Rudens ritmi un likumi ĀJURVĒDĀ

Kosmosā planētas kustas pa noteiktām orbītām, zieds zina, kad tam uzziedēt un noziedēt. Daba ļaujas dzīves ritmiem dabiski un brīvi. Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kas spēj pārkāpt visus laika un Kosmosa likumus, turklāt tas vienmēr atstāj nospiedumus gan apziņā, gan arī ķermenī. Kas ir dabas likumi un kā tos interpretē ājurvēda – par to šoreiz rakstā.

Ājurvēdā gadu iedala 6 sezonās (sanskritā – ritu). Katrai sezonai ir savs “tērps”, daba ieģērbjas noteiktā enerģijas vibrācijā, jo tieši tā nodrošina pastāvīgu harmoniju mūsu vidē. Vāta – gaisa un ētera enerģija – vajadzīga kustībai, pita – uguns un ūdens enerģija – nepieciešama transformācijai, kapha – zemes un ūdens enerģija – palīdz visam augt.

Rudens ir pārejas posms no karstuma uz aukstumu, arī ķermenim nākas pielāgoties dabas pārmaiņām. Mēs jau zinām, kāpēc rudenī līst lietus, –  vasaras svelme ir uzkarsējusi un izžāvējusi dabu, ūdens un vēsums to mitrina un atdzesē. Līdzīgi notiek arī mūsu ķermenī – lai gan vasaras karstums silda, tas arī sausina un padara raupjus audus. Tāpat kā mitra malka saules svelmē izžūst ātrāk, tā arī, beidzoties vasarai, ķermenis ir sasildīts, bet vienlaicīgi izžuvis un sauss. Šajā posmā ķermenim nepieciešams mitrs, sildošs ēdiens un siltas eļļas masāžas. Svarīgi uzturā lietot daudz sakņaugu un dot priekšroku saldai garšai (graudaugi, pākšaugi, medus).

(SAGATAVOJA: Dr. Guna Vilka, ājurvēdas ārste, vēdiskās astroloģijas un uztura konsultante, www.triguna.lv)

Turpināt lasīt "Rudens ritmi un likumi ĀJURVĒDĀ"

“Izprotot nāvi, rodas dziļāka mīlestība pret dzīvi,”- Intervija ar Manīšu Džeimsu (Maneesha James)

“Mēs visi esam ieradušies ar atpakaļceļa biļeti.” – Osho

Līdzko esam piedzimuši, kaut kur ir arī nāve, tā ir neizbēgama un ieprogrammēta, tomēr lielākajai daļai no mums saskare ar šo faktu šķiet biedējoša un nepieņemama; vai arī mēs vienkārši nevēlamies iedziļināties nāves nozīmē, kamēr esam aizņemti ar dzīvošanu. 

  1. gada nogalē Latvijā ar praktisko semināru par dzīvi un nāvi – “Dzīve ar neizbēgamo” ciemojās Manīša Džeimsa (Maneesha James). 1974.gadā viņa satika indiešu mistiķi un garīgo skolotāju Ošo, šī tikšanās mainīja viņas dzīves uztveri, viņa piecpadsmit gadus dzīvoja un mācījās Indijā Ošo komūnā. Viņas garīgo meklējumu un dzīves pieredzes bagāža ir milzīga. Manīša ir fonda OSHO Sammasati līdzdibinātāja un sadarbības direktore, vairāku grāmatu autore, publiciste, psihoterapeite un hipnoterapeite, meditāciju vadītāja un dažādu prakšu izstrādātāja. Viņa strādā ar cilvēkiem uz nāves gultas un atbalsta tos, kuriem ir tieša saskare ar nāvi, sniedzot psiholoģisko un garīgo atbalstu (bijusi Annas Freidas nāves pārējas vecmāte), kolēģi un pacienti dēvē viņu par “pārejas vecmāti”. Manīša ir dzimusi Austrālijā, šobrīd dzīvo Lielbritānijā, viņai ir 70. gadi. Pēdējos 20 gadus Manīša vada praktiskos seminārus un retrītus, kuros izmantojot plaša spektra meditācijas tehnikas un drošas prakses palīdz cilvēkiem izzināt ko tiem nozīmē nāve ārpus māņticības un baiļu ietekmes, atklājot, ka patiesībā dzīve un nāve nav nošķiramas, un ka mūsu attieksme pret nāvi tiešā veidā ietekmē to kā dzīvojam…
Turpināt lasīt "“Izprotot nāvi, rodas dziļāka mīlestība pret dzīvi,”- Intervija ar Manīšu Džeimsu (Maneesha James)"

Paļaujoties uz savu dziļāko straumi… Sievietes iniciācijas līkumotais ceļ

Par sievietes garīgo ceļu pie sevis – sievišķo iniciāciju – šobrīd atrodams daudz informācijas un pieredžu ieguves iespēju – literatūra, praktiskas nodarbības un grupas, ezoteriskas skolas, mākslas izpausmes. Tverot impulsus sociālajā telpā, rodas sajūta, ka šī tēma tieši pēdējās desmitgadēs ir nobriedusi kā gatavs auglis. Esmu pārliecināta, ka šos procesus virza dziļa kolektīva vajadzība atgriezties pie sievišķības sakrālās dabas izstarotajām vērtībām (rūpēm, maiguma un empātijas) pasaules mērogā, attieksmē gan pret mūsu Māti – planētu Zemi, gan vienam pret otru. Sieviete, kas dod dzīvību, caur savu miesu turpina dzīvības ritu, ir tā, kuras rokās ir daudz spēka un ietekmes, arī uz globāliem procesiem. Bet, pirms jebkuras pārmaiņas var kļūt kolektīvas, tās primāri ir dziļi individuālas. Procesi, kas izejami dvēseles pieredzes ceļā – arī pie savas sievišķās identitātes – savā ziņā ir nosacīti, katrs no posmiem ietver noteikta veida uzdevumus, kurus nav iespējams apiet. Tas, kā mēs ar tiem sastopamies, kā integrējam iegūtās pieredzes, arī veido mūsu kodolu.

Turpināt lasīt "Paļaujoties uz savu dziļāko straumi… Sievietes iniciācijas līkumotais ceļ"

Kā iemīlēt sevi, ja spogulī redzamais nepavisam nepatīk?

Iespējams, arī tev tā ir gadījies: vienu vakaru tu aizej gulēt, ar sevi un pasauli mierā būdama, bet otrā dienā pamosties tukla, uzblīdusi, pagalam nepievilcīga.

Ne jau tāpēc, ka gulēt būtu aizgājusi ļoti citāda, bet tāpēc, ka šorīt paskatījies bildes no kāda pasākuma, pielaikoji kleitu, kas izceļ tavu neperfekto siluetu, ieskatījies spogulī… un viss – izrādās, tu šo ķermeni ienīsti. Ienīsti tik ļoti, ka nosolies sev turpmāk staigāt tikai garos apmetņos (štrunts, ka vasara), neiet cilvēkos, neēst un citādi spīdzināt šo spogulī (bildēs utt.) redzamo ērmu.

Tā neesi tu. Vēl vakar tu sevi mīlēji, pieņēmi savus septiņus (labi – 13) liekos kilogramus bez histērijas, ēdi napoleonkūku ar devīzi “lai dzīvo resnās!”, bet šodien sajūties kā Šreka Fiona briesmoņa tēlā. Kā – nu sakiet, kā?! – lai sevi tādu iemīl? Vai tas maz iespējams? Jo tieši tā skanēs draudzenes (un vēl pārsimt slaidu teorētiķu) padoms…

Pažēlojusies savai draudzenei, pirtniecei Kristīnei Vallerei par negaidīti uzklupušo depresiju un saņēmusi atbildi, ka šim laikam kopumā ir raksturīga enerģiju maiņa un apātija vai citādas grūtības harmoniski sazemēties un ka iemesls netīksmei pret sevi nav tik viennozīmīgi traktējams (un situācijas labošanas receptes – ne tik), vērsos pēc padoma pie dažādu ezoterisko prakšu meistariem.

Turpināt lasīt "Kā iemīlēt sevi, ja spogulī redzamais nepavisam nepatīk?"

TAKAS VASARAS numurs

V A S A R A s numurs jūnija sākumā ir devies pie ABONENTIEM, lasītājiem, draugiem un saviem ceļabiedriem!
uz vāka: ANNAS TARASENKO glezna. Anna atklāja, ka šīs gleznas oriģināls “dzīvo“ Latvijā. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc izvēlējamies tieši šo. Cilvēks, Tibeta, skanošās bļodas, plūstošā enerģija kā ūdens strūklaka, kā birstošie dimanti. Lai tie birst mūsu rokās, gluži kā latviešu tautas dziesmā izteiktā dziedinošā vārdformulā.
Intervija ar mākslinieci, gleznotāju, ceļotāju, neirogrāfikas specialisti – Annu Tarasenko ir vasaras žurnālā TAKA. Annas gleznas ir enerģētiskas, sajūtu bagātas, daudzas top māksliniecei radošā, dievišķā plūsmā esot, ar gleznām vari iepazīties mājas lapā: www.annatarasenko.ru

šajā numurā varēsi izlasīt arī iedvesmojošu sekot saviem sirds aicinājumiem – interviju ar Annu un viņas vīru- skaņas un tibetas skanošo trauku meistaru Viktoru Oguju (Saruna ar skaņas un tibetas skanošo trauku meistaru Viktoru Oguju un mākslinieci, neirografikas speciālisti Annu Tarasenko).

SATURS:  TAKA vasarā –>

Turpināt lasīt "TAKAS VASARAS numurs"

Zaļā ārstēšana psihiatrijā. Saruna ar “100 ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija” autoru – ārstu psihiatru GUNTI KALNIETI

Ārstu psihiatru GUNTI KALNIETI pazīstu kā veselīga dzīvesveida aizstāvi ar garīgu pieeju praktiskām lietām. Nesen izdotas divas viņa grāmatas – tikumiskās apgaismības mācība “Zaratustras dziesmas” un “100 ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija”. Mūsu saruna būs par otro. Grāmatā apskatīta psihiskā veselība, tās traucējumi  un psihohigiēnas iespējas. Autors runā par tautas medicīnu, ārstniecības augu īpašībām un izmantošanas veidiem,  par stresu un tā izraisītām slimībām.

Ir patīkami apzināties, ka apkārtējā pasaulē ir tik daudz dabisku līdzekļu, ar kuriem mijiedarbojoties, varam smelties veselību un enerģiju. Nav tūliņ jāskatās pēc tabletītes, mākslīgiem stimulantiem vai nomierinātājiem. Grāmata izglītos un palīdzēs orientēties daudzveidīgajos dabiskajos ārstniecības līdzekļos, kas mums pieejami. Tā domāta gan ārstiem, gan psihologiem, gan cilvēkiem, kas interesējas par ekoloģisku dzīvesveidu.

Turpināt lasīt "Zaļā ārstēšana psihiatrijā. Saruna ar “100 ārstniecības augu nerviem. Psihohigiēna un fitoterapija” autoru – ārstu psihiatru GUNTI KALNIETI"

Drogu spēks ķīmijterapijas vietā. Saules, prieka un dzīvības augs – pienene

Daba ir atmodusies ar jauniem dzinumiem, ziediem, smaržām, sajūtām, spēku un enerģiju. Ir sācies laiks, kad varam veidot dabas aptieku no augiem, lai stiprinātu, atjaunotu un dziedinātu savu miesu un garu. Šoreiz pievērsīsimies pienenei – augam, kas dalās ar mums ne tikai savā skaistumā, aicinot nopīt dzeltenu ziedu vainagu, bet arī ar spēcīgām ārstnieciskajām īpašībām saknēs, lakstos, lapās un ziedos. Ne velti vārds “pienene” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “es ārstēju”.

Turpināt lasīt "Drogu spēks ķīmijterapijas vietā. Saules, prieka un dzīvības augs – pienene"

Masāža – fiziska, garīga un enerģētiska sevis lutināšana.

Kad fizioterapeites Kristīnes Dzenavas meitai bija divi gadi, viņa kādu dienu esot teikusi: “Mammīt, nestrādā šodien. Mums ir maizīte, ko ēst.” Zīmīgs secinājums, kas parāda, ka mēs, pieaugušie, esam tā pārņemti ar skriešanu pēc labklājības, ka aizmirstam par sevi, savām vajadzībām un kvalitatīvu kopā būšanu ar tuvākajiem. No tā, ka sevi samīļosim un palutināsim, ieguvēji būs visi. Bērniem taču nevajag neko vairāk, kā tikai ar dzīvi apmierinātu un veselu vecāku klātbūtni un nedalītu uzmanību. Viens no senākajiem un patīkamākajiem sevis lutināšanas veidiem ir ļaušanās masāžai. No plašā mūsdienu masāžas metožu klāsta šoreiz pievērsīsimies dažām īpaši interesantām masāžām, cerot, ka kāda no tām arī jums palīdzēs atbrīvoties no liekā un gūt spēkus ne tikai fiziskajā, bet arī garīgajā un enerģētiskajā ziņā.

Turpināt lasīt "Masāža – fiziska, garīga un enerģētiska sevis lutināšana."

Daudzpusīgā antroposofija – mikrokosma un makrokosma apvienojums

Ja man jautātu, ko domāju par antroposofiju, es teiktu, ka tas ir nākotnes pasaules uzskats, kas redz cilvēku kā miesisku, dvēselisku un garīgu būtni. Un vēl – apskatot antroposofiju, noteikti nevaram iztikt bez ezoteriskā redzējuma.

Saruna par antroposofiju  ar medicīnas doktori INESI JOKSTU, kura to ir studējusi Šveicē un te, Rīgā, strādā homeopātijas un pediatrijas praksē. Pirms manis no ārstes kabineta iznāk mamma ar divām meitiņām un zīdainīti…

Turpināt lasīt "Daudzpusīgā antroposofija – mikrokosma un makrokosma apvienojums"

Citi bērnu izglītošanās ceļi, to priekšrocības un trūkumi. 2.daļa. PIEREDZE

Pierastais ģimenes ikdienas modelis ir šāds: vecāki dodas uz darbu, bērni – uz bērnudārzu vai skolu, un visi satiekas tikai rīta steigā un vakara nogurumā. Cik kvalitatīva šādā modelī ir ģimenes dzīve, savstarpējās attiecības, bērnu izglītošanās, raugoties uz vecākiem, viņu dzīvi un attiecībām? Cilvēki, kuri iedziļinās šajā jautājumā, bieži vairs nespēj iedomāties savu dzīvi ierastajos rāmjos un meklē citus ceļus. Uzklausām ģimeņu pieredzes stāstus un atziņas: kā brieda un tika pieņemts lēmums bērniem pāriet tālmācībā vai izvēlēties privātskolu; ko tas mainīja ģimenes  ikdienā – kādi ir ieguvumi un zaudējumi, risināmie jautājumi; vai arī vecāki paši ir gatavi lauzt stereotipus, iziet ārpus ierastā, un kāds ir viņu skats uz turpmāko dzīvi sistēmā, līdzās tai, ārpus tās?

Turpināt lasīt "Citi bērnu izglītošanās ceļi, to priekšrocības un trūkumi. 2.daļa. PIEREDZE"