Daba – uzticams palīgs. Intervija ar homeopāti GUNU BLUMBERGU

 

Par homeopātiju runā daudz, taču patiesa izpratne par tās darbības lauku ir tikai nedaudziem. Šī zinātne nesola brīnumus, bet gan piedāvā dabas palīdzīgo roku. Lai nenodarītu sev pāri un saņemtu gaidāmo – profilaktisko vai ārstniecisko – efektu, vēlams nenodarboties ar pašārstēšanos, bet doties pie profesionāla speciālista. Brīdī, kad nolemts sadraudzēties ar dabas līdzekļiem un uzticēties to iedarbībai, ceļš nereti pavēršas sertificētas homeopātes, Medicīnas zinātņu doktores GUNAS BLUMBERGAS virzienā. Dr. Blumberga četrus gadus apguvusi homeopātiju Milānas Homeopātijas centrā pie viena no vadošajiem Eiropas homeopātiem Dr. Roberto Petruči un šobrīd vada savu ārstes privātpraksi Rīgā. Iegūtās zināšanas labprāt nodod arī tālāk.

 

– Pēc oficiālās informācijas, homeopātija (no grieķu valodas hómoios līdzīgs, pathos – ciešanas) ir alternatīvās medicīnas veids, kuru 18. gadsimta beigās radījis vācu ārsts Zāmuels Hānemanis. Homeopātija paredz, ka pacienti tiek ārstēti ar ļoti atšķaidītiem preparātiem un tiek praktizēta metode „līdzīgais ārstē līdzīgo”. Kas, jūsuprāt, ir homeopātija? Kādi ir tās pirmsākumi?

Nesen tika veikts pētījums – tajā atklāja, ka divas visvairāk apspriestās tēmas pasaules tīmeklī ir par Jēzu Kristu un homeopātiju. Uzskatu, ka homeopātija ir zinātne, kas 250 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā ir empīriski pierādījusi savas darbības efektivitāti un ilgtspēju. Katrā gadsimtā piedzimst pa ģēnijam (jeb, kā citi mēdz viņus saukt – cilvēki no nākotnes), kas atklāj un pamato kādu dabas brīnumu. Tāds bija arī homeopātijas pamatlicējs Hānemanis. Viņš novēroja, ka ar specifiski apstrādātu hīnas koka mizas ekstraktu, vairākas reizes to atšķaidot un paralēli sakratot, ir iespējams ārstēt tā laika nāvējošo slimību malāriju. To arī varam saukt par homeopātijas pirmsākumu. Ņemot par pamatu šo pašu metodi, tika radīti vēl daudzi citi preparāti, kurus izmantoja un vēl joprojām lieto dažādu slimību un simptomu ārstēšanā.

– Kā skaidrojat savu vēlmi būt tuvāk dabai, nevis visam ķīmiskajam un mākslīgi radītajam?

Mani vienmēr fascinējusi daba un sajūta, ka mēs esam daļa no dabas, no šīs pasaules aprites. Un, ja daba ir radījusi kādu slimību, tad dabā noteikti atrodams arī kāds līdzeklis, kas to var mazināt un izārstēt. Ņemsim par piemēru antibiotiķus. Tie tika atklāti pavisam nejauši, kad pie atvērta loga uz baktēriju barotnes Petrī trauciņā pielidoja penicilīna sēnes spora, nosēdās tieši uz baktēriju kultūras – un baktērijas tika apēstas. Cik gan ģeniāli un vienkārši daba pati spēj piedāvāt līdzekli, lai mazinātu to, kā ir par daudz! Tā tika radīts pirmais antibiotiķis penicilīns, kurš faktiski ir sēne, taču, protams – neviens ģimenes ārsts, kura pacientam ir strutojoša infekcija, nesaka, ka būs jālieto sēne, kas iznīcina baktērijas, jo tas izklausās nezinātniski. Vienīgā problēma, ka šī, nu jau ķīmiski sintezētā sēne apēd arī visas labās baktērijas. Sliktākajā gadījumā – ja sēne tiek lietota pārāk bieži, baktērijas pret to kļūst nejūtīgas. Homeopātisko preparātu iedarbība ir daudz maigāka un saudzīgāka – šie preparāti neko neiznīcina, tieši pretēji – tie stimulē imūnsistēmu, ļaujot organismam pašam izveidot spēju atpazīt un mazināt patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu) iedarbību.

– Mēdz teikt – kas der visiem, neder nevienam. Kā homeopātijā tiek piemeklēti pacientam atbilstoši ārstniecības līdzekļi?

Klasiskajā homeopātijā preparāts tiek piemeklēts ļoti individuāli. Prātā nāk teiciens – kas vienam terorists, otram brīvības cīnītājs. Daudziem cilvēkiem patīk mazgāties karstā ūdenī, bet ir indivīdi, kuriem process, kad viņu ādu dedzina verdošs ūdens, šķiet kā tīrākās šausmas – tā vietā viņi labāk izvēlēsies vēsu vai ledusaukstu dušu. Tāpat ir ar preparātu izvēli. Ir ļaudis, kuriem patīk, ja kāds par viņiem rūpējas, uztraucas un pievērš pastiprinātu uzmanību, bet citi, saņemot šādu uzmanības devu, jutīsies emocionāli apspiesti un kontrolēti. Katram preparātam ir savs stāsts. Tieši tādēļ nav pareizi ārstēt ar vienu un to pašu preparātu visus pacientus. Vienīgais izņēmums ir epidēmijas (gripa, vēdera vīruss utt.), kur izkristalizējas kāds viens konkrēts preparāts, jo visi slimo ar vienādiem simptomiem un tādējādi viens preparāts ļoti labi var palīdzēt visiem slimniekiem.

Homeopātijas pamatprincips – līdzīgu ārstēt ar līdzīgu. Respektīvi – ja, košļājot hīnas koka mizu, cilvēkam sākas malārijai līdzīgi intoksikācijas simptomi, tad ar šo ekstraktu (homeopātiski apstrādājot) iespējams ārstēt malāriju, ko šodien arī ikdienas praksē dara mūsu kolēģi homeopāti Indijā un Āfrikā.

– Vai homeopātija var palīdzēt hroniskos un pavisam smagos saslimšanas gadījumos?

Vienmēr jāskatās, cik smaga ir slimības pakāpe un cik dziļa pati slimība (audzēji, deformācija, iekaisumi). Jo vieglāka kaite (piemēram, ar funkcionāliem traucējumiem), jo homeopātija strādā efektīvāk. Smagākos gadījumos stāsts ir par paliatīvo homeopātiju, kad atbilstoši preparāti palīdz mazināt tradicionālo zāļu izsauktās blakusparādības un pamatslimības nepatīkamos simptomus (tiek ārstēti simptomi, bet slimība turpina savu gaitu).

Šī gadsimta sērga nav bakteriālās slimības (kā tas bija pirms antibiotiķu atklāšanas), bet gan autoimūnās saslimšanas – alerģijas, diabēts, locītavu kaites utt., kad mistiskā veidā ķermenis sāk atgrūst kaut ko savu. Sākas ķermeņa antagonisms pašam ar sevi un ārējo vidi, kuru ķermenis vairs nespēj vai nevēlas uztvert kā savu esamības formu.

– Kāpēc mūsdienās bērni tik bieži slimo?

Jo vairāk mēs attālināmies no dabas, jo biežāk slimojam. Ir pierādīts, ka bērni, kuri uzauguši lauku vidē, slimo retāk nekā pilsētas bērni. Jo stabilāks ir bērna emocionālais līdzsvars un norūdītāks ķermenis, jo labāk viņš spēj adaptēties ārējās vides kairinājumiem.

– Cik spēcīga ir cilvēku uzticēšanās homeopātijas nozarei?

Es domāju, ka uzticēšanās balstās tajā, ka homeopātija var piedāvāt saudzīgu ārstēšanas veidu ar preparātiem, kas nāk no dabas. Mūsu klāstā preparātu izcelsmi iedala 3 lielās grupās: augu valsts, dzīvnieku valsts un minerālu valsts. Jebkurā gadījumā katra homeopāta vislabākā reklāma ir viņa darba rezultāti. Ja bērns pēc homeopātisko preparātu lietošanas vairs ilgstoši neslimo, tad ārstēšanas metode dabiskā veidā gūst arvien lielāku uzticību. Tas arī ir iemesls, kāpēc, neskatoties uz farmācijas firmu lobētajām antireklāmām un vēl joprojām neatklāto homeopātisko preparātu darbības mehānismu, homeopātija turpina dzīvot un plaukt jau trešo gadsimtu pēc kārtas.

– Lūdzu, pastāstiet, kā tiek radītas homeopātiskās zāles!

Homeopātiskās vielas izgatavo no dažādām puķēm, kokiem, ogām, minerāliem, dzīvnieku izdalījumiem (indēm, piena, asinīm, spalvām), arī baktērijām un sēnēm. No sākuma iegūst pamatizejvielu jeb mātes tinktūru, pēc tam to daudzas reizes atšķaida, un katrs atšķaidījums tiek arī daudzas reizes sakratīts. Jo vairāk atšķaida un sakrata, jo enerģētiski spēcīgāka kļūst viela. Ar atšķaidīšanu vien nepietiek, viss noslēpums slēpjas tieši kratīšanā, jo neaktīvas substances kļūst par enerģijas nesēju.

– Homeopātiskie līdzekļi ir ļoti saudzīgi, bet tajā pašā laikā arī ļoti efektīvi. Kā tas tiek panākts?

Lai strādātu par homeopātu, jābūt ārsta izglītībai. Mediķim pirmām kārtām jāspēj izvērtēt, kur ir robeža starp homeopātisko un tradicionālās medicīnas ārstēšanu. Otrkārt, ir jāzina, kuru homeopātisko preparātu un atšķaidījumu izvēlēties. Treškārt – jābūt teorētiskām zināšanām, kāda ir preparāta mijiedarbība ar konkrēto slimību, tās izpausmēm un pacienta vitālo spēku. Tas viss palīdz panākt pēc iespējas lielāku ārstēšanas efektivitāti. Ārsts zina – jo zemāks pamatizejvielas atšķaidījums, jo tuvāk esam ķermeniskajam jeb šūnu līmenim. Jo preparāta atšķaidījums augstāks, jo vairāk ārstējam emocionālajā un garīgajā līmenī. Lai kopīgiem spēkiem nonāktu pie pozitīva rezultāta – preparāti tiek izvēlēti, pamatojoties uz individualitāti un katra pacienta sebjektīvajām sajūtām.

– Taču tam visam nereti pretī stājas farmācijas bizness…

Jā. Divi visienesīgākie biznesi pasaulē ir ieroču un zāļu tirdzniecība. Kam pieder nauda, tam ir vara. Tas arī izskaidro to, kāpēc homeopātija oficiāli nav atzīta kā tradicionālā ārstēšana. Esam novietoti kopā ar ezoteriķiem, tāpat tiekam saukti par placebo efekta ārstiem. Vēl sliktākā gadījumā – par cilvēku muļķotājiem jeb šarlatāniem. Ja lielo fondu investīcijas homeopātijas attīstībā būtu lielākas, mēs daudz ātrāk nonāktu pie homeopātiskās iedarbības mehānisma skaidrojuma, tādējādi tiktu noņemts arī sabiedrības varas struktūrās pastāvošais uzskats – pseidozinātne.

– Kā rīkojaties, ja pie jums atnāk pacients ar vēlmi uzlabot veselību, bet paziņo, ka ķīmiskos preparātus lietot nepārtrauks?

Ja ir visnotaļ pamatotas indikācijas, ķīmiskās zāles jāturpina lietot. Tā kā lielākā daļa manu pacientu ir ar hroniskām slimībām, tad homeopātiskās ārstēšanas sākumā viņi turpina lietot izrakstītos ķīmiskos preparātus, lai neizsauktu pēkšņu pamatslimības saasinājumu. Homeopātija ir komplementāra jeb papildinoša ārstēšanas metode, kuru var izmantot kopā ar tradicionālo ārstēšanu un medikamentiem. Homeopātisko preparātu darbības mehānisms ir citādāks nekā ķīmisko preparātu darbība – ja ķīmiskie preparāti sākas ar nosaukumu anti, piemēram, antihipertensīvs, antiinflamators, antibiotiķis utt. (tātad pret kaut ko selektīvi vērsts), tad homeopātiskie preparāti ir vairāk pro – līdzekļi, kuri stimulē imunitāti jeb vitālo spēku. Tikai tad, ja homeopātiskais preparāts ir labvēlīgi iedarbojies uz pacientu un viņa slimību, pēc konsultācijas ar ārstējošo ārstu drīkst sākt mazināt ķīmisko preparātu devas.

– Ir dzirdēts, ka homeopātija ļoti labi palīdz psiholoģiskas dabas problēmu gadījumā, spēj uzlabot kaulu un muskuļu sistēmas darbību, kā arī veiksmīgi mazina simptomus, kas saistīti ar ginekoloģiskām kaitēm un gremošanas traucējumiem. Homeopātiskie līdzekļi (ar tendenci stiprināt organisma dabiskās aizsargspējas) var pat mazināt alerģiju. Te gan vēlos jums jautāt – kas varētu būt alerģisko reakciju rašanās pamatā? Kā izprast šo, savā veidā mistisko kaiti?

Domājot par alerģiju, prātā nāk šāda aina. Iedomāsimies, ka nokļūstam putekļainā telpā. Mūsu deguns atpazīst putekļus – 3 reizes nošķaudāmies, izšņaucam degunu un turpinām uzturēties šajā telpā. Bet ir iespējams pieredzēt arī pretēju attīstības scenāriju, kad, nonākot šādā telpā, deguns putekļus neatpazīst – tie netiek izmesti ārā, bet gan ieelpoti dziļāk, kur joprojām paliek neatpazīti. Puteklis pielīp pie gļotādas un saka – šeit domāju apmesties uz dzīvi. Un kādu laiku neviens par to īpaši neuztraucas! Tikai tad, kad putekļi ir pa īstam iedzīvojušies, elpceļi ar klepus lēkmēm sāk skaļā balsī protestēt. Sākas cīņa par uzvaru, jo katrs (gan putekļi, gan elpceļi) vēlas panākt savu, elpceļi – attīrīties, bet putekļi – turpināt dzīvot savā jaunajā mājvietā. Ja saimnieks ir spēcīgs, viņš kārtīgi izkleposies un putekļi būs prom (atstājot varbūt tikai kādus pāris puteklīšus, lai atgādinātu saimniekam, ka nedrīkst atslābt)! Bet, ja saimnieks ir kūtrs un nevarīgs, tad sāksies putekļa uzvaras gājiens ar attiecīgiem astmas simptomiem.

Šī gadsimta sērga  alerģija ir ķermeņa kūtrums jeb imūnsistēmas nespēja tikt galā ar normāliem, dabiskiem ārējās vides kairinātājiem. Protams, cēloņi var atšķirties, taču, ārstējot alerģijas ar homeopātiskajiem preparātiem, manī ir izkristalizējusies doma, ka ļoti būtiski ir saprast iemeslu, kāpēc imūnsistēma vairs nespēj sadzīvot ar ziedputekšņiem, putekļu ērcītēm, sēņu sporām, pienu, olbaltumvielām. Tas var būt, piemēram, kāda mikroelementa trūkums organismā, kas paredz, ka pacientam jāpiedāvā minerālvalsts izcelsmes homeopātiskie preparāti. Iespējams, ka tā ir iestrēgšana kādās noteiktās emocijās vai sajūtās – šādā gadījumā vajadzīgā viela vai vielas jāmeklē augu valsts preparātu klāstā. Bet varbūt tas ir kā cīņas un izdzīvošanas stāsts, kas nozīmē, ka uzmanība vairāk jāpievērš dzīvnieku valsts preparātiem. Kopumā ņemot – ir jāstimulē saimnieka iekšējais spēks, lai viņš pats saviem spēkiem sāktu cīnīties ar uzbrucējiem, pats galvenais – mācētu ar viņiem mierīgi sadzīvot.

– Cik saprotu, pārtikas nepanesamība nav alerģija…

Pārtikas nepanesamībai ir dažādi iemesli. Tā var būt kā alerģijas izpausme, var būt arī kāda fermenta iztrūkums gremošanas sistēmā. Arī aknu vai aizkuņģa dziedzera funkcionālie traucējumi var būt kā iemesls pārtikas nepanesamībai. Homeopātiskajā ārstēšanā ir būtiska ne tik daudz diagnoze, bet gan tas, kādā veidā izpaužas pārtikas nepanesamība. Ja vienam tā ir zaļa caureja, tad otram – hroniski aizcietējumi, bet trešajam mitrojoši vai sausi izsitumi. Lai atrastu preparātu, kas izārstē no pārtikas nepanesamības, tiek analizēts viss simptomu kopums – gan emocionālie, gan fiziskie simptomi.

– Tikpat apgrūtinoša kā cīņa ar alerģiju mēdz būt arī cīņa ar psoriāzi… Turklāt pēdējo gadu laikā sabiedrībā vērojams visai liels šīs slimības uzliesmojums!

Jā, arī psoriāze ir viena no šī gadsimta sērgām. Pamatproblēma ir savas ādas atgrūšana – tā iekaist un zvīņojas. Cilvēks mēģina no tās atbrīvoties, bet tas nav iespējams. Smērējot uz ādas dažādus pretpsoriāzes krēmus, enerģija tiek aizspiesta dziļāk un slimība progresē psoriātiskajā artrītā. Uzskatu, ka psoriāze ir ārkārtīgi dziļu, senu un destruktīvu dusmu izpausme ķermeniskajā veidā. Tā kā mēs esam mācīti, ka nedrīkst dusmoties, tad cilvēki apspiež dusmas, tādējādi liekot dusmu enerģijai atrast veidu un vietu, kur izlādēties. Un psoriāzes gadījumā tā ir āda.

Homeopātiskajā literatūrā ir aprakstīti 113 preparāti, ar kuriem var izārstēt psoriāzi. Jautājums, vai izdodas atrast īsto preparātu, ir atkarīgs no homeopāta zināšanām un spējas interpretēt, pārtulkot pacienta stāstīto homeopātisko preparātu valodā. Tā kā preparātu klāsts ir ļoti liels, ārstam nepārtraukti jāmācās un apgūtās zināšanas jāatkārto.

– Regulāri paaugstināts stresa līmenis cilvēka ķermeni novārdzina un rada tajā labvēlīgu vidi daudzu slimību attīstībai. Kā tikt ar to galā?

Pirmais un nozīmīgākais solis ir saprast, kāds ir stresa pamatcēlonis, jo – tikai apzinoties un ieskatoties problēmai acīs – mēs spējam to izskaust. Tas jau atkal ir stāsts par katra cilvēka individuālās situācijas cēloņsakarībām. Piemēram, ja vienam stresa cēlonis meklējams attiecību problēmās ar partneri, tad otram, iespējams, lielākais traucēklis un ienaidnieks pret viņu pašu būs apslēptās dusmas un agresija. Vēl kādam tā būs pamestības sajūta, bet vēl kādam – nespēja sadzīvot ar vilšanos un zaudējumu.

Katram preparātam eksistē savs emocionālais kodols. Ir pieejami homeopātiskie „bāreņu” preparāti, kas sakārto skumju enerģiju, dusmu preparāti, kas mazina fizisko vardarbību, kā arī pareizo un paklausīgo cilvēku preparāti (der indivīdiem, kuros mīt spēcīgas bailes izteikt savu viedokli) – šāds preparāts sniedz cilvēkam iekšējo spēku, un, vienlaikus veiksmīgi atrodot arī patieso stresa cēloni, iespējams ievērojami mazināt ciešanas.

– Ko, jūsuprāt, nozīmē dzīvot veselīgi?

Man nāk prātā veselīga dzīvesveida pamatbaušļa: „Veselā miesā vesels gars!” papildinājums, kas varētu skanēt: „Veselā garā vesela miesa!”. Respektīvi – jo emocionāli veselāks un līdzsvarotāks būs cilvēks, jo veselāks būs viņa ķermenis, par kuru viņš ikdienā cītīgi rūpējas, ēdot veselīgu pārtiku un daudz kustoties. Strādājot ar dabīgiem preparātiem, rodas priekšstats, ka veselīga un sakārtota cilvēka emocionālā veselība ir kā pamats, lai visas ķermeņa šūnas spētu kvalitatīvi un harmoniski strādāt. Ja ir laba sadarbība starp iekšējo (emocionālo) un ārējo (ķermenisko) vidi, tad cilvēks neslimo. Pat ja kādreiz arī saslimst, tad tikai ar vieglām un ātri pārejošām slimībām. To arī ikvienam novēlu!

 

Žurnāla Taka, 2016.gada arhīvs, autore: Dagnija Millere-Balandīna

Jums var arī patīk