Dvēsele, mīlestība un veselība.

Visiem cilvēkiem ir dvēsele, mēs tikai viņu neredzam. Tiklīdz to ieraugām, automātiski sākam saskatīt cilvēkos tikai labo, bet tas nozīmē, ka esam pārstājuši nosodīt, kritizēt un domāt par cilvēkiem slikti. Ja nevienu netiesājam un nekritizējam, mēs neslimojam.

Tātad veselība ir prasme redzēt cilvēkos tikai labo. Bet tā jau ir dvēseles pasaule. Kad sākam redzēt dvēseles pasaules realitāti, mūsu saprāts „ieklemmējas”, jo tas nespēj loģiski izskaidrot un saprast to, kas atrodas šajā brīnišķīgajā un pasakainajā pasaulē. Kad mēs iemīlamies, priekš citiem (kuri dzīvo blakus), mēs šķietam neprātīgi, vai tad ne? Kā tikai cilvēks pārstāj mēģināt saprast Visumu, Dievu, Likumus, bet sāk tos sajust – sākas brīnumi.

Vispirms, atveras dvēsele, un viņš sāk just milzīgu enerģijas, spēka, laimes un veselības pieplūdumu. Pēc tam cilvēks sāk just, ka spēj mīlēt, sāk pievilkt apkārtējos cilvēkus. Un slimības pazūd… Ja cilvēks turpina dzīvot dvēseles realitātē, viņš vairs nekad nesaslimst, viņā attīstās mīlestība pret Dievu – nevis prātā, bet sirds dziļumos. Attīstās jaunas, tīras garīgas jūtas, var teikt – viņā attīstās dvēseles ķermenis. Cilvēka dvēsele aug, kļūst spēcīga, paliek arvien jūtīgāka.

Mīlestības aizliegums un ar to saistītās slimības

Dzīvojot dvēseles ķermenī un ar savām skaidrajām garīgajām jūtām saskaroties ar apkārtējo pasauli, cilvēks negrēko. Labsirdīgs, maigs, ne rupjš, tāds, kurš dāvā savas dvēseles siltumu citiem, nespēj grēkot. Viņš, dzīvojot materiālajā pasaulē, nenonāk karmas likuma varā, jo visu dara mīlestības vārdā. Viņš, it kā dzīvojot uz Zemes, jau dzīvo garīgā pasaulē. Bet cilvēkam, kurš izvēlējies saprāta ķermeni, to attīsta un ir aizmirsis par savu dvēseli, nepieciešams lasīt jaunas grāmatas, pastāvīgi uzņemt jaunas zināšanas, studēt Visuma likumus, nodarboties ar sava prāta attīrīšanas tehnikām, dzīvot saskaņā ar noteikumiem un priekšrakstiem, dzīvot pēc likuma burta. Tādi cilvēki meklē autoritārus rakstus un dzīvo, balstoties uz tiem, domādami, ka garīgi attīstās.

Bet, ja liekam likumu augstāk par mīlestības attiecībām, mēs nododam dvēseli.

Ja likumi stāv pāri mīlestības attiecībām starp cilvēkiem, starp Dievu, mēs ļoti grēkojam. Nenokauj, vai nenokauj sevī mīlestību. Bezjēdzīgi audzināt cilvēku, ja viņš turpinās dzīvot tikai ar prātu. Ikvienas reliģijas mērķis ir pārnest cilvēku dvēseles atmosfērā. Tās reliģijas, kuras balstās uz likuma burtu, likuma vārdā nogalinās citus, pielūgs saprāta Dievu, bet ne Dievu dvēseļu Radītāju.

Tiek uzskatīts, ka dvēsele cilvēka ķermenī projicēta sirds enerģētiskajā centrā, kas atrodas fiziskās sirds apvidū. Kad nododam savu dvēseli, mums sāk parādīties sirds saslimšanas. Tāpat dvēseles zonā atrodas plaušas un mugurkaula krūšu daļa. Tīmuss, dziedzeris, kurš arī atrodas šajā zonā, atbild par imūnsistēmas darbību: ja nokaujam sevī mīlestību, krītas imunitāte. Visas autoimūnās slimības ir dvēseles slimības. Tam, kurš sāk dzīvot dvēseles ķermenī, izzūd visas kaites. Jo nožēlošanas prakse „no sirds un dvēseles”, bet ne no saprāta saārda tās karmiskās saites, tos slimību un ciešanu kalnus, kurus cilvēkam vajadzētu nest uz nākotni. Mīlestība stāv augstāk nekā Karma (cēloņu un seku likums). Ja mēs stādām saprātu augstāk par dvēseli, mēs stādām likumus augstāk par attiecībām starp cilvēkiem. Mēs zaudējam draugus, zaudējam ģimeni, zaudējam bērnus, zaudējam Dievu – mēs zaudējam visu un kļūstam auksti un vienaldzīgi. Mīlestība dod dzīvības spēku. Nokaujot sevī mīlestību, mēs nokaujam sevī dzīvības spēku. Mūsu ķermenis atstrāvojas. Kad nokaujam mīlestību pret Dievu – Radītāju, pret Dievu Vienoto, mums aizveras augstākie enerģētiskie centri. Kad nokaujam sevī mīlestību pret Māti Zemi, pret visām būtnēm, kuras dzīvo uz tās, dzīvniekiem, cilvēkiem, augiem –  novēršamies no dabas, sākas saslimšanas, ķermenī bloķējas apakšējie enerģētiskie centri. Nokaujot mīlestību savā dvēselē, iegrimstot savā saprātā, mēs nokaujam sevi.

Cilvēks, kurš apmainījis dvēseli pret saprātu, pats to nezinot, zaudē laimi, veselību, tuvas attiecības ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Par to viņš maksā ar sirds, plaušu, mugurkaula krūšu daļas, krūškurvja slimībām, pazeminātu imunitāti. Viņš zaudē spēju sajust dažādas enerģijas, viņš nejūt dabas enerģijas. Viņš atdalās no citām dvēselēm.

Būt veseliem un neslimot, nozīmē nenokaut sevī mīlestību, izvēlēties dvēseles ceļu. Atgriezties dvēselē, iegremdēt savu saprātu dvēselē. Iziet no vardarbīgas pasaules mīlestības pasaulē. Pāriet no mūžīgu ciešanu pasaules mūžīgas laimes pasaulē. No slimību pasaules veselības pasaulē. No slimas sirds pasaules – veselas sirds pasaulē. No aukstuma pasaules – dvēseles siltuma pasaulē.

Bet izvēle vienmēr paliek mūsu ziņā.

Mugurkaula krūšu daļas dziedināšana

Mugurkaula krūšu daļas patoloģija saistīta ar sakrātām dvēseles traumām. Ja attīra ar to saistītos enerģētiskos blokus, mugura pārstāj sāpēt. Mugura saistīta ar pagātni. Tāpēc atliek tikai ieviest kārtību pagātnē, un visas sāpes mugurā pazudīs. Bet kā tad to izdarīt, jo pagātni taču neatgriezt? Tad atliek vien mainīt attieksmi pret to, pateicoties par vajadzīgās pieredzes iegūšanu dvēselei.

Ikviena dvēseles brūce, katra pārestība un ikvienas ciešanas dara mūs iejūtīgākus un viedākus pret citām dvēselēm. Mēs iegūstam dvēseles pieredzi. Tieši ciešanās veidojas dvēsele. Iemīliet ciešanas, un tās pārstās būt jums ciešanas. Kad mēs izjūtam visas tās dvēseles ciešanas, kuras mums radījis cits, mēs vairs neatļaujamies līdzīgā veidā attiekties pret citiem, jo paši esam izjutuši, cik ļoti sāpēja. Ikvienam cilvēkam ir dvēsele, katram tā ir jūtīga un ievainojama.

Visiem tiem, kuri radīja jums dvēseles brūces, par iegūto vieduma mācību un ar pateicību atlaidiet visas dvēseles brūces. Un turpmāk nekrājiet sevī ciešanas, pāridarījumus, dvēseles sāpes, agresiju. Ielaidiet sevī visaptverošo piedošanu, izveidojiet to par sava rakstura īpašību, un atsakieties no ļaunām atmiņām, upura sajūtas. Visas slimības rodas no tā, ka cilvēks krāj sevī agresiju. Krājiet sevī piedošanu, dvēseles labestību, Dievišķo vienkāršību un visu piedodošu mīlestību. Atdodiet sev bērna tīro, labvēlīgo sirdi. Bērni uzreiz aizmirst ļauno, piedod pāridarītājiem un ilgi dusmoties nespēj. Ja jums nav spēka piedot un dot savam pāridarītājam dvēseles siltumu, palūdziet šo spēku Dievam. Pasakiet: „Debesu Tēvs, dod man spēku sūtīt dvēseles siltumu savam ienaidniekam. Parādies viņam un ieliec viņā tīru un mīlošu dvēseli. Lai pār viņu nolīst Tava bezgalīgā mīlestība un piedod viņam visus viņa grēkus”. Kā tikai būsiet piedevuši cilvēkam, jums tiks piedots jūsu grēks. Daļa jūsu smagās karmas izplēnēja Dieva gaismā. Ja jūs grēku nepiedevāt, bet paslēpāt dziļāk savu sāpi, tad arī Visums uz jums apvainosies. Visums – tas ir spogulis. Piedodiet visiem parādniekiem, un Debesu Tēvs piedos visus jūsu grēkus un parādus. Katrs cilvēks tā vai citādi dzīvo ar viltu, māna, liekuļo, ne visai godīgi pelna naudu, un tas viss krājas smalkajā plānā un tiek ierakstīts viņa „karmas kredītrēķinā”.  Bet, kā tikai jūs piedodat tam, kurš jums nodarījis pāri, pazemojis, apzadzis, apkrāpis, pievīlis, nav atdevis parādu, bet jūs viņam no visas sirds un dvēseles novēlat siltas jūtas un piedodat, tad arī jums viss tiek piedots. Vai tad tas nav brīnumaini? Viss ģeniālais ir vienkāršs – piedod, un tev tiks piedots. Cilvēka dzīvē ir svarīgi attīstīt absolūtu piedošanu un labestību. Lai kā arī mēģina apvainot tevi, tu uzreiz visiem par visu piedod un ļaunu prātu neturi! Vai tad te neslēpjas dzīves jēga?

Meditācija „Atbrīvošanās no apvainošanās”

Aizveriet acis un iztēlojieties sevi augstu kalnos. Jūs uzkāpjat sniegotā virsotnē, jums apkārt mirdz Saule. Jūs esat iekarojis jau daudzas virsotnes, taču vēl daudzās nāksies uzkāpt. Bet aiz muguras ir mugursoma ar aizvainojumiem un dvēseles brūcēm. Visas jūsu apslēptās dusmas uz dažādiem cilvēkiem sēž šajā mugursomā kā būtne maza aizvainota cilvēciņa izskatā. Viņš mūžīgi uz visiem apvainojas. Uz viņu ne tā paskaties – un jau brūce dvēselē, aizvainojums. Jums nepieciešams atbrīvoties no šī cilvēciņa savā mugursomā! Noņemiet mugursomu no pleciem un, to neatverot, izmetiet aizā. Nevajag sīkumos atcerēties katru, kurš ievainojis jūsu dvēseli, aizvainojis, radījis ciešanas. Ar skaidru, naivu bērna sirdi un dvēseli metiet aizā šo cilvēciņu mugursomā, lai pašam kopā ar viņu nebūtu jākrīt bezdibenī. Pasakiet skaļi sev:

  • Es atbrīvoju savu atmiņu no visiem aizvainojumiem, dvēseles brūcēm un ciešanām.
  • Es pateicos visiem tiem, kuri radīja manī sāpes. Es sūtu jums mīlestību un laba vēlējumus.
  • Man nav ienaidnieku – visi ir mani skolotāji.
  • No šī brīža es visiem visu piedodu!
  • No šī brīža – tikai mīlestības gaisma visiem pāridarītājiem.
  • No šī brīža es redzu cilvēkos tikai dvēseles, bet dvēseles visiem ir tīras, mirdzošas, Dievišķas.
  • Es nekad vairs nenēsāšu sev līdzi dvēseles sāpes un aizvainojumus.
  • Visas tumšās enerģijas pamet manus smalkos ķermeņus.
  • Visas slimības un ciešanas aiziet no manas dzīves.
  • Es nesīšu sevī gaismu. Es esmu gaisma priekš sevis. Es esmu gaisma citiem.

Ja sāp kakls

Viedajam Skolotājam reiz jautāja, kā viņš nodzīvojis līdz 120 gadiem. „Es nekad ne ar vienu neesmu strīdējies” – atbildēja Skolotājs. „Bet tas taču nav iespējams!” – teica skolnieks. „Jums pilnīga taisnība” – atbildēja viedais.

Iemesli sāpēm kaklā

  • Jūs aizskar tas, kādā tonī ar jums runā! Tas ir galvenais iemesls. Jūs uztverat nevis sarunas jēgu, nevis noderīgu informāciju, bet vācat emocionālos atkritumus, krājat sevī citu cilvēku negatīvās emocijas.
  • Jūs brīvprātīgi karat kaklā akmeni no negatīvām emocijām, kuru jums cenšas uzkārt. Noņemiet no kakla – tieši tagad – nepabeigtu sarunu, tenku, visa negatīvā akmeni. Un vairāk nekariet sev kaklā nekādas problēmas. Jums nav ego, kas ķeras pie negatīvā. Jums ir dvēsele, kura uzņem un atdod mīlestību un žēlsirdību visām dzīvām būtnēm.
  • Jūs var aizskart nepabeigtas sarunas, jūs nēsājat sevī nepabeigtas attiecību skaidrošanas. Turklāt nožēlojat, ka nepateicāt visu, ko gribējāt, vai sarunbiedrs jūs nesadzirdēja – tad kakls sāpēs kreisajā pusē.
  • Ja apvainojaties, ka visu neesat pierādījuši – kakls sāpēs labajā pusē. Jebkura nepabeigta saruna, attiecību skaidrošana, kas jūs aizskar, izsauc kakla sāpes.
  • Ja gribat atbrīvoties no visām kakla sāpēm, tad jūs nedrīkst neviens cilvēks aizskart ar savām sarunām, negatīvu toni.
  • Apsoliet sev: „Es nekad nepievērsīšu uzmanību tam, kādā tonī ar mani runā. Mani neaizskar cilvēku negatīvās emocijas. Cilvēka negatīvo uzvedību es pārvēršu noderīgā informācijā par šo cilvēku. Paldies, Dievs, ka parādīji, kāds ir šis cilvēks, tagad es zinu par viņu visu!”
  • Tālāk: aizveriet acis un iztēlojieties, ka esat bibliotēkā: grāmatas – tā ir noderīga informācija, bet uz grīdas mētājas atkritumi, tās – negatīvās emocijas. Savāciet visus emocionālos atkritumus maisā un izmetiet no savas bibliotēkas, no sava atmiņas arhīva, sakot: „Es atbrīvoju savu atmiņu no visiem negatīviem vārdiem, emocijām, aizvainojumiem, skandāliem, tenkām.” „Es apzinos, ka cilvēku negatīvā uzvedība ir noderīga informācija par šo cilvēku. Dievs man parāda, ar kuru veidot attiecības, ar kuru – nē!”

Ja veiksiet visu augstākminēto, tad kakla slimības pazudīs uz visiem laikiem, un atjaunosies vairogdziedzera funkcijas.

Nekad nepieņemat neko negatīvu. Kamēr neesat to pieņēmuši, tas pieder tam, kurš to atnesis. Ja cilvēks vēlas apliet jūs ar „emocionālām samazgām”, kāpēc jums jādzer no samazgu spaiņa? Ja jūs apvaino, kāpēc jūs to norijat?

foto: pixabay.com

Kā ātri izdziedināt sirdi?

 

Kā nekad neslimot ar sirdskaitēm? Ļoti vienkārši – neko neņemt pie sirds! Ja esat to apzinājušies – tad jau esat veseli. Sirds saslimšanai ir tikai viens iemesls – izkropļojums sirds enerģētiskā centra smalkajā ķermenī. Izkropļojuma iemesls ir līdzcietība un visu problēmu ņemšana pie sirds. Mums visapkārt ir negatīva informācija, negatīvi jaunumi, negatīvas emocijas, cilvēki, kuri paši rada problēmas, bet pēc tam pamet šo realitāti, tāpēc ka šīs problēmas ņem pie sirds. Līdzcietība ir kopīga ciešana. Ikviens līdzcietējs vairo pasaulē ciešanas. Žēlsirdība – tā ir sirds, kas žēlo. Žēlsirdīgais uzreiz palīdz, uzreiz darbojas. Bet līdzcietīgais vienkārši līdzi cieš, pārdzīvo, bet nedarbojas. Cilvēkam nepieciešama palīdzība, bet ne līdzcietība. Dvēsele dara ar sirdi, kas žēlo, bet saprāts vērtē un cieš līdzi. Dvēseles cilvēki necieš līdzi, viņi ir žēlsirdīgi, bet prāta cilvēki nedarbojas, tāpēc slimo un cieš!

Kā izdziedināt savu sirdi? Tas ir ļoti vienkārši: sakiet skaļi un dzīvojiet, vadoties no šiem vārdiem, visu dzīvi:

  • Es mainu līdzcietību pret sirds žēlumu – žēlsirdību.
  • Es nekad nevienam līdzi necietīšu, un neņemšu svešas un savas problēmas pie sirds.
  • Cilvēki mani vairs neaizskar, viņi nevar manipulēt ar mani caur līdzcietību.
  • Es esmu žēlsirdības māsa, es esmu žēlsirdības brālis. Bet ne māsa līdzcietībai un ne brālis līdzcietībai.
  • Es rīkošos uzreiz, ja varu palīdzēt, bet – ja nevaru – lūgšu Dievu, un Dievs palīdzēs tiem, kam nepieciešams.
  • Viss notiek pēc Dieva gribas. No manas līdzcietības nevienam labāk nepaliek.”

Aizveriet acis un domās pavērojiet, kā sirds apvidū izlīdzinās biolauks. Jūs vairāk neviens nespēj aizskart, nekādas problēmas jūs neņemat pie sirds, jūs esat žēlsirdīgi, sirsnīgi un vairāk neviena problēma pasaulē jūs neaizskar. Jūs tagad izdziedināties, esat mierīgi, ieguvuši mieru dvēselē. Nekas nespēj izvest jūs no šī svētlaimīgā miera stāvokļa.

Dzīvojiet žēlsirdīgi, un nekad nevienam necietiet līdzi! Varat palīdzēt? Darbojieties! Nevarat – neuztraucieties, necietiet līdzi, lūdziet Dievu, piepildiet cilvēku ar gaismu un mīlestību.

 

Dzīvojiet Dvēselē! Dzīvojiet Dievā, un lai Dievs dzīvo jūsos!

Žurnāla Taka, 2015.gada arhīvs, sagatavoja: Sandra Balode, bioenergoterapeite

Jums var arī patīk