Augi asinsrites un limfātiskās sistēmas veselībai

Asinsrites sistēmas veselība nosaka visu pārējo orgānu darbību, jo asinis apgādā ar skābekli un barības vielām katru organisma šūnu. Daudzu citu slimību simptomu dziedēšana būtu jāsāk ar asins attīrīšanu un atjaunošanu. Tādēļ jaukto tēju sastāvos ļoti bieži tiek iekļauti augi no šīs grupas. Pavasaris ir laiks, kad sāk intensīvāk cirkulēt visi šķidrumi dabā, tas nozīmē – arī cilvēkā. Šai laikā ir īpaši svarīgi, lai asins sastāvs būtu kvalitatīvs.

Asinszāle (Hypericum)

Vispopulārākais un arī visefektīvākais no Latvijā augošajiem dabiskajiem asins sastāva atjaunotājiem. Visvairāk cilvēkiem atbilstošo darbīgo vielu ir divšķautņu asinszālēs (H. perforatum), ko viegli atšķirt no citām, pagrozot pirkstos stublāju – tam ir izteiktas divas šķautnes pretējās malās. Tomēr arī pārējās Latvijā augošās asinszāles ar gludiem vai ar četršķautņainiem stiebriem ir lietojamas ļoti līdzīgām vajadzībām, tikai tās nav tik aktīvas. Asinszālēm ir sazaroti, stingri kāti ar pretēji sēdošām nelielām lapiņām, kas mēdz būt ar melniem vai caurspīdīgiem punktiem. Šie punkti nav slimība, bet aktīvo vielu koncentrāti, tādēļ laba asinszāles droga nav skaisti zaļa, bet rūsgani plankumaina. Dziedniecībā lieto visu lakstu, ieskaitot cietos kātus, taču to ievāc ziedēšanas laikā – vasaras otrā pusē. Pateicoties asins atjaunošanas spējai, šo zāli var pievienot gandrīz visiem tēju maisījumiem, izņemot asinsspiedienu pazeminošās tējas. Asinszāle ceļ asinsspiedienu, tomēr no tās nav jāatsakās tiem, kam augsts spiediens – šiem cilvēkiem jākombinē asinszāle kopā ar kādu spiedienu pazeminošu augu, kas nebloķē pārējās vajadzīgās īpašības. Asinszāle ir ieteicama tiem, kam lēna asins cirkulācija, kas mēdz izpausties kā kāju un roku salšana un tirpšana, miegainība un vājums.

Šis augs ir ar spēcinošu, enerģētiski atverošu un uzmundrinošu iedarbību, taču to lieto arī trauksmes un depresijas gadījumos, pat pret bezmiegu – tajos gadījumos, kad, lai nomierinātos, cilvēkam vajag vairāk iekšējā spēka. Asinszāle ir labākais Latvijā augošais dabas antidepresants! Tai ir arī pretiekaisuma, asiņošanu apturošas, aknu un nieru darbību veicinošas īpašības. Asinszāle stimulē hormonu sistēmas darbību, reizē uzlabojot vielmaiņu. Ļoti vērtīga ir asinszāles eļļa, ko lieto gan iekšķīgi (pret čūlām), gan ārīgi (brūcēm un apdegumiem). Asinszāli nevajag lietot maziem bērniem līdz 2 gadu vecumam un grūtniecēm, arī albīniem cilvēkiem (bez pigmenta) ar šo augu jāuzmanās. Pēc 3 nedēļu asinszāles lietošanas jāietur 1 nedēļas pauze, lai uzkrātās vielas izlīdzinātos organismā, pēc tam to atkal var lietot.

 

Lazda (Corylus columna)

Plaši lietots augs asinsvadu un sirds slimību ārstēšanā. Asinsvadu veselībai lieto visas šī koka daļas – mizu vairāk vēnu veselībai un lieko holesterīna nogulšņu šķīdināšanai, lapas paplašina artērijas, bet  skaras uzlabo smalko galvas asinsvadu darbību. Visas lazdas daļas samazina asinsspiedienu, reizē uzlabojot asinscirkulāciju, tās nomierina un reizē dara cilvēku mundrāku. Vīriešiem lazda ir ļoti ieteicama potences traucējumu novēršanai (uzlabo asins apgādi dzimumorgāniem) un prostatas iekaisumu mazināšanai. Lapu tēja mazina kuņģa skābumu un dziedē tā iekaisumus, it īpaši gadījumos, kad kuņģa darbības traucējumi radušies ilgstoša stresa rezultātā. Pēdējā laikā daudzi uztraucas par pārmērīgu holesterīna daudzumu asinsvados – ar lazdas mizu novārījumu to var samazināt tikpat labi kā ar ķīmiskajām zālēm. Turklāt, samazinot holesterīnu ar lazdu, reizē tiek saudzīgi atjaunotas asinsvadu sieniņas, kas pēc ķīmijas preparātu lietošanas bieži ir pamatīgi sabojātas. Pagatavojot lazdas tēju, jāatceras, ka mizas nepieciešams vārīt aptuveni  10 minūtes; lapas nevāra, bet aplej ar verdošu ūdeni vai mizu novārījumu; ziedu skaras aplej ar 70–800C karstu ūdeni. Skaras var arī ēst svaigas vai žāvētas, pirms tam sarīvējot vai sajaucot ar medu. Lazdu rieksti ir vērtīgs un veselīgs pārtikas produkts, kas dod daudz enerģijas. Mizu novārījums labi iedarbojas arī ārīgi, pievienots vannām vai kā komprese. Plaukstoši lazdu pumpuri, saberzti piestā vai kā tēja, ir ļoti spēcinošs līdzeklis ilgas slimības novārdzinātiem cilvēkiem.

 

Ceriņš (Syringa vulgaris)

Vairāk zināms kā dekoratīvs, izturīgs krūms, mazāk kā ārstniecības augs. Tomēr gan tā miza, gan lapas, gan ziedi ir vērtīgi dabas dziedniecības līdzekļi. Tie tiešā veidā iedarbojas uz asins sastāvu, pastarpināti arī uz citiem orgāniem. Ceriņi attīra asinsvadus un limfu, šķīdina holesterīna nogulsnes un nostiprina vēnas. Tos lieto vēnu slimību gadījumos, trombu šķīdināšanai un sastrutojumu attīrīšanai, tie palīdz sadziedēt brūces.  Ceriņiem piemīt arī antibakteriālas īpašības, mizu novārījums palīdz organismam uzveikt smagas infekcijas slimības un attīra locītavas. Ceriņu sēklu novārījumam ir savelkošas īpašības, tas nostiprina auras robežas un palīdz pret caureju. Gan locītavām, gan virsējām vēnām līdz arī ceriņa lapu kompreses, pirtis vai ceriņu vannas. Lapu aplikācijas mazina galvassāpes un dziedē ādas bojājumus. Ceriņu ziedu vistiešākā iedarbība ir uz galvas smadzenēm – tie uzlabo hipofīzes darbību, kas ir visas hormonu sistēmas „vadības pults”, līdz ar to ceriņziedi lietojami visdažādāko hormonālo traucējumu (tai skaitā diabēta un vairogdziedzera slimību) gadījumos. Ceriņi (it īpaši violetie ziedi) uzlabo galvas smadzeņu asinsriti un atjauno nervu impulsus, tādēļ lietojami dažādu smadzeņu darbības traucējumu un psihisku problēmu novēršanai. Ceriņziedu uzlējums palīdz šķīdināt nierakmeņus, atjauno plaušas pēc tuberkulozes, atvaira infekcijas slimības un ietilpst epilepsijas tējas sastāvā. Enerģētiskai dziedniecībai ar labiem panākumiem tiek lietota ceriņu ēteriskā eļļa vai ziedu izvilkums eļļā. Ceriņu ziedu preparātus pēc sagatavošanas jātur tumšā vietā, reizēm tos var parādīt Mēnesim – nolikt uz palodzes Pilnmēness laikā. Visplašāk dziedniecībā lieto parastos, nepildītos, violetos ceriņus. Baltajiem ir vairāk attīroša un sāpes mazinoša iedarbība, bet tie mazāk ietekmē smadzeņu un hormonālās sistēmas darbību. Savukārt tumšo šķirņu ceriņi ir vairāk aktivizējoši un stimulējoši. Lietojot lapas vai mizas, ziedu krāsai nav būtiska nozīme.

 

Vārpata (Agropyrum repens)

Viena no vērtīgākajām zālēm, ko dārzkopji gan dēvē par nezāli. Kā zināms, dārzos ienāk tās nezāles, kuru ārstnieciskās īpašības ir visvairāk vajadzīgas tā saimniekiem, tādēļ, ja dārzā sāk pamatīgi ieviesties vārpata, ir vērts padomāt par savu asinsvadu veselību. Jaunos vārpatu dzinumus, kas vēl nav asi, var pievienot pavasara salātiem, lai atjaunotu limfas plūsmu. Visvērtīgākie ir vārpatu sakneņi – tie attīra asinsvadus, kā rezultātā atjaunojas āda un plaušas, tīrās locītavas, uzlabojas sirdsdarbība un vielmaiņa. Vārpata izvada no organisma visdažādākos sārņus, gan smagos metālus, gan sāļu nogulsnes, gan kancerogēnus savienojumus. Saknes pirms žāvēšanas var neskalot, jo mitras tās var iepelēt žūšanas laikā. No sausām, izžuvušām saknēm liekās smiltis nobirst pašas. Saknes tējai vāra 5 minūtes, pēc tam atdzesē uz biezumiem līdz dzeršanas temperatūrai. Šis augs attīra asinsvadus, neietekmējot asinsspiedienu.

 

Dzelzene (Centaurea jacea)

Bieži sastopams savvaļas pļavu augs, taču nepelnīti piemirsts kā zāļu tēja.  Dzelzenes zieds atgādina rudzupuķi, tikai violeti rozā krāsā, augs ir daudzgadīgs, ar stingru, sazarotu, skraji lapotu stublāju. Ļoti labs asins attīrītājs un asinsrites veicinātājs, kas pie viena nostiprina asinsvadu sieniņas. Dzelzeni lieto pie iekaisuma procesiem, cīņai ar infekcijām, vispārēja vājuma un salšanas gadījumos. Arī nierakmeņu un aknu slimību apkarošanai dzelzene ir labs palīgs. Bērniem, kam ir ādas un locītavu problēmas, palīdz dzelzeņu vannas, bet vecākiem cilvēkiem – svaigu augu kompreses.

 

Sūrenes (Polygonum)

Latvijā aug vairākas sūreņu sugas, viena no izplatītākajām pagalmos un ceļmalās ir sīkā, smalkā maura sūrene (P. aviculare). Šis augs attīra asinis, mazina tūskas, uzlabo nieru darbību un šķīdina nierakmeņus. Mazajai sūrenītei ir milzīgas izdzīvošanas spējas – tā panes gan regulāru pļaušanu, gan mīdīšanu, vienā sezonā tējai lakstus var nogriezt vismaz divas reizes. Sūrenes spēj apturēt gan iekšēju, gan ārēju asiņošanu un palīdz atjaunot ķermeņa audus. Tās lieto arī onkoloģijā paralēli citiem dziedniecības līdzekļiem. Mitrās pļavās un grāvjos aug cita, zalkšu sūrene (P. bistorta) ar plati lineārām lapām rozetē un ziedu vālītēm garos kātos. Zalkšu sūrenei visvērtīgākie ir sakneņi, ko lieto iekšēju iekaisumu, čūlu un asiņošanas apturēšanai, arī gļotādas iekaisumu un gremošanas traucējumu ārstēšanai. Ārīgi lieto šī auga lapu kompreses. Ļoti bieži sastopama nezāle ir blusu sūrene (P. persicaria), kas, kā jau visas sūrenes, mazina asiņošanu un dziedē iekaisumus, it īpaši ādā un gļotādā. Šis augs labi izvada no organisma sārņus, lieko šķidrumu un veicina zarnu darbību. Blusu sūrene pastiprina sirdsdarbību, neietekmējot asinsspiedienu, kas svarīgi sirds mazspējas gadījumos. Savelkošās īpašības izmanto hemoroīdu dziedināšanā.

 

Panātres (Lamium)

Viens no labākajiem limfas attīrīšanas un pretiekaisuma līdzekļiem. Visbiežāk lieto balto panātri (L. album), kas palīdz atveseļot sieviešu reproduktīvo sistēmu, attīra un atjauno ādu, uzlabo asins sastāvu, mazina iekšējās asiņošanas un hemoroīdus. Ar šo augu dziedē nopietnus augoņus, nedzīstošas čūlas un ekzēmas. Baltā panātre dara skaistāku – tā atjauno organismu tik efektīgi, ka cilvēks sāk izskatīties jaunāks. Panātre tīra arī elpceļus, īpaši noderīga tā ir pie krēpaina klepus un iesnām. Ārīgi to var likt uz brūcēm un apdegumiem.  Šī tēja ir ar īpatnēju garšu, tādēļ ļoti vēlams tai pievienot kādu augu ar svaigu vai rūgtenu aromātu (piparmētras, kliņģerītes, raudenes, u.c.). Baltā panātre ir bieži sastopama dažādās ēku nomalēs, aizaugušos dārzos, ap vecām kūtīm un šķūņiem, arī nepļautos parkos un lapu koku mežmalās. Dārzu malās aug tai līdzīgs augs – sārtā panātre (L. purpureum), kam ir līdzīgas īpašības, mazāk attīrošas, bet vairāk pret iekaisumiem vērstas.

 

Krustaines (Senecio)

Sastopamas samērā bieži – saulainās mežmalās un sausākās pļavās, bet maz tiek lietotas, jo jāievēro mērenība – maksimālais krusteņu daudzums dienā cilvēkam ir tāds, ko var saņemt vienas rokas saujā. Pie mums aug Jēkaba krustaine (S. jakobaea), kas augstumā var izaugt līdz vienam metram, un parastās krustaines (S. vulgare), kas nepārsniedz 30 cm augstumu. Tām ir robainas lapas, stingri kāti un tumši dzeltenu, sīku kurvīšu ziedkopa, kas žāvējot parasti pārzied līdz sēklām. asinsapturētājs No dabas zālēm krustaines ir labākais asiņošanas apturētājs, tās lieto gan iekšķīgi (tējās), gan ārīgi (kā lapu kompreses). Kā jau visi asinsrites augi, krustaines mazina iekaisumus un attīra ādu. Tās lieto arī mastopātijas un hemoroīdu dziedēšanai, parazītu izdzīšanai un pret dzemdes asiņošanu. Saindēšanās gadījumos krustaines lieto gan asins attīrīšanai, gan vemšanas izraisīšanai – tad cilvēkam uzreiz dod izdzert maksimālo devu.

 

Vijolīte (Viola)

Savvaļā aug kā lauku nezāle. Visiedarbīgākā ir trejkrāsu vijolīte (V. tricolor), kuras ziedi tiešām ir trijās krāsās. Tējai ievāc visu lakstu, nogriežot vasaras vidū, lai tas līdz rudenim vēl paspētu ataugt. Vijolīte attīra asinsvadus no apkaļķojumiem, mazina arterosklerozi un holesterīna līmeni. Tā izvada no organisma sārņus un sāļus, mazina tūsku, kā arī vājina apetīti, tādēļ piemērota tiem, kas vēlas atbrīvoties no liekā svara. Vijolītes labi palīdz arī bronhu un plaušu iekaisumu dziedēšanā, tās ir viegli sviedrējošas un pazemina temperatūru. Attīrošo procesu rezultātā atjaunojas āda, mazinās nieze un zūd izsitumi, arī tādas nepakļāvīgas ādas slimības kā kašķis, ekzēma, zvīņēde un dermatīts. Ādai palīdz arī vijolīšu vannas un kompreses. Līdzīga iedarbība ir lauka vijolītēm (V. arvensis) ar vienkrāsainiem ziediem, tās ir maigākas, piemērotākas bērniem. Bez šīm divām Latvijā aug vēl 15 dažādas vijolīšu sugas, kas visas ar dažādām iedarbības niansēm lietojamas dabas dziedniecībā.

 

žurnāla “TAKA” 2016.g arhīvs, sagatavoja; Marija Blūma-Kauliņa, ezoteriķe un zāļu sieva

 

 

Jums var arī patīk