Kā pamanīt prāta kļūmes un pārinstalēt pašapziņu.

Mēs dzīvojam lielā tempā, steigā un skriešanā – tā ir mūsu pasaule ar šķietami neizpildāmiem uzdevumiem, īsiem termiņiem un raizēm, kas uzbrūk no visām pusēm. 
Saskaņā ar budismu mūsu pasaule ir
tieši tāda, kādu paši sev to esam radījuši prātā un redzam, nevis otrādi. Ja saprotam savas darbības un reakcijas, un to, kā pašu emocijas gūst varu pār mums, varam sākt kaut ko mainīt. Tiklīdz sapratīsim prātu, tā darbības un to, kā tās radušās, pasaules uztvere, mūsu reakcijas un emocijas, ko izdzīvojam – dusmas, aizkaitināmība, kaislīga pieķeršanās vai nepatika, zema pašapziņa –, sāks mainīties. 

TIKŠANĀS AR DZĪVESPRIECĪGO BUDISTU MŪKU UN DZĪVES SKOLOTĀJU

GODĀJAMO LOBSANGU NAMGJELU

Par to, kā atgūt pašapziņu, atpazīt traucējošās emocijas un mainīt tās, stāsta Godājamais Lobsangs Namgjels, Austrālijā dzimušais Tibetas budistu mūks. Dzīvojis Indijā un Nepālā, studējis un pasniedzis budismu vairāk nekā 30 gadus. Viņa pasniedzēju vidū ir tādi ievērojami skolotāji kā Dalailama, Čoden Rinpoče, kuri abi ir bijuši Latvijā, kā arī Lama Zopa Rinpoče un citi. Pabeidzis četru gadu Lam-Rim retrītu un apstiprināts kā FPMT (Mahājānas tradīciju saglabāšanas apvienības) ceļojošais skolotājs, kurš māca dažādās pasaules valstīs: Indijā, Nepālā, Meksikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Krievijā, ASV, Lietuvā un citur. Latvijā viesojies vairākkārt. Viņam ir bijis gods būt par Lama Osel Rinpočes skolotāju.

Mahājāna – lielākais no diviem budisma filozofijas un prakses virzieniem, kuru praktizē turpat 60% budistu. “Mahājāna” burtiski nozīmē “dižie rati” vai “dižais līdzeklis,” ar to iezīmējot Mahājānas praktizētāja, bodhisattvas (“apgaismības būtnes”) cēlo mērķi sasniegt savu augstāko potenciālu, pilnu apgaismību, lai palīdzētu visām būtnēm bez izņēmuma izrauties no atkārtotu, nevajadzīgu ciešanu karuseļa, ko sauc par SAMSĀRU.

Godājamais Namgjels par sevi saka, ka ir vienkāršs austrāliešu mūks, kurš praktizē un dzīvo saskaņā ar Tibetas budisma principu “vismaz nekaitē un, kad vari, centies nest labumu visām jūtošajām būtnēm”. Viņš veicis daudzus individuālos retrītus, iepazinis un integrējis mācības savā dzīvesveidā un tādējādi māca no pieredzes. Ar savu humoru viņš pilnībā atbrīvo cilvēkus, un pat grūti temati šķiet pavisam viegli.

 

– Kā pārinstalēt savu prātu, atpazīt traucējošās emocijas un sākt mainīt emocionālās reakcijas?

– Viss sākas ar motivāciju. Ja cilvēkam ir motivācija un vēlme būt laimīgam šajā dzīvē, tad tajā brīdī, kad laime sasniegta, labā karma noslēdzas. Bet, ja runa ir ne tikai par šo dzīvi, bet arī par pārējām, ja vēlies būt laimīgs arī turpmākajās dzīvēs un sasniegt gan individuālo, gan visas cilvēces atbrīvošanos, tad ir jānoliek sev divi galamērķi: vēlme un apgaismība. Ir nepieciešama liela motivācija. Jo lielāka motivācija, jo lielāka iespēja sasniegt ne tikai savus, bet arī citu cilvēku mērķus. Kad mēs palūkojamies uz pasauli, redzam tik daudz ciešanu un sāpju. Ir daudz cilvēku, kuriem nepietiek pārtikas, kuri dzīvo uz ielas, visapkārt kari un vardarbība. Mēs domājam – nu ko gan es varu iesākt? Vainu noveļam uz sabiedrību, lasām, kā vaina tiek novelta uz to vai to, bet patiesībā mums jāatgriežas pašiem pie sevis, pie indivīda, lai tiktu galā paši ar savām dusmām, vardarbību. Pirmkārt, ir jāsaprot, kas ir tā emocija, kura traucē brīvi dzīvot, un tad, lai no tās vai tām atbrīvotos, ir jāseko 5 soļiem:

  1. Mācīšanās – vispirms ir kārtīgi jāizpēta šī traucējošā emocija, to neaizstājot un tai nepieķeroties. Tai ir jāpievēršas ar zinātnieka attieksmi. Mēs skatāmies iekšā emocijā – ko tā mums nodara un kādu efektu atstāj uz citiem. Ir jāizpēta šī traucējošā emocija tik tālu, līdz nonāc pie apskaidrības, ka tā ir jāmaina, no kā dabiski izriet nākamais solis – pārliecība.
  2. Pārliecība ir sasniegta tad, kad saproti, ka tev nevis gribētos mainīties, bet ka tev ir jāmainās. Līdzko ir pieņemts lēmums, ka jāmainās, ir sasniegts trešais solis – apņemšanās.
  3. Apņemšanās nozīmē, ka es nepadošos. Ka no šīs emocijas ir jāatbrīvojas dienas, nedēļas vai gada laikā, šiem soļiem jāseko līdzi tik ilgi, līdz esi no tās atbrīvojies. Ja tiek zaudēta cerība un ticība sev, tad pazūd arī ticība un cerība mainīt apkārtējos.
  4. Rīcība nozīmē, ka ir jābūt praktiskam pretlīdzeklim šai traucējošajai emocijai. Piemēram, dusmām pretlīdzeklis ir mīlestība un pacietība. Tātad ir nepieciešams atrast pretējo pozitīvo emociju šai negatīvajai, lai varētu mazināt negatīvās emocijas intensitāti un pakāpeniski iegūtu pozitīvu ieradumu. Tas, protams, prasīs kādu laiku.
  5. Pūles. Tiek atrasta jēga, vērtība un priekšrocības, atbrīvojoties no šīs traucējošās emocijas. Tas liek turpināt doties uz priekšu. Ja tas kļūst pārāk nogurdinoši, tad ir jāpaņem brīva diena ar nodomu, ka pēc tam tik un tā atgriezīsies pie šī plāna.

 

Metodes mērķu sasniegšanai

Lai saglabātu entuziasmu sekot šiem soļiem, var veikt trīs meditācijas veidus: vērtīgā cilvēciskā pārdzimšana, nepastāvība un nāve. Šīs meditācijas dod spēku turpināt.

Vērtīgā cilvēciskā pārdzimšana liek novērtēt to, kas cilvēkam jau ir.  Šīs meditācijas veikšanai ir jāveido pateicības dienasgrāmata, kurā divas nedēļas pēc kārtas katru dienu jāieraksta piecas jaunas vērtības, par kurām jūties pateicīgs. Šīs vērtības, mainoties dienām, nedrīkst atkārtoties. Dienasgrāmata jāsāk ar lielākajām lietām, par kurām izjūti pateicību, piemēram, saullēkts, brokastis, pusdienas, vakariņas, saulriets. Tālāk jau ir grūtāk un jākļūst konkrētākam, var sākt uzskaitīt arvien vairāk vērtību, kā, piemēram, ģimene, veselība, draugi, dzīvesvieta, ēdiens. Nākamajā dienā tā vietā, lai redzētu lielās vērtības, mēs jau sākam pamanīt mazās – kāds man uzsmaidīja, es uzsmaidīju viņam utt.

Ir daudz lietu, par ko būt pateicīgam, un bieži mazās vērtības nemaz netiek pamanītas, jo tiek pieņemtas par pašsaprotamām. Ja no rīta pamosties noguris un depresīvs, paliec gultā un padomā par tām labajām lietām, kuras ir pasaulē un tavā dzīvē. Šī pateicības dienasgrāmata ļauj ikvienam novērtēt lietas un cilvēkus sev apkārt. Ļoti svarīgs vērtību skalā ir laiks. Tas turpina iet, un to laiku, kas ir pagājis, nav iespējams atgūt, jebkurā brīdī tavs laiks var beigties.

Mīlestība, sirsnība, līdzjūtība, kā arī visas pārējās pozitīvās emocijas ir tas, ko vēlas ikviens. Lai attīstītu apziņu, kas pilna ar šīm emocijām, ir jāievēro seši pilnveidošanās principi:

  • Dāsnums. To var iegūt, atverot savu sirdi, it īpaši smagās situācijās, kad gribas ieslīgt sevī un noslēgties. Dāsnums sniedz iespēju tuvoties apkārtējiem.
  • Tikumība. Nekaitēt citiem – ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, pat ne maziem kukaiņiem.
  • Pacietība.
  • Entuziasms, proti, nepadošanās.
  • Koncentrēšanās.
  • Gudrība jeb viedums.

Šie principi ļauj apgūt veidus, kā mazāk kaitēt citiem un kļūt izpalīdzīgākiem, kā arī vienmēr jāpatur prātā teiciens – nedari citiem to, ko nevēlies saņemt pretī.

Budismā skaidro, ka galvenais ciešanu cēlonis ir neziņa. Tas, kā mēs uztveram pasauli, lietas, cilvēkus un notikumus sev apkārt, ir kļūdīgi. Mūsu uztvere ietekmējas un ir atkarīga no emocijām un fiziskā stāvokļa (slikti izgulējies, nepaēdi, nokavēji tramvaju, sastrīdējies ar kādu utt.) – mēs pasauli uzlūkojam tā, kā jūtamies paši, nevis redzam tādu, kāda tā ir neatkarīgi no mūsu uztveres.

Sevis pārliecība un pašapziņa mūsdienās ir liela problēma. Kā tās iegūt, celt, attīstīt?

– Latvijā un visā pasaulē tā tik tiešām ir liela problēma. Tas ir tāpēc, ka cilvēki visu laiku meklē apkārtējo atzinību. Nepārtraukti jautājot citiem, vai esmu labi pastrādājis, vai izskatos labi, vai pareizi izdarīju to un to, viņi pakļaujas un kļūst atkarīgi no citu cilvēku viedokļiem, savējo vairs neņemot vērā. Kaut gan vajadzētu būt pretēji. Tev pašam sev jājautā, vai izdarīji pareizi, vai saprati pareizi, un tad jāmācās no savām kļūdām. Nevajag uzreiz veidot aizsardzības loku pret savām kļūdām, bet gan vērtēt tās un augt, jo jebkurš var kļūdīties. Svarīgi ir arī vispirms vērtēt visu labo un pareizo, ko esi izdarījis, lai celtu savu pašapziņu. Ja sāksi vērtēt visu to, kas tev neizdevās, tas jau uzreiz liks tev zaudēt ticību sev, un būs grūti turpināt, tāpēc vienmēr pirmkārt sāc pievērst uzmanību pozitīvajam. Cilvēkam ir viegli ticēt, ka viņš ir nekam nederīgs, ka neviens viņu negrib, bet tā nebūt nav taisnība. (Godājamais Namgjels iesaka veidot dienasgrāmatu par visu labo, pareizo, ko esi izdarījis dienas laikā, ko esi sasniedzis, tad tam būs vieglāk noticēt, jo dienasgrāmata ir reāla. Dienas sākumā nosaki savas dienas motivāciju, dienas laikā ik pa brīdim sev to atgādini un dienas beigās paslavē sevi par panākumiem. Ja neizdodas tā kā gribētos, nepārmet sev, bet nākamajā dienā mēģini atkal.)

Ejot pa ielu, visapkārt redzam nabadzīgus cilvēkus. Kā zināt, cik daudz palīdzēt? Kā pareizi būt dāsnam tādos brīžos?

– Cilvēka resursi ir ierobežoti. Nav iespējams palīdzēt visiem. It īpaši, ja runa ir par dzērājiem, smēķētājiem. Es viņiem naudu nedotu, tad labāk nopirkt viņiem ēdienu, bet būs tādi, kuri nevēlēsies pieņemt tavu palīdzību, un tev ar to ir jāsamierinās. Neļauj tam ietekmēt savu dāsnumu pret citiem. Bērniem, kuri ubago, naudu nevajag dot nekādā gadījumā. Tas ir kā uzlikt viņiem zīmi, norādi, kā ielikt viņus rāmī, ka tas ir viss, kas viņi ir, – ubagi. Viņi saprot, cik viegli šādi nopelnīt, un neko citu vairs darīt negrib, tāpēc labāk palīdzēt viņiem, piedāvājot mājas, draudzību, protams, ja tas ir iespējams, bet noteikti ne naudu.

– Kā rīkoties ar cilvēka ego? Vai tam ir iespējams tikt pāri?

– Cilvēka ego jeb viņa “es” parādās visu laiku, no tā neizbēgt. Ja runa ir par darbu vai kādu citu svarīgu lēmumu pieņemšanu, tad pareizāk savu “es” mēģināt apslēpt, jo tas tev liek justies labākam, gudrākam par citiem. Neieklausoties apkārtējos un neuzklausot citu cilvēku viedokli, var ļoti daudz zaudēt. Mūsu smadzenes mums rada visvairāk problēmu. Bieži viss tiek par daudz pārdomāts. Ir jāiemācās vairāk runāt sirdij ar sirdi un mazāk prātam ar prātu.

>>>III<<<

žurnāla TAKA raksts, sagatavoja: Kristiāna Līva Sokolova, Laura Vanaga Mickeviča,

Ganden budistu meditācijas centrs Rīgā  www.ganden.lv

Jums var arī patīk