Ja tomēr gadījies saslimt. Elpceļu saslimšanu ārstēšana ar dabiskām metodēm. 2 daļa

Domāju, ka jau sen neviens vairs nešaubās par māmiņu viedo intuīciju, kad runa ir par viņu bērnu pašsajūtu un veselību. Mammas jūt instinktīvi, intuitīvi un ar sirdi. Taču, kā mēs zinām, ne vienmēr izdodas atbrīvoties no prāta izraisītajām bailēm – kā būs? Ja nu izdaru ko nepareizi? Diemžēl baiļu iespaidā nosvērtus lēmumus pieņemt ir ļoti grūti. Lai bailes neņemtu virsroku pār sirdsbalsi, var palīdzēt arī vērtīga informācija, kas kliedē neziņu, iedrošina un norāda, ka dodamies pa pareizo ceļu.

Konsultē: Aija Apsīte – sertificēta ārsta palīdze un masiere, kinestētiskā hendlinga speciāliste (www.aijasprakse.lv);  Vita Vestmane – kardioloģe, interniste;  Aija Trofimova – ekstrasense.

Ja iepriekšējā reizē (raksta pirmā daļa ir publicēta šeit –    http://baltataka.lv/imunitates-stiprinasana-organisms-spej-daudz-vairak-neka-mums-skiet-1-dala/ ) vairāk pievērsāmies izpratnei par imūnsistēmas izcelsmi un darbību, šoreiz uzzināsim ko vairāk par temperatūru – kādos gadījumos tā jāmazina un kā jākontrolē, kā arī uzskaitīsim dabiskas metodes elpceļu saslimšanu ārstēšanai. Tāpat neizpaliks garīgais skatījums uz slimību cēloņsakarībām.

Ļausim organismam pašam sevi aizsargāt!

Paaugstināta temperatūra ir ķermeņa aizsargreakcija. Kad organismā nonācis vīruss, tas tiek atpazīts, un tajā brīdī ieslēdzas visas aizsargsistēmas; organisms sāk sevi sildīt – ar domu iznīcināt konkrēto vīrusu jeb slimības izraisītāju. Visbiežāk tas arī izdodas, tikai mēs ar savu iejaukšanos un pārāk lielu temperatūras „sišanu nost” šo funkciju izjaucam, stāsta Aija Apsīte. Iedzerot prettemperatūras līdzekli, pazeminās tikai temperatūra, bet iekaisuma process turpina attīstīties, turklāt ar uzviju, jo paaugstinātā temperatūra, kas palīdz fiziskajam ķermenim cīnīties, vairs nav klātesoša. Jāņem vērā, ka mūsu organisms ir ļoti gudrs, tas pazīst slimības izraisītājus daudz labāk, nekā medikamenti, tāpēc zina, kā visatbilstošāk reaģēt. Tomēr jāuzmanās, jo pārāk augsta temperatūra (sākot no 38,5 °C) bērniem līdz apmēram 5 gadu vecumam mēdz izraisīt febrilos krampjus. Tā kā šāds process var izraisīt bojājumus smadzenēs, notiek sava veida mehāniska reakcija – smadzenes „aizveras” ciet, lai karstās asinis tām vairs netiktu klāt un neiznīcinātu svarīgākās organisma funkcijas, kas ir elpošana, unīnizvades sistēma, sirdsdarbība utt., skaidro Aija Apsīte. Arī šādā veidā organisms pats sevi aizsargā. Rezultātā sākas krampji. Protams, vecākiem iestājas šoks un ir milzīgas bailes, parasti tiek izsaukta ātrā palīdzība. Bet pie krampjiem, tāpat kā pie paaugstinātas temperatūras, ķermenis ir vienkārši jāatvēsina. Kad to paveic, krampji beidzas, tie nav ilgi, bērniņš nāk pie samaņas un viss atgriežas savās vietās. Aija mierina – ja bērns tiek laicīgi atvēsināts, no tā, ka kādu mazu brīdi ir šie krampji (tātad smadzenēm uz mirkli trūkst asiņu un skābekļa), nopietni bojājumi organismam netiek nodarīti.

 

Kad un kā kontrolēt temperatūru?

          Aija temperatūru gan bērniem, gan sev parasti nemēra ar termometru, tas tiek darīts ar acīm, ausīm un rokām, izvērtējot pašsajūtu. Temperatūru ir vērts mērīt tikai zīdaiņiem, kuriem nedrīkstētu laist pāri 38,5 °C. Ja temperatūra kāpj augstāk un nepalīdz atvēsināšanās (metodes tiks aprakstītas tālāk tekstā), pirmais homeopātiskais medikaments, ko var lietot, ir Viburcol svecītes – ievietojot mazulim dupsītī. Ir pieejami arī homeopātiskie graudiņi, ko lieto pie paaugstinātas temperatūras. Kad bērniņš ir jau apzinātākā vecumā, jāvērtē, kāds viņš izskatās tīri vizuāli, kādas ir acis, vai nav pavisam glāžainas, cik sārti ir vaidziņi utt. Jo bērnam var būt 38,5 °C, bet viņš skraida pa visu māju, ir enerģijas pilns (tādā gadījumā nav jādod medikamenti, nav pat jāatvēsina, jo organisms vēl perfekti tiek galā pats saviem spēkiem; ir jādod tikai dzert – ūdeni, upeņu, smiltsērkšķu morsu), bet ir bērni, kuri jau ar 37,5°C jūtas ļoti slikti. Katrs organisms panes temperatūru citādāk. Vieglāk būs tiem, kuri labi pazīst savu bērnu, zina, kāda viņam ir normāla elpošana, sirdsdarbība, temperatūra; tad ir vieglāk sajust izmaiņas. No 37,5°C jāuzmanās vest bērnu ārā, bet vienīgais iemesls, kāpēc to nevajadzētu darīt, ir tas, ka bērns svīst, tādējādi ir grūti piemeklēt atbilstošu apģērbu. Tomēr – ja ir maza temperatūra un mazulis vēl ir tīri žiperīgs, guļ ratos, viņam nav aktivitāšu un nesvīst, tad izvest paelpot svaigu gaisu ir ļoti noderīgi.

Zīdaiņu temperatūras kontrolēšanas fenomens – mamma ar savu ķermeni. Aija Apsīte apraksta kādu vērtīgu temperatūras kontrolēšanas metodi: „Kad bērniņš piedzimst, mammai attīstās spēja ar savu ķermeni regulēt bērna temperatūru. Patiesībā jau tad, kad bērniņš bija mammas vēderā, šī saikne strādāja ļoti līdzīgā veidā, un spēja saglabājas arī pēc dzimšanas. Tikai ļoti svarīgi ir to attīstīt jau kopš dzimšanas, nevis tad, kad bērns paaudzies. Tātad – kad zīdainim pirmo reizi ir paaugstināta temperatūra, ap 38,5 °C (piemēram, pēc potēm vai arī iesnu, kāda saaukstēšanās vīrusa gadījumā), mamma ģērbjas pavisam kaila, bērniņam uzvilktas ir tikai autiņbiksītes, un mamma tur mazuli sev klāt cieši pie ķermeņa. Jau pavisam drīz var just, ka mammas ķermenis, sajūtot bērna karstumu, paliek vēsāks, jo gatavojas atvēsināt bērnu. Tiklīdz ir sasniegts optimālais rezultāts, māmiņas temperatūra atgriežas normā. Tētiem diemžēl tas tā nedarbojas. Es pati šādā veidā esmu nogulējusi ar bērnu kopā vairākas naktis, piespiežot viņu sev cieši klāt. Visu nakti temperatūra tika regulēta bez nekādiem medikamentiem. Brīnišķīga recepte”.

Atvēsinošās kompreses. Ja bērnam ir glāžainas acis, viņš paliek apātiski vārgs, grib tikai gulēt, ir sarkani vaidziņi, krūšu rajonā viss ir karsts, elpo paātrināti, sāp galva utt., tad jādomā vēl par kādām temperatūras mazināšanas metodēm. Jo mazāk šķidruma organismā, jo pulss arvien vairāk paātrinās. Sirsniņa pumpē bieži un ar mazām kustībām, rokas un pēdiņas parasti ir vēsas, jo asinis līdz turienei netiek aizpumpētas (šādos gadījumos pie pēdām var likt siltu termoforu). Lai gan zīdainītis ir visai kustīgs, var mēģināt likt uz pieres un ķermeņa vēsus autiņus, vēsas kompreses ar ūdeni vai citronūdeni (ūdenim piepilina klāt mazliet citrona sulas). Vispirms uz pieres, jo ir svarīgi atvēsināt smadzenes, lai nesāktos krampju mehānisms. Apmēram stundu vērojam. Ja nepalīdz, kompreses var pievienot arī uz apakšstilbiem, pēc tam aknu un liesas rajonā (tātad zem ribu loka), jo tie ir depo orgāni un pa tiešo atvēsina asinis tajos. To visu dara tik ilgi, kamēr vien temperatūra bērnam rada diskomfortu, kaut vai 3 dienas. Ar citronūdeni tīra tās vietas, kur ir lielās vēnas. Tādējādi āda tiek attīrīta no tauku slāņa, lai karstums var vieglāk izdalīties ārā. Ar mitru, vēsu lupatiņu var noslaucīt visu zīdaiņa ķermeni. Aptiekā var iegādāties arī ledusskapī vai uz palodzes turamos gēla maisiņus, kas palīdz atvēsināt. Noteikti jāatceras, ka nedrīkst bērniņu „tuntulēt”, it sevišķi, kad ir paaugstināta temperatūra, jo organisms var pārkarst un sekas var būt letālas. Tās receptes, kur bērnu ieziež ar spirtu vai etiķi, Aija Apsīte arī silti iesaka neizmantot, jo caur ādu viss uzsūcas un nonāk asinsritē. Noteikti ir daudz jādzer, un, ja bērnam nav apetītes, tad nav jāspiež ēst, jo organisms taupa spēkus cīņai pret vīrusu.

Kad jādodas pie ārsta? Pirmajās trijās, četrās dienās jāmēģina kontrolēt temperatūru ar iepriekš aprakstītajām metodēm. Tomēr, ja jau četras dienas temperatūra bērnam nemazinās, labāk ir doties pie ārsta un veikt analīzes, lai saprastu, kas tad patiesībā organismā „sēž iekšā”. Arī bez nosūtījuma vecāki var doties un bērnam veikt analīzes, vispirms pārbaudot C reaktīvo olbaltumu (CRO), lai saprastu, cik nopietni iekaisuma procesi norit organismā. CRO parāda, vai iekaisumam jau ir pievienojusies baktērija. Vēl ir tāds specifisks rādītājs – interleikīns 6 (IL-6), tas ir agrīns iekaisuma marķieris, tātad vēl daudz ātrāk parāda, cik nopietns ir iekaisums. Lai noteiktu turpmāko ārstēšanu, vēlams konsultēties ar ārstu.

Kad jāved uz slimnīcu? Ja temperatūra ir ļoti augsta un 4 līdz 12 stundu laikā ar nekādiem līdzekļiem neizdodas to pazemināt (tā var būt arī slimošanas pirmā diena), vajadzētu braukt uz slimnīcu un kopīgi ar mediķiem izvērtēt situāciju; kas zina, varbūt ir kāds nopietnāks iemesls. Protams, mājās līdz tam var izmēģināt arī ķīmiskos medikamentus – nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, sīrupus utt. Vienmēr jāskatās pēc savas iekšējās drošības sajūtas, uzsver Aija. Ja ir sajūta – man ir bail, es vairs nevaru – ir jālūdz palīdzība. Piemēram, ļoti bīstama situācija var izveidoties, ja bērns saslimst ar rota vīrusu, jo zīdaiņi ļoti ātri atūdeņojas, tāpēc tādos gadījumos labāk jau laicīgi braukt uz slimnīcu, kur var uzlikt sistēmu.

Arī kopā būšana palīdz! Līdzās visam iepriekš nosauktajam nevajadzētu aizmirst arī par mieru, mīlestību un nedalītu uzmanību, jo arī tas palīdz bērnam ātrāk tapt veselam. Nereti mums šķiet, ka, iedodot tabletīti un pasēžot mazliet blakus (vienlaikus darbojoties telefonā vai datorā), mēs esam kopā ar bērnu, taču tas tā nav, un bērns to jūt. Reizēm bērns tieši ar slimošanu savā veidā pieprasa vecāku uzmanību. Slimošanas laikā organisms cīnās pret slimības izraisītāju, tāpēc vecākiem ir jābūt blakus bērnam, jāiedrošina gan viņš, gan sevi. Bieži vien atlabšanai (ja nav nopietnu komplikāciju) ir vajadzīga tikai vecāku klātbūtne, mīlestība un atbalsts. Protams, mēdz notikt arī neparedzami gadījumi, dažādi bīstami gripas paveidi utt., bet tas nenozīmē, ka pie katras saaukstēšanās un temperatūras pirmajā stundā būtu jāskrien uz slimnīcu.

 

Elpceļu saslimšanu ārstēšana ar dabīgām metodēm

          Iesaka Aija Apsīte

 

  •  Iesnas jeb rinīts – deguna gļotādas iekaisums. Elpceļu saslimšanas mums sākas no deguna. Deguna gļotāda ir izveidota tā, lai spētu aizstāvēties pret dažādiem vīrusiem un neielaistu tos dziļāk organismā. Gļotādas epitēlijs visu novada uz aizdeguni, tālāk līdz balsenei un rīklei. Rodas kairinājums, mēs veicam rīšanas kustību, visu norijam, un tas nonāk kuņģī. Tātad deguns ir veidots tā, ka viss aiztek prom dabiskā veidā. Uz āru tek tikai tad, ja ir sakrājies par daudz, kā arī tad, ja ir alerģiskas iesnas un stipra tūska. Bērnam puņķīši nav jāsūc ārā, jo bērns pa dienu dzīvojas vertikālā pozā un viss attīrās dabiskā veidā. Zīdaiņiem gan sekrēts ir jāatsūc, jo viņi pārsvarā guļ, turklāt horizontāli. Lai nerastos komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisums, tūska, kā arī neveidotos nepatīkams un bīstams klepošanas reflekss (jo sekrēts tomēr tek iekšā rīklē), zīdaiņus pēc iespējas vairāk ir jānēsā uz rokām vertikālā pozā (bet pareizi vertikāli, lai mazuļa kājiņas būtu vardītes pozā). Tā kā mazulim praktiski visu laiku jāatrodas klāt pie mammas, lai nenogurtu, slings un ergosoma būs labi palīgi. Bērns puņķīšus droši var šņaukt uz iekšu. Jā, pie palielinātiem adenoīdiem, kad ir tūska un nenotiek pilnvērtīga gaisa filtrācija, kas nepieciešama visiem dobumiem, gan jābūt uzmanīgiem ar šņaukšanu uz iekšu, jo var rasties stāze, tūska un iekaisums dēļ tā. Bet pie parastām iesnām mazam bērnam droši vajag teikt, ka drīkst šņaukt uz iekšu (pirkstus degunā bāzt gan ir aizliegts, jo uz pirkstiem mēdz būt baktērijas, kuras iekasām iekšā gļotādā, un infekcija aiziet tālāk). Turklāt – norijot puņķīšus, var teikt, ka savā veidā potējamies pret konkrēto vīrusu! Jā, mēs norijam antivielas, un nākamreiz, saskaroties ar šo pašu vīrusu, organisms jau ļoti veiksmīgi un ātri ar to izcīnīsies. Tā bērna organisms pirmajos gados lēnām iepazīst dažnedažādus vīrusus un dabiskā veidā potējas pret tiem. Jāatceras, ka mēdz būt arī alerģiskās iesnas, ne tikai vīrusu izraisītās. Alerģiskās iesnas ir saistītas ar ļoti lielu tūsku, ar gadalaikiem, konkrētiem augiem utt., asaro acis, ir liels pietūkums. Pie alerģiskām iesnām sekrēts ir vairāk ūdeņains, tekošs, bet pie vīrusa izraisītām – vairāk uz aizdeguni un ar saturīgāku, puņķaināku saturu, arī tūska nav tik liela un acis neasaro. Bet rīcība ir diezgan vienāda abos gadījumos.
  • Pilieni un skalošana. Pie vīrusa izraisītām iesnām sākumā sekrēts ir dzidrs, pēc tam paliek zaļš un dzeltenīgs (tie ir leikocītu „mironīši”). Tas nozīmē, ka ir pievienojusies baktērija. Iesaku recepšu pilienus „Protalgols”, tumši brūnu šķīdumu, kas ražots no dabīgām vielām. 1%-īgo lieto zīdaiņiem, bet 2%-īgo bērniem no gada vecuma. Šie pilieni ļoti labi noņem bakteriālo fonu, lai baktērija nesēstos virsū ķepīgajam puņķītim. Aizrauties ar degunā pūšamajiem līdzekļiem nevajadzētu. Izņēmums ir deguna skalošana ar jūras ūdeni jeb sālsūdeni (0,9%-īgais nātrija hlorīda šķīdums). Vēl iesaku Vācijā pirktu „Rhinodoran” – tas pats nātrija hlorīda šķīdums, bet ar alveju, kas mīkstina gļotādu. Citu neko degunā vairs nav jāpūš, jo tur notiek tīrīšanās process.
  • Mātes piena pilināšana degunā. Ar mātes pienu māmiņām jābūt ļoti uzmanīgām, jo pilināt var tikai pirmo pili, kas ir dzidrā (kur nav klāt neviena stīdziņa no baltā piena), jo pēc tam pienā parādās olbaltumvielas, kas baktērijām rada perfektu vidi to attīstībai.
  • Citronu kāju vanna. Tiklīdz bērniņš ir gatavs mierīgi nosēdēt, var izmantot šo metodi. Tātad: paņemam spaini, kas ir tik liels, lai, iemērcot kājas iekšā, arī kāju ikri visā to garumā būtu ūdenī, citādi efekta nebūs. Lejam spainī karstu ūdeni. Sākumā var ne tik karstu, lai bērns pierod, bet tad pamazām, palūdzot, lai bērns kājas uz mirkli izņem ārā, pieliet verdošu ūdeni no kannas klāt. Cik vien karstu var izturēt. Uz palielu spaini paņemam 2 citronus. Ja bērns un spainis mazāks, tad 1 citronu. Kad ūdens ir ieliets, ņem nazi un citronu. Iemērc citronu iekšā ūdenī ar visu mizu un zem ūdens sagriež šķēlītēs (zem ūdens tāpēc, lai nepazudinātu ēteriskās eļļas, kas šķīst uz visām pusēm, kad to griež). Kārtīgi samaisām. Tad apsēdinām bērnu ar kājiņām iekšā, uzklājam uz pleciem pledu un pāri spainim. Galvu nevajag apsegt. Kāds būs efekts? Izsildīsies kājas, uzlabosies asinsrite no iekšpuses, nokļūstot arī līdz degunam. Degunu sildīt pa taisno nedrīkst, jo var palielināties tūska. Tāpat nedrīkst akūtā stāvoklī likt pie deguna ne vārītas olas, ne elpot karstus garaiņus, uzliekot uz galvas dvieli. Citronu kāju vanna veicina deguna attīrīšanos. Un citrona ēteriskās eļļas dod organismam spēku, lai sakoncentrētu visus enerģijas resursus uz konkrēto problēmu, tāpat citronam piemīt antiseptiskas īpašības. Procedūru var veikt tik ilgi, cik vien gribas, nav noteikts limits. To dara pirms gulētiešanas. Tad izņem kājas ārā, nosusina, iemasē pēdiņās arnikas masāžas eļļu, Hustagil balzamu vai arī ieber zeķītēs sinepju pulveri. Uzvelk siltas zeķītes un dodas uz gultu, pie kājām vēl var pielikt arī siltu termoforu. Jau nākamajā dienā būs pozitīvs rezultāts. Procedūru var veikt arī pieaugušie, turklāt jau pašā iesnu sākumā. Svarīgi – procedūru nedrīks veikt, ja ir paaugstināta temperatūra! Cita alternatīva citronu vannai: sinepju pulvera vanna. Nopērkam aptiekā sinepju pulveri, beram ūdenī, uz vienu litru sanāk viena ēdamkarote. Izšķīdinām to un turam kājas iekšā. Lai neapdedzinātos – apmēram 15–20 minūtes. Runājot par pēdu masāžu, ko var veikt pie visām elpceļu saslimšanām, īpaša uzmanība jāpievērš vietai, kas ir ap īkšķi, kārtīgi tur visu izberzējos apmēram 5 minūtes. Tur atrodami punkti, kas inervē elpceļus. Protams, arī visu pēdu var izmasēt, ja ir tāda vēlme.
  • Sakairinātai gļotādai. Ne mazāku diskomfortu sagādā tas, ja ap degunu un muti no lielās slaucīšanas un šņaukšanas ir sakairināta āda. Tur es iesaku „Wala Nasenbalsam”, kas ir ļoti biezs un mīkstina ādu pie deguna. Var lietot arī Weleda higiēnisko lūpukrāsu, kuras sastāvā ir vasks, tādējādi arī pēc šņaukāšanās, ēšanas, dzeršanas vaska slānītis nenoies tik viegli nost. Vēl ir „Schnupfencreme” ar piparmētru eļļu, kas dod sajūtu, ka deguns it kā atnāk vaļā. Taču – visu, kur ir klāt piparmētra (smēres, tējas, sūkājamās tabletes, košļājamās gumijas utt.), nedrīkst lietot bērns līdz 3 gadu vecumam, jo tā paātrina sirdsdarbību. Māte, kas zīda bērnu, drīkst lietot.
  • Teipošana. Ar teipiem var ļoti labi palīdzēt iesnu gadījumā – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Bērniem parasti tiek izmantoti režģveida mazie teipi, kas pieejami 3 izmēros. Pareizi uzlīmēts teips palīdz mazināt tūsku, aktivizē limfas atteci prom no deguna. Lai būtu uzlabojumi, šķidrums jeb limfa mums pēc iespējas ātrāk ir jādabū līdz tuvākajam limfmezglam (pieauss, zemauss vai zemžokļa). Teipu līmējot, tas jāiestiepj. Bāze tiek likta tālāk no tās vietas, no kurienes ir vēlme dabūt prom tūsku, tuvāk vietai, uz kurieni to vajadzētu nogādāt. Bāzi pielipinām, iestiepjam, lai neuzmetas krokas, un pielipinām otru galu klāt. Rezultātā teips pavelk ādu atpakaļ. Vienkārša, nekaitīga un efektīva metode. Praktiskās iemaņas gan vēlams apgūt pie speciālista, lai pēc tam varētu pielietot arī pašrocīgi mājas apstākļos. Teipu var turēt tik ilgi, kamēr tas pats nokrīt nost.
  • Ieteikumi. Normāls iesnu cikls ir 7 dienas. Šajā laikā jāļauj organismam pašam tikt ar visu galā. Daudz jādzer, jāuzņem C vitamīns dabīgā veidā, jāuztur vienmērīga ķermeņa temperatūra, jāveic inhalācijas, jātaisa citronu kāju vanna, ja nav paaugstināta temperatūra, jāiet svaigā gaisā (iesnu periodā organismam jau tā ir grūti tikt pie skābekļa, tāpēc pastaigas svaigā gaisā ir pat ļoti vēlamas, lai organisms varētu attīrīties un uzturēt visas nepieciešamās funkcijas). Istabā jābūt no +20 līdz +24 °C grādiem, gaisa mitrumam – no 50 līdz 60%. Ja gaiss ir pārāk sauss, jānopērk speciālais gaisa mitrinātājs vai arī jāizklāj uz siltiem radiatoriem slapji dvieļi. Vēlamas saudzīgas aktivitātes, ja pietiek enerģijas – jāskraida, jākustas, lai tiktu uzturētas ķermeņa plūsmas, notiktu drenāža un viss skalotos ārā. Nevajadzētu lēkāt pa auduma dīvānu, jo visa putekļu buķete nokļūst pa taisno degunā. Pa ādas dīvānu un batutu drīkst. Ļoti noderīga ir pēdu, krūšu un muguras masāža. Dienas laikā vēlams iemasēt arnikas eļļu, bet pirms gulētiešanas nomierinošo lavandas eļļu, arī zem deguna var mazliet pasmērēt. Protams, neaizmirsīsim par pozitīvām emocijām, jo pozitīvi domājoši cilvēki izveseļojas ātrāk!

 

Ø  Angīna, kakla sāpes, iekaisums – rīkles mandeļu jeb limfaudu iekaisums. Angīna var būt nestrutaina un strutaina. Jāņem vērā, ka vīrusus ar antibiotikām neārstē. Kad bērniem ir angīna, es vispirms paskatos kaklā – ir strutas vai nav. Ja bērnam vienkārši ir sāpošs un sarkans kakls, tad jāmēgina viņu pierunāt skalot kaklu ar sālsūdeni. Ja negribas, var pūst „Faringospray”. Saviem bērniem pērku arī ehinācijas mutes un rīkles spreju, ko var lietot pie kakla iekaisumiem un pat pie strutainas angīnas. Iepūšot to mutē, pa visu rīkli izklājas tādas kā putas – salkanas, nekodīgas, toties perfekti dezinficē. Arī lugola šķīdumu var lietot, bet tas nebūs tik patīkams process. Angīnu vislabāk ārstē paaugstināta temperatūra, tāpēc tā jāregulē! Ja divu dienu laikā tomēr nav nekādu rezultātu un pievienojas strutas, var sākt lietot homeopātiskās zāles „Angin-Heel”. Tikai ļoti stingri jāseko līdzi instrukcijai, jo ir noteikts grafiks, kā tās jālieto, lai būtu efekts. Turklāt jāatceras, ka, lietojot homeopātiskās zāles, nedrīkst ne ēst, ne dzert kaut ko ar piparmētru, jo piparmētra neitralizē homeopātiskās zāles.

  • Ļoti labi palīdzēs arī citrona komprese kaklam. Aukstā komprese – ja kakls ir strutains. Paņemam marli, attaisām vaļā, sagriežam citronu šķēlītēs (kādas 5), ripiņas saliekam uz marles, vēl vienu kārtu ar marli pārliekam pāri, liekam pie kakla un aptinam ar šalli. Turam līdz 60 minūtēm vai līdz kairinājumam, kaut vai visu nakti. Ļoti labi izvelk iekaisumu. Karstā komprese – ja kakls nav strutains. No citrona izspiežam sulu, atšķaidām ar karstu ūdeni, samitrinām autiņu un liekam uz kakla, aptinam ar šalli un turam 5 līdz 10 minūtes.
  • Ieteikumi. Pie kakla sāpēm ir atļauts saldējums, jo tas atvēsinās un palīdzēs noņemt tūsku. Protams, daudz jādzer un, ja nav paaugstināta temperatūra, var taisīt citronu kāju vannu. Vērtīga būs arī pēdu, krūšu masāža.
  • Reizēm jauc ar Epšteina-Barra vīrusu! Šis vīruss ļoti līdzinās angīnai, bet mazliet atšķiras ar to, ka ir izteikti pietūkuši limfmezgli, aizsmakums, piebrieduma sajūta kaklā. Vizuāli izskatās kā strutainā angīna, bet aplikums ir vairāk plēkšņains, angīnai ir pūslīšu, punktiņu veidā. Ja nav pārliecības par to, kāds īsti ir cēlonis, labāk veikt analīzes un pārbaudīt, vai nav Epšteina-Barra vīruss.

 

  •   Faringīts – rīkles gļotādas iekaisums. Parasti ar mīkstu, nekairinošu klepu. Vērojams krekšķis. Var lietot „Faringospray”, bergamota eļļu, kliņģerīšu eļļu, smiltsērkšķa eļļu, sūkāt salvijas dražejas (salvija ar medu), lietot salvijas tēju, jo tā ļoti efektīvi mazina kairinājumu. Islandes ķērpja sūkājamās tabletes derēs vairāk atklepošanas periodā, jo veiksmīgi mīkstina rīkles gļotādu.

 

  •   Laringīts – balsenes iekaisums. Ar nomācošu, rejošu lēkmjveida klepu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viņš smok. Ja ir akūts laringīts, kas parasti mēdz būt pie vīrusu saslimšanām, klepus var sākties visai pēkšņi un naktī. Bērnam tas sagādā lielu diskomfortu. Parasti ir arī augsta temperatūra. Kas jādara? Balss saites jāmēģina atvēsināt. Ja ir ziema, var vērt vaļā logu, ietīt bērniņu segā un, turot vēsumā, mierināt. Mierināšana ir svarīga kaut vai tāpēc vien, ka stress izraisa vēl straujāku sirdsdarbību un rodas vēl izteiktāka vajadzība pēc skābekļa, kas slimošanas laikā jau tā ir apgrūtināta. Var taisīt vaļā arī ledusskapja saldētavu un sēdēt tās tuvumā. Noteikti mājās jābūt inhalatoram. Liekam iekšā NaCh 0,9%-īgo šķīdumu un elpojam. Arī pie iesnām jau no dzimšanas brīža to var darīt. Tāpat kā pie faringīta – „Faringospray”, bergamota eļļa, kliņģerīšu eļļa, smiltsērkšķa eļļa.

 

Ø  Traheīts – trahejas (lielā elpvada) gļotādas iekaisums. Ar sausu, mokošu, rejošu klepu un skrāpējošu sajūtu aiz krūšu kaula. Klepus ir gan dienā, gan naktī, lielākoties ar paaugstinātu temperatūru. Traheīts nereti norit kopā ar kādu citu slimību, piemēram, gripu. Daudz jādzer un jālieto viss, kur atrodama salvija, lai mazinātu kairinājumu. Līmējot lielo teipu tur, kur jūtams diskomforts, uzlabojumi būs vērojami jau vienas nakts laikā.

  • Pie sausa klepus: gaisa mitrināšana, tvaika inhalācijas, salvijas tēja, Islandes ķērpja tēja, sūkājāmās tabletes, alveja ar medu, upeņu morss. Ja nav paaugstināta temperatūra (lai gan parasti ir), derēs arī citronu kāju vanna, pēdu, krūšu, muguras masāža ar lavandas eļļu, krūšu, muguras, pēdu sildīšana ar termoforu, var sildīt arī ar maisiņu, kur iebērti graudi (piemēram, linsēklas).

 

  •   Bronhīts – bronhu gļotādas iekaisums. Raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās. Bērniem sākumā klepus ir sauss, pēc tam top mitrs. Novērojama apgrūtināta elpošana, sēkšana, čīkstēšana. Klepus parasti ilgst 2 līdz 3 nedēļas, kamēr bronhi attīrās no krēpām, bojātām šūnām, gļotādām. Jo lielākas izmaiņas bronhos, jo klepus ilgāks – līdz pat pusgadam. Kā pie visām slimībām – daudz jādzer un jālieto C vitamīns dabīgā veidā. Visi pasākumi, kas pie sausa (skatīt tekstā par traheītu) un mīksta klepus. Galvenais – krēpas ir jādabū laukā! Tāpēc nepieciešama drenāža.
  • Pie mīksta, atklepojoša klepus: vingrojumi, krūškurvja kustināšana, kutināšana, smiešanās (jo tad darbinās dziļā muskulatūra un var labi atbrīvoties no krēpām), krūšu vibrācijas masāža, kas palīdz izvadīt ārā visu, kas sakrājies (par veidiem un praktisko izpildi noteikti jākonsultējas ar speciālistu), pēdu masāža, elpošanas vingrinājumi – piemēram, pūšana (jāpūš balons, migliņa uz spoguļa utt.), vingrojumi uz bumbas (arī zīdainim). Ķerras vingrinājums, viļāšanās kopā ar vecākiem uz grīdas, dauzīšanās. Tvaika inhalācijas, kuras jāveic pirms vingrojumiem, nevis gulētiešanas. Kad notiek atveseļošanās periods un temperatūras vairs nav – citronu kāju vanna. Ja ārā nav pārāk auksts, jāiet svaigā gaisā un jāģērbjas labi elpojošā apģērbā. Jādzer pelašķu un ceļteku tēja, kas palīdzēs dabūt ārā krēpas.

 

Pneimonija jeb plaušu karsonis. Akūta infekcijas slimība, kad iekaisuma process attīstās plaušu audos. Slimības attīstību veicina organisma pretošanās spēju pavājināšanās, saaukstēšanās un citi iemesli. Plaušu karsonim raksturīgs straujš sākums ar pēkšņu temperatūru līdz pat 40 °C. Mēdz būt drebuļi, sauss un mokošs klepus, reizēm arī durošas sāpes krūtīs. Trešajā, ceturtajā slimības dienā krēpas, kas kļuvušas rūsganas, pavairojas. Jāņem vērā, ka pie pneimonijas, kad plaušas vairs normāli netiek pie skābekļa, citiem klepus nemaz nav, arī temperatūras var nebūt. Bet divas pazīmes būs noteikti – sejas krāsa būs zilgana, neveselīga (jo netiek pietiekamā daudzumā saņemts skābeklis), un pārņems izteikts nogurums, būs grūti pat uzkāpt pa trepēm. Noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai noteiktu turpmāko ārstēšanu. Atveseļošanās periodā – visi pasākumi, kas minēti augstāk pie sausa un mīksta klepus (vispirms sauss, tad mīksts), kā arī, protams, imunitātes stiprināšana, pozitīva domāšana un mīlestība!

 

Garīgais skatījums uz elpceļu saslimšanām

Dr. Vitas Vestmanes komentārs

 

Ikdienas saaukstēšanās slimības pārsvarā ir saistītas ar elpošanu, un elpošana senajās valodās saistīta ar jēdzieniem – dvēsele un gars. Latviski – dvesma, dvēsele, dvaša. Latīņu valodā spirare nozīmē – elpot, bet spiritus – gars. Ar elpošanu, kas ir ritms (ieelpa un izelpa), mēs iekļaujamies vai arī neiekļaujamies telpā un apkārtējā pasaulē, tātad kopējā enerģētiskā lauka apmaiņā. Parasti iekaisuma slimības ir saistītas ar ķermeņa temperatūru, tātad mūsu siltuma organizāciju. No antroposofā viedokļa – tas ir mūsu garīgi dvēseliskais Es. Trauksme, psihisks satraukums, ko pavada pārāk dziļa, strauja elpošana – tā ir neadekvāta reakcija uz kādu stimulu. Tāpēc cilvēkiem, kuri pārmērīgā streso, biežāk ir iesnas, kaut arī citi elpo tieši to pašu gaisu. Garīgi dvēseliskais Es ir mūsu pasaules uzskats un vērtības. Ieelpa-izelpa ir sasprindzinājums un atslābums, tātad prasme pieņemt un atdot. Klepus var būt arī kā izpausme kādas situācijas nepieņemšanai. Atvērtība un tieksme uz saskarsmi paplašina mūsu dzīves telpu. Tāpēc elpojiet ar pilnu krūti! Lai neslimotu, mums ir nepieciešams gaiss, gaisma un saule. Elpojiet mežā, jūras krastā, starp saviem mīļajiem!”

 

Par slimību cēloņiem stāsta ekstrasense Aija Trofimova

 

„Kāpēc viens cilvēks slimo bieži, bet otrs nē? Zinātniski to sauc par ģenētiku, bet no garīgā aspekta būtu jārunā par dvēseles karmu, arī par dzimtas karmu. Mēs saviem pēcnācējiem esam kā dievi – mūsu rīcība, vārdi vai rīcībnespēja tiešā veidā atstāj iespaidu uz mūsu bērniem un bērnu bērniem viņu liktenī un veselībā. Kas notiks, ja vesels cilvēks iedzers indi? Pareizi, noindēsies! Tieši tāpat tas notiek savā un dzimtas enerģētiskajā laukā. Neviens psiholoģiski vesels cilvēks nevēlas slimot, bet pastāv tāda lieta kā dvēseles plāns. Tas nozīmē – ja cilvēks nedara to, kas viņam paredzēts šajā dzīvē, ķermenis būs pirmais, kas dos signālus un brīdinās, ka taciņa, uz kuras ir uzkāpts, nav pareizā.

Recepte labai veselībai ir ļoti viegla un vienlaikus sarežģīta.

Fiziskās aktivitātes ķermenim.

Desmit baušļi, jo tā ir enerģētiskā līmeņa ābece. Tātad – izturēties pret otru tā, kā vēlies, lai izturas pret tevi. Mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (kā lai mīl savu tuvāko, ja viņš no tā aktīvi izvairās? – lieciet viņu mierā). Neuzspiediet savu gribu citiem, neaprunājiet, nezākājiet, nelamājieties, nelietojiet alkoholu un citus apreibinošus līdzekļus. Nedzīvojiet tā, it kā jūs būtu nemirstīgi, un tā, it kā sliktas lietas notiktu tikai ar citiem. Ja nenotiks attīstība un izaugsme, dzīve noteikti visu ievirzīs tā, ka cilvēks sāks apdomāties. Vislabākās zāles – mīlestība!

Aizvainojumus tālu prom! Aizvainojumi un nevēlēšanās piedot rauj cilvēku lejā, turklāt smagi. Atņem veiksmi, veselību un radikāli maina likteni uz slikto pusi. Tāpēc pats pirmais, ko visiem vienmēr iesaku – palaidiet prom vecos aizvainojumus!

Ja jūtat, ka sākas problēmas – meklējiet palīdzību! Gan medicīnisku, gan garīgu. Ikvienam no mums būtu jābūt kādam cilvēkam, kuram varam pilnībā uzticēties, kurš priekš mums ir sava veida paraugs. Diemžēl lielākajai daļai nepietiek spēka paskatīties problēmai acīs un atzīt savu vainu. Ja tas tā turpinās, pilnīga izārstēšanās diemžēl nebūs iespējama. Sadzīvē gadās visai bieži, ka pasaki cilvēkam acīs kādu nepatīkamu lietu, bet viņš nevis ieklausās un aizdomājas par dzirdēto informāciju, bet gan sakliedz un uzveļ vainu otram.

Ø  Vērtīga tehnika. Lai pārliecinātos, ka ir iespējams mainīt situāciju sev par labu ar visnotaļ vienkāršu rīcību, pamēģiniet šādu tehniku: divas nedēļas pēc kārtas izsakiet pateicību par cilvēku palīdzību (pat nenozīmīgu), paslavējiet savus mājiniekus un darba kolēģus, izsakiet komplimentus, ja rodas tāda iespēja, pat nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat neatsakieties palīdzēt otram vai piedāvājiet savu palīdzību pats. Un redzēsiet – kādas pārmaiņas un iespējas sāks ienākt jūsu dzīvē jau pavisam drīz! Ļaujiet savā dzīvē ienākt pozitīvām pārmaiņām!

Lai izdodas!

>>>III<<<

no žurnāla TAKA, 2018.gada februāra numura, sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna

https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2331/2019_gads/

Jums var arī patīk