Daudzpusīgā antroposofija – mikrokosma un makrokosma apvienojums

Ja man jautātu, ko domāju par antroposofiju, es teiktu, ka tas ir nākotnes pasaules uzskats, kas redz cilvēku kā miesisku, dvēselisku un garīgu būtni. Un vēl – apskatot antroposofiju, noteikti nevaram iztikt bez ezoteriskā redzējuma.

Saruna par antroposofiju  ar medicīnas doktori INESI JOKSTU, kura to ir studējusi Šveicē un te, Rīgā, strādā homeopātijas un pediatrijas praksē. Pirms manis no ārstes kabineta iznāk mamma ar divām meitiņām un zīdainīti…

Inese Joksta. foto no personīgā arhīva

Inese Joksta: Laikā, kad radās antroposofija un dzīvoja tās dibinātājs Rūdolfs Šteiners – viņš, nenoliedzami, bija iesvētītais (runa ir par ezoterisko, garīgo iesvētīšanu) –, vēl nevarēja visu izpaust, vēl nebija laiks. Viss atnāk, kad tas ir vajadzīgs. Pašlaik es interesējos par Džo Dispensu, kura darbi ir tulkoti arī latviski. Viņš saka – ja jūs meditācijā tiekat kvantu laukā, jūs ar sevi varat izdarīt pilnīgi visu. Viņa doma ir tāda – ja ir augstāka inteliģence, kas mūs ir radījusi, tad tā var mūs arī izārstēt. Svarīgākā tagad ir enerģētiskā medicīna.

 

Lenvija Sīle: Ar garīgajām enerģijām ir saistīta arī antroposofija…

Jā, antroposofija pašā pamatā savieno garīgo cilvēkā, uz Zemes un garīgo Kosmosā. Mums pēc iespējas jātiek augstākajās pasaulēs, un ir dažādi paņēmieni. Bet ir viens priekšnoteikums – apzinātība. Mēs nedrīkstam darboties automātiski, jādzīvo apzināti.

Rūdolfam Šteineram ir darbs par to, kā sasniegt augstāko pasauļu zinības. Kad es mācījos Šveicē, tad, piecas reizes lasot vienu teikumu viņa grāmatā “Teozofija”, saprotot katru vārdu, jēgu nevarēju notvert. Toties pēc tam, kad to visu izstudē un saprot, var lasīt jebkuras sarežģītības grāmatu, tajā laikam ir kāds svarīgs kods. Šteiners ir arī biodinamiskās lauksaimniecības, antroposofiskās medicīnas un arhitektūras dibinātājs. Viņš bija apbrīnojams – kad skatījās uz cilvēku, redzēja viņa iepriekšējās dzīves un to, kāpēc tas ir atnācis šajā dzīvē. Viņu pat lūdza izvēlēties bērniem vārdus. Dzīve gan viņam nebija nekāda vieglā, ģēnijus sabiedrība reti saprot viņu dzīves laikā. Baznīca viņu nepieņēma galvenokārt tāpēc, ka viņš atzina reinkarnāciju. Sākumā Šteiners bija vadītājs Teozofijas biedrībā, bet pēc konflikta nodibināja Antroposofijas biedrību. Arī tur bija daudz pretrunu un strīdu. Tajā ieplūda cilvēki no dažādiem strāvojumiem, kas to aktīvās pastāvēšanas laikā nemaz nevarētu satikties – neoplatonisti, pitagorieši, gnostiķi…

 

– Antroposofijas sakarā min arī eiritmiju – kas tā ir?

– Tā antroposofijā ir dziednieciska kustību metode. Ar to ārstē pat dažādas onkoloģijas slimības, migrēnas… Kad mācījos Šveicē, Lūkasa klīnikā, mums bija gan eiritmija, gan mācības par augiem, daudz interesantu priekšmetu… Eiritmijā, piemēram, “A” rāda, izstiepjot rokas uz augšu un plati, bet tas nenozīmē, ka jāvingro, kustību eiritmijā papildina ar jēgu, ar savu sajūtu, piemēram, “es apbrīnoju apkārtējo pasauli!”. Ir vairāki veidi, kā rāda “I” – it kā man cauri uz debesīm būtu izvilkts zelta diedziņš, viena roka augšā, otra lejā. Ja cilvēks nevar novilkt robežas un zaudē savu “es”, tad viņam jārāda “O” – noapaļotas rokas sakļauj sev priekšā, it kā sakot: “tas esmu es”. Ja man vajag no kaut kā aizsargāties, es rādu “E”. Arī ja bērnam tuvojas epilepsijas lēkme – rokas sakrusto uz pleciem, labo roku uz kreisā un otrādi – “E”. Var paņemt bērna rociņas un sakrustot.

 

– Tas līdzinās Delsarta brīvajām, ritmiskajām kustībām, ko kādreiz mācīja Felicita Ertnere un pēc tam Ērika Ferda, – to sauca ritmika.

– Jā, eiritmijā ir arī deja. Man tas likās ļoti pazīstami, varbūt citā dzīvē esmu ar to nodarbojusies.

 

– Pastāstiet par antroposofisko medicīnu, jums tā ir tuva…

– Tajā viss pamatojas uz dažādajiem cilvēka ķermeņiem. Ir fiziskais ķermenis, ir ēteriskais, par kura darbību var spriest, piemēram, no tā, kādas cilvēkam ir ausis un zobi. Astrālo ķermeni ietekmē mūsu emocijas, simpātijas, antipātijas. Un nākamais ir augstākais “es”. Tas dzīvo siltumā. Ja pie manis atnāk cilvēks, dod roku un viņa roka ir auksta, zinu, ka viņa augstākais “es” ir atkāpies. Par augstāko “es” var spriest pēc rokas spiediena, pēc tā, vai cilvēks skatās acīs vai viņa skatiens ir nolaists vai klīst apkārt, pēc tā, kāda ir viņa stāja, kā viņš tur galvu, kāda ir gaita. Un atkarībā no tā, kā visi ķermeņi ir novirzīti, var skatīties, kāda cilvēkam ir slimība. Teiksim, migrēna, īpaši tāda, kas ir saistīta ar menstruācijām (pirms tām vai to sākumā). Izrādās, ka astrālais ķermenis, kuram tajā laikā vajadzētu strādāt lejasdaļā, ir iekrampējies galvā. Un tad ir dažādi jādarbojas ar astrālo ķermeni – vispirms atslābinām un tad stiprinām to ar antroposofiskajiem medikamentiem. Tādus medikamentus ražo Šveices kompānija “Veleda”, un tie visi ir ar rokām gatavoti. Otra kompānija ir “Vala” – divas lielas kompānijas Šveicē un Vācijā.

Mēs bijām aizbraukuši uz “Valu” un skatījāmies, kā viņi ražo iskadoru – pretvēža preparātu no baltā āmuļa. Tur ir uzstādīta liela tērauda ripa, kas griežas milzīgā ātrumā, viena sula (es varu kļūdīties – ziemas vai vasaras) griežas uz tās ripas un otru sulu pilina klāt no augšas. Tas notiek tik ātri, ka man bija sajūta – ja ripa salūztu, tā iznīcinātu visu pilsētu… Un tad viņi pilda maisījumu ampulās. Šīs zāles mazliet paaugstina cilvēka temperatūru, un vēža šūnas tiek iznīcinātas, organisms pats atrod, kā tikt ar tām galā. Temperatūras pazemināšana vispār ir kaitīga. Protams, ja temperatūra ir ļoti augsta, tā ir cita lieta, bet mazu temperatūru pazemināt nevajag. Iztēlosimies, ka temperatūra pieder pie iekaisīgā gala, bet skleroze ir pretējā pusē. Ja pazeminām temperatūru, mēs veicinām sklerozi, arī ar lielām D vitamīna devām veicinām – nezinu, kas mūsu dakteriem pēdējā laikā ir noticis, ka devas tiek palielinātas. Ar šo vitamīnu nevar spēlēties, tas īstenībā ir hormons. Agrāk pret to attiecās ar lielu pietāti.

 

– Vai medicīna nepretojas tādai antroposofiskai ārstēšanai?

– Nekādu sajūsmu tā neizrāda. Latvijā ir tikai daži mediķi antroposofi. Es pati strādāju ar homeopātiju, antroposofiju un enerģētiku, no visa paņemu to, kas mani interesē, – tas labi strādā.

 

– Jā, vienpusība varētu novest pie fanātisma.

– Ir jāskatās atvērtām acīm dzīvē, jāskatās, kas darbojas. Ir ļoti jāizprot, kurš ķermenis cilvēkam ir vājāks, vai augstāko “es” vajag stiprināt vai tieši otrādi – pavājināt, arī tā mēdz būt.

Starp citu, antroposofija nodarbojas arī ar lauksaimniecību. Piemērs – iesaka govs ragu piepildīt ar govs mēsliem un ierakt zemē uz sešiem mēnešiem. Šie seši mēneši ir vajadzīgi tāpēc, ka dabā viss mainās – gadalaiki, zemes strāvojumi. Pēc tam izbērt raga saturu lielā ūdens kubulā un maisīt – potencēt. Pēc tam izsmidzināt pa lauku – tā var iegūt lielisku ražu! Diezgan savādi, bet dzīve to pierāda.

 

Image by Adrian Müller from Pixabay, https://pixabay.com/photos/goetheanum-switzerland-dornach-1255405/

– No kurienes rodas tādas idejas?

– No Rūdolfa Šteinera, es jau teicu – viņš bija iesvētītais, daudz ko redzēja. Bet varēja teikt tikai to, ko viņam pajautāja, laikam citādi nedrīkstēja, viņš bija pateicīgs, ja viņam jautāja. Šteiners ir atstājis aiz sevis daudz skaista un noderīga. Šveicē, Dornahā ir antroposofijas centrs. Veco gēteānumu, celtu pēc Šteinera projekta (milzīgu kupolveidīgu māju no koka bez nevienas naglas), kāds fanātiķis Ziemassvētkos nodedzināja Šteiners gan uzzīmēja nākamās skices, un tagad celtne ir milzīga, no betona celta un no dažādām pusēm dažādi izskatās, bet Šteiners to nepiedzīvoja. Māja atrodas tai pašā vietā Dornahā, lielā kalnā. Kad mēs rāpāmies tur augšā, redzējām visdažādākos augus, kādi tik pasaulē ir, – tāda brīnumaina vieta.

 

– Pastāstiet vēl mazliet par antroposofisko pasaules redzējumu…

– Uz zemes ir minerālu, augu un dzīvnieku pasaules. Kas mūsos ar tām ir kopīgs? Ar minerāliem –  fiziskais ķermenis. Ar augiem – fiziskais un ēteriskais ķermenis (ja tiem nedod ūdeni, tie novīst). Ar dzīvnieku pasauli – fiziskais, ēteriskais un astrālais ķermenis (dzīvnieks vienmēr jūt briesmas). Mums, cilvēkiem, ir vēl augstākais “es”, gars, mēs varam domāt. Cilvēks, būdams uz Zemes, ir mikrokosms, bet tur augšā ir makrokosms. Kā augšā, tā apakšā. Un mēs no katras pasaules varam paņemt to, ko mums vajag.

Augu lietošana homeopātijā un antroposofiskajā medicīnā mazliet atšķiras. Homeopātijā mēs parasti izmantojam visu augu – to sasmalcinām, potencējam un tad attiecīgi atšķaidām. Antroposofiskā medicīna dara tā – ja cilvēkam ir kādas problēmas ar galvu, izmanto tikai auga saknes daļu, ja ir problēmas ar ritmisko daļu, elpošanu, izmanto stublāju, ja ar dzimumdziedzeriem – ziedus. Potencējumi ir tie paši, atšķaidījumi arī, bet antroposofijā nāk vēl klāt filozofija. Piemēram, ja cilvēkam ir plaušu karsonis, tiek uzskatīts, ka tā ir vielmaiņa nepareizā līmenī. Ar fosforu noteiktā atšķaidījumā var atgriezt to pareizajā vietā.

 

– Bez antibiotikām?

– Bez. Bet es neesmu fanātiķe, ir visādas situācijas. Ja pacientam dzīvības spēks ir vājš, es saku – izdzeriet antibiotikas, un pēc tam būs jālieto labās baktērijas. Bet, ja viņam ir spēks, tad mēs ārstējam ar fosforu, vielmaiņa atgriežas pareizā stāvoklī un viņš turpmāk vairs tik ļoti neslimo. Ir vēl lietas, kas jāņem vērā, – varbūt viņam senčos ir bijusi tuberkuloze, tad mēs varam ar homeopātiskiem līdzekļiem šo piesārņojumu iztīrīt.

 

– Kas ir leminiskāte antroposofijā un kā to izmanto?

– Tā ir bezgalības zīme. Piemēram, ja kādam veic ūdens procedūras, tur izmanto leminiskāti. Potencēšanā arī tas ir svarīgi.

 

– Ko īsti nozīmē potencēt?

– Tas nozīmē paaugstināt spēku, enerģijas līmeni. Homeopātijā un antroposofiskajā medicīnā mums ir noteikts atšķaidījums un preparāts ir jākrata. Tā ir potencēšana – jo vairāk mēs sakratām, jo vairāk spēka ir zālēm.

 

– Droši vien tās ir enerģijas, kas aktivizējas…

– Jā. Baznīcai tas nepatīk – viņi prasa, kāpēc mēs kratām. Ja mēs tā to uztveram, tad jau nedrīkstam ne dejot, ne sportot, jo tur arī sakratāmies. Viņi uzskata, ka tad zālēs iemājo nelabais… Un vēl dīvaini – jo vairāk mēs atšķaidām, jo zālēm ir lielāks spēks. To skaidro tā, ka atšķaidot molekulu paliek arvien mazāk, piemēram, D12 – tur vairs nav nevienas molekulas un rodas molekulu nospiedumi, klasteri. Jo mazāk molekulu, jo brīvāk klasteri var izkārtoties dotajā telpā.

 

– Kā ar iztēli, iedvesmu un intuīciju? Vai tie arī ir jēdzieni, ko lieto antroposofijā?

– Džo Dispenza saka – kā mēs domājam, tā dzīvojam. Bībelē arī ir rakstīts – katram pēc viņa ticības. Un tas neattiecas tikai uz ticību Dievam, bet uz mūsu domāšanu vispār. Domas ir ārkārtīgi svarīgas. Mums ir 60-70 tūkstoši domu dienā, mēs nepārtraukti sevi programmējam. Un intuīciju var attīstīt. Man šķiet, jo tālāk mēs dzīvojam, jo vairāk un smalkāk jūtam. Un arī iztēle – ja mēs kaut ko iedomājamies par savu dzīvi, ļoti bieži to arī piesaucam.

 

– Kā atšķiras antropoloģija no antroposofijas?

– Manā izpratnē, antropoloģija attiecas uz fiziskām jomām. Tā nodarbojas ar visu to, kas ir uz Zemes – kultūru, socioloģiju; mēra pašu cilvēku. Antroposofija grib tikt augšā, Kosmosā un izzināt tālās pasaules. Tā ir galvenā atšķirība. Tagad ar meditāciju mēs varam sakārtot savu dzīvi, kā gribam. Šteiners ir aprakstījis, kā mēs izejam cauri garīgās pasaules vārtiem un kas tur notiek. Kad cilvēks aiziet pie Dieva, ir vairākas dienas, kad viņš redz visu savu dzīvi, sākot no brīža, kad ir aizgājis, līdz pat dzimšanai. Un, ja viņš ir kādam ko sliktu izdarījis, viņš dabū to pašu atpakaļ, tikai trīs reizes stiprāk. Pēc tam viņš iziet cauri planētu sfērām. Piemēram, ja nav mācējis mīlēt, viņš iet cauri Venērai un viņam ir ļoti grūti, viņu tur visādi mīca un mēģina visus asumus nogludināt, līdz viņu pārņem kosmiskā mīlestība. Tāpat ar citām planētām. Beigās cilvēks pārceļas uz Veco Mēnesi. Un tur viņš ir kopā ar visiem tiem, ar kuriem satiksies šajā dzīvē, bez tam izvēlas savus vecākus un redz, kāda dzīve viņu gaida. Cilvēks nāk lejā pie tiem vecākiem, ko pats ir izvēlējies, tā ka uz vecākiem dusmoties nav nozīmes.

 

– Cilvēks nomirst, pārtop un nonāk uz Mēness? 

– Jā, un tas tik ātri nemaz nenotiek – cilvēks var aizkavēties kādas planētas sfērā ilgāk. Un tad viņš nonāk uz Vecā Mēness – acīmredzot, tas ir Mēness, kas vēl nebija atdalījies no Zemes (pēc Akašas hronikām).

 

– Ļoti interesanta ir doma par bērna inkarnēšanos. Piemēram, ja bērnam ir Dauna sindroms, tad antroposofijā uzskata, ka viņš nav īsti inkarnējies uz Zemes?

– Šteiners uzskata, ka psihiski atpalikuši bērni ir lielas dvēseles un viņām vienkārši šai laikā vajag atpūtu. Varbūt tā kādam ir karma, jo viņam visu laiku par tādu bērnu ir jārūpējas. Bet šiem bērniņiem, izrādās, ir ļoti liels potenciāls, un nākamajā dzīvē ar viņiem atkal viss būs kārtībā. Interesanti ir ar kreiļiem. Ja kāds raksta ar kreiso roku, tas nozīmē, ka iepriekšējā dzīvē viņš ir par daudz mācījies. Un nedrīkst viņu no tā atradināt.

Ar bērna attīstību ir tā – no sākuma viņš ir viens vienīgs ēteriskais ķermenītis, pamazām attīstās, bet augstākais “es” viņā ienāk, kad viņš pirmo reizi pasaka “es”. Nevis “Anniņa dara”, bet “es daru”. Līdz 7 gadiem ir ļoti svarīgi bērnu pārlieku nenoslogot intelektuāli. Tāpēc doma par agro skološanu ir nepareiza. Tie ēteriskie spēki, kas ir bērnā, ir vajadzīgi viņa ķermeņa veidošanai. Ja viņu 6 vai 5 gadu vecumā sūta skolā, tad ēteriskie spēki ir novirzīti uz domāšanu un ķermenis pamatīgi cietīs. Mums jau vienreiz vēsturē tā ir bijis, kad bērnus sūtīja skolā no 6 gadu vecuma. Un tad skolotāji teica, ka 3., 4. klasē var tūliņ noteikt, kurš bērns ir agrāk sūtīts skolā, jo viņš ātrāk pagurst, viņam vairs nav spēka. Uz kurieni mums ir jāsteidzas? Kad nesen sākās kustība par to, lai bērni agrāk ietu skolā, es runāju ar bērnu psihiatri, dakteri Iju Cimdiņu, kura arī ir studējusi antroposofiju. Viņa teica, ka ārstu protestos neviens neklausās. Vecākiem ir dažādi uzskati un nav šo zināšanu, bet viņos ieklausās. Un vēl – ja vecāki domā, ka var iziet citā telpā, pastrīdēties un pēc tam mīļi smaidīt bērnam, nekas neiznāks, bērns jūt mammas ēterisko plānu un ir ar to stipri saistīts. Pie manis nāk mazi bērniņi, un mans pirmais jautājums – kā jūtas mamma. Ja mamma ļoti agri sāk strādāt un ir ļoti aizņemta, bērns jūt, ka viņa ir stresā.

 

– Ir taču arī antroposofiskā pedagoģija?

– Jā, ir Valdorfa skolas. Tādā skolā skolotājs ar katru bērnu sasveicinās, paskatās viņam acīs. Viņš tūliņ redz, kā bērnam īsti klājas. Tie, kas iet Ādažu Valdorfa skolā, ir laimīgi bērni! Un galvenais, ka tur pārmērīgi nenoslogo intelektuāli. Viss vairāk notiek tēlos, ritmos, viņiem ir savas eiritmijas nodarbības. Īpaši tas ir vajadzīgs ļoti jūtīgiem bērniem. Šīs skolas arī ir Šteinera nopelns.

 

– Kas vēl mums būtu jāzina par antroposofiju? Tā ietver daudzas dzīves sfēras.

– Jāzina, ka Šteiners iestājās pret alkohola lietošanu. Viņš teica –  ja tu iedzer kaut mazliet vīna, tad vairākas dienas nespēj kontaktēties ar augstākajām pasaulēm.

Ir tāda autore Alla Selavrī, kas pētījusi visus metālus atkarībā no tā, kā tie darbojas un saskan ar iekšējiem orgāniem, piemēram, sirdij piederas Saule un zelts, dzimumorgāniem – Mēness un sudrabs, nierēm – varš. Savukārt, runājot par labību, ir svarīgi, kurā dienā kādu labību ēst, jo tā ir saistīta ar attiecīgās planētas sfērām. Ir daudz visādu ceļu, un visi interesanti.

 

– Un katrs cilvēks iet savu ceļu, izvēloties, kam ticēt…  

– Un visam ir savi pretspēki. Mēs pat nezinām, kur tie pēkšņi izpaudīsies.

 

– Labā un ļaunā principu neviens vēl nav atcēlis.

– Šteineram ir tāds veidojums, glezna – pa vidu ir cilvēks, virs viņa – Arimans un apakšā – Lucifers. Katrs no viņiem kārdina savā virzienā. Arimans pārstāv datoru pasauli un citas tehnoloģijas, un Lucifers – visādas kaislības, karnevālus, dzīres.

 

– Tad jau tur neviens nav īsti labais.

– Daļēji ir, arī Lucifers. Ir vēl daudz dievību un dēmonu, bet tagad tehnoloģijas iet milzīgā ātrumā uz priekšu, tās ir iznākušas priekšplānā. Tomēr dēmoni ir skaudīgi uz cilvēku, jo cilvēks dzīvo. Dēmoni vai dievības var tikai kārdināt, tāpēc viņi mēģina cilvēku iznīcināt. Cilvēka dzīvē vajadzētu vairāk prieka un mīlestības, bet tā vietā nāk tehnika.

– Kas vēl būtu jāzina par homeopātijas un antroposofiskās medicīnas kopīgo un atšķirīgo?

– Homeopātijā strādā ar tēliem. Piemēram, tēls – pozitīvs cilvēks, sieviete; viņa viegli sāk raudāt, viegli – smieties, ir ļoti jūtīga, parasti zilām acīm un gaišiem matiem… Antroposofijā tādu tēlu nav. Tur ir svarīgi, uz kuru cilvēka ķermeni zāles darbojas – ēterisko, astrālo vai uz augstāko “es”…

 

– Piemēram, ājurvēdā ir došu līdzsvars. Kā  var līdzsvarot trīs ķermeņus?

– Ar dabiskajiem medikamentiem, ar ritmisko masāžu. Tas ir, kad cilvēkam it kā pat nepieskaras vai pieskaras viegli. Un kustībās izmanto leminiskāti. Ar šo vieglo pieskārienu iekšējais orgāns tiek iedarbināts.

– Tā ir kā enerģētiskā masāža?

– Tā varētu teikt. Ir svarīgi arī, kāds cilvēks to visu dara. Piemēram, ja antroposofi gatavo zāles, to nav atļauts darīt sievietei, kurai tai laikā ir menstruācijas. Viņi skatās arī, kāda ir planētu konstelācija tajā dienā, tā jau ir astronomija. Visas šīs lietas ir svarīgas.

– Ko vispār nozīmē mācīties antroposofiju?

– Ja runājam par medicīnu – ir jāmācās, kurš orgāns vairāk ir astrāls, kurš – ēterisks. Ja ir ļoti vājš ēteriskais ķermenis, tas nozīmē, ka ārstam jāiedarbojas uz aknām. Ja augstākais “es” ir vājš, tas nozīmē, ka jāiedarbojas uz asinīm. Ir preparāti, ar kuriem to var izdarīt – minerāli, metāli, dzīvnieku valsts preparāti… Mani interesē viss, ar ko cilvēkam varu palīdzēt. Bet visam ir savas robežas, arī homeopātijai. Ir uzskats, ka antroposofija ir augstāks līmenis nekā homeopātija. Es lietoju abas.

– Kāda ir antroposofa attieksme pret miegu?

– Tas ir svarīgi. Šteiners saka – katru nakti, kad aizmiegam, mūsu astrālais ķermenis un augstākais “es” aiziet augšā. Gultā paliek fiziskais un ēteriskais ķermenis. Un tieši pulksten 3.00 viņi nāk atpakaļ. Ja ar aknām viss ir kārtībā, tad viņi mierīgi savienojas un mēs guļam tālāk. Ja cilvēks iet gulēt ap vieniem, astrālajam ķermenim un augstākajam “es” ir maz laika, lai iegūtu informāciju no augstākajām sfērām. Ja labi izgulies, otrā dienā tu daudz labāk jūties un vairāk saproti par dzīvi. Tās pāris stundas miega pirms pusnakts var rēķināt par četrām. Ir teiciens –  ja gribi labi justies rīt, ir jāiet gulēt šodien.

  žurnāla TAKA 2018.gada arhīva numurs, sagatavoja: Lenvija Sīle

Jums var arī patīk