Bērnu veselības uzlabošanai piemēroti augi

Februārī imunitāte ir visvājākā, daudzi slimo ar saaukstēšanās un infekcijas slimībām, arī iekšējo orgānu darbība ir lēnāka. Šai laikā raksturīgi slimot bērniem, it īpaši tiem, kas apmeklē skolas un bērnudārzus. Iespējams, tas saistīts ar organisma neapzinātu reakciju uz mācību iestādes radīto slodzi, jo ziemas aukstumā jebkuram cilvēkam vairāk vajadzētu būt mājās, dzīvot lēnāk un saskanīgāk ar sevi. Bērnu slimības enerģētiski ir saistītas arī ar vecāku veselības un garastāvokli; bieži vien bērni izslimo to, ko mēs, pieaugušie, darba režīma un emocionālo bloku dēļ nevaram atļauties.

Tēja bērnam

Bieži vien vecākiem ir priekšstats, ka bērns tēju nedzers, taču tie parasti ir vienkārši aizspriedumi. Bērni labprāt dzer zāļu tējas, tomēr, gatavojot tējas bērniem līdz 7 vai 12 gadu vecumam, jāievēro daži nosacījumi. Tējai jābūt bez izteiktiem papildefektiem un alerģiski drošai. Ja tēja var izraisīt izteiktu asinsspiediena pazemināšanos vai paaugstināšanos, vēdera aizcietējumu vai pretēju reakciju, sirds ritma izmaiņas, izteiktas hormonu svārstības vai stipru miegu, bērniem līdz 12 gadiem tā nebūs piemērota. No 12 līdz 14 gadiem ir pārejas periods uz pieaugušam cilvēkam raksturīgu organisma darbību, tad tēju piemērotība jāskata katram individuāli. Alerģiskās reakcijas visbiežāk novērojamas bērniem līdz 7 gadu vecumam, tāpēc tad jāraugās, lai tēju maisījumā nebūtu kādi no alerģiskā riska augiem. Ja zināms, ka bērns pret tiem nav jūtīgs, tos ar dot droši.

Tējas augi, kas visbiežāk izraisa alerģijas, ir putekšņiem pilni ziedi, reizēm arī baltegles skujas, vībotnes, nātres, asinszāles, kosas, purvā augošie augi un dažādas saknes. Pret lapu tējām, ja tās ir veselīgas un labi uzglabātas, alerģiskas reakcijas nav novērotas. Reizēm reakciju var izsaukt pelējums tējā, tādēļ iepakojums jāglabā sausā vietā un pirms lietošanas jāpasmaržo. Pašu vāktās tējas ir visdrošāk lietot, jo tad var izsekot gan vākšanas, gan žāvēšanas, gan glabāšanas gaitai. Tās vēlams uzglabāt nesagrieztas, sasmalcināt īsi pirms lietošanas. Veikalos pirktās tējas parasti tiek grieztas pirms žāvēšanas, kas ne tikai veicina aktīvo vielu izgarošanu žūšanas laikā, bet arī palielina pelēšanas risku, jo uzglabāts tiek liels apjoms smalkas struktūras produkta. Gatavas tējas, kas grieztas pēc žāvēšanas, reizēm var nopirkt no mazajiem ražotājiem vai tirgos. Lai būtu drošība, ka tēja neizsauks alerģiju, kā arī citos iespējamas alerģijas gadījumos, var tai pievienot kādu augu ar izteiktām pretalerģiskām īpašībām. No mūsu pļavās un mežos augošajiem šim nolūkam vispiemērotākais ir trejdaivu sunītis. Sunītim piemīt arī nomierinošas īpašības, tas noder pret saaukstēšanos un klepu. Labi pretalerģijas augi, kas garšo bērniem, ir arī baltās panātres (tām ir izcilas pretiekaisuma īpašības), kumelītes un piparmētras.

Protams, tējai jābūt pietiekami garšīgai. Bērna garšas izjūta atšķiras no pieaugušā – nereti mazajam šķiet rūgtas tādas tējas, ko mēs dzeram ar baudu, un otrādi. Mazu bērnu nevar piespiest dzert negaršīgu tēju (un tas arī nav vajadzīgs!) – var vai nu izvēlēties citus tējas augus, vai pievienot kaut ko, kas garšu uzlabo. Piespiešana var tikai izraisīt nepatiku pret dabas dziedniecības līdzekļiem uz ilgu laiku, un ārstnieciskā iedarbība šādā gadījumā būs minimāla. Piemēram, kliņģerītes daudziem bērniem negaršo – esot rūgtas un ožot pēc aptiekas. To iedarbība arī ir diezgan komplicēta, bērna organismam varbūt par sarežģītu. Toties pelašķi, kas daudziem pieaugušajiem šķiet parūgti, bērniem parasti garšo.

Arī vīgriezes, kas vispār satur rūgtvielas, bērniem visbiežāk šķiet garšīgas, tomēr šis augs ir sarežģītāks lietošanai. Ir neliela daļa cilvēku, kam pret vīgriezēm mēdz būt apgriezta reakcija – tās nevis nomierina, bet uzbudina, viņiem kā nomierinošās tējas tās nederēs. Vīgriezes ir arī labs līdzeklis pret klepu un saaukstēšanos, tās mazina paaugstinātu ķermeņa temperatūru, dziedē iekaisumus, attīra asinis un limfu. Saaukstēšanās laikam un vakara tējām šis augs ir ļoti piemērots. Visbiežāk tējā liek vīgriežu ziedus, bet arī lapas ir vērtīgas, turklāt tās nesatur putekšņus, pret kuriem bērnam var būt alerģija. Ja mazajam ir apgriezta reakcija pret vīgriezēm, kā nomierinošās tējas var lietot vilkābeles, raudenes, melisas, lavandas vai salvijas. Laba, droša, garšīga nervu un pretsaaukstēšanās tēja pagatavojama no samteņu ziediem. Pēc 7 gadu vecuma var mēģināt stiprākus miega augus – vaivariņus vai apiņus. Māteres un amoliņus, kas ir stipri miega augi, bērniem labāk nedot, tie var pārāk pazemināt asinsspiedienu.

Vērtīgais pretklepus augs plūškoks bērnu tējām nederēs – gandrīz visi apgalvo, ka tas neesot garšīgs, kaut arī nav rūgts. Daļai bērnu nepatīk skuju tēju garša, taču to parasti var atrisināt, dzērienam medu. Gandrīz visiem bērniem garšo kumelītes, taču gadās tādi, kam tās nekādi nevar iemānīt – tādā gadījumā to vietā labāk izvēlēties mazāk populārās pīpenes jeb lauku margrietiņas. Pīpeņu tēja pie mums nav populāra, taču tai ir labas nomierinošas, gremošanu līdzsvarojošas un saaukstēšanās simptomus mazinošas īpašības, turklāt tā garšo visiem bērniem. Laba ziemas tēja bērniem, kas ir gan garšīga, gan skaisti izskatās, ir rudzupuķu ziedu tēja. Tā palīdz pret saaukstēšanos, nomierina, nostiprina imunitāti un attīra asinis.

Bērniem svarīga ir ne tikai tējas garša, bet arī izskats. Parasti viņiem patīk dzidras, gaišas krāsas tējas, it īpaši dzeltenas vai sārtas. No duļķainas tējas bērni var atteikties. Tie bieži vien nedzer ugunspuķes tēju, kas pieaugušajiem parasti garšo, jo ir skābena un dūmakaina. Fermentēta ugunspuķe gan garšo, gan izskatās savādāk, tā ir viena no uzmundrinošajām tējām, ko droši var dot bērniem un ko tie labprāt dzer. Praktiski visiem bērniem garšo piparmētras, ja dārza mētrām garša varbūt ir par stipru, tad noteikti derēs lauka vai upes mētras. Piparmētras ir viena no universālajām tējām, kas, tāpat kā ugunspuķe, atjauno pareizu organisma pH līmeni. Tas ir svarīgi mūsdienu bērniem, ko ikdienā visbiežāk barojam ar ogļhidrātiem bagātu pārtiku, saldumiem un gaļu. Visiem bērniem garšo liepziedu tēja, arī raudenes, gaiļbiksīši, raspodiņi, meža zemeņu un melleņu lapas, kā arī dažādi āboliņi.

 

Tēja ar odziņu

Ja nepatīk citrons tējā, tā vietā labāk pievienot kādas saldētas odziņas – upenes, avenes, jāņogas vai dzērvenītes. Ir novērots, ka tējas ar ogu vai žāvētu augļu piedevām dzer visi bērni, jo to garša atgādina sulu. Tējas augus droši var jaukt kopā ar žāvētiem āboliem, bumbieriem un plūmēm, kā arī dažādām žāvētām un saldētām ogām. Ja tējai pievieno kaut ko, kas to padara sarkanu (upeņu kazeņu, ķiršu sīrups vai ogas), tā bērna uztverē kļūst daudz garšīgāka. Arī vilkābeļu un mežrozīšu novārījumi tiek labprāt pieņemti, tie ir ļoti veselīgi un glīti izskatās. Akūtas slimības laikā šīm ogām pievieno arī pīlādžu vai irbeņu ogas un medu. Tējas, kas nav domātas gremošanai, var droši saldināt ar medu, taču jāatceras, ka to pievieno tējai, kas nav karstāka par 40ºC.

Maisījumi

Tēju maisījumus vislabāk sastādīt un gatavot katram pēc savas gaumes, vajadzībām un organisma īpatnībām, bet piemēram noderēs divi manis sastādīti, iecienīti bērnu tēju maisījumi.

Saules stariņš – tēja, ko var lietot arī zīdaiņi, ja ir tāda vajadzība. Tai ir maiga garša un viegls aromāts, tā palīdz pret augšējo elpceļu slimībām, normalizē temperatūru, mazina klepu, iesnas un citus saaukstēšanās simptomus. Tējai ir pretalerģiskas īpašības, tā stiprina bērna organismu un ceļ vispārējo imunitāti.

Sastāvs: liepu ziedi un lapas, baltais un (vai) sarkanais āboliņš, kumelītes laksti, ābeles lapas, māllēpes lapas, kārklu zaru galotnītes, trejdaivu sunīša laksti.

Liepu tēja ir viena no labākajām pretsaaukstēšanās un pretiekaisuma tējām, bet, lai būtu mazāks sviedrējošais efekts, ziedus vēlams sajaukt ar lapām. Liepu lapas ir arī labs vitamīnu avots. Āboliņi regulē vielmaiņu, mazina klepu un dziedē iekaisumus. Baltais āboliņš pazemina paaugstinātu temperatūru, bet sarkanais atjauno asins sastāvu. Kumelītes ir viena no universālajām tējām, kas regulē pH līmeni organismā un dziedē visdažādākos iekaisumus. Ābeles ir mātišķās enerģijas koks, kas to spēj nodot arī caur lapām tējā. Bērns jūtas drošāks, mierīgāks, un klepus pāriet it kā pats no sevis. Māllēpes lapas ir ļoti dziedējošas, it īpaši, kad ir sauss, ass nakts klepus un iekaisis kakls. Kārklu galotnītes ar lapām un nedaudz mizu ir dabīgās salicilskābes (aspirīna) avots. Trejdaivu sunītis, kas pievienots galvenokārt kā pretalerģijas augs, arī ir nomierinošs un ar pretiekaisuma īpašībām.

Miega pele – maiga, bet iedarbīga nomierinošā tēja bērniem un cilvēkiem ar jūtīgu nervu sistēmu; tā palīdz arī pret saaukstēšanos un dažādiem iekšējiem iekaisumiem, attīra asinsvadus un palīdz bērniem pret enurēzi. Tēja uzlabo vielmaiņu, kas noderīgi apaļīgiem bērniem. Ieteicama pēc emocionāliem satricinājumiem un stresa situācijām. Zīdaiņiem salvija var būt par stipru, tās vietā izvēlamies raudeni.

Sastāvs: viršu ziedkopas, blīgznu lapas, jasmīna ziedi un lapas, upesmētras laksti, ābeles lapas, pīpenes ziedoši laksti, salvijas un (vai) raudenes laksti.

Viršiem piemīt nomierinošas, attīrošas un pretiekaisuma īpašības, tie palīdz gan elpceļu, gan uroloģisku iekaisumu gadījumā, kā arī mazina enurēzi. Jasmīna tēja ir viegla, garšīga, aromātiska un ar enerģētisku iedarbību – tas padara cilvēka auru gaišāku un vieglāku. Medicīniski jasmīns ir viegls nervu sistēmu līdzsvarojošs augs. Upesmētra regulē gan nervu, gan gremošanas darbību. Ābele dāvā mums garšīgu pretklepus tēju, tā ir arī nomierinoša un enerģētiski ļoti sargājoša, apveltīta ar mātišķo enerģiju, kas tik ļoti trūkst mūsdienu aizņemto vecāku bērniem. Pīpene palīdz gan pret stresu, gan saaukstēšanos, bērna enerģētiku tā padara spēcīgāku. Salvija ir izcils, aromātisks pretiekaisuma augs, kas līdzsvaro, nomierina un nostiprina nervu sistēmu. Līdzīga iedarbība ir raudenei, taču tā ir maigāka.

Nebaidieties lietot dažādas zāļu tējas, jo bērna organisms pateiks priekšā, kuras no tām viņam visvajadzīgākās. Tās, kas bērnam būs piemērotas, viņš labprāt dzers, bet no citām atteiksies. Katrā ziņā zāles, kas aug pļavā, ir daudz drošākas un veselīgākas nekā liela daļa veikalos nopērkamo gatavo pārtikas produktu. Daba ir mūsu draugs un palīgs, mācīsimies tai uzticēties!

Februārī imunitāte ir visvājākā, daudzi slimo ar saaukstēšanās un infekcijas slimībām, arī iekšējo orgānu darbība ir lēnāka. Šai laikā raksturīgi slimot bērniem, it īpaši tiem, kas apmeklē skolas un bērnudārzus. Iespējams, tas saistīts ar organisma neapzinātu reakciju uz mācību iestādes radīto slodzi, jo ziemas aukstumā jebkuram cilvēkam vairāk vajadzētu būt mājās, dzīvot lēnāk un saskanīgāk ar sevi. Bērnu slimības enerģētiski ir saistītas arī ar vecāku veselības un garastāvokli; bieži vien bērni izslimo to, ko mēs, pieaugušie, darba režīma un emocionālo bloku dēļ nevaram atļauties.

 

Tēja bērnam

Bieži vien vecākiem ir priekšstats, ka bērns tēju nedzers, taču tie parasti ir vienkārši aizspriedumi. Bērni labprāt dzer zāļu tējas, tomēr, gatavojot tējas bērniem līdz 7 vai 12 gadu vecumam, jāievēro daži nosacījumi. Tējai jābūt bez izteiktiem papildefektiem un alerģiski drošai. Ja tēja var izraisīt izteiktu asinsspiediena pazemināšanos vai paaugstināšanos, vēdera aizcietējumu vai pretēju reakciju, sirds ritma izmaiņas, izteiktas hormonu svārstības vai stipru miegu, bērniem līdz 12 gadiem tā nebūs piemērota. No 12 līdz 14 gadiem ir pārejas periods uz pieaugušam cilvēkam raksturīgu organisma darbību, tad tēju piemērotība jāskata katram individuāli. Alerģiskās reakcijas visbiežāk novērojamas bērniem līdz 7 gadu vecumam, tāpēc tad jāraugās, lai tēju maisījumā nebūtu kādi no alerģiskā riska augiem. Ja zināms, ka bērns pret tiem nav jūtīgs, tos ar dot droši.

Tējas augi, kas visbiežāk izraisa alerģijas, ir putekšņiem pilni ziedi, reizēm arī baltegles skujas, vībotnes, nātres, asinszāles, kosas, purvā augošie augi un dažādas saknes. Pret lapu tējām, ja tās ir veselīgas un labi uzglabātas, alerģiskas reakcijas nav novērotas. Reizēm reakciju var izsaukt pelējums tējā, tādēļ iepakojums jāglabā sausā vietā un pirms lietošanas jāpasmaržo. Pašu vāktās tējas ir visdrošāk lietot, jo tad var izsekot gan vākšanas, gan žāvēšanas, gan glabāšanas gaitai. Tās vēlams uzglabāt nesagrieztas, sasmalcināt īsi pirms lietošanas. Veikalos pirktās tējas parasti tiek grieztas pirms žāvēšanas, kas ne tikai veicina aktīvo vielu izgarošanu žūšanas laikā, bet arī palielina pelēšanas risku, jo uzglabāts tiek liels apjoms smalkas struktūras produkta. Gatavas tējas, kas grieztas pēc žāvēšanas, reizēm var nopirkt no mazajiem ražotājiem vai tirgos. Lai būtu drošība, ka tēja neizsauks alerģiju, kā arī citos iespējamas alerģijas gadījumos, var tai pievienot kādu augu ar izteiktām pretalerģiskām īpašībām. No mūsu pļavās un mežos augošajiem šim nolūkam vispiemērotākais ir trejdaivu sunītis. Sunītim piemīt arī nomierinošas īpašības, tas noder pret saaukstēšanos un klepu. Labi pretalerģijas augi, kas garšo bērniem, ir arī baltās panātres (tām ir izcilas pretiekaisuma īpašības), kumelītes un piparmētras.

Protams, tējai jābūt pietiekami garšīgai. Bērna garšas izjūta atšķiras no pieaugušā – nereti mazajam šķiet rūgtas tādas tējas, ko mēs dzeram ar baudu, un otrādi. Mazu bērnu nevar piespiest dzert negaršīgu tēju (un tas arī nav vajadzīgs!) – var vai nu izvēlēties citus tējas augus, vai pievienot kaut ko, kas garšu uzlabo. Piespiešana var tikai izraisīt nepatiku pret dabas dziedniecības līdzekļiem uz ilgu laiku, un ārstnieciskā iedarbība šādā gadījumā būs minimāla. Piemēram, kliņģerītes daudziem bērniem negaršo – esot rūgtas un ožot pēc aptiekas. To iedarbība arī ir diezgan komplicēta, bērna organismam varbūt par sarežģītu. Toties pelašķi, kas daudziem pieaugušajiem šķiet parūgti, bērniem parasti garšo.

Arī vīgriezes, kas vispār satur rūgtvielas, bērniem visbiežāk šķiet garšīgas, tomēr šis augs ir sarežģītāks lietošanai. Ir neliela daļa cilvēku, kam pret vīgriezēm mēdz būt apgriezta reakcija – tās nevis nomierina, bet uzbudina, viņiem kā nomierinošās tējas tās nederēs. Vīgriezes ir arī labs līdzeklis pret klepu un saaukstēšanos, tās mazina paaugstinātu ķermeņa temperatūru, dziedē iekaisumus, attīra asinis un limfu. Saaukstēšanās laikam un vakara tējām šis augs ir ļoti piemērots. Visbiežāk tējā liek vīgriežu ziedus, bet arī lapas ir vērtīgas, turklāt tās nesatur putekšņus, pret kuriem bērnam var būt alerģija. Ja mazajam ir apgriezta reakcija pret vīgriezēm, kā nomierinošās tējas var lietot vilkābeles, raudenes, melisas, lavandas vai salvijas. Laba, droša, garšīga nervu un pretsaaukstēšanās tēja pagatavojama no samteņu ziediem. Pēc 7 gadu vecuma var mēģināt stiprākus miega augus – vaivariņus vai apiņus. Māteres un amoliņus, kas ir stipri miega augi, bērniem labāk nedot, tie var pārāk pazemināt asinsspiedienu.

Vērtīgais pretklepus augs plūškoks bērnu tējām nederēs – gandrīz visi apgalvo, ka tas neesot garšīgs, kaut arī nav rūgts. Daļai bērnu nepatīk skuju tēju garša, taču to parasti var atrisināt, dzērienam medu. Gandrīz visiem bērniem garšo kumelītes, taču gadās tādi, kam tās nekādi nevar iemānīt – tādā gadījumā to vietā labāk izvēlēties mazāk populārās pīpenes jeb lauku margrietiņas. Pīpeņu tēja pie mums nav populāra, taču tai ir labas nomierinošas, gremošanu līdzsvarojošas un saaukstēšanās simptomus mazinošas īpašības, turklāt tā garšo visiem bērniem. Laba ziemas tēja bērniem, kas ir gan garšīga, gan skaisti izskatās, ir rudzupuķu ziedu tēja. Tā palīdz pret saaukstēšanos, nomierina, nostiprina imunitāti un attīra asinis.

Bērniem svarīga ir ne tikai tējas garša, bet arī izskats. Parasti viņiem patīk dzidras, gaišas krāsas tējas, it īpaši dzeltenas vai sārtas. No duļķainas tējas bērni var atteikties. Tie bieži vien nedzer ugunspuķes tēju, kas pieaugušajiem parasti garšo, jo ir skābena un dūmakaina. Fermentēta ugunspuķe gan garšo, gan izskatās savādāk, tā ir viena no uzmundrinošajām tējām, ko droši var dot bērniem un ko tie labprāt dzer. Praktiski visiem bērniem garšo piparmētras, ja dārza mētrām garša varbūt ir par stipru, tad noteikti derēs lauka vai upes mētras. Piparmētras ir viena no universālajām tējām, kas, tāpat kā ugunspuķe, atjauno pareizu organisma pH līmeni. Tas ir svarīgi mūsdienu bērniem, ko ikdienā visbiežāk barojam ar ogļhidrātiem bagātu pārtiku, saldumiem un gaļu. Visiem bērniem garšo liepziedu tēja, arī raudenes, gaiļbiksīši, raspodiņi, meža zemeņu un melleņu lapas, kā arī dažādi āboliņi.

 

Tēja ar odziņu

Ja nepatīk citrons tējā, tā vietā labāk pievienot kādas saldētas odziņas – upenes, avenes, jāņogas vai dzērvenītes. Ir novērots, ka tējas ar ogu vai žāvētu augļu piedevām dzer visi bērni, jo to garša atgādina sulu. Tējas augus droši var jaukt kopā ar žāvētiem āboliem, bumbieriem un plūmēm, kā arī dažādām žāvētām un saldētām ogām. Ja tējai pievieno kaut ko, kas to padara sarkanu (upeņu kazeņu, ķiršu sīrups vai ogas), tā bērna uztverē kļūst daudz garšīgāka. Arī vilkābeļu un mežrozīšu novārījumi tiek labprāt pieņemti, tie ir ļoti veselīgi un glīti izskatās. Akūtas slimības laikā šīm ogām pievieno arī pīlādžu vai irbeņu ogas un medu. Tējas, kas nav domātas gremošanai, var droši saldināt ar medu, taču jāatceras, ka to pievieno tējai, kas nav karstāka par 40ºC.

 

Maisījumi

Tēju maisījumus vislabāk sastādīt un gatavot katram pēc savas gaumes, vajadzībām un organisma īpatnībām, bet piemēram noderēs divi manis sastādīti, iecienīti bērnu tēju maisījumi.

Saules stariņš – tēja, ko var lietot arī zīdaiņi, ja ir tāda vajadzība. Tai ir maiga garša un viegls aromāts, tā palīdz pret augšējo elpceļu slimībām, normalizē temperatūru, mazina klepu, iesnas un citus saaukstēšanās simptomus. Tējai ir pretalerģiskas īpašības, tā stiprina bērna organismu un ceļ vispārējo imunitāti.

Sastāvs: liepu ziedi un lapas, baltais un (vai) sarkanais āboliņš, kumelītes laksti, ābeles lapas, māllēpes lapas, kārklu zaru galotnītes, trejdaivu sunīša laksti.

Liepu tēja ir viena no labākajām pretsaaukstēšanās un pretiekaisuma tējām, bet, lai būtu mazāks sviedrējošais efekts, ziedus vēlams sajaukt ar lapām. Liepu lapas ir arī labs vitamīnu avots.

Āboliņi regulē vielmaiņu, mazina klepu un dziedē iekaisumus. Baltais āboliņš pazemina paaugstinātu temperatūru, bet sarkanais atjauno asins sastāvu.

Kumelītes ir viena no universālajām tējām, kas regulē pH līmeni organismā un dziedē visdažādākos iekaisumus. Ābeles ir mātišķās enerģijas koks, kas to spēj nodot arī caur lapām tējā. Bērns jūtas drošāks, mierīgāks, un klepus pāriet it kā pats no sevis. Māllēpes lapas ir ļoti dziedējošas, it īpaši, kad ir sauss, ass nakts klepus un iekaisis kakls. Kārklu galotnītes ar lapām un nedaudz mizu ir dabīgās salicilskābes (aspirīna) avots. Trejdaivu sunītis, kas pievienots galvenokārt kā pretalerģijas augs, arī ir nomierinošs un ar pretiekaisuma īpašībām.

 

Miega pele – maiga, bet iedarbīga nomierinošā tēja bērniem un cilvēkiem ar jūtīgu nervu sistēmu; tā palīdz arī pret saaukstēšanos un dažādiem iekšējiem iekaisumiem, attīra asinsvadus un palīdz bērniem pret enurēzi. Tēja uzlabo vielmaiņu, kas noderīgi apaļīgiem bērniem. Ieteicama pēc emocionāliem satricinājumiem un stresa situācijām. Zīdaiņiem salvija var būt par stipru, tās vietā izvēlamies raudeni.

Sastāvs: viršu ziedkopas, blīgznu lapas, jasmīna ziedi un lapas, upesmētras laksti, ābeles lapas, pīpenes ziedoši laksti, salvijas un (vai) raudenes laksti.

Viršiem piemīt nomierinošas, attīrošas un pretiekaisuma īpašības, tie palīdz gan elpceļu, gan uroloģisku iekaisumu gadījumā, kā arī mazina enurēzi.

Jasmīna tēja ir viegla, garšīga, aromātiska un ar enerģētisku iedarbību – tas padara cilvēka auru gaišāku un vieglāku. Medicīniski jasmīns ir viegls nervu sistēmu līdzsvarojošs augs.

Upesmētra regulē gan nervu, gan gremošanas darbību.

Ābele dāvā mums garšīgu pretklepus tēju, tā ir arī nomierinoša un enerģētiski ļoti sargājoša, apveltīta ar mātišķo enerģiju, kas tik ļoti trūkst mūsdienu aizņemto vecāku bērniem.

Pīpene palīdz gan pret stresu, gan saaukstēšanos, bērna enerģētiku tā padara spēcīgāku.

Salvija ir izcils, aromātisks pretiekaisuma augs, kas līdzsvaro, nomierina un nostiprina nervu sistēmu.

Līdzīga iedarbība ir raudenei, taču tā ir maigāka.

Nebaidieties lietot dažādas zāļu tējas, jo bērna organisms pateiks priekšā, kuras no tām viņam visvajadzīgākās. Tās, kas bērnam būs piemērotas, viņš labprāt dzers, bet no citām atteiksies. Katrā ziņā zāles, kas aug pļavā, ir daudz drošākas un veselīgākas nekā liela daļa veikalos nopērkamo gatavo pārtikas produktu. Daba ir mūsu draugs un palīgs, mācīsimies tai uzticēties!

(no žurnāla TAKA arhīva rakstiem, autore: Marija Blūma-Kauliņa, ezoteriķe un zāļu sieva)

Jums var arī patīk