Bīstamais šķīvītis

Klāt vasara, īstākais pikniku laiks. Uz plastmasas šķīvīša kārdinoši smaržo tikko cepts šašliks.  Bet… vai zinājāt, ka vienreizējās lietošanas plastmasas trauki provocē vēzi un dažās valstīs ir pat aizliegti?

Daudzi ne jau slinkuma dēļ dod priekšroku vienreizējās lietošanas traukiem, atrodoties ārpus mājas. Tie ir ērti: šādu taru viegli atnest, tā nemaksā dārgi un – pats galvenais – to pēc lietošanas nevajag mazgāt! Viss izklausās lieliski, ja nebūtu viens „bet”… No kā izgatavo šo traukus?

Vienreizējās lietošanas trauku izgatavošanas materiāli ir noteikti ar valsts zīmi. Pēc oficiāliem datiem, tiek izmantots polipropilēns, polistirols un putotais polistirols. Taču patiesībā daudzi ražotāji izmanto arī citus polimēros materiālus. Iemesls pavisam vienkāršs – jo lētāka izejviela, jo lielāka peļņa un augstāka konkurētspēja. Diemžēl tas var radīt briesmas veselībai.

 

Kāpēc bīstami?

Polimerizācijas procesā, izmantojot pat kvalitatīvu izejvielu un ievērojot atbilstošo tehnoloģisko procesu, ne visas vielās esošās molekulas, sasniedz nepieciešamo izmēru. Dažas saglabā aktivitāti un var pāriet šķidrumā vai karstā ēdienā un nokļūt cilvēka organismā. Daudzi plastmasas izstrādājumi satur smago metālu sāļus un stabilizatorus.

Polistirols – saārda aknas. Tas ir bezkrāsains, viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto kā apdares materiālu elektroizolācijai aparātbūvē. Marķējums – PS. To drīkst izmantot vienīgi aukstajiem produktiem. Sasilstot līdz 60˚C, tas izdala stirolu – vienu no spēcīgākajiem alergēniem, ir kancerogēns un, ilgstoši darbojoties, organismā var izraisīt ļaundabīgu audzēju.

Polipropilēns (PP) der vienīgi karstajiem ēdieniem (iztur 100˚C), taču saskarsmē ar alkoholu, skābu vai sārmainu vidi, tas aktīvi izdala fenolus un formaldehīdus – ļoti bīstamus toksīnus. Attiecīgi arī sarkanvīns un stiprāki dzērieni, kā arī sulas un pat augu eļļas šādos traukos var būtiski kaitēt veselībai.

Polivinilhlorīds (PVC) izraisa aknu un nieru vēzi. Šī viela, precīzāk, monomēri, kas atrodas tās virspusē, izmēģinājumos ar dzīvniekiem izsauca aknu un nieru vēzi. PVC kontaktā ar gāzēto ūdeni izdala kancerogēnu vielu – vinilhlorīdu, kas pakāpeniski uzkrājas produktā, kura ilgstošāka lietošana var izsaukt onkoloģiskas saslimšanas. Eksperti apgalvo, ka jau nedēļas laikā šādā iepakojumā izveidojas vinilhlorīda toksīni.

Melamīna trauki ir ērti, krāsaini, izturības ziņā līdzīgi keramikai. Taču tie ir īpaši bīstami ar to, ka izdala sevišķi daudz formaldehīda. Starp citu, 2008.gadā melanīna izmantošana sacēla pamatīgu skandālu plastmasas trauku ražošanā.

Bisfenols A – lēnām uzkrājas cilvēka organismā un uzbrūk sirdij un krūtīm. Daudzos pētījumos pierādīta tā klātbūtne krūšu dziedzera vēža gadījumā, diabēta un sirds asinsvadu saslimšanā. Pierādīta arī tā negatīvā ietekme augļa attīstībā grūtniecības laikā, kā arī bērnu dzimumorgānu veidošanā. Šobrīd tiek pētīta bisfenola A ietekme uz cilvēka DNS. Tomēr vai fakts, ka 2008.gadā vairākos ASV štatos aizliedza izmantot bisfenolu A bērniem domātajā produkcijā, kā arī tas, ka 2010.gadā Kanādā to ieskaitīja bīstamo ķīmisko vielu sarakstā, bet Dānijā bisfenola izmantošana aizliegta jebkuras produkcijas ražošanā, kas saskaras ar pārtiku, neliek aizdomāties par izvēlēto trauku veselīgumu?

 

Eksperti iesaka

Pērkot jāievēro:

  • sakausējuma šuvēm jābūt gludām, bez notecējumiem, malām bez asām virspusēm.
  • Attiecīgajai preču zīmei un marķējumam jāatrodas tieši uz trauka (nevis uz cenu zīmes). Tas garantē, ka ražošanā izmantota attiecīga iekārta, jo iekārtu tehniskie noteikumi nepieļauj izmantot lētāku izejvielu.
  • Marķējumā uz etiķetes uzmanīgi izlasiet trauka pielietojumu, izgatavošanas datumu un polimērā materiāla veidu.

 

Marķējums

trijstūris ar trim bultām nozīmē otrreizējās pārstrādes iespēju un tas liecina ka materiāla kvalitāte nav pārāk mazvērtīga. Trijsstūra vidū var būt PP vai PS u.c. marķējumi – tā ir polimērā materiāla specifika. Var būt attēlota glāze un dakšiņa, kas raksturo produkciju kā nekaitīgu.

Ja marķējuma nav vispār, tad aptuvenu secinājumu par materiālu var izdarīt, paturot to rokās: veselībai viskaitīgākā produkcija ir no PVH (polivinilhlorīds). Šāds materiāls ir viegli ieskrambājams, uz tā paliek baltas švīkas. Produkciju no polipropilēna (PP) ir grūti deformēt, tā viegli liecas un nelūzt. Polistirolu (PS) var noteikt pēc raksturīga krakšķa to saspiežot (piemēram plastmasas pudeles).

Ievērot! Plastmasas traukus mazgāt nedrīkst, jo sairst plastikāta aizsargslānis. Pievērsiet uzmanību ieplaisājumiem un asām malām. Ievērojiet – šiem traukiem ir garantijas laiks!

Ko darīt? Ja nav iespējas izmantot stikla, porcelāna vai māla traukus, izvēlieties vienreizējās lietošanas papīra traukus – tos izgatavo no dabiska materiāla un utilizē, dabai nekaitējot. Turklāt papīrs mazāk vada siltumu, tāpēc ilgāk saglabā ēdiena temperatūru, neapdedzinot rokas.

 

Tomēr polimēri ikdienā ielenc mūs daudz biežāk, nekā to pamanām, tāpēc derētu daudz vērīgāk palūkoties uz priekšmetiem, kas ir mums apkārt. Sirds asinsvadu un onkoloģisko slimnieku skaits nemitīgi pieaug visā pasaulē. Varbūt nav jēgas cerēt, ka zinātnieki atklās zāles pret vēzi, daudz vienkāršāk būtu mainīt savu attieksmi pret dzīvi un nepakļaut sevi veltīgam riskam.

>>III<<<

no žurnāla TAKA arhīva, sagatavoja: Gunta Olita Granda

Jums var arī patīk