Zaļā ārstēšana psihiatrijā. Saruna ar “100 ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija” autoru – ārstu psihiatru GUNTI KALNIETI

Ārstu psihiatru GUNTI KALNIETI pazīstu kā veselīga dzīvesveida aizstāvi ar garīgu pieeju praktiskām lietām. Nesen izdotas divas viņa grāmatas – tikumiskās apgaismības mācība “Zaratustras dziesmas” un “100 ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija”. Mūsu saruna būs par otro. Grāmatā apskatīta psihiskā veselība, tās traucējumi  un psihohigiēnas iespējas. Autors runā par tautas medicīnu, ārstniecības augu īpašībām un izmantošanas veidiem,  par stresu un tā izraisītām slimībām.

Ir patīkami apzināties, ka apkārtējā pasaulē ir tik daudz dabisku līdzekļu, ar kuriem mijiedarbojoties, varam smelties veselību un enerģiju. Nav tūliņ jāskatās pēc tabletītes, mākslīgiem stimulantiem vai nomierinātājiem. Grāmata izglītos un palīdzēs orientēties daudzveidīgajos dabiskajos ārstniecības līdzekļos, kas mums pieejami. Tā domāta gan ārstiem, gan psihologiem, gan cilvēkiem, kas interesējas par ekoloģisku dzīvesveidu.

Turpināt lasīt "Zaļā ārstēšana psihiatrijā. Saruna ar “100 ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija” autoru – ārstu psihiatru GUNTI KALNIETI"

Drogu spēks ķīmijterapijas vietā. Saules, prieka un dzīvības augs – pienene

Daba ir atmodusies ar jauniem dzinumiem, ziediem, smaržām, sajūtām, spēku un enerģiju. Ir sācies laiks, kad varam veidot dabas aptieku no augiem, lai stiprinātu, atjaunotu un dziedinātu savu miesu un garu. Šoreiz pievērsīsimies pienenei – augam, kas dalās ar mums ne tikai savā skaistumā, aicinot nopīt dzeltenu ziedu vainagu, bet arī ar spēcīgām ārstnieciskajām īpašībām saknēs, lakstos, lapās un ziedos. Ne velti vārds “pienene” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “es ārstēju”.

Turpināt lasīt "Drogu spēks ķīmijterapijas vietā. Saules, prieka un dzīvības augs – pienene"

Masāža – fiziska, garīga un enerģētiska sevis lutināšana.

Kad fizioterapeites Kristīnes Dzenavas meitai bija divi gadi, viņa kādu dienu esot teikusi: “Mammīt, nestrādā šodien. Mums ir maizīte, ko ēst.” Zīmīgs secinājums, kas parāda, ka mēs, pieaugušie, esam tā pārņemti ar skriešanu pēc labklājības, ka aizmirstam par sevi, savām vajadzībām un kvalitatīvu kopā būšanu ar tuvākajiem. No tā, ka sevi samīļosim un palutināsim, ieguvēji būs visi. Bērniem taču nevajag neko vairāk, kā tikai ar dzīvi apmierinātu un veselu vecāku klātbūtni un nedalītu uzmanību. Viens no senākajiem un patīkamākajiem sevis lutināšanas veidiem ir ļaušanās masāžai. No plašā mūsdienu masāžas metožu klāsta šoreiz pievērsīsimies dažām īpaši interesantām masāžām, cerot, ka kāda no tām arī jums palīdzēs atbrīvoties no liekā un gūt spēkus ne tikai fiziskajā, bet arī garīgajā un enerģētiskajā ziņā.

Turpināt lasīt "Masāža – fiziska, garīga un enerģētiska sevis lutināšana."

Daudzpusīgā antroposofija – mikrokosma un makrokosma apvienojums

Ja man jautātu, ko domāju par antroposofiju, es teiktu, ka tas ir nākotnes pasaules uzskats, kas redz cilvēku kā miesisku, dvēselisku un garīgu būtni. Un vēl – apskatot antroposofiju, noteikti nevaram iztikt bez ezoteriskā redzējuma.

Saruna par antroposofiju  ar medicīnas doktori INESI JOKSTU, kura to ir studējusi Šveicē un te, Rīgā, strādā homeopātijas un pediatrijas praksē. Pirms manis no ārstes kabineta iznāk mamma ar divām meitiņām un zīdainīti…

Turpināt lasīt "Daudzpusīgā antroposofija – mikrokosma un makrokosma apvienojums"

Trīs elpošanas vingrinājumi VESELĪBAI

Elpošana ir dabisks process, kas pavada un nodrošina visu mūsu dzīvi, ar ieelpu mēs sākamies un ar izelpu beidzamies. Jogi saka, ka katram no mums ir dots noteikts ieelpu un izelpu skaits, tāpēc, jo lēnāk mēs elpojam, jo taupīgāk tērējam savas elpas, jo ilgāk  dzīvojam. Līdzīgu apgalvojumu esmu dzirdējusi arī par  sirds pukstu skaitu – ka katram tas ir noteikts jau piedzimšanas brīdī. Labā ziņa ir tā, ka elpu mēs varam iemācīties kontrolēt un attiecīgi arī nomierināt un palēnināt savu sirdsdarbību.  

/Sagatavoja: Kristīne Somere, jogas skolotāja, bloga www.slowyogalife.com autore/

Turpināt lasīt "Trīs elpošanas vingrinājumi VESELĪBAI"

Mīlestības un dzīvības simbols – sirds. Kas to baro un kas posta?

Viens no visspilgtākajiem mīlestības simboliem, ko cilvēki zīmējot attēlo pavisam vienkāršoti, ir sirds. Taču dzīvē šis orgāns, kā mēs zinām, izskatās mazliet citādi. Arī izpratne par to, kā strādā sirds un kādas emocijas tai kaitē, nereti ir apaugusi ar neskaitāmiem stereotipiem, kas mūs attālina no patiesām rūpēm par savas sirds veselību. Sirds jūt visu, kas notiek mūsu dvēselē un ķermenī, tāpēc apmānīt to nav iespējams. Kādas ir biežāk sastopamās sirds slimības un to cēloņi no antroposofā, garīgā un emocionālā skatījuma, skaidro Dr. VITA VESTMANE.

Turpināt lasīt "Mīlestības un dzīvības simbols – sirds. Kas to baro un kas posta?"

Jūras vasks – dzintars

Jūras vasks, tīģera dvēsele, sulas akmens, saules akmens… Tie ir tikai daži no senajiem dzintara nosaukumiem. Dzintars, kas veidojies pirms 35–140 miljoniem gadu, ar savu saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau sirmā senatnē iekarojis cilvēku sirdis. Ko mēs par to zinām?

Dzintars ir pārkoksnējušies skujkoku sveķi, tas ir trausls organisks savienojums, dzintars nav nedz kristāls, nedz dārgakmens, lai gan to klasificē kā pusdārgakmeni. Dzintaram ir vairāk nekā 200 krāsu variāciju – no izteikti baltas līdz pat melnai. Dominējošie toņi ir dzeltenie, taču tie var manīties līdz sarkaniem, brūniem, pat ziliem un zaļiem. Arī caurspīdīgums mainās – no dzidra un gluži caurspīdīga, līdz pat piena baltam un duļķainam.

Turpināt lasīt "Jūras vasks – dzintars"

10 ieteikumi, kas jāņem vērā, ja esi nolēmis sākt sportot

Kā rīkoties, ja līdz šim nekas nav darīts, bet šogad gribas saņemties un sākt sportot?Jebkuras radikālas pārmaiņas ķermenim rada stresu, tāpēc, metoties iekšā jaunajā un nezināmajā, vienmēr jābūt piesardzīgam. Tāpat kā ājurvēda neiesaka pēkšņi un krasi pievērsties veselīgiem ēšanas paradumiem, arī sporta speciālisti fiziskajās aktivitātēs ieteic ievērot mērenību un visu darīt pakāpeniski.  Daudziem no mums šķiet, ka laba nekad nevar būt par daudz, bet var gan! Kā sacīja mūsu senči – kas par daudz, tas par skādi! Tas attiecas arī uz fiziskām aktivitātēm, it īpaši tad, ja ķermenis tam nav gatavs.  Ar ko tad vajadzētu sākt, ja esat nolēmuši  uzsākt sportot, un kādi speciālistu padomi jāņem vērā, lai neradītu sev  lielāku kaitējumu nekā labumu?

Turpināt lasīt "10 ieteikumi, kas jāņem vērā, ja esi nolēmis sākt sportot"

Vērtīgi atgādinājumi mūsu fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai. Saruna ar dziednieku un pirtnieku Juri Krauci

Kā vieglāk un bez slimošanas pārdzīvot ziemu… Ko darīt, lai saglabātu mundrumu un spēku šajos mēnešos? Jautāju dziedniekam un pirtniekam Jurim Kraucim.

– Vispirms – jāēd daudz zaļumu: gan lapu salāti, gan mārdadžu un koriandru lapas, gan pētersīļi un lupstāji, gan visas labās nezālītes – gārsa, pienenes, nātres u. c. Kliņģerīšu, gurķumētru un topinambūru ziedi – svaigi derēs pie zaļumu salātiem, kaltēti – visu ziemu tējai. Gremošanas sistēmas sakārtošanai maija sākumā bija jāsavāc egļu, priežu un kadiķu zaru galu mīkstie dzinumi jeb dzīnes. Šīs mīkstās skujiņas varēja sakaltēt un samalt smalkā pulverī. Dienā pietiktu ar nepilnu tējkaroti, sadalītu 3 ēdienreizēs. Skujkoku skujās ir daudz ļoti vērtīgu vielu, kas var palīdzēt sakārtot vielmaiņu, gremošanas orgānus, arī uzlabot redzi. Tagad var savākt un izkaltēt kadiķu zaru galiņus un melnās ogas, zaļās gan ne. Jāvāc un jāēd, cik spēj, brūklenes, dzērvenes, dižbrūklenes, smiltsērkšķi, pīlādži. (red.piez.: intervija tapa agrā rudenī)

Turpināt lasīt "Vērtīgi atgādinājumi mūsu fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai. Saruna ar dziednieku un pirtnieku Juri Krauci"

Iesim tālāk par šķīvi! Apzinātā ēšana.2daļa

Iepriekšējā rakstā uzsākām tēmas APZINĀTA ĒŠANA iztirzāšanu. Pievērsāmies apzinātības vēsturiskajam aspektam, konstatējām, cik gan ļoti savā ikdienas skrējienā esam pakļauti automātiskām darbībām un cik svarīgi ir atšķirt ēšanu uzturam no ēšanas baudai. Aktualizējām moto: „Pamani iepauzē atbildi!” nozīmīgumu, jo, piekopjot apzinātību, uzsvars tiek likts uz atstarpes jeb telpas veidošanu, kas ir mirklis starp stimulu un atbildi, kur izvēlamies labāko lēmumu pašreizējam brīdim. Tas, ēdot apzināti, ir neizsakāmi svarīgi.

Šomēnes turpināsim rakt vēl dziļāk un uzzināsim, kas ir stress un kāpēc nereti to apēdam, kāpēc diētas nestrādā, kā ceļā uz apzinātu ēšanu var palīdzēt meditācijas un kā tās maina smadzeņu struktūru.

 (raksta pirmā daļa – http://baltataka.lv/apzinata-esana-labakas-rupes-par-sevi/  ) 

Turpināt lasīt "Iesim tālāk par šķīvi! Apzinātā ēšana.2daļa"