Dzintara dziednīca. Intervija ar dzintara terapijas speciālistu VILNI BRILU

– Par dzintara dziednieciskajām īpašībām ineresējos jau sen. Kurš gan nezina, ka mūsu vecmāmiņas nēsāja dzintara rotas ne vien greznumam, bet arī, lai būtu nodrošinātas un veselas. Piemēram, īsās krelles, kas sedza kakla bedrīti, lietoja, lai stiprinātu vairogdziedzeri.

Savā masāžas praksē izmantoju dūņas, medu, mālus, ēteriskās eļļas. Izvairos no jebkādas sintētikas. Iepazinos ar dzintara produktiem, ko ražo uzņēmums Lietuvā, kurš pārstrādā dzintaru kosmētikas un masāžas vajadzībām. Šī produkcija ir laba – tie nav nekādi rotaslietu ražošanas atlikumi, ko nekādā ziņā nedrīkst izmantot ķermeņa kopšanā, jo tie mēdz saturēt gan abrazīvās daļas no slīpēšanas, gan pulējamās pastas. Lai saglabātu dzintara enerģētiskās īpašības, tā smalcināšanas procesā nedrīkst būt klāt metāls. Ja mājas apstākļos dzintaru malsim kafijas dzirnaviņās, iegūsim dzintara pamatdarbīgo vielu, bet enerģētiski tā nebūs vērtīga.

Turpināt lasīt "Dzintara dziednīca. Intervija ar dzintara terapijas speciālistu VILNI BRILU"

“Padarot savu dzīvi vienkāršāku, mēs varam attīstīt uztveres dziļumu, un tad kādudien ieraudzīsim, ka mums ir kaut kas vienkāršs, bet mēs uztveram to tik dziļi – ar prieku un pateicību”. Saruna ar budisma skolotāju Adžanu Hubertu (I daļa).

“Padarot savu dzīvi vienkāršāku, mēs varam attīstīt uztveres dziļumu, un tad kādudien ieraudzīsim, ka mums ir kaut kas vienkāršs, bet mēs uztveram to tik dziļi – ar prieku un pateicību”

Mūsdienās stāsti par to, kā veiksmīgi uzņēmēji vai algoti darbinieki  atsakās no līdzšinējās ierastās dzīves un dodas apceļot pasauli, maina dzīvesveidu vai kā citādi nolemj mainīt dzīvi, ir sastopami gana bieži, iemesli, tāpat kā stāsti ir ļoti dažādi. Taču lielākai daļai šo stāstu tomēr ir kas vienojošs. Proti, tā ir cilvēka, kurš izpratis materiālistisko labumu īslaicīgu dzīvi un panākumu pārejošu gandarījumu, vēlme atrast ilgstošu vērtību, atslēgu uz laimi, mīlestību un harmoniju.

Šīs vasaras sākumā izlasīju vienu no tādiem stāstiem. Par to, kā poļu izcelsmes uzņēmējs atstāja veiksmīgu karjeru, lai kļūtu par laimīgu cilvēku. Viņš sāka praktizēt meditāciju un vēlāk kļuva par budisma mūku Taizemes meža klosterī. Uz sarunu aicināju manis izlasītā stāsta varoni – Adžanu Hubertu.

Adžans Huberts (Ajahn Hubert) ir budisma skolotājs, kurš pārstāv agrīnā budisma tradīciju – Teravāda. Viņš piedzima un uzauga Polijā, desmit savus dzīves gadus pavadīja Krievijā, kur apguva krievu valodu, un, pateicoties tam, jau vairākus gadus iedvesmo un atbalsta praksē tieši krievu valodā runājošos cilvēkus, vada retrītus, lasa lekcijas krievu valodā. Kļuvis par mūku, gandrīz 10 gadus praktizēja meža klosterī „Suan Mokh” Taizemē, 5 gadus vadīja apmācības retrītos meditācijas centrā „Dipabhavan” Samui salā. Pašlaik dzīvo Rīgā, apmāca budisma praksēm un meditācijām Anapanasati un Vippasana.

Turpināt lasīt "“Padarot savu dzīvi vienkāršāku, mēs varam attīstīt uztveres dziļumu, un tad kādudien ieraudzīsim, ka mums ir kaut kas vienkāršs, bet mēs uztveram to tik dziļi – ar prieku un pateicību”. Saruna ar budisma skolotāju Adžanu Hubertu (I daļa)."

Viena no vecākajām ārstniecības metodēm – VANNAS PELDE

Vannas pelde ir viena no vecākajām ārstniecības metodēm. Tās der gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ārstniecisko augu vannas lieto higiēniskos nolūkos, organisma stiprināšanai, veselības uzlabošanai un profilaksei. Pelde vannā mazina nogurumu, nomierina nervu sistēmu un uzlabo ādas stāvokli. Augu ārstnieciskās vielas nokļūstot caur ādu organismā, sekmē atveseļošanos un uzlabo pašsajūtu.

Turpināt lasīt "Viena no vecākajām ārstniecības metodēm – VANNAS PELDE"

Daba – uzticams palīgs. Intervija ar homeopāti GUNU BLUMBERGU

 

Par homeopātiju runā daudz, taču patiesa izpratne par tās darbības lauku ir tikai nedaudziem. Šī zinātne nesola brīnumus, bet gan piedāvā dabas palīdzīgo roku. Lai nenodarītu sev pāri un saņemtu gaidāmo – profilaktisko vai ārstniecisko – efektu, vēlams nenodarboties ar pašārstēšanos, bet doties pie profesionāla speciālista. Brīdī, kad nolemts sadraudzēties ar dabas līdzekļiem un uzticēties to iedarbībai, ceļš nereti pavēršas sertificētas homeopātes, Medicīnas zinātņu doktores GUNAS BLUMBERGAS virzienā. Dr. Blumberga četrus gadus apguvusi homeopātiju Milānas Homeopātijas centrā pie viena no vadošajiem Eiropas homeopātiem Dr. Roberto Petruči un šobrīd vada savu ārstes privātpraksi Rīgā. Iegūtās zināšanas labprāt nodod arī tālāk.

 

Turpināt lasīt "Daba – uzticams palīgs. Intervija ar homeopāti GUNU BLUMBERGU"

Intervija ar Lindu Vītoliņu, – “Pirmais, ko dvēsele vēlas, atnākot uz Zemes, ir pieredzēt lietas fiziski.”

LINDA VĪTOLIŅA ir skolotāja un „Sirds siltuma” darbnīcas izveidotāja, kas palīdz priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem. Linda jau kopš mazotnes redzējusi dažādas vīzijas un sarunājusies ar savu „onkuli”, kuru dzirdējusi tikai viņa pati. Viņa noteikti nevēlas tikt ielikta rāmjos, saucot sevi par dziednieci vai mediju. Viņa ir vienkārši Linda, kura palīdz cilvēkiem un dvēselēm iegūt iekšēju mieru.

Turpināt lasīt "Intervija ar Lindu Vītoliņu, – “Pirmais, ko dvēsele vēlas, atnākot uz Zemes, ir pieredzēt lietas fiziski.”"

Organismu līdzsvarojošā naturopātija. Intervija ar Anci Šternbergu

Modē ir veselīgs dzīvesveids, sezonālie produkti, un par izklaidi kļūst tirgus apmeklējums. Bet kā būtu, ja no paša sākuma tā varētu – ar atbildību pret sevi, pirms dzīve noper? Patiesa saruna ar grāmatas „Topi vesels” autori ANCI ŠTERNBERGU, kura saka: „Naturopāts nomainīs ūdeni akvārijā, nevis vedīs zivi pie ārsta, lai sabarotu to ar antibiotikām, un vestu atpakaļ mājās – akvārijā ar netīru ūdeni.” Ance, pēc pārliecības un specialitātes naturopāte un uztura terapeite, stāsta par pašdziedināšanos un atbildības trūkumu pret savu tuvāko – sevi.

Turpināt lasīt "Organismu līdzsvarojošā naturopātija. Intervija ar Anci Šternbergu"

Sperot soli pretī savai sirdsbalsij. Intervija ar Ingu Karpiču

/Žurnāla ‘Taka” 2016.gada arhīvs, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Lai gan lielākoties cenšamies dzīvot visai vienmērīgi un bez īpašiem satricinājumiem, dzīve mēdz piedāvāt savas korekcijas. Ja esam novirzījušies no savas sūtības – kā dēļ esam ieradušies uz šīs Zemes –, tad pēkšņas un krasas pārmaiņas, kas piespiež daudz ko mainīt sevī un apkārtnē, izgaismo ceļu atpakaļ pie sava pirmsākuma. Vai šo iespēju izmantojam, tas paliek mūsu pašu ziņā.

Dziedātāja INGA KARPIČA ir piedzīvojusi atklāsmju posmu, kā rezultātā, ļaujoties notiekošajam, viņas dzīve pilnībā mainījās. Īstais laiks un vieta spēj atraisīt visspēcīgākās emocijas un enerģijas, kurām grūti pretoties. Ingas glābiņš, dzīves enerģijas un spēka avots nu jau vairākus gadus ir mūzika un tās vibrācijas. Īpašu saikni viņa radusi arī ar latviešu tautasdziesmām.

Turpināt lasīt "Sperot soli pretī savai sirdsbalsij. Intervija ar Ingu Karpiču"

Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu.

Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu.

Sieviete ir īpaša un unikāla – viņai ir dota iespēja radīt. Šī apziņa var gan pacelt spārnos un iedrošināt, gan arī biedēt. Bieži vien ļaujamies pašplūsmai un dzīvojam ar domu – gan jau tāpat viss būs labi. Protams, visticamāk, tā arī būs, taču kāpēc gan nepiekopt daudz apzinātāku dzīvi – izprotot to, kas ar mums notiek, ieklausoties savās un sava bērna sajūtās un vēlmēs, tā palīdzot mazulim ienākt šajā pasaulē veselīgāk, harmoniskāk un vieglāk? Lai to paveiktu, nereti blakus nepieciešama kāda zinoša atbalsta persona. Viens no šiem atbalsta eņģeļiem ir dūla LINDA ROZENBAHA.

Turpināt lasīt "Dūlas misija – sniegt atbalstu. Intervija ar Lindu Rozenbahu."

Intervija ar Simonu Orinsku. Ko par mums stāsta kustības?

/Žurnāla “Taka” arhīvs, 2017.gada februāris, autore: Dagnija Millere-Balandīna/

Ķermenis nemelo. Bieži vien ķermeņa valoda ir daudz patiesāka nekā izteiktie vārdi, aiz kuriem mēdzam slēpties. Ķermeniskie ieradumi un izpausmes spēj atklāt pat visslēptākās nianses – mūsu pagātnes pieredzi, pārdzīvojumus, arī pašreizējās domas, nolūkus un nospraustās robežas. No savas esības nenoslēpties. Bet cik daudzi no mums zina, ka caur kustību varam sevi arī dziedināt?
Sertificēta deju un kustību terapeite, supervizore SIMONA ORINSKA bakalaura un maģistra grādu mākslās ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pēc tam pievērsusies studijām Rīgas Stradiņa universitātē, kur iegūts otrs maģistra grāds veselības aprūpē, kā arī mākslas terapeita profesionālā kvalifikācija – ar specializāciju deju un kustību terapijā. Terapeite, pasniedzēja un nu jau arī savas mākslas terapijas un mākslas centra „MĀ TELPA” izveidotāja Simona sarunā stāsta, kā caur deju un kustību varam palīdzēt sev tapt apzinātākiem un veselākiem.

Turpināt lasīt "Intervija ar Simonu Orinsku. Ko par mums stāsta kustības?"

INTERVIJA AR SIMONU KĀRKLIŅU. Mīlestības vibrāciju ieskauta

/Intervijas fragments. Žurnāla „Taka”, 2016.gada oktobra arhīvs. Autore: Dagnija Millere-Balandīna/

INTERVIJA AR SIMONU KĀRKLIŅU. Mīlestības vibrāciju ieskauta

Reizēm dzīve mūs palaiž brīvā vaļā un ļauj apmaldīties, lai transformācijas process un sevis iepazīšana (no jauna), ko piedzīvojam pēc tam, nestu divkāršu gandarījumu, vērtīgas atklāsmes un patiesu prieku. Arī mīlestības meditāciju vadītāja SIMONA KĀRKLIŅA zina, cik svarīgi ir paļauties uz Visumu – ik uz soļa. Cenšanās salīdzināt un visu kontrolēt ir prāta mērķis. Sirds nevērtē, tā jūt un ļaujas.

Ko nozīmē – būt mīlestībā? Un ko iesākt ar bailēm un negatīvajām emocijām, kas mēdz pielipt kā tāds dadzis? Vai iespējams sevi pasargāt?

Turpināt lasīt "INTERVIJA AR SIMONU KĀRKLIŅU. Mīlestības vibrāciju ieskauta"