Diabēts nav salda dzīve

Slimības jēdziens attiecas uz dažādām glikozes vielmaiņas formām ar atšķirīgu simptomātiku, kopējā pazīme – absolūts vai relatīvs insulīna trūkums, kura dēļ ceļas cukura līmenis asinīs un urīnā. Tas liecina par ogļhidrātu nepietiekamu izmantošanu, taču tiek skarta arī taukvielu un olbaltumvielu vielmaiņa, ja cukura vielmaiņa tiek traucēta – parasti tiek injicēts insulīns, bet tā iedarbībā aizkuņģa dziedzeris drīz vien pavisam pārtrauc savu darbību. Taču jāmēģina orgānu darbību atkal atjaunot.

Glikozes liekais daudzums asinīs traucē asinsvadu funkcijām, tātad iekšējie orgāni netiek apgādāti ar asinīm pietiekamā daudzumā. Ļoti bieži cieš acis, un rodas redzes zudums. Asinsrites traucējumi ietekmē arī sirds, nieru un citu svarīgu orgānu darbību, izraisa nedzīstošu čūlu parādīšanos kājās un pat gangrēnu.

 

Konstatēt agrīnā stadijā

Viena no pirmajām pazīmēm kam pievēršama uzmanība, ir slāpes un sausa mute. Pēc tam var parādīties ādas (bet sievietēm arī vagīnas) nieze. Taču parasti slimība sākas lēnām un bez izteiktiem simptomiem. Diemžēl ļaudis pie ārsta dodas ar citām sūdzībām ko izraisījis cukura diabēts: redzes traucējumi, nieru problēmas, asinsrites traucējumi, liekais svars, augsts asinsspiediens. Taču šie sarežģījumi sāk izpausties pēc 5 gadiem.

 

Pirmsdiabēta stāvoklis

Vai paaugstināts cukura līmenis nozīmē, ka ir diabēts? Īslaicīgi glikozes līmeni asinīs var paaugstināties pēc traumas vai infekciju pankreatīta gadījumā, insulta, infarkta pirmajās stundās – tie ir tolerances traucējumi attiecībā pret glikozi. Tad vispirms jācenšas normalizēt svaru, lai uzturētu sevi veselīgu. Starp citu, zinātnieki ir atklājuši, ka dzīvesveida maiņa palīdz daudz efektīvāk nekā medikamenti.

 

Kā izvairīties no komplikācijām?

Tagad par cukuru. Cukuru uzturā nedrīkst lietot nekādā veidā.

Cukurs – tas ir ne tikai smalkais un rafinētais cukurs, ko satur daudzi produkti. Uzskaitīšu galvenos produktus kurus nedrīkst lietot: glikoze (jebkādā veidā), vīnogas, rozīnes, cukurs, salda tēja, saldie dzērieni, augļu sulas, konfektes, tortes, vafeles un citi saldumi, visbeidzot arī medus.

 

Kļūdainie priekšstati

Valda uzskats, ka augu eļļas var lietot jebkurā daudzumā, bet tas ir malds – kaloriju tur vairāk nekā sviestā – sviests vēl satur olbaltumvielas un ūdeni.

Rupjmaize satur mazāk cukura – arī tas ir aplami, baltmaize un rupjmaize satur vienādu daudzumu cukura

Topinambūrs tiek uzskatīts par vērtīgāko dārzeni – patiesībā tas satur inulīnu, kam nav nekādas būtiskas iedarbības. Topinambūrs ir tāds pats dārzenis kā citi.

Griķi samazina cukura līmeni – patiesībā cukura līmeni tie nespēj samazināt, var pat tikai paaugstināt, jo griķi piegādā asinīm glikozi, tāpat kā rīsi.

Nedrīkst lietot saldos dārzeņus (burkānus, bietes) – patiesībā tos lietot drīkst, jo tie satur šķiedrvielas un to daudzums palīdz tik daudz neuzsūkties cukuram.

Zaļie āboli nepaaugstina cukura līmeni – malds. Patiesībā ābolu garšu nosaka tajos esošās organiskās skābes; cukuru daudzumu ābolos nenosaka tā krāsa, bet gan augļa lielums.

 

Ārstējamies ar augiem

  • Smalki sasmalcina 10 g auzu salmu (avena sativa), 10 g melleņu lapu (vaccinium myrtillus), 10 g kaltētu pupiņu pākšu (phaseolus vulgaris) un 10 g linsēklu (linum usitatissimum). Visu ieliek termosā un aplej ar 1 l vāroša ūdens. Atstāj uz nakti, no rīta nokāš un lieto visas dienas laikā pa glāzei.

Kurss 3 reizes gadā pa 30 dienām ar mēneša pārtraukumu, kopā 90 dienas.

  • Pret cukura līmeņa svārstībām palīdzēs šāds maisījums: 2 ēdamkarotes pieneņu saknes (taraxacum officinale), 2 ēdamkarotes vībotnes saknes (artemisia vulgaris), 2 ēdamkarotes kukurūzas drīksnas (zea mays), 2 ēdamkarotes piparmētru lapas (mentha piperita). Visu sasmalcina, sajauc un tad sadala 5 daļās. Pirmo daļu aplej ar puslitru ūdens un vāra 10 minūtes uz lēnas uguns. Tad apsedz ar vāciņu, ļauj 2 stundas ievilkties un lieto pa malkam visas dienas laikā. Lieto 5 dienas pēc kārtas, tad 10 dienas pārtraukums, tad lieto atkal 5 dienas, kam atkal seko 10 dienu pārtraukums.

Kopā jālieto 6 reizes – pa 5 dienām, ar pārtraukumiem. 1 kurss 1 reizi gadā, kopā 30 dienas.

  • Sajauc1 ēdamkaroti auzu graudu (plūkti no lauka ar skarām (avena sativa)), 1 ēdamkaroti melleņu lapu (vaccinium myrtillus), 1 ēdamkaroti virceles lakstu (linaria vulgaris) un 2 ēdamkarotes pupiņu pākšu (phaseolus vulgaris). Aplej ar 1 litru vāroša ūdens un vāra 10 minūtes uz lēnas uguns, tad 2 stundas ļauj ievilkties un lieto visas dienas laikā. Kurss 21 dienu, tad 30 dienu pārtraukums

 

Garīgi

Visa pamatā ir domāšana un dzīves uztvere – bieži vien slimību cēlonis meklējams tieši cilvēka psihē. Tāpēc jāatgūst fizioloģiskais, emocionālais un garīgais līdzsvars.

Ar diabētu slimam cilvēkam jāpadomā, kāpēc ir viņš tik uzpūtīgs. Centieties pareizi rīkoties jebkurā situācijā – nedomājot par rezultātu un negaidot uzslavas, tad tas nāks par labu jūsu personībai.

 

Fiziski

Diabēta slimniekam jāseko, lai uzturā nebūtu pārāk daudz ogļhidrātu.

Arī medus nav ieteicams, izņemot tropisko ziedu medu, jo tas satur viegli sagremojumus cukurus un diabētiķi tos var lietot nelielos daudzumos. Mellenes ir dabas dots insulīns. Jālieto pēc iespējas mazāk sāls, nav ieteicams dzert stipru tēju un kafiju.

  1. tipa diabēta attīstību var veicināt pēcpusdienas snauda, tāpat jāatsakās no smēķēšanas un jāiemācās nepakļauties stresiem. Vairāk jākustas un jāpievērš uzmanība ķermeņa svaram.

 

Ikdienas lietošanai – garšvielas kā zāles

Diabēta pacientiem ir vēlams katru rītu 1 tējkaroti malta ingvera apliet ar 60°C karstu ūdeni, ļaut 10 minūtes ievilkties un vēl siltu izdzert.

Pusdienās iesaku lietot 1 tējkaroti kaltētu koriandra sēkliņu, uzdzerot virsū siltu ūdeni. Bet tiem diabēta slimniekiem, kam ir arī liekais svars, ieteicams trigonellas (tautā saukts par sieramoliņu) sēkliņas. Vienu tējkaroti sieramoliņa sēkliņu vakarā ieber siltā ūdenī un no rīta tukšā dūšā izdzer ar visām sēkliņām. Regulāri jālieto arī kurkumas pulveris – pa 1 tējkarotei dienā.

Profilaktiski iesaku lietot 1 tējkaroti kanēļa, 1 tējkaroti kurkumas, 1 tējkaroti kardamona vai muskatrieksta , ķirbju sēklas (20 – 50 gramus dienā) un 1 ēdamkaroti gurķu sēkliņu.

  1. tipa diabēts visbiežāk rodas gados jauniem cilvēkiem – tas saistīts ar aizkuņģa dziedzera šūnu bojāeju un pārsvarā tiek ārstēts ar insulīnu.
  2. tipa diabēts mēdz būt iedzimts, kā arī tiem, kam nepietiekama fiziskā aktivitāte.

*** *** *** ***

žurnāla TAKA 2016.gada arhīvs, sagatavoja: Beata Sproģe-Kozlovska, dziedniece, ekstrasense

Jums var arī patīk