Imunitātes stiprināšana. Organisms spēj daudz vairāk, nekā mums šķiet! 1.daļa

Klāt ziema (2018.gada ziemas arhīvraksts)– ar visiem tās baltajiem, sniegotajiem priekiem un saaukstēšanās vīrusiem. Arī man gandrīz katru gadu sanāk saķert kādu elpceļu vīrusu un izbaudīt visu krāšņo saaukstēšanās simptomu buķeti uz savas ādas. Bez šaubām, tas nav patīkami, taču vienlaikus dzimst arī daudz vērtīgu jautājumu – kāpēc es saslimu? Vai mana imunitāte šobrīd ir zema? Kādus medikamentus lietot vai nelietot? Ko varu iesākt, lai slimotu daudz retāk? Kā palīdzēt sev un savam bērnam? Tā vietā, lai nodarbotos ar ķermeņa signālu ignorēšanu vai sevis šaustīšanu, reizēm ir noderīgi uzklausīt arī zinošu speciālistu viedokļus un, kas zina, varbūt kaut kas no tā visa šobrīd noderēs tieši jums un jūsu ģimenei!

200 līdz 300 dažādu vīrusu

Aija Apsīte (kura strādā Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta Specializētās medicīnas centrā, lasa lekcijas, kā arī darbojas savā privātpraksē, kur pieņem bērniņus, masē viņus, vingrina, teipo, apmāca mammas un tētus, kā savus mazuļus siet slingos un nēsāt ergosomās) līdz šim vērtīgākās atziņas ieguvusi, rūpējoties par saviem trim bērniem. Kad pirmie bērni vēl bija pavisam maziņi, slimot nācās bieži, un tas gan fiziski, gan psiholoģiski bija ļoti grūti un nogurdinoši. Klausot ārstus, tika lietotas visas iespējamās antibiotikas un sīrupi. Un tad – pēc vairākiem gadiem – nāca atskārsme, ka tas viss patiesībā ir nomācis bērnu imunitāti un ārstēties varēja daudz saudzīgāk, stiprinot organisma dabiskās aizsargspējas, kas palīdzētu mazajiem būt veselīgākiem ilgtermiņā, nevis tikai mazinātu slimības simptomus konkrētajā laika sprīdī. Jā, protams, ir gadījumi, kad bez antibiotikām patiešām nevar iztikt, taču, runājot par elpceļu saslimšanām, jāatceras, ka 90% elpceļu saslimšanu izraisa vīrusi, bet tikai 10% – baktērijas. Tā kā uz vīrusiem antibiotikas neiedarbojas, top skaidrs, ka lielākoties mums būtu jāļauj organismam cīnīties paša spēkiem (ja, protams, nav bīstamu komplikāciju), pēc iespējas samazinot zāļu patēriņu un tādējādi stiprinot dabisko imunitāti. Ja rīkojamies gudri, elpceļu slimību gadījumā arī mājas apstākļos bez ķīmisko medikamentu lietošanas varam paveikt ļoti daudz.

„Kad piedzima trešais bērns, iegūtās atklāsmes sāku pielietot arī praktiski. Protams, šo ceļu uzsākot, nepavisam nebija viegli, jo bērnam ir jāsēž blakus – dienu un nakti. Bet ar laiku pamanīju, ka slimošanas ilgums saīsinās. Ja sākumā angīna ilga apmēram 2 nedēļas, tad pēc kāda laika tā bija tikai nedēļa, tad 4 dienas, un tagad – vien 2 dienas. Tā kā imunitāte paliek stiprāka, bērns slimo arvien īsāku laiku, jo organisms visnotaļ veikli tiek galā ar slimības izraisītāju (visbiežāk – vīrusu) paša spēkiem. Protams, arī es kā māte par savu bērnu neprātīgi baidos, tas, ka esmu mediķe, bažas nemazina, tāpēc šajā ceļā man ir brīnišķīgi palīgi – divas grāmatas, tās milzīgajā uztraukumā un haosā, kas valda prātā, kad saslimst bērniņš, sniedz ļoti vērtīgu, bet tajā pašā laikā – vienkāršu un koncentrētu informāciju. Helmūta Koidela „Bērnu slimības” un Volfganga Gēbela un Mihaelas Glokleres „Bērns” (no dzimšanas līdz pusaudžu vecumam),” ar savu pieredzi dalās Aija.

Izrādās – ņemot vērā statistikas datus – pirmajos sešos dzīvības gados bērns iepazīstas ar 200 līdz 300 dažādiem vīrusiem, kas var izraisīt augšējo elpceļu iekaisumus – iesnas, klepu, sāpes kaklā. Tāpat jārēķinās, ka pirmsskolas vecumā bērns ik gadu pārcietīs apmēram 12 vīrusu izraisītas saaukstēšanās slimības. Skolas vecumā bērni ar tām slimo vidēji 6 līdz 8 reizes gadā, bet jaunieši – apmēram 5 reizes gadā. Un tas ir pavisam normāli! Tikai aizdomāsimies – ja pie katra vīrusa bērnam dosim prettemperatūras, pretiekaisuma medikamentus un antibiotikas – kas notiks ar šī bērna dabisko imūnsistēmu? Tai nebūs dota iespēja patstāvīgi darboties. Lai organisms izveidotu pret konkrēto vīrusu antivielas, tam jāiepazīstas ar slimības izraisītāju, bet, ja organisma vietā liekam strādāt medikamentiem, imūnsistēma aiziet čučēt. Regulāri lietojot ķīmiskos medikamentus, arī vīrusi pret tiem nostiprina savu imunitāti, tādējādi katru reizi, kad bērns ar šo vīrusu saslims, būs arvien grūtāk to pieveikt. Tā maz pamazām būs jātuvojas slimnīcas palātai.

 

            Kur dzīvo mūsu imūnsistēma?

Imunitāte un termoregulācija ir ļoti sarežģīta organisma sistēma. Tur iesaistīts viss, sākot no siekalām un beidzot ar apspalvojumu, skaidro Aija Apsīte. Patiešām žēl, ka mēs, cilvēki, bieži vien savas organisma spējas ļoti zemu novērtējam – organisms ir daudz prasmīgāks un spēcīgāks, nekā mums šķiet. Katra asins šūna, katrs limfocīts zina, kur tam konkrētajā brīdī jāskrien, kā jāreaģē un kas jādara. Katrs asins ķermenītis apzinās savu vietu un uzdevumu, bet cilvēks ar savu mākslīgo iejaukšanos diemžēl šos procesus izjauc un traucē organismam ar visu tikt galā pašam. Protams, ja bērns salauž kāju, viņam jādod pretsāpju līdzekļi, tas tomēr ir īpašs gadījums, bet, ja tā ir vienkārša saaukstēšanās, būtu ieteicams tomēr iztikt bez zālēm, kas ilgtermiņā nesīs tikai ieguvumus.

Maziem bērniem limfocītus producē un par imunitāti atbild aizkrūtes dziedzeris, kas atrodas aiz krūšu kaula. Pusaudža gados tā ietekme sāk būtiski samazināties, resursi izsīkst, bet pieaugušajiem šis dziedzeris sāk pārvērsties par taukaudiem. Tad par imunitātes nodrošināšanu sāk atbildēt liesa, kaulu smadzenes, arī aknas, pēc tam uzdevumam pieslēdzas vēl citi orgāni. Ģimenes ārste un antroposofās medicīnas speciāliste Gita Gaņģe uzskata, ka mēs saslimstam tad, kad mums jāsaslimst, lai attīrītu savu imūnsistēmu. Bērna vecumā tās būs karstuma slimības, dzīves vidusposmā – veģetatīvās kaites (konfrontācija ar bailēm no slimībām), dzīves nogalē – aukstuma slimības (vēzis, artrozes u.c.). Ārste turpina: “Galvenais kontrolējošais mehānisms ir mūsu gars – siltums, kas ienāk ar bērna pirmo ieelpu un aiziet no cilvēka ar pēdējo izelpu. Siltums organismā ir diferencēts – katram orgānam ir sava temperatūra (piemēram, aknās ir 38–39 grādi pēc Celsija skalas, kamēr plaušās tikai 34). Ar siltuma palīdzību tiek regulēta (darbināta vai nomākta) arī mūsu imūnsistēma. Tīri fiziski imūnsistēma dzīvo mūsu kaulu smadzenēs, kur cilmes šūnas atkarībā no signāliem – iekaisuma mediatoriem, kas izdalās pie paaugstinātas temperatūras (38–39C), sāk pavairot un sūtīt uz attiecīgo vietu imūnšūnas – leikocītus, limfocītus, monocītus utt. Lai gan pats galvenais imūnorgāns atrodas cilvēka zarnu traktā – tas ir mikrobioms, un to mēs saņemam tik stipru, cik ir stipra ir ģenētiskā informācija no mūsu vecākiem. Protams, dzīves laikā – uztura, medikamentu sadzīves ķīmijas un citu nezināmu vielu un faktoru ietekmē (jā, arī par daudz lietojot probiotiķus) – mikrobioms var zaudēt savu ģenētiski piešķirto spēku”. Arī Aijas Apsītes piemērs rāda, ka ģenētiskajai iedzimtībai tomēr ir liels spēks: “Jā, mēs ļoti daudz ko pārmantojam no mūsu mīļajiem senčiem. Mana mamma un tētis visu dzīvi praktiski nav slimojuši, un arī ar mani ir tieši tāpat. Iztieku tikai ar dabīgajiem līdzekļiem”.

 

 

Aijas Apsītes ieteikumi organisma stiprināšanai

 

  • Gaisa mitruma kontrole un telpu vēdināšana. Biežāk elpceļu saslimšanas gadās saķert rudenī vai ziemā, un tas saistīts ne tikai ar bērnudārza, skolas, darba gaitu uzsākšanu pēc vasaras, vides maiņu un svārstīgajiem laikapstākļiem, bet arī ar apkures sezonu. Kad telpās tiek pieslēgta apkure, gaiss paliek sausāks. Tāpēc ļoti būtiski ir pirms pašas apkures sezonas sākšanās izsūkt radiatorus ar putekļu sūcēju, vai arī izslaucīt ar mitru lupatiņu, jo tur ir piezemējusies visa skaistā vasaras nosēdumu buķete. Ja tas netiek darīts, tad, radiatoriem sakarstot, kopā ar sauso gaisu visi puteklīši un puteksnīši nonāk deguna gļotādā un to izsausina, nereti radot tūsku vai alerģiju. Jebkurš vīruss daudz veiksmīgāk savu perēkli veido sausā gļotādā un tiek tālāk – uz balseni, kaklu, traheju, bronhiem utt. Toties no pārāk mitra gaisa var attīstīties pelējuma sēne. Gaisa mitrumam telpā jābūt no 55 līdz 65 procentiem. Tikpat svarīgi ir arī telpas arī vēdināt.

 

  • Lai organisms nesastāvētos! Organismu var salīdzināt ar tādu kā ūdens krātuvi – kaut kas aiztek prom, kaut kas pietek klāt, notiek dabiska filtrācija, viss dzīvo, viss notiek. Toties – ja šī dabiskā kustība palēninās, viss pamazām sastāvas, un tā ir perfekta vide, kur ieviesties dažādām baktērijām un vīrusiem; tur taču ir tik silti un omulīgi, viss pilns ar barības vielām. Ja cilvēks sastāvas, tātad viņš neuzņem pietiekamu daudzumu tīra un kvalitatīva ūdens (pieaugušajiem tie ir vidēji divi – divarpus litri ūdens dienā) un pārāk maz kustas (nenotiek kārtīga drenāža un plūsmas). Aktivitātes ikdienā, kaut vai regulāras pastaigas svaigā gaisā, diemžēl trūkst gan pieaugušajiem, gan viņu bērniem. Limfa attīra mūsu organismu, izvada šlakvielas un netīrumus, galaproduktus, vīrusus. Ja asinis pumpē sirds, tad limfu nekas nepumpē, limfa iet uz priekšu, mums kustoties. Secinājums – ja neliekam strādāt muskuļiem, tad arī limfa netiek dzīta uz priekšu un organisms neattīrās.

 

  • Miegs un atjaunošanās. Ja arī tev vakaros regulāri sanāk aizskatīties kādas filmas vai seriālus, zini, ka organismam paliek pārāk maz laika, lai varētu kvalitatīvi atjaunoties, sevi stiprināt un cīnīties ar traucēkļiem, kas nonākuši organismā. Kad mazs bērns saslimst, viņš lielākoties guļ, tātad organisms zina, ko viņam vajag. Tāpat ir ar ēdienu – viņa organisms zina – ja tagad uzņems kādas barības vielas, tad tā būs lieka slodze ķermenim, kuram jau tā ir jāatdod visi spēki, lai cīnītos pret vīrusiem un baktērijām. Tāpēc nevajag spiest ēst, ir tikai jādod dzert. Pirmsskolas vecumā bērnam vajadzētu gulēt 9 stundas, pieaugušajam – 8 stundas. Protams, bioritmi var atšķirties, bet ir izpētīts, ka organisms daudz labāk tiek galā ar atjaunošanās darbiem, iegūst vajadzīgos resursus un ātrāk atpūšas, ja cilvēks aiziet gulēt līdz plkst. 10 vakarā. Ja viņš aiziet gulēt 2 naktī un noguļ līdz nākamās dienas 12 dienā, tas nekam neder! Cilvēks pamodīsies piekusis un noguris pat tad, ja būs gulētas ilgākas stundas.

 

  • Svaigi produkti un D vitamīns. Lai gan uzskati par to, kas ir veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, var atšķirties, tomēr ir svarīgi ievērot daudzveidīgumu un iegādāties svaigus pārtikas produktus. Noteikti jāizvairās no ēdiena, kur no dzīvības palicis ļoti maz, piemēram, ceptiem nageti, uzlejamām zupām utt. No savas pieredzes varu teikt – nav tā, ka bērni veselīgos produktus neēd. Ēd gan! Tikai tie ir garšīgi un smuki jāpasniedz. Piemēram, jāuzliek uz galda nomizota ābola (kas pārkaisīts ar kanēli vai cukuru) vai burkāna šķēlītes, kāpostu lapas un citi veselīgi dārzeņi un augļi. Vēl uzskatu, ka vitamīnus (izņemot D vitamīnu) sintētiskā veidā nebūtu nepieciešams uzņemt, reizēm no tiem pat vērojamas alerģijas, kā bija manai meitai. Visticamāk, ne jau paši vitamīni vainīgi, bet gan vielas, ar ko šie vitamīni salipināti kopā. D vitamīnu gan būtu vēlams ne tikai uzņemt, bet arī regulāri pārbaudīt. Latvijā no saules uzņemt D vitamīnu ir praktiski neiespējami, un lielākajai daļai cilvēku tas tiešām ir zem normas, kas var izraisīt ļoti nepatīkamus un slēptus simptomus – galvassāpes, bezmiegu, apātiju, sāpes muskuļos, problēmas ar kauliem utt.

 

  • Gaisa peldes un nesatuntulēšana. Tiem bērniņiem, kuri pirmā gada laikā tiek regulāri tuntulēti un svīdināti, pēc tam ir visai zema imunitāte. Organismam nemaz netiek dota iespēja to izveidot. Tas pats attiecināms uz pārlieku lielu sterilitāti. Lai ādas receptori iemācītos reaģēt uz temperatūras maiņām (termoregulācija veidojas bērna pirmā gada laikā), zīdainim pilnībā noģērbtam katru dienu ir jātaisa gaisa peldes. To nepieciešams darīt apmēram 10 min, un istabas temperatūrai jābūt no 18 līdz 22C. Uzmanīgiem jābūt arī ar apģērbu un virsdrēbēm. Svīšana ir daudz bīstamāka, nekā ja bērniņam uz mirkli paliek auksti. Jāģērbj ir nevis sintētiskā, bet gan labi elpojošā apģērbā (vēlams – vairākās kārtās, lai vajadzības gadījumā kādu kārtu varētu noģērbt nost). Vēlamākie materiāli: flīšs vai safilcēta vilna, kas nelaiž cauri mitrumu, bet elpo. Ja bērns būs saskrējies un viņam paliks karsti – caur šādu apģērbu pārmērīgais siltums izgaros, toties no ārpuses nenāks aukstums. Arī pieaugušajiem būtu ieteicami filcētas vilnas mētelīši, nevis sintētiskās jakas.

 

  • „Viss ir galvā”! To, vai vispār saslimsim un kā konkrēto slimību izslimosim, neapšaubāmi nosaka arī mūsu attieksme pret dzīvi kopumā un tas, vai mūsos virmo pozitīvas emocijas un mīlestība. Smadzeņu centri, kas atbild par emocijām, ir ļoti tuvu tiem centriem, kas atbild par svarīgām organisma funkcijām, tāpēc dažāda veida emocijas, (it sevišķi negatīvas) ar laiku var radīt visnotaļ nepatīkamas sekas, jo organisms līdzsvaroti strādā tikai pozitīvā gaisotnē. Tā uzreiz šos simptomus nemaz nepamanām, bet katru reizi, kad mūs pārņem negatīvu emociju vilnis, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens un izdalās stresa hormoni, kā rezultātā kļūstam daudz uzņēmīgāki pret dažādām slimībām. Tikpat svarīgi ir apzināties, ka bērns jūt visu, kas notiek mājās un vecāku attiecībās – par ko viņi uztraucas, par ko pārdzīvo, kādas ir nesaskaņas. Un, tiklīdz bērns saprot, ka vecāks ir nedrošs, nobijies, stresains, arī bērns sāk sajusties nedroši, jo vecāku mūris, kas viņu sargā, teju teju var sabrukt. Tāpēc ar atmosfēras radīšanu mājās jābūt ļoti apdomīgiem. Arī tad, kad bērniņš saslimis, labāk paņemt brīvdienas, nevis meklēt kādus palīgus – bērns daudz ātrāk atveseļosies, ja mamma būs klāt un viņš jutīsies mīlēts un pasargāts.

 

  • Pats galvenais – imunitāti stiprina slimību izslimošana, kad nenotiek mākslīga iejaukšanās organisma funkcijās!

 

Gitas Gaņģes piebilde par D vitamīnu: “Cilvēka organismā, aknās un nierēs tiek ražoti D1, D2, D3, D4, D5, D6, D7 utt. vitamīni paratireoīdo dziedzeru un gaismas (ne tikai tiešās saules) kontrolē. D3 vitamīns ir steroīds hormons pēc ķīmiskās uzbūves un iedarbības. D3 vitamīnam ir stingras lietošanas indikācijas: rahīts, aknu un nieru mazspēja, paratireoīdo dziedzeru patoloģija, cilvēks pēc 70, kurš guļ slēgtās telpās un netiek ārā dienas gaismā. Ja D3 vitamīns tiek lietots vienkārši tāpat, balstoties uz vispārīgām sūdzībām vai analīzēm (steroīdos hormonus asinīs noteikt ir ļoti grūti), tad iestājas pretējs process rahītam – totāla pārkaļķošanās skleroze. Jau tagad Krievijā ir izpētīts, ka bērniem, kuri saņem bez indikācijām D3 vitamīnu, pieaug risks jaunības gados saslimt ar insultu, infarktu, jo pārkaļķojas asinsvadi un iekšējie orgāni (nieru pusmēness kalcinoze).”

——-

Imunitāte garīgajā skatījumā

Viedokļi un vingrinājums

 

Visa atslēga – līdzsvars

„Svarīgi ir saprast, ka cilvēks nav tikai fizisks veidojums. Antroposofā medicīna ņem vērā arī cilvēka dvēselisko, garīgo pusi un piedāvā palūkoties uz cilvēku kā veselumu, nonākot līdz atziņai, ka slimība ierodas ar noteiktu nozīmi, ar vēsti, ka indivīdam būtu jāmēģina rast atbildes uz jautājumiem – kāpēc viņš ir atnācis šeit, uz Zemes, kāds ir viņa dzīves uzdevums. Viss sākas ar pirmo soli – sapratni, ka var dzīvot arī citādāk, nevis pēc šablona, kāds pieņemts sabiedrībā, piemēram, ka jābūt veiksmīgam, jāmācās prestižā skolā, jābūt izcilām atzīmēm, jāpelna liela nauda utt. Daudz būtiskāk ir iedziļināties sevī un rast atbildes – kādas nodarbes sagādā prieku, kuru no sapņiem varētu piepildīt un kas sevī būtu jāpamaina. Būtībā pasaulē nav nekā 100% laba un 100% slikta – viss, kas radīts, ir veidots tā, lai mums būtu iespēja normāli un līdzsvaroti funkcionēt. Un, protams, līdzsvara izjukšanas gadījumā sāk rasties problēmas. Piemērs: kamēr uguns ir kamīnā, mēs pie tās sildāmies un priecājamies, mums pat prātā neienāk, ka varētu būt savādāk. Bet, līdzko izceļas ugunsgrēks, ir notikusi nelaime, jo uguns ir atstājusi savu vietu.” (Gita Gaņģe)

 

Ir arī karmiskās slimības

„Ja dzīvojam saskaņā ar sevi, tad slimības apciemo reti un visbiežāk tās ir vieglas. Parasti saslimusī vieta saistīta ar attiecīgo dzīves jomu, kura nav līdzsvarā. Piemēram, kakls parasti sāp tad, ja mūsos sakrājies kas nepateikts, arī tad, ja pasakām par daudz skaļi vai ja saskarsme klibo. Nopietnākas slimības liek pārvērtēt dzīvi un mainīt ierasto kursu. Karmiskās slimības, piemēram, psoriāze, visdrīzāk ir nespēja kaut ko pieņemt iepriekšējā dzīvē. Āda ir spogulis, kā mēs pieņemam jeb sagremojam dzīvi. Arī ērču encefalīts ir karmiskā slimība. Saslims tikai tie, kam jāsaslimst. Astma būs bērnam, kuru mamma pārlieku kontrolē, bet, ja būs alerģijas, pārtikas nepanesamība vai izsitumi uz ādas – šajā gadījumā robežas tieši trūkst, un āda norāda: skaties, te ir robeža, ievēro to! Toties gripa vairāk pielips tiem, kurus nomāc vientulības sajūta.

Manuprāt, imunitāte garīgajā skatījumā ir sekošana savam dzīves aicinājumam. Un to mums var pačukstēt garīgā sirds, kam ir liels sakars ar iekšējo skolotāju, aizkrūtes dziedzeri un zilzaļo krāsu. Runājot par praktiskajām darbībām – ļoti iesaku pirts procedūras, kas brīnišķīgi palīdz sakārtot emocijas; tikai nepieciešams vieds pirtnieks. Es pati draudzējos ar kvalitatīvām ēteriskajām eļļām, kas mēdz darboties kā ātrā palīdzība. Emociju transformācijai un izlādei izmantoju krāsu terapiju, holodinamiku un Helingera terapiju, arī homeopātiju.”

(Santa Pīlāce)

 

Programmēt sevī veselību

„Ir kāda vienkārša metode, kas var palīdzēt ikdienā uzturēt organismu kārtībā un paaugstināt dabiskās aizsargspējas. Kā mēs zinām, ūdenim ir atmiņa, un arī cilvēka organisms sastāv vairāk nekā no 70% ūdens. Tāpat kā ūdens pakļaujas sava veida programmēšanai, arī cilvēks var sevi atveseļot jeb programmēt uz veselību (protams, arī uz slimībām – viss atkarīgs no domāšanas). Asinis organismā pilnu asinsrites loku veic tikai 20 sekundēs. Tāpēc – ja apmēram divas minūtes dienā smaidīsim un domāsim labas domas (cik esam laimīgi, moži, veseli; kā katrs mūsu ķermeņa kaktiņš atjaunojas, kā veselība ienāk mūsu ķermenī), mēs pārprogrammēsim savu ķermeni, uzstādot šūnām jaunu uzdevumu – savest organismu kārtībā un atjaunot veselību. Šī procesa laikā vajadzētu stāvēt taisni, elpot dziļi (vēlams, svaigā gaisā) un redzēt sevi it kā no malas – kā piepildāmies ar gaismu, kā gaisma iekļūst katrā ķermeņa stūrītī. Tāda veida meditācija ļoti palīdz sakārtot organismu. Un vēl – no slimībām nevajag baidīties! Smaidiet, domājiet labas domas un profilaksei ēdiet medu ar bišu maizi un dzērvenēm. Ticiet man – visi vīrusi jums ies ar līkumu!”

(Katerīna Līvena)

>>>III<<<

žurnāla TAKA arhīvraksts, 2018.gada janvāra numurs, sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna

Konsultē:

Aija Apsīte – sertificēta ārsta palīdze un masiere, kinestētiskā hendlinga speciāliste (www.aijasprakse.lv),

Gita Gaņģe – ģimenes ārste, antroposofās medicīnas speciāliste,

Santa Pīlāce – krāsu terapeite, astroloģe, holodinamikas praktiķe,

Katerīna Līvena – dziedniece.

Nākamajā rakstā – kāpēc paaugstinās temperatūra un kādos gadījumos tā jāsamazina? Uzskaitīsim vairākas noderīgas dabiskās metodes temperatūras mazināšanai un elpceļu saslimšanu ārstēšanai. Tāpat turpināsim pētīt slimošanas cēloņus no garīgā skatpunkta.

Jums var arī patīk