Dzēlēji un kodēji. Ko iesākt, ja iekož

Viņu ir daudz, vieni pieciešamāki, citi nešpetnāki – bites, lapsenes, sirseņi, odi… Aplūkosim, kad tie ir visbīstamākie, kā sevi pasargāt un ko iesākt, ja kāds jau paguvis iedzīt ādā dzeloni.

  Kad ir bīstami Kā sevi pasargāt Ko iesākt?
Kamenes, bites, lapsenes, sirseņi Biežāk dzeļ jūlijā un augustā. Pastaigā jāvelk gaišas drēbes, nevajag lietot smaržas, labāk neiet ar basām kājām (it īpaši – pa āboliņu), atklātās vietas jāieziež ar kliņģerīšu sulu. Uzmanīgi (nespiežot) ar adatiņu izvelkam dzeloni, uzliekam dzēliena vietai vati ar kālija permanganāta vai sāls šķīdumu.
Ērces Siltās, sausās dienās maijā, jūnijā. Jālieto repellenti. Ērci saņem ar pinceti, velk uz iekšu un augšup. Vietu apstrādā ar briljantzaļo, jodu. Ja iespējams, labāk doties pie mediķiem, lai pasāktu kaut ko pret encefalītu un laima slimību.
Odi, knišļi Parādās aprīlī, maijā, nozūd septembrī, oktobrī. Necieš tomātu, neļķu, anīsa, eikaliptu smaržu, var ar šīm eļļām ieziest atklātās vietas. Glabāt trauciņā uz palodzes. Pret niezi ierīvē ar dzeramās sodas šķīdumu. Apstrādā dzēliena vietu ar borspirtu, klinģerīšu tinktūru, korvalolu vai valokordīnu.
Mušas Kož rudenī –  augusta beigās, septembrī. Tām ļoti patīk brūni un oranži toņi. Uzliek kompresi ar 2% borskābes šķīdumu 4–5 reizes dienā, 2–3 dienas. Uzsmērē ziedi ar mentolu.
Dunduri Parādās vasaras sākumā. Aizsardzībai der saulespuķu eļļa kopā ar pilienu mentola eļļas. Notrīt cietušo vietu ar etiķi, odekolonu, spirtu, sausu sodu. Vai noziež ar briljantzaļo.

 

Kompreses

Dzēlējiem nepatīk vaniļas smarža, tādēļ to parādīšanās reizēs der ieziesties ar vaniļas eļļu. Pēc dzēliena paliek maza, sarkana brūcīte, kas sāp un niez. Ādu dezinficē ar ūdeņraža pārskābi vai spirtu. Kasīt nedrīkst, jo tad tā slikti dzīst un struto. Kodiena vietā pieliekam citrona šķēlīti vai sodas šķīdumu (1 tējkaroti ņemam uz pusglāzi auksta ūdens), sagatavojot kompresi. Tā var atbrīvoties no sāpēm un niezes.

Uzmanību! Jādodas pie ārsta, ja ceļas temperatūra, sāp galva vai ir slikta dūša! Arī tad, ja brūcīte ilgi nedzīst. Kukainis ielaiž koduma vietā toksīnu, kas ar asinīm ceļo pa visu organismu. Liela deva šādas indes var novest pie tūkumiem, roku un kāju pamiruma, elpošanas traucējumiem. Gadās, ka simptomi parādās pat pēc desmit un vairāk stundām!

Sevišķi piesardzīgiem jābūt cilvēkiem ar alerģijām. Reizēm glābj tikai ātra rīcība. Kādai tai jābūt?

  • Adrenalīna injekcija. Tiem, kuriem ir alerģija pret kukaiņu indi, pat būtu jānēsā līdzi attiecīgs komplekts, kas vajadzības gadījumā var glābt dzīvību! Šļirce, antihistamīna līdzekļi, vates tamponi, spirts, ciešs apsējs. Lai cilvēks var pats injicēt, ja tuvumā nav neviena palīga, piemēram, gurna iekšpusē, neizģērbjoties, tikai atlaižoties pussēdus.
  • Tabletes. Somā vai kabatā jābūt tavegilam, suprastīnam vai klaritīnam. Dažkārt vajadzīgi arī steroīdie līdzekļi. Tas viss jāsarūpē savlaicīgi – jau pavasarī, apspriežoties ar ārstu. Tableti iedzer tūlīt pēc adrenalīna injekcijas. Pēc tam var meklēt palīdzību – doties pie mediķa.

 

Ko ieteic dziednieki?

  • Protams, mūsu brīnumzāles – ķiplokus! Katru dienu esot jāapēd trīs daiviņas!
  • Ceriņus. Recepte: 100 g jaunu, svaigu lapiņu uzlej 1 l degvīna, nostādina tumšā, siltā vietā 2 nedēļas, šad tad sakrata, izkāš, atlikumu izspiež. Ieņem pa tējkarotei pēc lēkmes, otrajā dienā – pa tējkarotei lēkmes laikā, trešajā – pēc.
  • Ķermeņa ierīvēšanai un dzeršanai: ēdamkarotei sasmalcinātu divdaivu nātru sakņu un ½ ēdamkarotei ķiploka putriņas uzlej 0,5 l degvīna, nostādina tumšā, siltā vietā 1 nedēļu, periodiski sakrata, izkāš. Ieņem pa ēdamkarotei ar ūdeni pirms ēšanas, ar to pašu noberzē arī ādu.
  • Rīcineļļu. Lēkmes laikā ieņem pa 1–2 ēdamkarotēm (šī ir pieauguša cilvēka deva).
  • Saulespuķes. Sasmalcina ziedus kopā ar apakšējām zaļajām lapiņām, aizpildot 1/3 stikla pudeles, kuru līdz augšai pielej ar degvīnu. Nostādina mēnesi, ja vajag ātri – ne mazāk par 8 dienām, ik pa laikam sakrata, izkāš, atlikumu izspiež. Lietošana: 25 ml ūdens sajauc ar 25 ml uzlējuma un izdzer 5 stundas pirms lēkmes – katru dienu, līdz kaite pāries. Arī pēc tam dzert vēl nedēļu.
  • 200 g svaigu, sasmalcinātu saulespuķes sakņu uzlej 1 l ūdens, vāra 20 minūtes, nostādina, ietinot 2 stundas, izkāš. Ieņem pa ½ glāzei trīsreiz dienā pirms ēšanas.
  • Sāli. To sacepina līdz kafijas brūnumam, tad iemaisa glāzē ar ūdeni un izdzer nākamajā dienā pēc lēkmes. Pēc tam neko nedzer un neēd vismaz 12 stundas!
  • Kafiju. 3 tējkarotēm smalki samaltas kafijas un 2 tējkarotes mārrutku putriņas uzlej 2 glāzes ūdens, vāra slēgtā traukā uz lēnas uguns 20 minūtes, izkāš. Dzer karstu pa ½ glāzei divreiz dienā.
  • Ieteicams visu laiku nēsāt ap kaklu dzeltenas īstā (nekausētā) dzintara krelles.

Ieteicams ēst iespējami vairāk dzērveņu un dzert to sulu.

Ir zināmi arī diezgan eksotiski līdzekļi.

  • Ielej glāzē līdz ¾ tilpuma stiprināto sarkanvīnu (var būt kagora tipa), ieliek tajā svaigu vistas olu ar visu čaumalu, diennakti nostādina tumšā vietā, nosedzot glāzi ar bieza kartona kasti. Vīnu izdzer lēkmes laikā, bet olu… izmet pa logu.
  • Reizi dienā paliek zem mēles tējkaroti tabakas – un retumis norij siekalas.
  • Dienas gaitā jāapēd viens citrons ar visu miziņu! Un tā 4–6 dienas! (Iepriekš miziņa ļoti pamatīgi jāapstrādā ar ziepjūdeni un birsti, ja citrons nav pašaudzēts vai ekoloģisks).

Tikpat dīvaini līdzekļi ir zināmi pret bišu kodumiem.

  • Pēc dzeloņa izvilkšanas sadzelto vietu ierīvē ar… cigaretes pelniem vai svaigu, pārgrieztu sīpolu. Var uz tās uzziest medu vai ierīvēt ar samīcītām svaigas salvijas lapām.

Ja iekodusi lapsene

  • Sakapā svaigu sīpolu un liek pie cietušās vietas.
  • Trīs ēdamkarotes timiāna liek emaljētā katliņā un uzlej 3 glāzes auksta ūdens. Vāra zem vāciņa uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem no uguns, nostādina 15 minūtes, izkāš. Pusi izdzer dienas gaitā, ar otru – apmazgā sāpošo vietu.

 

no žurnāla TAKA arhīva numura, sagatavoja: Terēze Lorenca

 

Jums var arī patīk