Ingvers pret gripu un citām kaitēm

Ingvera nelielā, mezglainā sakne ar izteikti kodīgu garšu pazīstama vismaz piectūkstoš gadu un pielietota gan medicīnā, gan kulinārijā. Ingvers mazina sliktu dūšu, novērš vemšanu, dziedē saaukstēšanos, klepu, galvassāpes, niezi, menstruāciju problēmas, kuņģa čūlu, der zobu sāpju, vēdera uzpūšanās un daudzos citos gadījumos. To var uzliet un dzert kā tēju, var lietot aptiekās nopērkamajās kapsulās, sacukurotu, pievienotu gatavam ēdienam u.tml. Laba rezultāta sasniegšanai ingvers nav jālieto lielos daudzumos; sautētiem dārzeņiem pievienota šķipsniņa sasmalcināta ingvera var dot labāku rezultātu, nekā ingvera kapsulu lietošana.

Pret sliktu dūšu un vemšanu

Lai gan ingvers novērš sliktu dūšu, tomēr neaptur jau sākušos vemšanu. Tāpēc, ja mēdz palikt slikti, braucot automašīnā, tas jāieņem vismaz 20 minūtes pirms došanās ceļā: apmēram ceturtdaļtējkarote ingvera pulvera vai 1 g ingvera kapsulā, vai 1 cm bieza sasmalcināta ingvera saknes šķēle.

Galva nesāpēs

Dāņu zinātnieki atklāja, ka 1/3 tējkarotes svaiga ingvera vai pulvera mazina vai likvidē tikko sākušās galvassāpes, jo bloķē prostaglandīnus (vielas, kas izraisa smadzeņu asinsvadu iekaisumu). Pretēji aspirīnam vai citiem pretsāpju līdzekļiem, ingvers bloķē tikai tos prostaglandīna veidus, kas izraisa iekaisumu, nevis tos, kas labvēlīgi iedarbojas, piemēram, uz kuņģa sieniņām.

Ingvera efekts

Prostaglandīns izraisa arī locītavu sāpes. Regulāri liekot saspiestu ingvera sakni uz ādas sāpīgajā vietā, rodas papildefekts locītavu ārstēšanā.

Arī šķidrina

Asiņu šķidrināšanas jomā ingvers iedarbojas līdzīgi aspirīnam, taču nekairina kuņģi. Tomēr indivīdiem ar īpaši jūtīgu kuņģi ingveru labāk nelietot.

Bronhi vaļā

Ingvers bloķē vielas, kas izraisa bronhu nosprostošanos un drudzi, attīra degunu un iedarbojas kā dabisks pretklepus līdzeklis.

Mazāk holesterīna

Ingvers mazina holesterīna uzsūkšanos organismā un aktivizē tā izvadīšanu.

Tikai sievietēm

Darbojas kā pretspazmu līdzeklis mēnešreižu laikā, mazina sāpīgās dzemdes kontrakcijas, nomierina gremošanas trakta muskuļus.

Dziedinošā deva vienai dienai:

  • ingvera kapsulas 100–200 mg 3 reizes;
  • 1 cm bieza svaiga sarīvēta ingvera šķēle 1 reizi (mīksta, iepelējusi, vai pārlieku krunkaina sakne neder);
  • 1 tējkarote (ne vairāk) ingvera pulvera;
  • 1–2 gabaliņi iecukurota ingvera;
  • 1 krūze ingvera tējas no tējas maisiņa vai pustējkarotes sarīvētas saknes (apliet ar krūzi verdoša ūdens, ievilkties 10 minūtes);

Lietojot vairāk, nekā norādīts, var panākt pretēju efektu – alerģiju, čūlu u.tml.

Ingvera tēja pret saaukstēšanos mazina deguna aizlikumu, atvieglo kakla sāpes, samazina drebuļus.

3 tējkarotes sagrieztas ingvera saknes, 500 ml ūdens, 2 ēdamkarotes citrona sulas, 1 ēdamkarote medus. Ingveru vāra slēgtā traukā 10 minūtes, nokāš, pievieno citrona sulu un medu. Dzer pēc nepieciešamības.

Garšvielu dzēriens: 250 ml verdoša ūdens ieber pustējkaroti malta ingvera, šķipsniņu sarīvēta ķiploka, šķipsniņu kanēļa.

Vienkāršākais ingvera dzēriens: 10 minūtes vāra 1–2 ingvera šķēles 200 ml ūdens. Garšas uzlabošanai pievieno šķipsniņu kanēļa.

Uzmanību!

Grūtniecības laikā pirms ingvera lietošanas konsultēties ar ārstu!

Kaltēta sakne vai pulveris kaitē žultsakmeņu slimniekiem.

Nedaudz par sintētiskajiem vitamīniem

  • Zivju eļļu nelieto grūtniecības laikā, ja to nav parakstījis ārsts. Nedzert vairāk par 2 tējkarotēm dienā. Lielākas devas var kavēt asins recēšanu, izraisot deguna asiņošanu vai asinsizplūdumus. Zivju eļļu nedrīkst dzert, ja ir asinsreces traucējumi, aknu slimības, augsts asinsspiediens.
  • A vitamīna uzņemšanā nevajag pārsniegt 1500 mg devu. Iespējamie blakusefekti: svara zudums, ādas kaites, kaulu sāpes, asiņošana, vemšana, caureja, nogurums, reibonis, redzes traucējumi, matu izkrišana, palielinātas aknas vai liesa.
  • B grupas vitamīni jālieto, nepārsniedzot norādīto dienas devu!
  • Ilgstošai lietošanai B6 vitamīna maksimālā deva ir 10 mg dienā. Īslaicīgai – ne vairāk kā 100 mg dienā. Deva jāsamazina, ja sāk kņudēt roku vai kāju pirksti, sākas sāpes vai vājums un depresija.
  • C vitamīns lietojams ne vairāk par 1000 mg dienā, pretējā gadījumā var izraisīt caureju; grūtniecēm – ne vairāk par 200 mg dienā. Vismaz trīs dienas pirms medicīniskām pārbaudēm C vitamīna deva jāsamazina līdz 100 mg dienā (ietekmē cukura noteikšanu urīnā, asinis izkārnījumos). Lielas devas kavē antikoagulantu (vielas, kas kavē asins recēšanu) iedarbību.
  • Liela cinka deva vājina imunitāti. Cinka piedevās vienmēr jābūt arī varam.
  • Ja E vitamīnu lieto vienlaikus ar aspirīnu, varfarīnu vai citiem asinis šķidrinošiem preparātiem, jākonsultējas ar ārstu.
  • Kalciju nelietot vairāk par 1500 mg dienā. No austerēm, kaulu miltiem un dolomīta iegūtais kalcijs var būt saindēts ar svinu, var arī izraisīt aizcietējumus.
  • Kāliju organisms uzņem ar uzturu pietiekamā daudzumā. Kālija piedevas vēlams lietot tikai pēc ārsta norādījumiem.
  • Magniju nelieto, ja pavājināta nieru darbība. Tas var arī mazināt tetraciklīna antibiotiku efektivitāti un izraisīt caureju. Dienas deva nepārsniedz 400 mg.
  • Selēnu nedrīkst uzņemt, ja ir pazemināta vairogdziedzera funkcija. Maksimālā deva – 350 mg dienā. Blakusefekti – vāji, lūstoši nagi, vēdersāpes, nelabums, caureja, metāliska garša mutē, jūtīguma mazināšanās rokās un kājās, uzbudinājums, nogurums. 800 mg deva var izraisīt audu bojājumus. Selēnu vislabāk lietot kopā ar E vitamīnu.
  • Vara daudzums nedrīkst pārsniegt 1 mg. To uzņem tikai īslaicīgi; ilga lietošana bojā aknas un nieres. Palielināta deva izraisa caureju un sliktu dūšu.

Vairoties no slimībām, nevajag pārvērtēt sintētisko vitamīnu nozīmi, labāk ēst Latvijā audzētus augļus un dārzeņus. Lai vieglāk tiktu pie vajadzīgajiem vitamīniem, jāatceras:

augļi un dārzeņi

zaļā krāsā (kāposti, salāti, gurķi, zirņi) labvēlīgi iedarbojas uz aknām;

sarkanā krāsā (paprika, tomāti, ķirši utt) labvēlīgi iedarbojas uz sirdi un asinsriti;

dzeltenā krāsā – rāceņi, kāļi, banāni u.c – iedarbojas tonizējoši un uzlabo garastāvokli.

Uzmanību!

Ķiplokus neēd, vienlaikus uzņemot antikoagulantus (varfarīnu) un diabēta medikamentus.

Dzērvenes nelieto kopā ar asinis šķidrinošiem preparātiem.

Mārrutki ir nevēlami kuņģa čūlas slimniekiem, tiem, kuriem ir vairogdziedzera problēmas un nieru kaites, tāpat bērniem, jaunākiem par 4 gadiem.

Pētersīļus nevajag ēst lielos daudzumos (vairākas saujas dienā), tie pastiprina urīna izstrādāšanos. Grūtniecības laikā pētersīļus kā ārstniecības līdzekli lietot nedrīkst.

Vilkābeles preparātus nelieto vienlaicīgi ar digoksīnu, kā arī, ja ir zems asinsspiediens un sirds vārstuļa problēmas. Ja ir slima sirds un asinsvadi, tos nedrīkst lietot ilgāk par 2 nedēļām. Lielas devas izraisa miegainību.

Samuraju slepenā recepte

Zinātnieki visā pasaulē meklē efektīvu pretlīdzekli gripai, tomēr līdz uzvarai vēl tālu.

Nozīmīgu atklājumu izdarīja japāņu… vēsturnieki. Pētot viduslaiku hronikas, viņu uzmanību piesaistīja fakts, ka karavīri – samuraji – neesot slimojuši ar gripu. Lai izvairītos no tās, viņi ēduši noslēpumainu barību – kuņģa un asiņu harmonija. Pēc ilgstošiem meklējumiem vēsturniekiem izdevās atrast tās recepti. Atklājās, ka tuvojoties gripas periodam, samuraji regulāri katru dienu kā piedevu zivs ēdieniem ēduši rīvētu svaigu rāceņu un rutku putriņu, pārlietu ar sarkano biešu sulu. Mūsdienu japāņu mediķi, kurus ar samuraju slepeno recepti iepazīstināja vēsturnieki, apliecināja, ka šāds ēdiens ar bagātīgo vitamīnu un mikroelementu saturu tiešām paaugstina imunitāti un pretestības spējas vīrusu izraisītām infekcijas slimībām, novērš saaukstēšanos un stresu. Savukārt kulināri apgalvo, ka kopā ar vārītu zivi minētais maisījums garšo lieliski.

 

Žurnāla Taka 2011.gada arhīvs, Sagatavoja: Gunta Olita Granda

Jums var arī patīk