Dziedinošais propoliss un medus. Noderīgas receptes.

Propoliss ir lielisks, mūslaikos nebūt ne pilnībā novērtēts līdzeklis – to uzskata par aktīvāko un vērtīgāko no bišu produktiem. Tam ir daudz sastāvdaļu – steroīdi, aminoskābes, vitamīni un dažādas bioloģiskas vielas. Dzeltenīga vai tumšbrūna, sveķaina viela ar tīkamu smaržu, ko bites sarūpē no lipīgiem pumpuriem un jaunajiem dzinumiem, lai stropā aizkleķētu spraugas. Tas nonāvē mikroorganismus, tāpēc to ieteic gan ārsti, gan dziednieki, it sevišķi pret akūtiem un hroniskiem augšējo elpceļu iekaisumiem, bronhītiem, plaušu karsoņiem, pat tuberkulozi, hemoroīdiem, vēnu varikozi, žults izvadceļu, ginekoloģiskiem un zarnu sarežģījumiem.

Tā ziede der pret angīnu, iesnām; bronhiālās astmas slimniekiem tas mazina spazmas un klepu, epidēmiju laikā stiprina imunitāti. Tas sekmē gļotādas atjaunošanos, tādēļ izsenis izmantots kuņģa čūlas un parodontozes ārstēšanā. Arī bezmaz vai visu ādas kaišu – sastrutojumu, sēnīšu slimību gadījumos, ja ir neirīti, ekzēma, apdegumi, brūces…

Uzmanību! Var radīt bīstamas sekas cilvēkiem, kas slimo ar sirds-asinsvadu slimībām!

Visbiežāk lieto propolisa ziedi, šķīdumu spirtā, sīrupu un arī tīrā vai pulvera veidā, no kura var radīt tinktūras. Lai tādu iegūtu, propolisam jābūt cietam. Gabalus uz vairākām stundām ievieto ledusskapja saldētavā, pēc tam sasmalcina un samaļ, glabā tumšā stikla traukā, vēsā vietā.

Tinktūru gatavo no pulvera un 96% spirta, sajaucot attiecībā 1:2. Pudeli uz 2 nedēļām novieto tumsā, katru dienu saskalinot, pēc tam izkāš un tur aukstumā.

 

Noderīgas receptes ar propolisu

Vienkāršākais veids – to košļāt (pa 1:2 g dienā). Uzmanību! Pēc 10–15 minūtēm jāpārtrauc uz 1–2 stundām, pēc tam atkal pagremojot un norijot. Tā rīkojas kuņģa kaišu, hipertonijas, mutes dobuma saslimšanu, augšējo elpceļu iekaisumu gadījumos. Tā var stiprināt zobu emalju, neļaujot rasties kariesam.

Pret gripu un angīnu. Darīsim prātīgi, ja šo līdzekli lietosim profilaktiski – „jēlu”, mazā pikucītī, aptuveni zirņa lielumā, turot mutē un šad tad pārmetot ar mēli no vienas puses uz otru. Uz nakti var likt aiz vaiga. Turēt vēlams diennakti.

Ja sāp zobs. Līdz brīdim, kad tiksim pie ārsta, pie saknes liek propolisa piciņu puszirņa lielumā.

Ja ir tulznas vai varžacis, var pie tām pielikt propolisa „plācenīšus” uz trim diennaktīm un apsaitēt. Pēc tam tulznu noņem.

Ja ir augšējo elpceļu iekaisums, var taisīt inhalācijas. Šajā nolūkā emaljētā bļodā ieliek 60 g propolisa un 40 g vaska, novieto to uz katla ar ūdeni, kuru uzvāra. Kad parādīsies tvaiki – ieelpo tos pa 10–15 minūtēm no rīta un vakarā. Kurss 10 – 15 dienas.

Ja ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, 40 g sasmalcināta propolisa ievieto pudelē (100 ml) ar 70% spirtu. 30 minūtes saskalina, pēc tam atstāj uz trim diennaktīm nostādināt. Atkal saskalo, atstāj 2 stundas aukstumā, tad izfiltrē caur četrām marles kārtām. Ieņem pa 15–20 pilieniem kopā ar uzvārītu pienu vai tēju trīsreiz dienā, stundu vai pusotru pirms ēšanas (18–20 dienas).

Ja ir hronisks gastrīts un kolīts, vienai daļai sasmalcināta propolisa stikla traukā uzlej 5 daļas 95% spirta un nostādina istabas temperatūrā 2 diennaktis, tad izfiltrē, atšķaida ar atdzesētu vārītu ūdeni, līdz spirta saturs ir 30% (t.i., sajauc ar ūdeni līdz 1/3). Ieņem trīsreiz dienā pa 40 pilieniem, kas iepilināti glāzē ar atdzesētu tēju vai vārītu pienu, stundu pirms ēšanas (10–15 dienas).

Pret angīnu, plaušu karsoni, tuberkulozi… 100 g sviesta ievieto emaljētā traukā un uzsilda līdz 50–60°C, pievieno 10 g sasmalcināta propolisa. Iegūto sajaukumu uzsilda līdz 70°C, noturot šajā temperatūrā 8–10 minūtes, nemitīgi maisot, pēc tam izfiltrē caur 1 marles kārtu, atdzesē. Lieto 2 mēnešus pa 1 tējkarotei 2–3 reizes dienā, 1–1,5 stundas pirms ēšanas kopā ar siltu pienu. Pēc 2 –3 nedēļām ārstēšanu var atkārtot, palielinot propolisa daudzumu – katrā nākamajā reizē par 5–30 g.

Ja ir bronhiālā astma, 20 g sasmalcināta propolisa ieliek pudelē, uzlej 80 g spirta, nostādina (ik pa laikam saskalinot) 7 –10 dienas, pēc tam izfiltrē. Kad duļķes nosēdīsies, šķidro daļu var lietot pa 20 pilieniem kopā ar pienu vai ūdeni 3 reizes dienā, pusstundu pirms ēšanas (2 mēnešu kurss).

Pret radikulītu sagatavo maisījumu no medus, propolisa šķīduma spirtā un saulespuķu eļļas, ņemot tos līdzīgās daļās (pa 1 ēdamkarotei), tad biezā kārtā triepj uz sinepju plāksteriem, lai sajaucas ar sinepēm. Liek uz slimās vietas, piesaitējot.

Ja ir osteohondroze, propolisu izrullē kā plānu plācenīti vajadzīgajā lielumā. Un, uzliekot attiecīgajai zonai, pielīmē ar leikoplastu. Patur 1–2 diennaktis. Šī procedūra veicama ar pārtraukumiem 12–24 stundu laikā.

Ja ir akūts otīts (vidusauss iekaisums), uz nakti pēc slimās auss izmazgāšanas tajā ievieto sarullētu marles strēmeli ar propolisa ziedi. Tai piemīt pretsāpju iedarbība, un šī anestēzija ātri atbrīvos no nepatīkamajām sajūtām, arī strutas pārstās izdalīties 4. vai 5. dienā.

Ja ir veģetatīvā distonija. Trīsreiz dienā pirms ēšanas ieņem 20% propolisa tinktūru – pa 10–30 pilieniem, šķīdinot tos glāzē vārīta piena vai tējas (kurss ir 15–20 dienas, to ieteicams atkārtot ik pēc 3–4 mēnešiem).

Ja ir priekšdziedzera adenomas iekaisums – divas vai trīs reizes dienā, 20–30 minūtes pirms ēšanas, ieņem pa tējkarotei propolisu ar medu (koncentrācijā 10%), turot mutē līdz pilnīgai izšķīšanai. (Kurss – mēnesis, tad pārtraukt uz 2 nedēļām), vajadzības gadījumā atkārtojot. Ieteicams izmantot arī tā svecītes.

Imunitātes krituma gadījumā noder propolisa sīrups – to var iegādāties aptiekā.

 

Un arī medu…

„Dzīvības grāmatā” teikts: ja ievēro medus diētu, tas var paildzināt cilvēka mūžu līdz 500 gadiem un pat vairāk. Senos laikos dzēra nemirstības dzērienu, kura sastāvā nemainīgi bija medus. Šis eliksīrs, tāpat kā ūdens, vasks, koku sveķi un dažas eļļas, uzsūc psihisko enerģiju un patur sevī Dabas ugunīgo spēku.

Medū ir praktiski visi cilvēkam nepieciešamie vitamīni un minerālvielas – kālijs, kalcijs, nātrijs, alumīnijs, dzelzs, magnijs u.c. Tajā ilgi saglabājas vitamīni.

Ārstnieciskiem mērķiem medus visvairāk piemērots, izšķīdināts siltā (bet ne karstā!) ūdenī, ņemot 1 tējkaroti uz pusglāzi. Pieaugušajam diennaktī būtu jāapēd 100 g šīs saldās baudvielas, sadalot porcijās. Maziem bērniem domātajai maltītei pievieno 1–2 tējkarotes medus uz glāzi, ja pret to nav alerģijas. Medus organismā viegli uzsūcas, barojot sirds muskuli, atjaunojot spēkus, nomierinot nervus. To der atcerēties šajā stresa pilnajā laikā, un laimīgā kārtā šis brīnumlīdzeklis mums allaž ir pieejams.

Ja ir slimas locītavas, palīdzēs pretsāpju zāles no 1 glāzes medus, 1,5 glāzes rutku sulas un ½ glāzes degvīna. Visu rūpīgi samaisa un ierīvē slimajās vietās.

Ja slims mugurkauls, to var ārstēt ar alvejas un medus aplikācijām: 100 g medus sajauc ar 50 ml alvejas sulas un 150 ml ūdens. Uzliek kā kompresi – uz nakti.

Ja ir mazasinība, 1 tējkaroti medus (labāk griķu), izšķīdina glāzē vārīta piena (remdena) un dzer trīsreiz dienā 20–30 dienas.

Ja iekaisušas acis, ir radzenes čūla, siltā ūdenī izšķīdina medu (1:2) un pilina acīs, kā arī liek kompreses. Medus uzlabo redzes asumu, to der ēst kopā ar mellenēm, pīlādžiem, smiltsērkšķu sulu un rīvētiem burkāniem.

Pret klepu sajauc 2 ēdamkarotes sviesta, 2 olu dzeltenumus, 1 tējkaroti miltu, 2 tējkarotes medus un ieņem pirms ēšanas 4–5 reizes dienā.

Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, zālēm, pietūcis deguns, grūti elpot – jāsūkā medus kāres (15 minūtes, vairākas reizes dienā).

Ja moka bezmiegs, pusstundu pirms gulētiešanas jāizdzer glāze ūdens (istabas temperatūras), kurā izšķīdināta 1 ēdamkarote medus.

Ja izkrīt mati, regulāri jāliek kompreses no sarīvētiem sīpoliem un medus, abas sastāvdaļas labi samaisot un ieberzējot galvas ādā. Pēc pusstundas izmazgā ar siltu vārītu ūdeni.

Stiprināt potenci var ar senu tautas līdzekli: katru dienu dzer burkānu sulu ar medu, samaisot proporcijās 1:1.

Ja iekaisis sēžas nervs palīdzēs kompreses ar medu un rūtas novārījumu.

Mēdz būt cilvēki, kam ir īpaša jutība (idiosinkrāzija) pret medu. Viņiem medus var radīt iesnas, ādas niezi, izsitumus, galvassāpes, kuņģa un zarnu darbības traucējumus. Šādi cilvēki medu nedrīkst lietot ne uzturā, ne ārstniecībā. Medus nav ieteicams arī tiem, kas slimo ar alerģiskām slimībām. Ļoti uzmanīgi medu jālieto cukura diabēta slimniekiem – viņiem vēlams konsultēties ar ārstu. Bērni ar eksudatīvo diatēzi medu var lietot, tomēr sākumā jāpārbauda, vai viņiem nav paaugstināta jutība pret medu. Sākumā dod pa ½ tējkarotei medus dienā. Ja diatēze nepastiprinās, devu var paaugstināt līdz 1 tējkarotei dienā. Ir pat zināmi gadījumi, kad šādā veidā diatēze ir likvidēta.

 

Šis dažādais dievu ēdiens

Medu labāk pirkt no pazīstama, lādzīga bitenieka. Ja tāda nav, viltojumus var pazīt, izšķīdinot karotīti medus destilētā ūdenī – piemaisījumi nosēdīsies vai uzpeldēs. Īstam medum tādi nemēdz būt. Ja medus šķīdumā iepilina jodu un tas kļūst zils, bet etiķis, kuru tam pievieno, sāk putot, tas nozīmē, ka prece nav pareizā.

Medu glabā 5–10°C temperatūrā, sausās telpās, stikla vai koka traukos. Dabiskajam vienmēr ir asa garša, kārēs tas ir ļoti salds. Šķidrs medus mēdz būt vasarā, bet pēc 2–3 mēnešiem tas kristalizējas, nezaudējot dziednieciskās spējas. Ja ziemā vai pavasarī kāds pārdod šķidru medu, tas nozīmē, ka prece ir uzsildīta vai viltota (izņēmums ir viršu vai balto akāciju medus).

Gaišs mēdz būt liepu, aveņu, āboliņa, akāciju medus, tumšs – griķu, viršu. Lai gan īstenībā krāsai nav nozīmes, dziedniekiem drīzāk patīk gaišais. Tas satur vairāk fruktozes un ir vieglāk uzņemams. Savukārt tumšais medus ir stiprs, tajā lielāks daudzums mikroelementu.

Kastaņu medus ārstē locītavas, ieteicams pret kuņģa, zarnu trakta un nieru slimībām.

Kļavu medus – kuņģa darbības uzlabošanai, nieru un aknu slimībām. Stiprina imunitāti.

Akāciju medus – regulē vielmaiņu, noder ginekoloģijā.

Amoliņa medus – dziedina sirdi, asinsvadu slimības, normalizē spiedienu.

Liepu medus – darbojas pret nevēlamiem mikrobiem, mazina iekaisumu, mīkstina klepu, sekmē vēdera izeju. To lieto pret iesnām, kakla sāpēm, angīnu, balsenes iekaisumu, bronhītu, bronhiālo astmu, aknu, nieru slimībām un apdegumiem.

Pavasara ziedu medus – ļoti spēcinošs, ieteicams kuņģa un nieru slimniekiem.

Pieneņu medus – lieto pret sāpēm un iekaisumiem elpošanas ceļos.

Griķu medus – bagāts ar olbaltumvielām, minerālvielām, it īpaši – dzelzi. Mazina nervozitāti, mazasinību un asinsvadu trauslumu. Stiprina imunitāti, vairo organisma spēkus.

Viršu medus – minerālvielu, olbaltumvielu un vitamīnu sastāva ziņā ir bagātākais medus. Lieto pret nervozitāti, žultsceļu slimībām, aterosklerozi, ekzēmām un audzējiem. Der arī kā asinsvadu sistēmas stiprinātājs, arī pret saaukstēšanos, klepu un bezmiegu. Ieteicams diabēta slimniekiem.

Īpatnēju medu var iegūt no saldiem, gataviem arbūziem: ar karoti izgrebj mīkstumu, izberž caur sietu, izkāš caur divām marles kārtām un uzvāra. Iznāks sula. Noņem putas, bet sulu atkal izkāš un turpina vārīt uz lēnas uguns, pastāvīgi maisot, lai nepiedeg. Kad apjoms samazināsies 5–6 reizes, medus būs gatavs.

Ārkārtīgi saldas zāles dziednieki ieteic nervu slimniekiem, kuriem nav alerģijas pret medu un kuri nesirgst ar cukurslimību. Stikla burkā sajauc 500 g cukura un tikpat daudz medus, ieņem pa 1 tējkarotei divreiz dienā.

>>>III<<<

žurnāls TAKA 2015.gada arhīvs, sagatavoja: Terēze Lorenca

 

Jums var arī patīk