Asins pārvērtības

Visos laikos cilvēkus interesējis asins noslēpums. Kas tā par substanci, bez kuras nav iedomājama  dzīve? Kas īsti ir dzīve? Kāda dzīve ir iespējama bez asins?

Cilvēku attieksme pret asinīm vienmēr bijusi dažāda: kāds baidās, cits priecājas, vēl kāds izmanto,  tērē, nolād un dievina…

Medicīnas nozare hemotomija (zinātne par asinīm) pēta un klasificē asinis pēc dažādiem faktoriem: veida, grupām, slimībām, ārstēšanas metodēm, kas palīdz glābt cilvēka dzīvību kritiskās situācijās. Visi šie dati un parametri apraksta asins fizisko stāvokli. Bet pastāv vēl cita zinību sfēra, saistīta ar asinīm – asins energoinformatīvā būtība no ezoterikas viedokļa. („Ezo” – iekšējs, noslēpumains, mistisks. Ezoterikas zinātne – mācība par sakrālām, apslēptām zinībām par Kosmosu, cilvēku, pasauli kopumā. Šīs zinātnes pamatā ir likumi par dzīves nedalāmību, kura piemīt visam tam, ko var saukt par dzīvi – Kosmosā un arī uz Zemes.). Var secināt, ka asins ir ne tikai galvenais biofiziskais trakts organismā, bet arī energoinformatīva sistēma, kuras darbība ir ļoti atkarīga no pārējām organisma sistēmām.

Mūsu organisms ir ļoti gudrs. Cilvēks vēl nav paspējis padomāt, bet organisms jau acumirklī reaģē uz kārtējām izmaiņām. Tas ir dabas dots automātisms. Tikpat ātri reaģē arī asins. Dzīva organisma asins atrodas homeostāzes stāvoklī. Tā ir spēja uzturēt savas funkcijas visdažādākajos apstākļos, kad mainās cilvēka uzvedība vai ārējie dzīves apstākļi. Interesantākais ir tas, ka nosacītas stabilitātes uzturēšana organismā tiek panākta, pateicoties energoinformatīvajam faktoram. Vienīgais, kas mainās ļoti ātri, ir arteriālais asinsspiediens un ar to saistītie faktori. Bet arī tie „cenšas” turēties normā.

Asinīm ir atmiņa! Ne tikai par savu saimnieku, bet arī par dzimtas senčiem, slimībām, dzimtas īpatnībām un pat dzīvesvietu.

Asinīm piemīt savs kods un vibrācija. Tas nozīmē, ka tām ir arī savs skanējums un starojums. Asins var transformēt savu sastāvu atkarībā no energoinformatīvajiem iemesliem. Caur asinīm organisms saņem attīstības programmas, tā atveseļošanos, saslimšanu. Un šīs izmaiņas notiek energoinformatīvajā līmenī, kas ir tieši saistīts ar fiziskajiem stāvokļiem. Katra asins piliens informatīvajā laukā ir informācija par cilvēku kopumā: par fizisko ķermeni un atsevišķiem tā orgāniem, par katra orgāna veselības stāvokli, par ēteriskā ķermeņa stāvokli… Ēteriskais ķermenis ir nākamais aiz fiziskā un ir pilnīga tā kopija – tikai informatīvajā līmenī. Katram asins pilienam un pat katrai asins šūnai ir savs ēteriskais ķermenis, kurā tā dzīvo un virzās. Savstarpējo likumsakarību rezultātā katrā asins pilienā ir visa informācija par ēterisko ķermeni. Pēc analoģijas – katrai asins šūnai ir arī astrālais ķermenis. Tieši tāpēc visas cilvēka emocijas, jūtas un pārdzīvojumi enerģētiski un informatīvi atspoguļojas asinīs, katras asins šūnas ēteriskajā ķermenī. Bet tas uzreiz rada izmaiņas fiziskajā ķermenī.

Asins – tā ir iekšējā uguns, viena no trim kosmiskās dzīvības ugunīm. Iekšējā uguns atbild par katra atoma ārējo un iekšējo siltumu, tai skaitā arī par cilvēka organisma siltumu. Tā koncentrējas asinīs, kas iznēsā ēterisko uguni pa visu ķermeni. Asins ir dvēsele. Kā to saprast? Dvēsele dzīvo katrā asins šūnā, un šī piederība norāda uz dižo asins dvēselisko spēku.

Katrai asins šūnai ir arī mentālais ķermenis (prāta ķermenis), kurš nodrošina saprāta piederību arī cilvēka ķermenim.

Asinis apgādā visus cilvēka orgānus ar informatīvo enerģiju, tātad arī vissīkākai asins pilītei piemīt saprāts un tā glabā informāciju par visu organismu. Vienā asins pilienā var atrast informāciju arī par cilvēka pagātni un nākotni. Pēc asins lāses var  noteikt personas izskatu   un pat to, ar kuriem cilvēkiem viņš ir saistīts šajā dzīvē, kāda tiem ir loma. Var noteikt cilvēka nodarbošanos, arī to, kādas kaislības un rūpes viņu māc, ar kādām kaitēm viņš slimo tagad un ar kādām sirgs nākotnē.

Principā cilvēks varētu pats lasīt informāciju par sevi pēc asins vibrācijām, jo asins diktē šo informāciju no iekšpuses. Kurš klausās un dzird savu dvēseli, tas dzird savas asins dziesmu.

Asins ir noslēpumains šķidrums, tas spēj ne tikai saglabāt un nodot informāciju, bet arī uztvert, pārkodēt organismā tā, lai iegūto informāciju varētu izmantot gan cilvēka iekšējām vajadzībām, gan attiecībās ar citiem. Asinīm piemīt spēja iegūto informāciju šķirot (noteikt, vai tā organismam der vai ir kaitīga) un līdz zināmai robežai pat pretoties traucējošajai informācijai. Gadījumos, kad informācija ir derīga, asins to uzņem un pat piesaista, lai organisms justu atvieglojumu, izdziedinātos, atbrīvotos no liekā. Ne tikai ķermeņa harmonijai, bet arī dvēselei! Balstoties tieši uz šo asins īpašību, radušās tādas dziedniecības metodes kā aromterapija, mūzikas terapija, dziedināšana ar vārdiem, ar mīlestības enerģijām. Tāpēc katra kaut cik spēcīga ārējās informācijas un enerģijas ietekme ir trieciens asinīm, un tā sekas var būt visai bēdīgas, reizēm pat letālas.

Asins nemitīgi piedalās informācijas un enerģijas apmaiņā. Cilvēks kontaktējas ar citiem un ik reizi izjūt emocijas – tas asinis uzbudina vai – otrādi – dzēš kādas vibrācijas. Gadās, ka domas ir nestabilas, reizēm pat neadekvātas, un smalkie ķermeņi nekavējoties reaģē uz visām ārējās vides un iekšējām izmaiņām. Tāpēc asins ir pastāvīgā kustībā, tā mainās katru mirkli: mehāniski, bioķīmiski un energoinformatīvi. Tas tad arī ir dzīvās asins patiesais stāvoklis, un tāpēc jebkura vardarbība pret asinīm ir salīdzināma ar vardarbību pret dvēseli.

Savas asinis var apvārdot un domās likt tām atbrīvoties no slimības. Slimība atkāpsies, un, ja kontrolēsiet savas domas, tā neprogresēs. Nevajag padoties, vajag mēģināt un darīt! Mentālā pavēle par slimības iemeslu (informācijas) izvadīšanu no organisma notiek caur asinīm, un tas palīdz izvadīt slimības informāciju no cilvēka informācijas lauka. Šajā nolūkā ikviens pats var izdomāt konkrētu tekstu pavēles formā, bet bez negatīviem apgalvojumiem. Ja tam ticēsiet, tas nostrādās, jo, ar domu spēku iedarbojoties uz asinīm, var mainīt programmu no slimības uz izdziedināšanos.

Arī produkti un ūdens satur informāciju. Ļoti svarīgi apzināties, ka jebkas, kas nokļūst organismā, caur asinīm nokļūst arī mūsu informācijas laukā. Labestības un mīlestības smalkās vibrācijas informācijas lauku harmonizē, stiprina veselību. Visveselīgākie ir ūdeni saturošie produkti, jo tieši ūdens ir galvenais informācijas glabātājs. Un, tā kā asins sastāvā ir ūdens, arī asinīm piemīt informācijas atmiņa. Tikai ūdens ir vispārējas informācijas banka, bet asins un visi ar to saistītie šķidrumi organismā glabā informāciju par konkrēto cilvēku.

Tas jāatceras, asinis pārlejot – ar svešām asinīm ieplūst sveša cilvēka smalkās, informāciju nesošās enerģijas. Gadās, ka pat ar vienādu asins grupu un rēzus faktoru organisms svešās asinis atgrūž. Visbiežāk tas notiek enerģētiskās un informatīvās nesaderības dēļ. Nav divu vienādu enerģētisko lauku, kaut gan pamats visiem vienāds… Tā nu pēc pārliešanas svešās asinis sāk pārveidot esošās atbilstoši savām enerģijām. Smalkie ķermeņi raida informāciju un enerģiju fiziskajam ķermenim, un sākas organisma cīņa par savu individualitāti. Bet… ja uzvar svešās, pārlietās asinis? Tad bioloģiski tās pakāpeniski iedzīvojas organismā, bet savējās zaudē savu energoinformatīvo programmu. Notiek informācijas pārregulācija, un cilvēks pakāpeniski kļūst par citu.

Cilvēcei tiek dotas zināšanas par vienotu dzīvi – tā attīstās caur formām, pateicoties Gara ieiešanai matērijā. Tikai sestās rases attīstības vidū (varbūt ātrāk, ja būs labvēlīgi evolūcijas apstākļi) intuīcija (transcendentais prāts) funkcionēs plašāk. Pagaidām indivīda iekšējās būtības – dvēseles – kontrole pār personību ir vāja vai nav vispār. Un zināšanu ezoteriskā puse paliek nesaprasta. Bet tieši šajā – ezoteriskajā  jomā – glabājas noslēpumainākās zināšanas, kas satur Visuma un Mikrokosma atslēgas. Pār to nedalāmi valda Gars. Gars veic izelpu matērijā, rada formu, piepilda to ar uguni un varenību, pārvaldot formas mazo apziņu. Gars rada asini jau radītajā bioformā, padarot to ne tikai par radīšanu, bet par radošu apgarotu spēku. Tāpēc asinis – dvēsele – organismā ir materiāla uguns izpausme. Tā nes galveno Dieva vārdu. Gars rada indivīda apziņas līmenim un Gara ieplūšanas matērijā dziļumam atbilstošas asinis.

Asinis un apziņa ir cieši saistītas – asins satur Dieva zināšanas, savukārt apziņa nav smadzeņu darbības produkts, bet gan neaptverams Gara noslēpums. Vistuvāk tai pēc jēdzienu satura (no fiziskajiem orgāniem un substancēm) ir asins, smadzenes un sirds. To kopīga darbība radītajā formā rada iespējamu informācijas izveidošanu un saglabāšanu. Gars vada formas attīstību, aicinot formas apziņu tiekties uz Garu – Radītāju. Gars ir saistīts ar semantisko (jēdzienu) telpu Visumā. Tas piepilda šo telpu un sastāda tās galveno jēgu. Tāpēc asinis kā Gara radītas arī ietver saikni ar jēdzienu telpu, un tās starojumu uztver kā savas informatīvās dzīves sfēru. Asins reaģē uz visiem jēgu nesošiem starojumiem.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka dzīva cilvēka asinīm piemīt energoinformatīva saikne ar visiem jebkad no tām izvadītiem elementiem, lai kur arī tie atrastos. Kamēr cilvēks dzīvo, viņa asins pieņem informāciju no šīm izvadītajām daļām un sūta tām atgriezenisku signālu. Pieņemot cilvēkam labvēlīgu informāciju (mīlestības, izdziedināšanas, laba vēlējumus), asins sūta savai daļiņai pateicības plūsmas ar tādu pašu informāciju. Informācija, kas vēsta par šo daļiņu iznīcināšanu, dzīvajās asinīs izsauc acumirklīgu šīs informācijas atgrūšanu, trauksmi un mēģinājumu to izdzēst, neļaujot tai piekļūt organisma kodu šifram. Tā asins cīnās pret svešo sevī, kas traucē tai kā dvēselei attīstīties evolūcijā.

Dievs devis asinis – galveno dzīves substanci, un Visuma enerģijas starojumā visu cilvēku asins savienojas vienotā informatīvā dzīvā sistēmā – cilvēces vienotā dvēselē. Šī saikne ir nesaraujama, un to var izlasīt un izzināt sevī. Vienota dzīvā visas cilvēces asins sistēma ar savām pulsējošām, mirgojošām emanācijām ir visas cilvēciskās dzīves uzturētāja uz Zemes. Tā ir cilvēces gara mājoklis uz mūsu planētas.

 

Hipertonija

  1. gadsimts ir ātruma un stresu laiks, kad domāt par sevi nav vaļas. Tas ir pārmaiņu laiks, kad nekas vairs nav un nebūs tā, kā bijis. Arī mūsu fiziskie ķermeņi mēģina pielāgoties ārējiem apstākļiem, bet ne vienmēr tas izdodas. Un tad sākas problēmas. Tomēr ķermenis cīnās – kā nu māk…Tad visbiežāk cieš sirds un asinsvadu sistēma, ceļas spiediens. Kā loģisks turpinājums attīstās dažādas slimības: diabēts, hipertonija, astma, alerģija, insults, infarkts, tromboflebīts, ateroskleroze, stenokardija. Tas var novest pie sirdslēkmes, depresijām un audzējiem.

 

Hipertonija ir paaugstināts spiediens arteriālo asinsvadu sieniņu sašaurināšanās gadījumos, rezultāts nieru kaitēm, endokrīnās sistēmas orgānu darbības traucējumiem. Kā redzams, viss organismā saistīts. Šī mūsdienās ir visbiežāk sastopamā slimība, tās galvenie iemesli – pārspīlēta emocionalitāte, dvēseliskie pārdzīvojumi un nelīdzsvarota nervu sistēmas darbība. Mediķi iesaka saudzēt nervu sistēmu, nepārpūlēties, vairāk uzturēties svaigā gaisā, atbrīvoties no liekā svara. Tātad, jāmaina ierastais dzīvesveids un ieradumi.

Hipertonija, kaut arī prasa pastāvīgu un ilgstošu ārstēšanu, izslēdzot emocionālas un fiziskas pārslodzes un ievērojot pareizu uzturu, nepieder pie nedziedināmām slimībām. Tiem, kam uz šo slimību nosliece iedzimta, obligāti jāievēro iepriekš minētie galvenie nosacījumi. Mediķi un dziednieki runā par hipertoniju kā par attiecīgu dzīvesveidu, un, lai izveseļotos, ir jāmainās arī pašam.

 

Uzturs

Cīņā ar šo slimību palīdz pareizi piemeklēts uzturs. Tas atšķiras no vesela cilvēka ēdiena. No ēdienkartes jāizslēdz vārāmā sāls, bet, ja no tās nevarat atteikties, jālieto urīna izvadīšanu stimulējoši preparāti. Tāpat vajadzētu atteikties no gaļas, pupiņām un zirņiem. Svaigas maizes vietā lietot sausiņus un rīsus.

Vislabākie dzeramie ir skābpiena produkti – rūgušpiens un sūkalas.

Pārtikai jāsatur kālijs, jods un magnijs, tāpēc jāizvēlas banāni, žāvētas aprikozes, rozīnes, žāvētas plūmes, spināti, vārīti kartupeļi ar mizu, ķirbji. Vislabāk šos produktus lietot no rītiem tukšā dūšā.

Īpaši vajadzīgs medus, jo tas uzsūc lieko šķidrumu no asinīm un tādējādi samazina spiedienu.

Veselīgi ir arī ķiploki, tie tīra asinsvadus, paplašina koronāros un perifēros asinsvadus, stimulē sirdsdarbību un pazemina arteriālo asinsspiedienu. Dienā pietiek apēst 3 daiviņas vai dzert ķiploku ekstraktu vai uzlējumu.

Arī jāņogas satur noderīgus mikroelementus, C un PP vitamīnus, dzelzi un varu, kas piedalās asinsrades procesā.

Aterosklerozes un hipertonijas profilakses nolūkos var ēst pīlādžogas, kas ļoti palīdz arī pie vēdera aizcietējuma. Dziedinošs efekts tiek panākts arī ar dabīgajām sulām.

Hipertonijas slimniekiem jādzer sulas.

  • Svaigu kartupeļu sula ieteicama tiem hipertonijas slimniekiem, kam pāri 40 gadiem. To pagatavot viegli: kārtīgi nomazgā kartupeli ar mizu, sarīvē, izspiež sulu un dzer ar visām nogulsnēm.
  • Var izmantot sulu maisījumus no dažādiem augļiem un dārzeņiem: īpaši labi palīdz vienādās daļās sajaukta biešu sula ar medu.
  • Stundu pirms ēšanas trīs reizes dienā dzer pa glāzei burkānu sulas, ko sajauc ar mārrutku, viena citrona sulu un medu.
  • Var dzert maisījumu no biešu, burkānu, mārrutku un viena citrona sulas ar medu.
  • 20 minūtes pirms ēšanas dzer 3 ēdamkarotes maisījuma no vienādās daļās ņemtiem burkāniem, redīsiem, bietēm un medus.

Iegaumēt: izspiežot biešu sulu, tai jānostāvas ne mazāk kā trīs stundas.

Var gatavot uzlējumus. 1/3 stikla pudeles piepilda ar sasmalcinātiem ķiplokiem, uzlej 0,5 l spirta, atstāj 2 nedēļas saulē, cieši aiztaisot trauku. Sāk lietot pa 2 pilieniem pirms ēšanas, katru dienu devu palielinot par 1 pilienu, līdz deva sasniedz 25 pilienus. Pēc tam katru dienu devu samazina pa pilienam. Pēc divu nedēļu pārtraukuma kurss jāatkārto.

Neaizstājama ir vilkābeles tinktūra, ko lieto pa 20 pilieniem ar ūdeni pirms ēšanas vai pa 15 pilieniem kopā ar baldriāna tinktūru.

Arteriālā asinsspiediena normalizācijai jādzer ūdens – pa vienam malciņam visas dienas garumā. Ja ir slima sirds un jānovērš sirdsklauves, izmanto vēsu vannu, temperatūra nedrīkst būt zemāka par 15 grādiem.

Efektīgi ir medus un piena produkti: 2–3 dienas uzturā lieto kanēli ar medu vai rūgušpienu vai 3–5 dienas ēd medu ar rūgušpienu un sarīvētu ābolu. Dziednieki hipertoniķiem iesaka 6 reizes dienā ēst ar medu un mumijo sajauktus ziedputekšņus.

Reizi nedēļā jāievēro atslodzes dienas, vēlams, lai tās sakristu ar Mēness fāzēm. Ļoti veselīgi reizi pusgadā 7–14 dienas badoties, dzerot tikai sulas, novārījumus, tējas, iepriekš konsultējoties ar ārstu par zarnu trakta tīrīšanu šajā laikā.

 

Fitoterapija

  • 1 tējkaroti arnikas ziedu, 1 ēdamkaroti pelašķu un 1 ēdamkaroti asinszāles aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Glāze uzlējuma jāizdzer pa malciņam dienas laikā.
  • 1 ēdamkaroti ar kaudzi sasmalcinātu viršu aplej ar ½ litru verdoša ūdens. Vāra 10 minūtes, siltumā ļauj 3 stundas ievilkties, nokāš. Dzer kā tēju vai ūdeni, kad vien ir vēlēšanās.
  • Sajauc pa pustējkarotei vilkābeles ziedu, lauku kosas, 2 tējkarotes pelašķu, uzlej1,5 glāzes verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Glāze uzlējuma jāizdzer dienas laikā. Kurss 2 mēneši bez pārtraukuma.
  • 30 g ālantes sakņu aplej ar ½ litru degvīna, nedēļu ļauj ievilkties. Lieto pa 25 g vienā reizē, ne biežāk kā 2 reizes dienā. Ārstēšanas kursa laikā jāizdzer pusotra litra tinktūras.
  • 10 žāvētu bērza pumpuru aplej ar glāzi ūdens, vāra 15 minūtes. Lieto 3–4 reizes dienā.
  • 20 g sasmalcinātu deviņvīruspēka sakneņu aplej ar glāzi ūdens, vāra 30 minūtes. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
  • 1 ēdamkaroti māllēpju lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4–6 reizes dienā.
  • 5–6 g pienenes sakņu aplej ar glāzi ūdens, vāra 10 minūtes. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Veselīgi ir valrieksti, mandeles, lazdu rieksti. Tie normalizē tauku un olbaltumvielu apmaiņu, samazina holesterīna daudzumu asinīs. Dienas deva 50–100 gramu.

 

Litoterapija

Ja ir augsts asinsspiediens, jānēsā vai pie sevis jātur hematīts, malahīts, zaļie turmalīns un avanturīns, smaragds, rozā kvarcs, akvamarīns, tirkīzs, silīcija malahīts, lazurīts, sodalīts, safīrs, ametists.

Vislabāk, ja akmens pieskaras ķermenim. Vismaz reizi mēnesī minerāli ir jāattīra – tehnika aprakstīta Takas šā gada janvāra numurā

 

Aromterapija

Lai gan asinsspiedienu var regulēt ar aromterapijas metodēm, tomēr, lai dziedināšana būtu efektīga, obligāti nepieciešama diētas ievērošana un pareizs dzīvesveids – apvienojot diētu, pareizu dzīvesveidu un vajadzīgās ēteriskās eļļas, var panākt dziļu relaksāciju un stresa novēršanu.

Ikdienas vannas, kam pievienotas ēteriskās eļļas, ir ļoti dziednieciskas. Īpaši iedarbīgas ir kumelītes, muskatsalvijas, ģerānijas, ķiploka, kadiķa, lavandas, majorāna, neroli, rožu, ilangilang un vīraka aromātiskās eļļas. Iespējamās kombinācijas:

  • pa 2 pilieniem lavandas, majorāna un ilang-ilang ēteriskās eļļas;
  • pa 2 pilieniem muskatsalvijas, vīraka un majorāna ēteriskās eļļas;
  • pa 2 pilieniem neroli, ģerānijas un rožu ēteriskās eļļas.

Ja nepieciešams attīrošs efekts un toksīnu izvadīšana, piemēram, diētas maiņas gadījumā, pievienojiet vannai pa 2 pilieniem diļļu, kadiķa un citrona ēteriskās eļļas.

Aromātiska masāža reizi nedēļā var ievērojami ietekmēt asinsspiediena pazemināšanos. Ievērojami rezultāti gūstami pat pēc vienas masāžas, un asinsspiediens var nepaaugstināties vairākas dienas pēc procedūras. Masāžai jābūt plūstošai, nomierinošai, vienmēr virzienā uz sirdi. Ēterisko eļļu maisījumi jāiejauc 10 ml bāzes augu eļļā. Ieteicami eļļu maisījumi:

  • pa 1 pilienam muskatsalvijas, vīraka un lavandas ēteriskās eļļas;
  • pa 1 pilienam majorāna, neroli un ilang-ilang ēteriskās eļļas.

Toksīnu izvadīšanas nolūkos vajag sajaukt 2 pilienus kadiķu un 1 pilienu citrona eļļas.

Uzmanību! Diļļu un majorāna eļļu nelietot grūtniecības periodā, epileptiķiem diļļu ēteriskās eļļas deva jāsamazina.

Pēc citrona ēteriskās eļļas lietošanas jāizvairās no tiešiem saules stariem.

Aromlampas un arommedaljoni. Ēteriskās eļļas var izmantot tikai tīrā veidā. Šādiem nolūkiem der cipreses, ilang-ilang, ģerānijas, lavandas, citrona, majorāna ēteriskās eļļas.

Kompreses. Tām jābūt istabas temperatūrā. Komprese jātur uz pieres ne ilgāk par 20 minūtēm. Ieteicamie eļļu maisījumi:

  • 3 pilieni mandarīna, 2 pilieni citrona vai laima un 1 piliens baltegles ēteriskās eļļas;
  • 2 pilieni ģerānijas, pa 1 pilienam lavandas, cipreses un laima ēteriskās eļļas;
  • 3 pilieni mandarīna, 1 piliens ilang-ilaang un 2 pilieni majorāna ēteriskās eļļas;
  • 2 pilieni rozmarīna, pa 1 pilienam cipreses, lavandas un citrona ēteriskās eļļas.

Katrs maisījums jāsajauc ar 20 ml bāzes augu eļļas.

 

Žurnāla “TAKA” 2012.gada arhīvs, sagatavoja: Sandra Balode

Jums var arī patīk