Enerģijas elpošana atdzimšanai. Viss sākas, ir un pastāv mūsos pašos.

Par savu pieredzi, un – enerģijas elpošanu atdzimšanai (Rebirthing Breathwork) stāsta Lita Brambate, Enerģijas elpošanas atdzimšanai vadītāja (rebirther),  www.facebook.com/elpojam/   www.elpojam.com 

Lai brīnumi notiktu, ir jānotic, ka pilnīgi viss ir iespējams. Laime nav tad, kad ir viss, ko vēlies, bet gan tad, kad novērtē, baudi un proti pateikties par visu, kas un kā ir. 

Ceļš līdz atdzimšanai

Esmu vienmēr jutusies savienota ar Visumu, gaismas un mīlestības spēkiem un mīļajiem sargeņģeļiem, vienmēr komunicējusi ar viņiem, lūgusi un saņēmusi palīdzību un mācības. Bet apzināti mans ceļš sākās pēc kādas ballītes Barselonā. Pamostoties no rīta, vienkārši zināju, saņēmu ļoti skaidru informāciju – vai nu es pilnībā mainos, atrodoties šajā ķermenī, vai pēc gada man jādodas tālāk, lai atdzimtu no jauna citā ķermenī. Tā nu ķēros klāt sevis atrašanai un transformācijai. Uzrakstīju savu vēlmi un pārliecību – atrast sevi un savu īsto būtību. Zināju, ka to izdarīšu, lai arī ko tas prasītu. Bija brīži, kad likās – viss brūk. Ceļš pie sevis zināmā mērā ir sagrāve, savas “digitālās”, neīstās personības apzināšana un nojaukšana.

Spilgti atceros brīdi, kad uzrakstīju “atvainošanas diētu” – vainoju sevi visā, pat tajā, ka laiks ārā slikts, visa mana vainas apziņa bija virspusē. Mums nav pat mazākās nojautas, cik daudz lieku emociju un jūtu sevī glabājam – sāpes, nepārliecību, bailes, vainas apziņu, dusmas utt. Tās ir jūtas, kuras mums nepatīk, līdz ar to no tām izvairāmies, dziļi slēpjam. Vienīgais veids būt brīvam ir tās apzināt un atbrīvot. Lai to izdarītu, ir jāsastopas aci pret aci ar savām lielākajām bailēm, sāpēm un arī to, ko sevī redzēt it nemaz negribas. Bieži tieši tas mūs visvairāk kaitina citos.

Atbrīvošanas procesu sajūtu kā sēdēšanu pie lielas valriekstu bļodas. Līdzko viens rieksts ir sagrauzts un apēsts, nākamais jau ir mutē, kamēr bļoda tukša. Uzmundrinoša ir apziņa, ka bļoda ir izēdama un ir iespējams sevi atbrīvot. Esmu arī ievērojusi, ka ar katru reizi, atbrīvojot kaut ko no liekā, zaudēju svaru, burtiski kļūstu vieglāka un arī labāk izskatos, manī parādās īpašs starojums.

Vienā brīdī pamanīju, ka nu viss ir savādāk. Dažkārt reaģēju vai izsakos kā kādreiz un aptveru – es taču tā vairs nejūtos, nedomāju. Tas, kas mani kādreiz paniski biedēja, tagad sagādā prieku un degsmi, piemēram, publiska uzstāšanās vai sevis reklamēšana un savu pakalpojumu piedāvāšana citiem. Kas citos mani kaitināja, tagad neizraisa emocijas.

Pamazām aptveru, cik ļoti viss ir mainījies un cik laimīga esmu, priecājos par katru dienu un mirkli, jebkuru dzīves situāciju. Manuprāt, laimīgi varam būt tad, ja spējam dzīvi, sevi un apkārtējos pilnībā pieņemt. Viss ir vislabākajā kārtībā un neko nevajag mainīt. Nav labākas vietas pasaulē par to, kurā atrodos, skaistāku un lieliskāku cilvēku par tiem, kurus redzu sev apkārt šajā brīdī, un pilnīgāka brīža par šo. Ir dziļš iekšējs miers, lai kas arī notiktu.

Atceros, pirms Lieldienām šogad uzsniga sniegs, tikko biju pabeigusi piektdienas elpošanas grupiņas nodarbību. Bija lielisks vakars, enerģija un cilvēki. Staigāju pa Vecrīgu un priecājos par sniegu un dzīvi. Mēs gaidām, lai lietas notiktu, kā esam ieraduši vai kā, mūsuprāt, jābūt, un, ja tā nav, pārdzīvojam. Ja atbrīvojam šo uzskatu, dusmu un satraukuma vietā rodam labsajūtu. Nav iespējams mainīt laikapstākļus vai pakļaut dabas izpausmes, bet ir iespējams mainīt savas domas par to un attieksmi.

Lielu brīvību man iedeva apziņa, ka, lai arī ko jūt un kā rīkojas apkārtējie, tam nav nekāda sakara ar mani, bet gan ar viņiem pašiem. Tas man ļauj vienmēr teikt patiesību. Man sava rīcība vairs nav jāpakārto citiem.

 

Enerģijas elpošanas metode

Pamazām sapratu – man ir nepieciešama atvainošana un elpošana. Interesējos, meklēju, bet nekas īsti neuzrunāja. Ar vīru aizbraucām svinēt kāzu jubileju Grieķijā, kur iepazināmies ar interesantu pāri, vīrietis vada elpošanas seminārus un privātās sesijas, mēs esam rebirtheri. Tā es uzzināju par šo metodi un sastapu savu pirmo skolotāju.

Tagad pati esmu rebirthere jeb enerģijas elpošanas vadītāja. Tas nav mans darbs, bet gan mīlestība un aizraušanās, iespēja augt un attīstīties. Esmu pateicīga katram klientam par to, ka viņš ir, dalās ar mani šajā piedzīvojumā, ļauj pilnveidoties un dalīties mīlestībā.  Tā ir mana dzīves pilnība.

 

  1. gadā Leonards Orrs atklāja un sāka attīstīt šo metodi. Atdzimšanas elpošana tiek attīstīta un pilnveidota joprojām. Man bija iespēja mācīties un iegūt zināšanas pie tās autora Amerikā.

Enerģijas elpošana ir ceļš pie sevis. Tā sastāv no divām daļām – savienotās jeb dziļās elpošanas un psiholoģiskās puses, kas ir darbs ar sevi, atbrīvošanās no visa liekā, ko šīs un iepriekšējo dzīvju laikā esam savākuši. Atdzimšanas elpošana ir spēja elpot ne tikai gaisu, bet arī Enerģiju. Savienotā ritmā kombinējot ieelpu ar izelpu, mēs intuitīvi piepildām sevi ar Kosmisko Enerģiju, tādā veidā sevi dziedējot.

Metode ir ļoti vienkārša un praktiska un māca katram strādāt ar sevi. Es tikai dalos darbarīkos un atbalstu ceļinieku.

Sesijas laikā paplašinās apziņa, cilvēks iziet ārpus prāta. Viņā tiek radīta pilnīga relaksācija, jo miers un saspringums vienā ķermenī nevar pastāvēt, viss liekais, piemēram, stress, bailes, pagātnes traumas, tiek izstumts virspusē, dodot iespēju no tā atbrīvoties. Līdz ar to elpojot sajūtas mēdz būt ļoti spēcīgas un katram atšķirīgas, arī katrā sesijā piedzīvotais atšķiras. Esmu pārsteigta cik dažādas var būt reakcijas, sajūtas un viedokļi par vienu un to pašu nodarbi.

Ir ļoti grūti vārdos aprakstīt, kas iekšēji notiek, elpojot Enerģiju. Tā ir pāreja absolūti citā apziņas un esības stāvoklī. Kā dzinējs, kas iedarbina atbrīvošanās slūžas, pēc tam ikdienā process turpinās. Jo vairāk strādājam ar sevi, jo spēcīgāks un tīrāks ir elpošanas laikā piedzīvotais, sesijas kļūst arvien patīkamākas un košākas.

Ļoti bieži šais nodarbībās cilvēki izdzīvo atmiņas no bērnības, dzemdībām vai laika pirms piedzimšanas, arī iepriekšējās dzīves, to, kas traucē šodien, bet radies senā pagātnē. Lai piedzīvotu atmiņas, ir jābūt gatavam, jāsaprot, ka ne jau pagātnes notikumi mūs sāpina, bet gan paši sevi sāpinām ar to, ko par šiem notikumiem domājam. Domas ir kaut kas, ko varam brīvi mainīt un izvēlēties. Līdz ar to mainās arī visa dzīve. Mēs neesam mūsu domas, bet mūsu dzīve ir tas, ko domājam. Enerģija kļūst par to, ko tā domā.

 

Novilkt “dimanta mētelīšus”

Mēs katrs pats esam savas dzīves vadītājs un veidotājs. Ja kaut kas nepatīk, varam to mainīt. Tā ir pāreja no upura apziņas uz radītāja apziņu. Ņemt dzīves vadības grožus savās rokās un pilnībā dziedēt savu emocionālo prātu (ķermeni), līdz sasniedzam stāvokli, kad pilnīgi visas domas un emocijas ir sakļāvušās ar mūsu Garu.

Neapzinātā jeb “digitālā” personība ir tā, kas izveidojusies, balstoties uz piedzīvoto, uz dzemdību, bērnības, iepriekšējo dzīvju un citām traumām. Personīgie meli jeb personīgais likums ir tas, ko esam pieņēmuši par sevi, balstoties uz domām par notikumiem un pirmajiem iespaidiem par pasauli, un izdzīvojam kā patiesību. Piemēram, skolotāja skolā uz mani kliedza, sauca par dumju. Kā bērns tam ticēju un pieņēmu kā patiesību par sevi. Tad izveidoju tā saukto “dimanta mētelīti”, kuru valkāju, lai vairs nebūtu jāpiedzīvo šīs sajūtas. Visu acīs cenšos būt ļoti gudra, un, ja kāds to apstrīd, mana pasaule sabrūk, jo iekšēji vienmēr jūtos dumja. “Dimanta mētelītim” ir ļoti laba īpašība – novelkot tas izveidojas par lieliskām rakstura īpašībām un ir liela vērtība. Tikai apakšā vairs nav baiļu un izjūtu, kas jāslēpj, esam brīvi. “Mētelītis” jānovelk ar lielu cieņu un mīlestību, jo mūsu prāts to izveidoja, lai mūs pasargātu.

Dzīves laikā uzrakstām trīs šādu likumu sējumus un uzvelkam trīs “mētelīšus”. Balstoties uz tiem, veidojam savu personību. Skaisti, gudri, draudzīgi, spēcīgi utt., bet apakšā vienmēr ir pretējais.

Ir svarīgi saprast, ka iemesli, kādēļ šo “mētelīti” uzvilku, nav patiesi. Tas ir tikai kaut kas, ko kāds man ir teicis, un tam nav nekāda sakara ar īstenību, bet gan ar šī cilvēka iedomu pasauli, viņa pasaules uztveri, emocionālo bāzi, piedzīvoto, ar viņa paša “digitālo” personību.

Vienmēr ir jādzīvo patiesībā. Esot mammas vēderā, nākot pasaulē, un bērnībā uzskatām, ka vienīgā patiesība ir tā, ko redzam apkārt. Jā tās ir sāpes, vardarbība, pastāvīga noliegšana, tad pieņemam, ka tā ir vienīgā iespējamā īstenība. Turpinām tajā dzīvot, arī kad esam pieauguši. Esam ieprogrammējuši savu prātu uzturēt konkrētu emocionālo pasauli un realitāti ap sevi. Līdzko dzīvē parādās laime, labsajūta, miers, mīlestība, piepildījums, tie tiek uztverti kā vīruss, un prāts tos nekavējoties dzēš, jo tam vienalga, ko vēlamies vai kas mums patīk, tas pilda savas programmas. Pozitīvais ir tas, ka tikai mēs paši tās esam uzrakstījuši un paši varam arī pārrakstīt. Mūsu prāts ir dators ar  neierobežotām iespējām. Mainot vai dzēšot programmas, mēs mainām savu realitāti.

Tikai novelkot šos “mētelīšus” un dzēšot “digitālo” personību, sākam patiesi redzēt cilvēkus un pasauli. Līdz tam tos tulkojam caur pašu izgudrotu prizmu un reaģējam uz notikumiem un cilvēkiem no savu iekšējo baiļu un iedomu pasaules.

Katrs pats strādā ar sevi, es kā sesijas vadītājs esmu blakus, koriģēju elpu un  dalos ar tiem “ieročiem” un pieredzi, kas man pašai ir palīdzējuši.

Savienotās elpošanas laikā darbojas Enerģija, kas aizved katru tur, kur viņš ir gatavs doties, un sniedz to, kas katram tai brīdī nepieciešams. Tā ir Dievišķā fiziska piedzīvošana. Viens cikls ilgst apmēram stundu. Ir konkrēts veids, kā tiek kombinētas ieelpas ar izelpām, lai sasniegtu vislabāko rezultātu. Mans darbs ir likt panākt šo perfekto elpu. Kā elpojam, tā dzīvojam. Tas, ka elpa sākumā nesanāk perfekta, norāda, kurā emocionālajā stāvoklī atrodamies un pie kā būtu jāstrādā. Izjūtas var būt ārkārtīgi spēcīgas gan fiziski, gan emocionāli. Tādēļ neiesaka veikt pilnu elpošanas ciklu, kamēr nav izietas 5 – 10 sesijas ar pieredzējušu elpošanas vadītāju.

          Lai dzīvē sasniegtu pilnīgu labsajūtu un baudu, ir jānoiet konkrēts ceļa gabals. Elpošana to ļauj darīt saudzīgi, soli pa solim dodoties arvien tālāk un pamazām ieraugot un atklājot patieso sevi – gaismu, mīlestību, radītāju, pilnību. Tikai pilnībā iemīlot un pieņemot sevi bez nosacījumiem, varēsim pilnībā un bez nosacījumiem iemīlēt un pieņemt citus. Viss sākas, ir un pastāv mūsos.

 

Labklājības apziņa

Arī attieksme pret naudu ļoti labi parāda bērnības un sabiedrības traumas. Cik brīvi mēs spējam dot un saņemt šo enerģijas formu, cik brīvi ar to rīkojamies?

Labklājības apziņa nav atkarīga no tā, cik daudz naudas ir bankas kontā, bet gan no pārliecības, ka jebkurā vietā un laikā spējam nopelnīt pietiekami, lai dzīvotu pārtikušu dzīvi. No pārliecības, ka neatkarīgi no tā, cik tērējam, mūsu ienākumi vienmēr būs lielāki.

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā, no vienas puses, tiek pausta pārliecība, ka bez materiālajiem labumiem cilvēks nevar būt laimīgs, no otras puses, ka garīgums ir atteikšanās no materiālajām vērtībām. Daži pauž uzskatu, ka nauda ir tumsas spēku radīta, visa sliktā cēlonis. Kā lai mierīgi pieņemam naudu un priecājamies par to, ja tā ir kas ļauns? Visi esam pelnījuši dzīvot pārticīgu dzīvi, un nauda dod lieliskas iespējas vieglāk iegūt un mainīt lietas. Tā nav ne laba, ne ļauna. Cilvēki paši tai ir piesaistījuši visādas vērtības. Citam tā ir pašpārliecinātības aizstājējs, citam – laimes simbols, citam – piederība, citam – vadības mehānisms. Patiesībā nauda ir vienkārši efektīvs darbarīks.

Cilvēces labklājība ir cilvēka prāta radīta. Nav smagi jāstrādā un jācīnās, lai dzīvē izsistos. Bauda nav strādāt, lai nopelnītu, bet gan darīt to, kas patiesi patīk un sagādā prieku, tādā veidā pelnot naudu. Mūsu dzīve sastāv no sīkumiem un ikdienas. Uz darbu lielākā daļa cilvēku iet katru dienu, atvaļinājumā brauc reizi gadā. Ja darbs nav bauda, tad iznāk, ka lielākā dzīves daļa ir ciešanas un gaidas. Rodas stress un slimības, zūd harmonija. Ja jūtamies slikti, ģenerēt veiksmīgas un labas idejas ir grūti. Labklājība ir ne tikai nauda, bet gan dzīves kvalitāte kopumā.

Lai brīvi pelnītu un būtu veiksmīgs,  radošais potenciāls jānošķir no naudas. Ir jāmeklē, kas sniedz vislielāko gandarījumu, ko dzīvē visvairāk vēlamies darīt, un tad jāmeklē veidi, kā ar to nopelnīt, pamazām sevi atbrīvojot no negatīvajām pārliecībām, kas kavējušas izaugsmi.

Ja esam harmonijā ar sevi un Visumu un darām to, kas sniedz piepildījumu, dzīve mums palīdzēs. Ja brīnumi uzreiz nenotiek, iespējams, nav gana paļāvības vai ir vēl palikusi negatīva pārliecība par sevi un apkārt notiekošo. Ļoti svarīga ir ticība, ka dzīve un Visums atbalsta mani un viss, kas notiek, notiek man par labu, pat ja šobrīd izskatās citādi.

 

Labo sēklu kultivēšana

Ir jāsaprot, kādi ir nabadzības un neveiksmju iemesli, un tie jāizskauž. Tie var būt dažādi – bērnības traumas, pašpārliecinātības vai paļāvības trūkums, bailes, sabiedrības uzskati, arī lojalitāte dzimtai. Mēs zemapziņā turpinām savu vecāku iesākto.

Mūsu prāts ir kā dators, tas radīs labklājību tikpat labi kā trūkumu. Jebkas, uz ko koncentrējamies, vairojas – ja uz nabadzību un dzīvi kā smagu nastu, tad tā arī būs. Ja uz bagātību, prieku un vieglumu, to arī ap sevi vairosim. Zemapziņā un apziņā spējam radīt idejas, lai konkrēto pārliecību padarītu par realitāti.

Kolekcionējiet labas idejas no semināriem, grāmatām vai personīgās saskarsmes ar Visuma Inteliģenci. Strādājiet ar tām caur afirmācijām, tādējādi savā prātā sējot pozitīvas sēklas, kas dos attiecīgus augļus. Bailes par neizdošanos aizstājiet ar domām, ko darīt, lai izdotos. Sastādiet sarakstu ar lietām, kuras jums visvairāk patīk darīt, izvēlieties vienu un izveidojiet ideju sarakstu, kā ar to var pelnīt. Atlieciet maliņā arī sevi noniecinošas domas – mēs visi varam, tikai tam jānotic un jāatbrīvojas no sabiedrības radītajām un bērnībā gūtajām traumām un jāatraisa savs radošais potenciāls.

Ir praktiski neiespējami nopelnīt lielu naudu, strādājot tikai naudai. Ja mūsos būs bailes un nepārliecība par sevi, arī liela bagātība neradīs pārticības izjūtu.

Naudas jēga ir tās tērēšanā. Ir jābūt pārliecībai, ka viss, ko iztērēju, nāk atpakaļ. Tērējot mēs kādam kaut ko dodam, un došana vienmēr atmaksājas, tai ir pozitīva enerģija. Domājiet par tērēšanas procesu kā ieguvumu, nevis kā naudas atdošanu.

Apziņa, ka mēs vienmēr un visur būsim spējīgi nopelnīt, lai dzīvotu pārticībā, ir daudz svarīgāka nekā naudas daudzums kontā vai kabatā šai mirklī. Ar šo pārliecību nav uztraukuma par to, kas būs, ja iztērēšu. Pazūd arī bailes par nākotni. Pamostoties katru rītu padomājiet, kā un ar ko šodien varētu nopelnīt, uzrakstiet idejas uz papīra un pamēģiniet to izdarīt.

Cilvēki bieži domā, ka viņiem nav ko piedāvāt. Tā nav taisnība. Katram ir kaut kas īpašs, ko viņš prot un spēj. Pelnīt var ar jebkuru vaļasprieku. Uzdrošinieties īstenot bērnības sapni! Ja tas ir jūsu īstais aicinājums un sūtība, Visums palīdzēs! Tad katrs dzīves mirklis būs skaists un nopelnītajam būs cita vērtība. Pat ja pelnāt mazāk, pārticības un labklājības izjūta var būt spēcīgāka, jo vairs nav jākompensē nemīlamā darbā pavadītais laiks un pēc kaut kā jādzenas.

Daudzi kautrējas piedāvāt savus pakalpojumus vai preces. To var pagriezt otrādi – cik daudz labumu man ir, ko dot citiem. Ir daudzi, kas gaida tieši jūs un to, kas ir tieši jums.

Citi ir par lepnu, lai darītu mazkvalificētu darbu – man taču ir augstākā izglītība!  Par to atkal var domāt citādi – cik daudz laba varu kādam dot, piemēram, uzkopjot māju vai izmazgājot grīdu birojā. Daudziem ir liels prieks būt tīrā vidē. Ar šādu pieeju pret darāmo dzīve ir daudz vieglāka. Jūs sākat savu darbību paplašināt, un te arī augstākā izglītība noder. Gandarījums ir dubults, un arī cita attieksme pret darbu, līdz ar to cita enerģija un kvalitāte, apmierinātāki klienti.

Atcerieties, ka nauda ir domāta jums, nevis jūsu dzīve naudai un, jo vairāk dodam, jo vairāk saņemam.

 

Savienotās elpas vingrinājums

Padalīšos ar vērtīgu elpošanas vingrinājumu, kuru var veikt ikdienā, vēlams, sēdus vai guļus, un mierīgā vietā. Tas ir noderīgs kā iesācējam, tā arī pieredzējušam praktizētājam.

Elpo caur degunu, ja vien tas nav bloķēts, uzsvaru liekot uz krūtīm un ķermeņa augšdaļu lai atbrīvotu emocijas un jūtas. Vēders arī piedalās un piepildās ar gaisu.

Ieelpa, kas atspoguļo mūsu dzīves gribu, atvēršanos dzīvei un piedalīšanos tajā, tiek veikta ar  entuziasmu un brīvi. Izelpa ir mūsu ļaušanās un paļaušanās dzīvei, pieņemšana un uzticība, tā tiek veikta pilnīgi atbrīvoti un atslābināti, bez piepūles, ļaujot gaisam pašam izplūst. Iedomājieties no koka lidojošu lapu vai balonu, no kura izplūst gaiss. Ritms nav ne pārāk ātrs, ne pārāk lēns, tas ir aktīvs un maigs vienlaicīgi.

Veic četras īsas ieelpas un vienu garu (ieelpo, cik dziļi iespējams) un atkārto četras reizes. Elpai ir jābūt savienotai, ieelpai tūlīt seko izelpa un izelpai ieelpa. Vienā brīdī liksies, ka ieelpas un izelpas saplūdušas vienā. Iedomājieties ovālu, pa kuru plūst jūsu elpa.

 

ŽURNĀLS TAKA 2018.GADA ARHĪVA NUMURS.

Jums var arī patīk