa-zarnu trakta darbība, un urīns kļuva sārmains.
Balto mālu vietā var lietot arī osteonormu, kur arī ir daudz silīcija, jo tas gatavots pamatā no olu čaumalām, kur pareizās proporcijās sabalansēti visi makro- un mikroelementi. Vēl balto mālu vietā var lietot bentonītu (kizelguru), ko plaši izmanto vīnu un citu alkoholisko dzērienu dzidrināšanā.
Par silīciju organismā…

Cilvēkam dienā nepieciešams vidēji 10–20 mg silīcija. Šo elementu var uzņemt ar pārtiku, dzeramo ūdeni, māliem un silīciju saturošām tabletēm. Neorganiskais silīcijs zarnu traktā tiek pārvērsts organiskā savienojumā, bet, ja šī elementa trūkst, organismā strauji samazinās pH līmenis, kas ļauj attīstīties dažādām slimībām. Silīcija trūkums liedz pilnvērtīgi izmantot B grupas vitamīnus. Silīcijs labāk tiek asimilēts, piekopjot aktīvu dzīves veidu, savukārt tas uzsūcas vājāk, lietojot ogļhidrātus – cukurus.

Silīcija organiskie sāļi organismā veido koloīdu sistēmas, kas absorbē kaitīgos vīrusus un mikroorganismus. Silīcijs kavē aptaukošanos, tāpēc, to regulāri lietojot, tas palīdzēs organismam atbrīvoties no liekā svara. Silīcijs novērš holesterīna izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Pacienti, kam organismā trūkst silīcija, jūtas tā, it kā tūdaļ nomirs. Šāds cilvēks vienmēr ir neapmierināts, nespēj koncentrēties un jūtas noguris.

Silīcijs organismā ir apmēram 0,01% no svara. To satur vairogdziedzeris, hipofīze, plaušas, muskuļi, asinis, mati, nagi un āda. Sausi, lūstoši nagi un mati, kā arī iekaisīga āda, norāda uz silicija trūkumu organismā, bet, ja šī elementa organismā trūkst ilgstoši, rodas cukura diabēts, hepatīts, akmeņi nierēs un aknās, redzes slimības, ateroskleroze, onkoloģiskās slimības, stenokardija, miokarda infarkts, aritmija, insults, psihiskie traucējumi, zarnu iekaisums utt. Kalcijs ir kaulu struktūras pamatelements, savukārt silīcijs nosaka kaulu struktūru elastības īpašības un veido cīpslu šķiedru vielas, asinsvadus un pārejos orgānus. Nagu sēnīšu slimībai ir tieši sakars ar silīcija deficītu organismā – sēnītes vienkārši silīciju norij. Pierādīts, ka cilvēkiem, kurus piemeklē infarkts ,vēzis, insults, cukura diabēts, silīcija saturs organismā ir trīs – četras reizes mazāks, nekā nepieciešams. Artērijās, kas traumētas ar aterosklerozi, silīcija saturs var būt pat14 reizes mazāks nekā veselā organismā. Jāatzīmē, ka ar gadiem silīcija saturs ievērojami samazinās, tādēļ vecākiem cilvēkiem jāpatērē vairāk silicija, jo organismā tas veic piecus aprites ciklus. Jauna cilvēka organismā, pirms tiek izvadīts, silicijs aprit un izmantojas astoņkārtīgi.

… un dabā
Silīcijs sastopams: redīsos – 8,1%, olīvēs – 5,7 %, melnajās upenēs – 4,0 %, lauku kosā – 3,1 %, auzu graudos – 2,6 %, miežu graudos – 2,1%, puķkāpostos – 1,5 %, kāļos un salātos – 1,3 %, bet visvairāk silīcija ir topinambūrā. Ļoti daudz šī elementa satur olu čaumalas, sēnes, kam kātiņi ir ar cauru vidu. Augos un graudos silīcijs vairāk uzkrājās to apvalkos un piedod augam formu un stingrību.

Ko saka zinātnieki?
Pārtikas ražošanas speciālisti, mediķi un zinātnieki zina, ka veselības nodrošināšanai nepieciešams uzņemt sabalansētā daudzumā kalciju un silīciju. Polijas zinātnieks J. Jančerskijs uzskata: lai vielmaiņa notiktu pareizi, jābūt sabalansētam magnijam, kalcijam, D vitamīnam, fosforam un silīcijam. Pie tam cilvēkam jāveic fiziski vingrinājumi, jo pretējā gadījumā kalcijs kaulos netiks apgūts. Diemžēl pamatā ļaudis silīciju ar pārtīku un dzeramo ūdeni uzņem nepietiekami, turklāt, lai cik paradoksāli tas arī skan, lietojot pienu un piena produktus, silīcija daudzums organismā tikai samazinās, raksta N. Semjonova grāmatā Cilvēks – zemes sāls. Tālāk viņa raksta, ka pienā un piena produktos (visos bez izņēmuma) no pārtikas produktiem ir vislielākais radionukleīdu, sevišķi stroncija, saturs. Ja citos produktos no tā var daļēji atbrīvoties, tad tehnoloģiskais risinājums, kā atbrīvot piena produktus no stroncija, līdz šim nav atrasts. Cerams, kādreiz tas tiks rasts, jo bez kaitīgā stroncija pienā ir arī daudz bioloģiski aktīvu vielu, kam ir pozitīva ietekme uz veselību.

Interesanti, ka radiologi pienu un tā produktus min kā produktus, ar visaugstāko radionukleīdu (G.Šenons Barība atomu laikmetā, B.Bolotovs Nemirstība – tas ir reāli) saturu. Sevišķa nozīme cilvēka veselības iznīcināšanā ir pienam, kas satur stronciju. Interesanti, ka piena un to produktu lietošana uz zīdaiņu un mazu bērnu veselību negatīvu ietekmi neatstāj, bet tieši otrādi. Šajā gadījumā darbojās citi enzīmi un cits fizioloģisks mehānisms.
Noteikts, ka pēc ķīmiskās aktivitātes pirmo vietu ieņem stroncijs, kalcijs un tad silīcijs. Ja ir silīcija deficīts, kalcijs organismā tiek apgūts nepilnīgi un tā vietu aizņem stroncijs. Bet stroncijs ilgi organismā neaizkavējas. Paveicot savu postošo darbu kaulos, tas atkal tiecas uz citiem dabas aprites procesiem. Rezultātā veidojas kaulu deformācija, osteoporoze un citas slimības, kas saistītas ar silīcija trūkumu. Izstrādājot pārtikas produktu apstrādes tehnoloģijas, mēs ne tikai nerūpējamies par silīcija saglabāšanu pārtikā, bet – tieši otrādi – darām visu, lai tas produktā samazinātos vai pat tajā nemaz nebūtu. Protams, tas tiek darīts ne jau ar šādu ļaunu nolūku, bet gan vienkāršas nezināšanas dēļ. E.Lapo grāmatā Kādēļ tik maz dzīvojam raksta, ka nelielās devās dzerot dzīvo (sārmaino) ūdeni, no organisma paātrināti tiek izvadīti radionukleīdi, toskait arī stroncijs. Dzīvo ūdeni mājas apstākļos var iegūt ar elektrolīzes iekārtas palīdzību – STEL un Espero – 1, ko ražo Krievijā. Japānas valdība šādas iekārtas pensionāriem izsniedz bez maksas, un tas ir viens no faktoriem, kas japāņiem rada iespēju dzīvot apmēram 18 gadus ilgāk nekā Krievijas iedzīvotājiem.

Tomēr arī mēs varam darīt ko lietas labā. Kaut vai – pārstrādājot augļus, piemēram, ābolus ābolu biezenī, parasti tiek atdalītas miza un serde, kas satur ievērojamu silīcija daudzumu. Atdalīto ābola mizu un serdi varētu samalt un pievienot ābolu biezenim. Varētu analoģiski šo principu pielietot, ražojot arī citus pārtikas produktus.
N. Semjonova raksta, ka mūsdienu bērnu, kuri tiek baroti pēc oficiālām dietologu rekomendācijām, organismos silīcija deficīts ir vairāk kā 50%. Un kāds gan tur brīnums, ja mannā putra, ar ko tik labprāt barojam savus bērnus, silīciju nemaz nesatur? Turklāt, ja pie putras pielej pienu ar ievērojamu stroncija saturu, tas organismā silīciju aizvieto ar stronciju. Jāatzīmē, ka augošiem bērniem nepieciešams trīs līdz piecas reizes vairāk silīcija nekā pieaugušajiem.

Silīcijs ūdenī un dzērienos
N. Semjonova raksta: „Ja dzeramais ūdens satur mazāk nekā 2,0 mg/l silīcija, tad tāds ūdens var būt par iemeslu daudzām kaitēm un visupirms – sirds-asinsvadu slimībām.
Diemžēl tirdzniecībā esošais fasētais ūdens nesatur pietiekamu silīcija daudzuma, jo artēziskais ūdens gandrīz trīskārtīgi tiek atšķaidīts ar ūdeni, kas izgājis cauri atgriezeniskā osmosa filtriem, līdz ar to trīskārtīgi samazinot vajadzīgo silīcija saturu dzeramā ūdenī.

No minerālūdeņiem visaugstākā silīcija koncentrācija ir Boržomi – vairāk kā 6,0 mg/l. Alus, iesala dzēriens un bezalkoholiskais alus vidēji satur 18,0 mg/l silīcija. Silīciju var uzņemt ar ūdeni, ja tajā izšķīdina Koraļļu kalciju – SANGO. Tāds ūdens ir ar pH 9 –10, un to ieteicams dzert pa 100–150 ml trīs reizes dienā, 50 minūtes pirms ēšanas.
Un vēl – lai iegūtu strukturizētu ūdeni, kas, regulāri lietojot, pozitīvi ietekmētu veselību, krāna ūdeni vajag aktivizēt ar melnu vai pelēku krama akmeni.

Veselība mālā
Ievērojama loma organisma papildināšanai ar silīciju ir regulāra māla lietošanai uzturā. Šobrīd plaši tiek reklamētas dažādas pārtikas piedevas, protams, par ievērojamu cenu. Tomēr arī tām ir lētāks aizvietotājs – māli – dabīgs silīcija avots.
Māli ir svarīgs derīgs izraktenis, kas tiek pielietots dažādās nozarēs. Ziņas par tā dziednieciskām īpašībām sastopamas jau senos rakstos. Pirmo cilvēku Dievs radīja no māliem, Kristus tos izmantoja, lai dziedinātu aklos. Māla sastāvā ietilpst dažādi mikro- un makroelementi, mālus senatnē izmantoja ārstniecībā, pārtikā un sadzīvē. Māls ir spēcīgs absorbents, kas uzsūc šķidros un gāzveida toksīnus, smaržas, mikrobus, strutas, radionuklīdus . Tas nešķīst ūdenī, bet samaisot ar ūdeni, veido suspensiju, kas ar laiku izgulsnējas.
Miljoniem ļaužu pārtikā izmanto speciālus ēdamos mālus – Ganā un Irānā tirgo un lieto pārtikā plāceņus, kas veidoti no mīklas, ūdens un māla. Senegālā kopā ar barību lieto zaļos merģeļa mālus. Ziemeļu tautas labprāt pārtikā lieto plāceņus, kas veidoti no briežu piena un baltā māla maisījuma, un uzskata tos par uzturam un veselībai derīgiem. Arī Ukrainā, kad kazaki devās pārgājienā, pārtikai kā piedevu pievienoja mālus, tādējādi izvairoties no kuņģa-zarnu trakta slimībām.
Ja daļiņu lielums mālu masā ir mazāks par 2 milimikroniem, ja tie nesatur patogēnus mikroorganismus, lielas daļiņas ar asām šķautnēm, radioaktivitāti un ja silīcija saturs ir vairāk kā 45%, tad tādus mālus var lietot pārtikā un to lietošanai nav negatīvu seku.

Balti, zili, sarkani – kurus izvēlēties?
Dabā sastopami māli dažādās krāsās: balti, gaiši zili, melni, pelēki, sarkani, zaļi, sarkani un oranži – šo nokrāsu nosaka sāļu saturs tajos. Māla nokrāsa ārstniecisko faktoru būtiski neiespaido, jo visi māli satur silīciju, kas ir galvenais ārstnieciskais elements. Tomēr labākie ir tie, kas pēc ūdens suspensijas izveidošanas lēnāk izkrīt –tas liecina, ka māls sastāv no sīkām daļiņām, bet – jo daļiņas sīkākas, jo efektīvāk māls pilda savas funkcijas.
Medicīnā plašāk lieto baltos un gaiši zilos mālus, pamatā tos izmanto kā pildvielu zāļu pagatavošanā. Baltie māli sastāv no minerāla kaolinīta, un tos lieto pa 15–20 g dienā. Šos mālus minētā daudzumā ieteicams lietot trīs reizes dienā, 30–50 minūtes pirms ēšanas: glāzē ielej apmēram 100 ml ūdens, ieber 1/3 daļu dienas devas mālu. Samaisa un uzreiz izdzer. Pēc 10–12 dienu māla lietošanas silīcija daudzums organismā būs 3,0 – 3,5%, notiks organisma attīrīšana no nevēlamiem mikroorganismiem un vielām. Kad aknas attīrītas, pēc 2–3 dienām silīcija saturs organismā ātri palielinās līdz 4,5%, un asins kļūst 8–10 reizes tīrākas.
Uzmanību! Mālu iekšķīga lietošana jāsaskaņo ar ģimenes ārstu.

Mālus lieto arī ārīgi – kosmētikā un ārstnieciskos nolūkos. Noteikts, ka zilajiem māliem vibrācijas raksturojums ir vienāds ar vesela organisma vibrācijām. Zilie māli liek slimajām šūnām ar citu vibrāciju raksturojumu vibrēt tāpat kā veselajām un tā attīra no kaitīgām vielām organismu. Zilie māli samērā efektīvi ārstē radiācijas iespaidā izveidojušos ļaundabīgos audzējus. Mālu pielietošana plaši atspoguļota E.Malija un E. Kobečinskas grāmatā Baltie un gaišzilie māli ārstniecībā un kosmētikā.

Lai veselība cilvēkā!
(no žurnāla TAKA 2015.gada arhīva, autors: Romāns Ļasmanovičs)

Jums var arī patīk