Joga – ne tikai vingrošana. Stāsta jogas terapeite un kundalini jogas skolotāja AGNESE GUĻĀNE

Ķermenis mums uzticas – tas sagaida patiesas rūpes, veselīgu vielmaiņas uzturēšanu, delikātu apiešanos un kvalitatīvu apkopi. Atkarībā no tā, kā šos dabiskos pienākumus pildām, pretī saņemam atbilstošu atbildes reakciju. Viss atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem – mēs spējam savu ķermeni gan lēni un mokoši iznīcināt, gan noturēt pie veselības un izārstēt. Lai izprastu ķermeņa smalko mehānismu, harmonizētu un līdzsvarotu savu esību šajā pasaulē, nereti spēj palīdzēt arī pievēršanās jogai.

Joga ir sena un vieda uzskatu sistēma, ļoti sens garīgās un fiziskās pilnveidošanās tradīciju kopums. Caur šīm tradīcijām varam iepazīt veidus, kā ietekmēt savu pašsajūtu – garastāvokli un fizisko labsajūtu, stāsta jogas terapeite un kundalini jogas skolotāja AGNESE GUĻĀNE.

 

Cieņa pret savu ķermeni

Jogas galvenais mērķis ir iemācīt mums justies labi savā ādā un dzīvē, esot šeit un tagad, pieņemot mirkli, kurā atrodamies. Visas lielākās ciešanas rodas no tā, ka mēs pārdzīvojam vai nu par to, kas ar mums kādreiz noticis, vai arī baidāmies, kas ar mums drīzumā varētu notikt, tādējādi dzīvojam trauksmē. Joga māca pieņemt esošo mirkli. Vārdos tas varbūt skan samērā vienkārši un tukši, jo kā gan cilvēks, piemēram, ar stiprām locītavu sāpēm spēj baudīt mirkli, kas ir sāpju un depresīva noskaņojuma pārpildīts? Taču pakāpeniski, ar sevi strādājot, šo situāciju ir iespējams labot. Jogas praksē ietilpst dažādas tehnoloģijas un vingrinājumi, ko varam likt lietā, pirmkārt, lai kļūtu veselāki un mazinātu sāpes, otrkārt – lai uz savu dzīvi spētu paraudzīties no malas un saprast, ka šajā mirklī notiekošais ir tas, uz ko apzināti (vai neapzināti) esam līdz šim gājuši, piekopjot noteiktu dzīvesveidu – tās ir tikai sekas mūsu (nevis citu cilvēku) darbībām. Un, treškārt – paskatīties ar cieņu uz savu ķermeni un secināt, ka tas, ko viņš mums rāda un liek sajust, ir svarīgi – tam noteikti jāpievērš uzmanība un jāmēģina izprast. Joga ir ļoti efektīva un vienlaikus saudzīga, taču, lai sasniegtu noturīgus rezultātus, tā jāpraktizē katru dienu, uzsver Agnese.

 

Kļūsim atbildīgāki

Nereti, meklējot veidus, kā sev palīdzēt, pieķeram sevi pie domas – kā gan varu zināt, ka tas derēs arī man? Joga patiešām der visiem – no tāda viedokļa, ka šī praktika ir piemērota visiem. Bet ne visi cilvēki vēlas to darīt. Turklāt visai bieži cilvēkiem vienkārši nepatīk uzņemties atbildību par savu dzīvi. Daudz vienkāršāk par savām problēmām un nelaimēm vainot visus citus – kaimiņieni, bijušo partneri, politiķus, magus utt., tikai ne sevi. Un patiešām – tiem, kuri notikumus vērtē no šāda rakursa un nevēlas apzināties patiesās cēloņsakarības, jogas prakse būs visai apgrūtinoša. Šie cilvēki savas negācijas (kuras ir klātesošas mums visiem) nevēlas izprast, turklāt piedēvē tās apkārtējiem. Tomēr jāņem vērā, ka jogas praksē pie rezultāta iespējams nonākt pa dažādiem ceļiem. Pat ja cilvēks nevēlas iedziļināties jogas filosofijā, viņš var vienkārši sākt vingrot – un justies labāk fiziski. Pamazām radīsies vēlme mainīt arī ēšanas un domāšanas paradumus.

Joga ir īpaši ieteicama modernajam cilvēkam, kurš vienmēr skrien un kuram nekad nav laika. Viņš ēd – skrienot, dzer – skrienot, turklāt dzer parasti kaut ko stimulējošu, jo enerģijas resursi ir izsmelti. Šim cilvēkam nav laika, lai atpūstos un nomierinātos. Vakarā, lai relaksētos, talkā nāk vīna glāze, no rīta, lai atmodinātu organismu – kafijas krūze. Bieži nav iespējams aizmigt, pat ja izdodas – miegs ir salīdzinoši caurs. Svīst rokas un kāju pēdas, regulāri māc uztraukums, moka dažāda veida bailes. Tās visas ir stresa pilna dzīvesveida sekas. Ja vēlamies uzlabot pašsajūtu, jāmaina arī dzīvesveids un attieksme pret dzīvi, tādēļ vēlams atrast laiku un vietu savā dzīvē jogas praksei katru dienu. Protams, tas var būt arī īstermiņa process, taču ilglaicīgus rezultātus nespēs dot. Agnese Guļāne aicina pamēģināt vismaz 40 dienu periodu, kura laikā iespējams ievērojami uzlabot savu psiholoģisko pašsajūtu, kā arī sajust, ko jogas praktizēšana spēj sniegt tieši tev. Atbrīvē tam vismaz 10% laiku no savas dienas. Pievērsies sev, esot tikai un vienīgi šeit un tagad!

Joga nav tikai vingrošana, tā ir gudra vingrošana. Tā ir gan vingrošana, gan meditācija, vizualizēšana, mantru un afirmāciju skaitīšana, tāpat veselīga ēšana, elpošanas vingrojumi utt. Tas var būt pilnīgi viss, bet var būt arī tikai viena lieta, piemēram, katru dienu praktizējot apzinātu elpošanu tikai 11 minūtes dienā. Tā iespējams mainīt savu pašsajūtu, kļūt mierīgākam, apzinātākam, veselākam, ar laiku – arī laimīgākam. Kā to darīt? Cilvēks apsēžas ar taisnu muguru un apzināti elpo, pievēršot visu savu uzmanību ieelpai un izelpai, to garumam, dziļumam un iespaidam uz pašsajūtu. Šīs apzinātās elpošanas laikā tas jāuztver kā vingrinājums, un visas domas, kas nāk prātā nesaistīti ar šo vingrinājumu, jācenšas atlaist, nepievēršot tām uzmanību. Tas nav viegli, bet ar katru reizi tas izdosies arvien labāk.

 

Joga pie dabas

Jā, jogu var praktizēt arī bez speciālista vadības, skaidro jogas terapeite Agnese Guļāne. Apsveicama jebkura uzdrīkstēšanās veselības labā, kas veikta, ieklausoties savā ķermenī un intuīcijā. Īpaši aktuāli praktizēt jogu mājās, vienatnē varētu būt iedzīvotājiem, kas dzīvo laukos. Ja informācija tiek smelta no grāmatām, jāņem tomēr vērā fakts, ka ikviens no mums ir īpašs, arī fizioloģiski. Tāpēc – ja grāmatā teikts, ka elpa jāaiztur uz 15 sekundēm, taču cilvēkam sākas panika un sāk trūkt elpas jau pie piektās sekundes, tas nozīmē, ka elpa viņam tik tiešām jāaiztur tikai uz piecām sekundēm. Tas attiecas uz visu. Ir jāieklausās savā ķermenī un jāievēro mērenības princips. Ja iespējams, ļoti vērtīga būtu kaut vai tikai viena jogas speciālista konsultācija, lai izvērtētu savas vajadzības un apgūtu noteiktu vingrinājumu tehniku pēc iespējas precīzāk un pareizāk, lai pēc tam varētu turpināt vingrot mājās patstāvīgi.

Ja pilsētās jogas centri, kur varam doties uz nodarbībām speciālista vadībā, ir pieejami salīdzinoši plaši un atliek tikai izvēlēties, tad lauku cilvēkiem šādas iespējas pārsvarā nav. Taču, ja vērtējam situāciju no otras puses – iedzīvotājiem laukos nepieciešamība pēc ķermeņa tonusa papildus uzturēšanas ir mazāka. Kāpēc? Viņiem daudz vairāk ir jāstaigā kājām, jāapkopj un jāsamīļo esošie mājdzīvnieki un lopiņi, jārušinās dārzā un vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Viņiem ir, ar ko parunāties un par ko būt atbildīgiem. Nereti tas viņu dienai sniedz vajadzīgo mugurkaulu, kas disciplinē. Tas ir brīnišķīgi, ka pastāv iespēja kaut vai iziet ārā pagalmā, novilkt kurpes un pastāvēt zālājā plikām kājām, aiziet nopeldēties, pastaigāties pa mežu. Arī tā ir joga – kad dodies pa meža taku un skaties tikai uz kokiem, domā tikai par to, kā ej, kā elpo, ka tu esi daļa no visas apkārt esošās dabas. Tu esi šeit un tagad. Lai to praktizētu, nav nepieciešama neviena gudra grāmata, neviens gudrs skolotājs blakus.

 

Ar ko sākt?

Ir jāaizdomājas par to, kas šajā brīdī trūkst – gan psiholoģiski, gan fiziski. Kad tas ir saprasts, jāsāk interesēties, kā šo diskomfortu mazināt. Ja rodas vēlme iedziļināties tieši jogas praktizēšanā, visbiežāk pirmais solis ir vai nu fiziskās, vai arī psihololoģiskās labsajūtas uzlabošana. Joga piedāvā dažādas efektīvas tehnikas, piemēram, elpošanas vingrinājumus, ar kuru palīdzību var mainīt to, kā cilvēks jūtas. Praktizējot meditācijas, elpošanas vingrinājumus, afirmācijas vai citas metodes katru dienu, mainās cilvēka pašsajūta, uzvedība un dzīves ritums kopumā. Parādās jaunas iespējas. Tāpat viens no pirmajiem soļiem ceļā uz labsajūtu var būt veselīgas ēšanas uzsākšana. Jebkurā gadījumā katram pašam jāvērtē, kas viņu vairāk uzrunā, ko viņš intuitīvi izjūt kā savu, kas ķermenim pietrūkst, kas traucē utt. Viena pārmaiņa ar laiku nesīs sev līdzi arī citas, tāpēc galvenais ir vienkārši sākt. Tiklīdz cilvēks atrod to, kas viņam ir atbilstošs un vajadzīgs, viņš to atpazīst uzreiz.

Bet ne vienmēr viss ir tik gludi. Ceļš uz labsajūtu var būt saistīts arī ar ilgiem meklējumiem, pat neizdošanos, finansiāliem ieguldījumiem un laika patēriņu. Taču – neko nemainot, nekas arī nemainīsies. Ja cilvēks mērķtiecīgi dosies uz mērķi, agrāk vai vēlāk tas tiks sasniegts. Cilvēka atbildība ir iet un meklēt savu veidu, tehniku, metodi, skolotāju vai informācijas avotu, kas palīdzēs viņam justies labāk. Neviens cits nespēj pateikt, kas tieši mums vajadzīgs. Ir jāuzdrošinās meklēt un kļūdīties – zaudēt, iegūt, atgriezties pie iepriekšējā, turpināt iepriekšējo, turpināt par spīti tam, ka tas ir apnicis, iedrošina Agnese. Viena nianse gan jāpatur prātā – svarīgākais princips, pēc kura jāvadās, skan šādi – nedari pāri! Un tas attiecas arī uz mums pašiem. Sajūtām prakses laikā jābūt lielākoties labām, saprotamām, nevajadzētu ciest sāpes. Ja sāp, tad kaut kas tiek darīts nepareizi.

 

Kad mūsu veidols sāk lobīties

Viss, kas mums apkārt, ir tapis ilgstošā laika posmā. Dramatiskas pārmaiņas nav vēlamas – ķermenim tā ir liela slodze, kā rezultātā tas vairs nefunkcionēs līdzsvaroti. Ņemot vērā garīgās un fiziskās transformācijas procesus, aklimatizācijai vajadzētu noritēt pakāpeniski. Sākot praktizēt jogu, cilvēka fiziskais un enerģētiskais veidols sāk lobīties kā sīpols – kārtu pa kārtai, tādējādi mēs varam sevi gan veidot un stiprināt, iegūstot jaunas iemaņas un paradumus, gan atbrīvoties no nevēlamām īpašībām un traucēkļiem. Tomēr mums jābūt gataviem, ka – atbrīvojoties no viena traucēkļa, arvien atklājas nākamie, kuri līdz tam nebija redzami. Cilvēka lobīšanās process var ilgt bezgalīgi. Vai vismaz 84 miljonu dzīvju garumā – tādā laika posmā mēs atstrādājam visas savas karmas un kļūstam viedāki, līdz pienāk mirklis, kad vairs nav nepieciešamības iemiesoties ķermenī uz Zemes, lai iegūtu pieredzi un dvēseles mācības. Pat tad, kad sākam apzināti nodoties jogas praksei, transformēt negatīvās enerģijas un domas, bailes, vainas izjūtas un karmiski enerģētiskos blokus, mūsos vienalga paliek kāds melnumiņš. Dvēsele ir kā dimanta oliņa, kuru turpinām spodrināt un vēlreiz spodrināt visu dzīvju laikā. Tas ir jāuztver kā process, nevis pašmērķis – ir svarīgi apzināties spodrināšanas procesu – to, kas tajos brīžos ar mums notiek. Neidealizēsim – neviena prakse, arī joga, nepadarīs cilvēkus par baltiem un pūkainiem simtprocentīgi, tas vienkārši nav iespējams.

Labais un sliktais, baltais un melnais pastāvēs līdzās vienmēr. Mūsu uzdevums ir pastiprināti kultivēt labo sevī un pasaulē, dalīties ar to. Arī nesavtīga dalīšanās, neko negaidot pretī, ir daļa no jogas prakses. Dalīšanās ir tehnika jeb metode, kuras laikā transformējam visas sliktās lietas un izjūtas sevī – kaunu, dusmas, vainas izjūtu u. c. – par labajām un pozitīvajām. Nesavtīgi ziedot savu laiku un enerģiju – tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atbrīvoties no melnumiņiem, negatīvajām enerģijām un noticēt labajam dzīvē, tai skaitā sev.

 

Sevis izprašanas terapija

Ja runājam par sava Es apzināšanos un izprašanu, jogas efekts līdzinās psihoterapijas metodes pielietošanas efektam, savos novērojumos dalās Agnese Guļāne. Tikai atšķirība tāda, ka jogā nevienam nav vārdos jāietērpj, kas īsti viņam ir uz sirds. Psihoterapijā jebkura problēma tiek izņemta no skapja jeb apzināta. Problēmas tiek izrunātas, izvērtētas, ar terapeita palīdzību – racionāli analizētas un saprastas. Jogas gadījumā mehānisms ir drīzāk enerģētiski fizioloģisks, pagātnes notikumi nav vēlreiz jāpārdzīvo tikpat koši un reizēm pat – traumatiski. Cilvēks iet vien tik tālu, cik viņš spējīgs sagremot.

Nereti dzīvojam ar pārliecību, ka pagātnes situācija bijusi tāda, kādu to šodien atceramies. Katrs notikums mūsu prātā ir kā statiska glezna. Bet, regulāri nodarbojoties ar jogu, attīrot savu būtību no dažādiem nosēdumiem, kļūstot neitrāliem, sākot ēst veselīgāk, mēs sākam saprast, ka patiesībā notikumi/gleznas mūsu prātā sāk mainīties. Mainās tāpēc, ka transformējas paša cilvēka attieksme pret lietām – situācijas tiek skatītas plašāk. Ja indivīdam palīdz gan joga, gan psihoterapija – tās viena otrai netraucē. Jāapzinās gan, ka neviena no tām neparedz vieglu ceļu. Mainīties, iziet ārpus savas komforta zonas nevienam nav ērti, taču, ja cilvēks uzdrošinās – tas ir tā vērts! Pūles vienmēr tiek atalgotas – ar pozitīvām izmaiņām, veselības uzlabojumiem un labāku pašsajūtu – gan garīgi, gan fiziski.

 

Ķermenis sauc pēc palīdzības

Joga tik tiešām spēj palīdzēt, mugurai – nostiprinot muskuļus, tiek stabilizēts mugurkauls, kas palīdz mazināt sāpes un diskomfortu. Protams, jo cilvēks jaunāks, jo to iespējams paveikt ar mazāku piepūli – ķermenis pie deformācijas vēl nav tik ļoti pieradis. Ar noteiktu vingrojumu kompleksu deformācijas un līkumus iespējams pat mazināt. Tomēr tā ir tikai seku novēršana (kas, neapšaubāmi, arī ir nepieciešama). Lai tas neturpinātos nākotnē, vajadzētu saprast, ko mugura ar šīm sāpēm ir vēlējusies pateikt, kāds ir šīs problēmas cēlonis. No psiholoģiskā skatupunkta, visbiežāk tas ir ķermeņa sauciens pēc palīdzības – lai tā īpašnieks sāktu uzņemties atbildību par savu dzīvi. Piemēram, vīriešiem lielākoties muguras problēmas signalizē par to, ka ikdienā tiek veikts darbs, kas patiesībā nepatīk – tā vienīgais mērķis pabarot ģimeni. Iespējams, ka viņš strādā biznesa vidē, taču patiesībā vēlas būt skolotājs u. tml. Toties sievietes ļoti bieži mēdz aizmirst par sevi un savām vajadzībām. Problēmas ir jāsāk šķetināt vaļā. Pat ja neizdodas dzīvi mainīt krasi un īsā laika posmā, muguras fiziskā stiprināšana ar jogas palīdzību būs pirmais nozīmīgais solis ceļā uz problēmas risinājumu. Ar laiku tiks pamanītas iespējas, kā līdzsvarot emocijas un iespējas dzīvē, kā strādāt ar savu dzīves pārvaldīšanas aspektu. Kad cilvēki pievēršas savu sapņu īstenošanai, enerģijas ap viņiem sāk griezties pavisam citādāk. Dzīve mainās – tiek satikti vajadzīgie cilvēki, notiek neticamas, pārsteidzošas sagadīšanās utt., kas lēnām ved uz mērķi. Joga savieno kopā mūsdienu fizisko ķermeni ar prātu (psiholoģisko ķermeni), kā arī ar dvēseli – cilvēka nemirstīgo daļu. Visi šķietami iracionālie, nepragmatiskie iekšējie saucieni ir mūsu dvēseles informācija, kas ir neizmērāmi svarīga, jo tieši dvēseles, nevis fiziskā veidola dēļ, mēs atrodamies šeit – uz Zemes.

 

Ieteikumi labākai dzīvei

  • Iedvesmojoša afirmācija sievietēm – ES ESMU. Mūsdienu sievietes ir pārņemtas ar neskaitāmiem pienākumiem. Kad kādai no viņām tiek uzdots jautājums – kas tu esi? – atbilde parasti ir šāda: māte saviem bērniem, sieva vīram, meita vecākiem, persona ar noteiktu izglītību un profesiju. Taču patiesībā sieviete nav neviena no šīm lomām. Un nereti šīs lomas ir kā iegansts, aiz kura sieviete slēpjas pati no sevis. Viņa cenšas būt laba visur – darbā, mājās priekš bērniem, sava vīrieša un vecākiem. Šī lomu pārbagātība rada milzīgu stresu. Tādā brīdī ikvienai sievietei ir ieteicama afirmācija ES ESMU. Skaitot šos mazos un vienlaicīgi lielos vārdus, nāk atklāsme, ka ikkatra no mums ir kas vairāk par visām šīm ikdienas lomiņām. Jā, sieviete piedalās šo lomu funkcionēšanā, taču pati par sevi viņa ir daudz kas vairāk. Tikpat būtiski ir arī tas, kā sieviete šos vārdus izrunā – tos var teikt atvainojoties, lūdzoši, spītīgi, dusmīgi, klusiņām, čukstus, pārliecinoši, skaļi utt. Ir pamanīts, ka, vairākas dienas pēc kārtas intensīvi skaitot šo afirmāciju, mainās arī sievietes intonācija, balss tembrs un attieksme. Mēs tik ļoti cenšamies visu dzīvi kaut kur iederēties, taču tad, kad sieviete apzinās, ka pieder tikai sev, viņa pati kļūst par savas dzīves un apstākļu veidotāju. Tam nevajag neko daudz – apsēdies 10 minūtes dienā netraucēti, sev ērtā pozā, izslēdz telefonu, iededzini sveci, mierīgi padomā, paelpo, noskaņojies ar domu – šis ir laiks man. Un vienkārši saki sev – ES ESMU.
  • Apzināta elpošana. Viena no visvienkāršākajām tehnikām, taču prasa pacietību. Apsēdies ērtā pozā, abas pēdas uz grīdas, atbalsti muguru tā, lai tā taisna, dziļi un mierīgi elpo. Elpo tikai caur degunu – tā, lai vēders piepūšas ieelpā, bet pieplok pie mugurkaula izelpā. Seko līdzi, lai ieelpa un izelpa būtu vienādi gar
    as. Lielākais traucēklis šajā procesā varētu būt mūsu domas – tās jācenšas ignorēt. Lai domas plūst kā mākoņi, kas nāk un iet, nāk un iet, taču pie neviena mākoņa nepieķeramies. Uzliekam modinātāju, uzstādām 11 minūtes un šīs minūtes veltām tikai un vienīgi apzinātai elpošanai. Vēlams papētīt, kādas ir sajūtas. Pēc laika gan ieelpu, gan izelpu var arī pagarināt. Elpo vienmērīgi un nesaraustīti. Piemēram, skaiti līdz 5 ieelpā, tāpat arī izelpā. Elpošanai jāatvēl 11 minūtes, ne mazāk, cenšoties nekustēties. Mūsu prātam ir tieša saikne ar elpošanu – jo mierīgāka elpa, jo arī prātā notiekošie procesi līdzsvarotāki un mierīgāki. Spēcīgākam efektam acu skatienu vari koncentrēt punktā starp uzacīm (it kā iekšēji lūkotos uz to ar aizvērtām acīm) – tas stimulēs hipofīzi, līdzsvaros hormonus un stiprinās intuīciju.
  • Staigāšanas meditācija. Dodoties garās pastaigās, savu uzmanību veltām tikai saviem soļiem, to ritmam un elpošanai. Ja to dari pilsētā – centies neskatīties skatlogu atspulgos. Metodes ir dažādas, viena no tām – ej un skaiti pie sevis soļus, izdomā kādu pantiņu, ritmu un elpas veidu, piemēram – iešu lēnām, četru soļu garumā ieelpošu, četru soļu garumā izelpošu. Uzmanību koncentrē tikai uz elpošanas ritmu, izslēdzot visas liekās domas un citus uzmanības novērsējus. Katram solim vari pie sevis skandināt mantru, tādējādi vēl vairāk koncentrējoties uz savu apzināto pastaigu. Tā ir metode, kas pieejama visiem, neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu finansiālais stāvoklis, kur atrodamies un kā jūtamies. Staigāšanas meditācija atjauno enerģiju, atbrīvo prātu no liekām un nospiedošām domām, dod dzīvesprieku, mieru un optimismu.
  • Pievēršanās sava ķermeņa vajadzībām. Domā, ko tu domā! Dzer no rīta siltu citronūdeni, lai atmodinātu gremošanas procesus organismā. Un neaizmirsti arī par ūdens lietošanu visas dienas garumā. Akli nododoties darba pienākumiem, nereti tikai pēcpusdienā atskārstam, ka neesam ne ēduši, ne dzēruši, respektīvi – neesam padomājuši par sevi un savu ķermeni. Nenodrošinot veselīgas vielmaiņas procesus organismā, veidojas skāba vide, kas pamazām indē visu ķermeni. Uzturot sevī šādu vidi un neieklausoties savās ķermeņa vajadzībās, mēs automātiski piesaistām arī sliktas domas un tumšas enerģijas. Lai to nepieļautu – dzer daudz šķidruma (siltāku par ķermeņa temperatūru) un ēd svaigus dārzeņus un augļus, it sevišķi zaļā krāsā, kuri ir sārmaini pēc savas būtības, tādējādi palīdz izvadīt no organisma visus kaitīgos toksīnus. Dodies svaigā gaisā un gaismā. Pierei it īpaši jāsaņem saules gaisma, jo pieres kauls ir vienīgais kauls mūsu ķermenī, kurš ir porains un laiž cauri gaismu; hipofīzei saules gaisma ir vitāli nepieciešama. Toties savu iekšējo būtību varam izgaismot ar meditāciju palīdzību.

 

Gaidot pavasari

Ķermenis jūt un dzīvo saskaņā ar dabas ritmu, taču mūsdienu ieradumi un apkārtējā vide to diemžēl bremzē. Jogas prakse var darboties kā tāds spilvens tiem cilvēkiem, kuri spiesti strādāt pret šiem bioritmiem. Tuvojoties pavasarim, kad nokusīs baltais sniegs un daudz spožāk parādīsies visi mēsli (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē), būtiski ir šim faktam nepieķerties un nešausmināties par to, iesaka jogas terapeite Agnese Guļāne. Jāapzinās, ka šie mēsli tur ir bijuši visu laiku, mēs tos tikai nepamanījām. Pienākot pavasarim, nav kļuvis sliktāk, mēs vienkārši esam sākuši skaidrāk redzēt. To pašu var teikt arī par jogas praktizēšanu – tā noņem daudzus jo daudzus ilūziju plīvurus. Dzīvojot ar aizplīvurotu prātu un aizplīvurotu acu skatienu, mums šķiet, ka viss ir kārtībā, lai gan iekšēji nejūtamies laimīgi. Kad plīvurs pamazām krīt, tiek saskatīta realitāte, kura sākumā var šķist šokējoša, taču vienlaikus ar šoku nāk arī apjausma, ko ar šo visu iespējams pasākt. Zūdot plīvuram – nāk atbildes, izpratne par sevi un savu dzīvi, kā arī idejas, kas būtu darāms, lai mēs justos laimīgāki. Jogas prakse sniedz drosmi un paļāvību ne tikai sapņot par laimīgāku dzīvi, bet arī praktiski rīkoties savas laimes labā!

 

>>III<<<

Žurnāls TAKA, 2015.g.arhīvs,

sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna

Jums var arī patīk