ATKLĀJ sevī jaunus talantus ar “Ķeburu” mākslu.

 

 

Meklējat veidu, kā koncentrēties vai – tieši otrādi – atbrīvoties no stresa? Ņemiet rokā zīmuli un sāciet nodarboties ar dudlingu jeb “ķeburu mākslu”. Vai zināt, kas kopīgs Albertam Einšteinam un Henrijam Fordam, Stīvam Džobsam un Aleksandram Puškinam? Viņi visi aizrāvās ar ķeburu zīmēšanu. Ir atklāts, ka ķeburu zīmēšana palīdz sevī attīstīt talantus, par kuriem mēs bieži vien pat nenojaušam.

Bieži vien arī skolās bērni piezīmju kladēs zīmē ķeburus un dažādus ķēpājumus, par ko skolotāji izsakās nosodoši. Taču grāmatas “The Doodle Revolution” autore, amerikāniete Sanija Brauna uzskata, ka tas ir noziegums. Ne jau pirmo gadu viņa cīnās ar audzināšanas stereotipiem un cenšas pieaugušajiem iemācīt “ķeburu mākslu”.

Pētījumi liecina, ka ķēpāšanās uz papīra var palīdzēt uzlabot īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu, kā arī palielināt uzdevumam veltītās uzmanības laiku un veicināt radošo domāšanu. Vizuāls medijs – proti, uzzīmēts kricelējums – var palīdzēt uz lingvistisko valodu domājošam prātam izlauzties no rutīnas un mazāk pierastā veidā saglabāt uzņemto informāciju. Vienkāršāk sakot – mums vieglāk atcerēties to, kas ir neparasts.

“Pārstāj ķēpāt papīru, sakoncentrējies un esi nopietnāks!” – tā 90% gadījumu droši vien teiks boss, ja manīs, ka jūs sapulces laikā nevis klausāties viņā, bet zīmējat margrietiņas. Sanija uzskata – problēma slēpjas tajā, ka vārdam “doodle” vēsturiski nav nevienas pozitīvas nozīmes. XVII gs. tas nozīmēja “vientiesis”, pēc simt gadiem pārtapa vārdā “jokot”, bet XIX gs. šajā vārdā sauca korumpētus politiķus. Mūsdienās vārds “dudlings” ieguvis tādas nokrāsas kā “loderēšana”, “nekā nedarīšana”, “laika nosišana”. Brauna uzskata, ka ķeburu zīmēšanu negatīvi ietekmē Zīgmunda Freida psihoanalīze, kur pēc šādiem spontāniem zīmējumiem var izdarīt nopietnus secinājumus par cilvēka psihes stāvokli. Tāpēc cilvēki baidās, ka, ieraugot viņu ķēpājumus, kāds no malas ieskatīsies viņu dvēselē.

  1. gadā Pasaules ekonomikas forumā Davosā žurnālistu rokās nonāca papīra lapiņa ar Tonija Blēra ķeburiem. Zīmējumu analīze norādīja, ka toreizējais britu premjers ir agresīvs, viegli uzbudināms, ar lieluma māniju sirgstošs cilvēks. Tiesa, vēlāk noskaidrojās, ka šie zīmējumi piederējuši… Bilam Geitsam. Tā vai citādi, Sanija Brauna aicina ar to nodarboties absolūti visus, kuri vēlas atbrīvoties no stresa un likt smadzenēm domāt kreatīvi.

Zīmēt jūs varat, ko vien sirds vēlas: sākot no āķīšiem un puķītēm, ģeometriskām figūrām, līnijām un punktiem līdz pat izdomātas pasaules ilustrācijām. Ieteicams – nekoncentrēties uz zīmējumu, bet darīt to paralēli kādai garlaicīgai nodarbei. Tad paplašiniet zīmējumu, pievienojot ēnas, lapiņas utt. Izrotājiet zīmējumu dažādiem ornamentiem, to paplašinot, līdz uz papīra lapiņas nav neviens brīvas vietiņas. Nedomājiet par savu zīmējumu māksliniecisko vērtību, jo tos jūs zīmējat tikai sev.

Sanija Brauna piedāvā jaunu vārda „doodle” nozīmi – “spontāni zīmēt, lai palīdzētu sev labāk domāt”. Kādā Plimutas universitātes pētījumā atklāts – cilvēki, kas, klausoties un pierakstot informāciju, mēdz zīmēt, atceras līdz pat trešdaļai vairāk informācijas nekā tie, kas to nedara. Šajā pētījumā 40 dalībniekiem bija jāklausās telefona ieraksts par pasākumu un uz to uzaicinātiem cilvēkiem. Puse dalībnieku, kuriem bija uzdotsieraksta laikā zīmēt, atcerējās par 29% vairāk vārdu nekā nezīmētāju grupa.

Ir daudz populāru motīvu, kas palīdzēs jums sākt zīmēt, līdz pieslēgsies jūsu fantāzija: dažādi ornamenti, puķes, putnu spalvas, cilvēku sejas vai paša vārds.

Angļu dzejnieks Džons Kītss savus gara darbus dāsni izrotāja ar ziediem, amerikāņu dzejniece Silvija Plāta zīmēja monstriņus, hotdogus un zefīrus, rakstnieks Henrijs Millers, kad viņu mocīja bezmiegs, zīmēja kailas sievietes, Vinstons Čērčils – kārbiņas un spirāles, Vladimirs Nabokovs – tauriņus un vaboles. Čārlzs Bukovskis – karikatūriskus pašportretus. Pat Leonardo da Vinči uzskicēja dažus piepildījušos nākotnes pareģojumus – hidraulisko sūkni un helikopteru. Galvenais – zīmēt kaut ko tieši sev tuvu. It īpaši, ja jūsu mērķis ir nevis atcerēties jaunu informāciju vai izdomāt kaut ko ģeniālu, bet gan atbrīvoties no stresa. Vislabākā būs šāda tehnika: uzzīmējiet visu, kas jūs tracina, nomāc, kaitina, tad piezīmējiet klāt kaut kādus ķeburus, bet pēc tam lapu saplēsiet un izmetiet. Uz citas lapas zīmējiet ķeburus, kas jūs padara mierīgāku un laimīgāku; gatavo darbu ielieciet rāmītī, lai varētu uzlādēties ar tā pozitīvo enerģiju.

Riks Robertsons un Marija Tomass izstrādāja veselu artterapijas sistēmu, ko nosauca par Zentagle. Atšķirībā no parastās ķeburu zīmēšanas, zentagli prasa maksimālu koncentrēšanos un rodas pēc stingriem noteikumiem. Tos nezīmē uz jebkādām papīra lapiņām, bet gan uz speciālām kvadrātveida lapiņām (89 mm). Tādas var izgriezt paši. Lapiņu malas noapaļo.

Paņemiet papīra lapiņas un melnu pildspalvu, ieslēdzieties istabā, kur jūs neviens netraucēs un ieslēdziet patīkamu mūziku. Trīs dziļas ieelpas – izelpas, un varat sākt. Ar roku apvelciet robežu ap lapas malām, vidū iezīmējiet “pavedienu” – izliektu līniju pēc savas gaumes, kas būs topošā zentagla dizaina pamats. “Pavedienam” jāsadala kvadrāta laukums sekcijās. Tagad gar “pavedienu” zīmējiet vienkāršas ģeometriskas formas: līniju, punktu, aplīti, ovālu – zentagla mākslā tos sauc par “pinumiem”. Nekādā gadījumā neko nedrīkst izdzēst, jo zentaglā nav ceļa atpakaļ. Šim procesam jābūt teju ceremoniālam – gluži kā japāņu kaligrāfijas garā.

Tajā pašā laikā zentagls jāzīmē ātri, vienā paņēmienā, lai tas būtu maksimāli spontāns. Jūs paši sapratīsiet, kad jāapstājas. Jūsu zentaglam nav jāizraisa jūsos kaut kādas asociācijas. Zīmējumam nav jābūt ne augšai, ne lejai, ne labajai, ne kreisajai pusei. Ja savā zīmējumā saskatīsiet puķi vai putnu, tad zentagls ir sabojāts.

 

Kā dudlings strādā fizioloģijas līmenī

Ķeburus bloknotā rada “baltais troksnis” tām smadzeņu daļām, kuras traucē apdomāt sarežģītu uzdevumu. Tās ir kā filtrs, kas palīdz atbrīvoties no domu “miziņām” un strādāt ar pilnu jaudu.

Kad zīmējat ķeburus, jūs nonākat pie garīgās, radošās un fiziskās darbības, un tas viss vienlaikus iedarbojas uz neironu tīkliem. Un tā mēs iegūstam milzu spēku, apliecina Sanija Brauna, kurai ķeburu zīmēšana ir sinonīms vārdam “domāt” – bet tikai vizuālajā valodā. Galvenais – nebaidīties no tā, ka jums nekas nesanāks. Jūs taču iemācījāties lasīt, rakstīt, tad arī varat iemācīties zīmēt ķeburus.

Ja vien vēl nepraktizējat šo, iesakām pamēģināt – kas zina, kādu apslēptu talantu tas varētu jums atklāt!

 

/žurnala TAKA arhīvs, sagatavoja: Daiga Blicava/

Jums var arī patīk