Kā kļūt dvēseliski veselam?

Amerikāņu psihologs un filosofs Abrahams Maslovs reiz uzdeva sev jautājumu: kādēļ ārsti tik maz uzmanības pievērš veseliem cilvēkiem? Uzskatot, ka no viņiem varētu gūt atziņas, kā dvēseliski kļūt veselākiem, viņš sāka pētīt veselības būtību veselos cilvēkos. Viņa rezultāti bija iespaidīgi.

Maslovs noskaidroja, ka veseliem cilvēkiem ir kopīgas iezīmes:

  • viņiem piemīt labāka realitātes uztvere (spēja pareizi saprast lietu būtību, atšķirt būtisko no nebūtiskā);
  • viņi var akceptēt sevi, citus un dabu (piemīt nepatika pret samākslotību, meliem, liekulību, cenšanos atstāt iespaidu);
  • viņi ir orientēti uz problēmu un lietu, nevis uz sevi, uz „es”;
  • viņiem piemīt dabiskums, spontanitāte un vienkāršība (neļauj sevi novirzīt no saprātīgiem uzdevumiem);
  • viņiem ir prasība pēc privātuma (var atrasties vienatnē bez nepatikas vai īgnuma);
  • ir autonomi, aktīvi un orientēti uz izaugsmi. Piemīt neatkarība no fiziskās un sociālās apkārtnes;
  • viņiem piemīt nenovazāta cieņa. Fundamentālie dzīves labumi tiek cienīti ar godbijību, prieku, izbrīnu;
  • viņi ir sabiedriski;
  • viņi iezīmējas ar mistiskām pieredzēm („es” zudums un transcendences piedzīvošana);
  • var pārkāpt „es” robežas;
  • viņi ir tikumīgi;
  • viņu humors ir filozofisks, nevis naidīgs.;
  • veseli cilvēki bez izņēmuma ir radoši, viņi pretojas piemērošanās spiedienam.

 

Attiecībā uz kopsakaru starp garīgumu un veselību, Maslovs rakstīja; „Es esmu daudz iemācījies no šiem cilvēkiem, bet ir kas īpaši nozīmīgs: es atklāju, ka šie cilvēki bieži stāsta, ka viņiem ir bijis kaut kas tāds, kā mistiski pārdzīvojumi, dziļas godbijības brīži, intensīvākas laimes vai pat sajūsmas, ekstāzes vai svētlaimes brīži. Es saku – svētlaimes – jo vārds „laime” reizēm ir par vāju, lai aprakstītu šo pārdzīvojumu”.

Maslovs nebija nedz mistiķis, nedz īpaši dievbijīgs cilvēks. Viņš bija caur un cauri zinātnieks. Sastapšanās ar pētāmo personu garīgajiem pārdzīvojumiem, viņam bija, visdrīzāk, neizpētīta zeme.

 

(Raksts no žurnāla “Taka” arhīva, autore: Māra Meijere, ārste antropozofe)

Jums var arī patīk