Kosmosā planētas kustas pa noteiktām orbītām, zieds zina, kad tam uzziedēt un noziedēt. Daba ļaujas dzīves ritmiem dabiski un brīvi. Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kas spēj pārkāpt visus laika un Kosmosa likumus, turklāt tas vienmēr atstāj nospiedumus gan apziņā, gan arī ķermenī. Kas ir dabas likumi un kā tos interpretē ājurvēda – par to šoreiz rakstā.
Ājurvēdā gadu iedala 6 sezonās (sanskritā – ritu). Katrai sezonai ir savs “tērps”, daba ieģērbjas noteiktā enerģijas vibrācijā, jo tieši tā nodrošina pastāvīgu harmoniju mūsu vidē. Vāta – gaisa un ētera enerģija – vajadzīga kustībai, pita – uguns un ūdens enerģija – nepieciešama transformācijai, kapha – zemes un ūdens enerģija – palīdz visam augt.
Rudens ir pārejas posms no karstuma uz aukstumu, arī ķermenim nākas pielāgoties dabas pārmaiņām. Mēs jau zinām, kāpēc rudenī līst lietus, – vasaras svelme ir uzkarsējusi un izžāvējusi dabu, ūdens un vēsums to mitrina un atdzesē. Līdzīgi notiek arī mūsu ķermenī – lai gan vasaras karstums silda, tas arī sausina un padara raupjus audus. Tāpat kā mitra malka saules svelmē izžūst ātrāk, tā arī, beidzoties vasarai, ķermenis ir sasildīts, bet vienlaicīgi izžuvis un sauss. Šajā posmā ķermenim nepieciešams mitrs, sildošs ēdiens un siltas eļļas masāžas. Svarīgi uzturā lietot daudz sakņaugu un dot priekšroku saldai garšai (graudaugi, pākšaugi, medus).
(SAGATAVOJA: Dr. Guna Vilka, ājurvēdas ārste, vēdiskās astroloģijas un uztura konsultante, www.triguna.lv)