Ārstniecības augi sirdsdarbības un asinsspiediena regulēšanai

Sirds ir viens no mūsu ķermeņa neaizstājamiem orgāniem, tā regulē visus dzīvības ritmus, tādēļ šis orgāns īpaši jāsaudzē un jākopj. Sirds kā asins plūsmas kustinātāja ir būtiski svarīga arī asinsspiediena regulēšanā, lai gan šīm problēmām bieži vien ir citi cēloņi. Gandrīz visi sirds veselības augi kaut kādā mērā ietekmē arī asinsspiedienu, un lielākā daļa spiediena regulētāju ietekmē sirdsdarbību. Lielu daļu  traucējumu mūsu organismā izraisa paaugstināts asinsspiediens, kas saistīts ar sasprindzinātu, neritmisku, spazmatisku vai pārāk strauju sirds ritmu. Otra traucējumu grupa saistās ar pārāk vāju un lēnu sirdsdarbību, kas parasti nozīmē pazeminātu asinsspiedienu. Regulārs sasprindzinājums novājina sirds muskulatūru, tādēļ bieži vien sirds reizē ir jānomierina un jāstiprina, nepaātrinot tās darbību – to panāk, kombinējot vairākus augus. Tā kā sirds ritmu lielā mērā nosaka mūsu emocijas un nervu sistēmas stabilitāte, lielākā daļa sirdszāļu ietekmē arī nervu un hormonu sistēmas darbību. Liela nozīme ir arī asinsvadu stāvoklim – aizsērējuši vai sašaurināti asinsvadi rada pastiprinātu slodzi sirdij un paaugstina asinsspiedienu. Vasaras vidū, kad laiks viskarstākais, sirdij un asinsvadiem ir pastiprināta slodze, cenšoties atdzesēt organismu, tādēļ šim mēnesim aktuālākie ir sirds dziedniecības augi.

Vilkābele (Crataegus)

Tas ir labi zināms, skaists koks, kas aug gan savvaļā, gan dārzos. Visas vilkābeles ir lietojamas dziedniecībā, nedaudz atšķiras ietekme dažādu krāsu ziediem. Savvaļā, vairāk  Kurzemē, pie mums sastopamas 6 vilkābeļu sugas, visas baltiem ziediem, bet dārza šķirnēm ir arī dažādu rozā toņu ziedi. Baltajiem ziediem ir izteikti attīroša un līdzsvarojoša iedarbība, rožainie ir vairāk aktivizējoši; baltie tīra asinsvadus, rozā regulē sirds ritmu. Vilkābeles ir nelieli rožu dzimtas koki, kas pavasarī ietinas ziedu kupenās, bet rudenī mūs priecē ar oranžsarkanām, ļoti veselīgām odziņām. Zāļu tējai vislabāk vākt ziedus kopā ar lapām, taču tad tās jāžāvē kā ziedi – sākumā strauji, žāvētājā vai saulē, pēc tam lēnām ēnā. Ja ziedus un lapas izžāvē lēnām un vēl glabā kopā, parasti tajos attīstās kādi tinēji vai kodes (šis princips attiecas uz visiem ziedošajiem kokiem). Vilkābeles iedarbība ir nomierinoša, tā paplašina asinsvadus, pazemina spiedienu, uzlabo asinscirkulāciju visā organismā. Šis koks ir neaizstājams sirds išēmiskās slimības gadījumos, infarkta profilaksei un rehabilitācijai, kā arī neritmiskas sirds līdzsvarošanai. Vilkābeles iedarbība uz sirdi ir ļoti plaša, tā gan nostiprina sirds muskulatūru, gan to atslābina. Preparātus no vilkābeles, ja tie ir dabiski sagatavoti, var droši lietot ikviens, tie ir „gudri” un neļauj sevi pārdozēt – ja sirdsdarbība būs pietiekami palēnināta, šo funkciju vilkābele beigs, un ķersies pie asinsvadu tīrīšanas vai sirds spēka vairošanas. Jāuzmanās vienīgi ar tinktūras lietošanu – to dienā nevajag vairāk pilienu, kā cilvēkam gadu. Tinktūru parasti gatavo no vilkābeles mizas vai augļiem, principā var lietot arī saknes. Mizas un augļus var arī glabāt sažāvētus un vārīt aptuveni 10 minūtes, sanāk ļoti spēcinošs un reizē nomierinošs novārījums. Šo dzeloņaino koku grūti nomizot, tāpēc mizas vietā var vienkārši sagriezt sīkākus zariņus, kur mazāk koksnes. Lapas parasti sažāvē tējai, tās ir visvienkāršāk pagatavojamas. Ziedus var vai nu apliet tējā kopā ar lapām, vai arī sakaltēt atsevišķi un tad gatavot lēnos uzlējumus (tie ievelkas 20–30 min.) ar 40–50 grādu siltu ūdeni – tā vislabāk saglabājas auga enerģija. Auglīšus var ēst svaigus, tie ir garšīgi, bet sēkliņas jāspļauj ārā. Manuprāt, vērtīgākais veids, kā sagatavot vilkābeles, ir kaltētus auglīšus samalt pulverī ar visām sēklām – šādu malumu var uzēst tāpat pa tējkarotei vai arī sajaukt ar medu, jogurtu vai kādu citu ēdienu. Vilkābeles enerģija ir reizē atveroša un sargājoša – gan kā kokam, gan kā iekšķīgi lietojamiem preparātiem.

 

Vilknadze (Lycopus europaeus)

ir mazāk zināma sirdszāle, bet velti – tā it laba, iedarbīga, droši lietojama. Starp citu, visiem augiem, kam nosaukumā minēts „vilks”, ir kaut kāda iedarbība uz sirdi. Vilknadze ir daudzgadīgs lūpziežu (jeb panātru) dzimtas lakstaugs, kas aug mitrās pļavās, mežmalās pie alkšņiem, grāvjos un upmalās. Vizuāli tā atgādina māteri, krūzmētru vai panātri, tikai mazākām, spicākām lapām un īpatnēju smaržu. Vilknadze nostiprina sirds ritmu, paplašina artērijas, atvieglo elpošanu un samazina ar elpas trūkumu saistīto trauksmes sajūtu. Šis augs regulē arī vairogdziedzera darbību, kas bieži vien iet rokrokā ar sirdsdarbības traucējumiem. Vilknadze ir izcila tahikardijas lēkmju novēršanai gan tieši lēkmes brīdī, gan, ilgstoši lietojot, lai lēkmes vairs neatkārtotos. Arī visa veida aritmijas gadījumos un pie paātrināta pulsa var palīdzēt vilknadzes tēja vai tinktūra. Gan tēju, gan tinktūru gatavo no visa laksta, ko ievāc ziedēšanas laikā vai pēc tam. Enerģētiski vilknadze ir uz iekšu, uz pašu cilvēku vērsta, tai ir sakārtojoša un strukturējoša iedarbība.

 

Salvija, ārstniecības (Salvia officinalis)

vai muskatsalvija (S.sclarea) ir seni kultūraugi, ko lieto arī kā garšaugus un aromterapijas augus. Dārzos audzē arī dekoratīvās salvijas, bet tām ir maza dziednieciskā nozīme.  Ārstniecības salvijas ir salīgas, tās ideāli jūtas Eiropas dienvidos, bet pie mums ziemās mēdz apsalt. Tomēr tas nav iemesls, lai atteiktos no šī brīnišķīgā, smaržīgā un veselīgā auga audzēšanas – salvijas ziemā var piesegt, un jebkurā gadījumā saknes tām neizsalst, pavasarī augs atjaunojas. Salvijas var arī visu gadu audzēt puķu podos – vasarā ārā, saulainā vietā, bet pa ziemu ienest telpās. Salvijas lieto arterosklerozes mazināšanai, asinsvadu tīrīšanai un ar šīm problēmām saistīto sirdsdarbības traucējumu novēršanai. Salvijas ziedi vairāk iedarbojas uz galvas asinsvadiem, bet lapas un stublāji – uz visu organismu. Šis ir viens no retajiem augiem, ko izmanto nopietnu galvas slimību –  parkinsonisma, epilepsijas un izkaisītās sklerozes – ārstēšanā. Salvija ir dabīgais antidepresants, tā līdzsvaro nervu sistēmu, mazina trauksmi un rada drošības sajūtu. Uz sirdi tā iedarbojas līdzsvarojoši, noregulē ritmu, mazina spazmas un veicina asins cirkulāciju. Pēc maniem novērojumiem, tieši uz sirdi un garastāvokli labāk iedarbojas muskatsalvija, bet uz asinsvadiem un spiedienu – ārstniecības salvija. Muskatsalvija ir izturīgāka pret salu, lielākām lapām un saldāku smaržu. Salvija ir arī izcils pretiekaisuma līdzeklis, kas iedarbojas uz jebkuriem iekšējiem iekaisumiem, kā arī dziedē brūces un traumas, ārīgi lietota. Svaigais, spēcīgais salvijas aromāts atvieglo elpošanu. Šo augu neiesaka lietot barojošām māmiņām, jo salvija samazina piena sekrēciju. Salvija ir enerģētiski sargājoša un attīroša – tā nepieļauj organismā svešu enerģiju klātbūtni.

 

Melisa (Melisa officinalis)

Zināma arī kā garšaugs un aromātaugs. Tā ir vizuāli līdzīga piparmētrai, bet ar vieglu citronu aromātu un maigāku garšu, bez mentola. Aromāta dēļ melisu mēdz saukt par citronmētru vai citronmelisu. Dārzā melisu var audzēt pusēnā, līdzās citām mētrām. Šī tēja ir maigi nomierinoša, līdzsvarojoša, ritmizē sirds un visa organisma darbību. Melisa ir ļoti labs nervu sistēmu regulējošs augs, tā nostiprina nervus, mazina sāpes, uzlabo garastāvokli un vērš cilvēka domas pozitīvā gultnē. Īpaši noderīga tā ir pie fantoma sāpēm vai hipohondrijas, kad nav medicīniska iemesla sāpēm, bet cilvēks cieš. Uz asinsspiedienu melisa iedarbojas līdzsvarojoši – ja tas ir paaugstināts, tad samazina, ja pazemināts – nedaudz paceļ. Līdzīga iedarbība tai ir uz sirds ritmu – ne palēnina, ne paātrina, bet normalizē. Melisas tēja ir garšīga un aromātiska, viegla un iedarbīga, to var lietot gan veci cilvēki, gan mazi bērni. Jāteic gan, ka to katru reizi vēlams apliet no jauna, jo, ilgāk stāvot vai sildot, labā garša zūd. Melisa ļoti labi regulē arī kuņģa un zarnu trakta darbību, tā veicina gremošanu, mazina spazmas un novērš vēdera pūšanos. Enerģētiski melisa ir atverošs un dodošs augs, kas uzlabo cilvēka saskarsmi ar apkārtējo pasauli.

Mātere, sirdsmātere (Leonurus cardiaca)

Šis ilgmūžīgais, liela auguma lakstaugs pie mums retumis sastopams savvaļā, bet biežāk tiek kultivēts. Dārzos audzē arī piecdaivu māteri (L. Quinquelobatus), kas ir līdzīga iedarbības un izskata ziņā. Šis augs ir samērā pieticīgs, bet lielāks izaugs trūdvielām bagātā augsnē, vidēji saulainā vietā. Māteres pēc garšas ir ļoti rūgtas, taču dziednieciskā spēka dēļ rūgtumu ir vērts pieciest.  Tās ir izteikti nomierinošas, lieliski tiek galā ar bezmiegu un dažādām stresa radītām problēmām. Asinsspiedienu māteres pazemina, turklāt strauji, tāpat tās samazina veģetatīvās distonijas un pastiprinātas vairogdziedzera darbības simptomus. Paliekošam efektam māteres tomēr jālieto ilgstoši, jāuzmanās arī ar dozēšanu. Māteres paplašina asinsvadus, palēnina sirdsdarbību, atslābina sirds muskulatūru, atver elpu un novērš spazmas. Šī tēja mazina sāpju sajūtu un sasprindzinājumu jebkurā ķermeņa vietā. Salīdzinot abas māteru sugas, var teikt, ka sirdsmātere tiešām vairāk iedarbojas uz sirdi un asinsspiedienu, bet piecdaivu māterei ir lielāka nomierinošā un atslābinošā iedarbība. Māteri nelieto māmiņas, kas ar krūti baro bērniņus, jo piens kļūst rūgts. Māteres enerģija ir ļoti koncentrējoša, uz iekšu vērsta, bet tomēr augšup plūstoša.

 

Gandrene (Geranium)

Pie mums aug pļavās (G. pratense, zied zili mēļiem ziediem) un mežmalās (G. sanguineum, zied purpurrozā ziediem). Iedarbība ir praktiski vienāda, var teikt, ka zilie ziedi vairāk iedarbojas uz vairogdziedzeri, bet sārtie ziediņi uz sirdi, taču lakstu iedarbība neatšķiras. Gandrenes ir ļoti piemērotas menopauzes laika asinsspiediena un sirdsdarbības svārstību regulēšanai, jo tās labvēlīgi ietekmē arī sievišķo hormonu daudzumu. Interesanti, ka gandrenes spēj pastiprināt sirdsdarbību, tonizēt un stimulēt sirds ritmu, reizē samazinot asinsspiedienu, turklāt iedarbojas jau pirmās pusstundas laikā. Savvaļas gandreņu, jeb ģerāniju smarža nav tik izteikta kā kultivētajām ģerānijām, bet iedarbība ir daudz spēcīgāka. Tās spēj arī mazināt galvassāpes un novērst deguna asiņošanu. Vislabāk iedarbojas lēnais gandrenes uzlējums – uz svaigiem augiem lej pavisam vēsu ūdeni, bet uz kaltētiem ap 40 grādu karstu un ļauj ievilkties vairākas stundas. Gandrenes tēja ieteicama nākamajā dienā pēc viesībām, paģiru, asinsspiediena un galvassāpju mazināšanai, sirdsdarbības ritmizēšanai un visa organisma attīrīšanai. Enerģētiski gandrene ir līdzsvarojoša, ar enerģiju bagātīgi apveltīta puķe.

 

Ložņu mirte jeb kapmirte (Vinca) ir labi zināms mūzzaļš, ložņājošs zemsedzes augs, kas reizēm no dārziem pārgājis savvaļā. Lielās izturības un pieticības dēļ to bieži stāda kapos, tādēļ tā ieguvusi kapmirtes vārdu, taču tā arī ir vienīgā šī vērtīgā auga saistība ar kapiem. Visizplatītākā ir mazā kapmirte (V. minor), bet pēdējos gados stāda arī lielo kapmirti (V. major), kas pēc iedarbības ir analoga mazajai, tikai ar lielākām lapām un ziediem, arī nedaudz salīgāka ziemās. Vasaras sākumā mirtes zied zilām ziedu taurītēm, taču darbīgās vielas to lapās ir nemainīgi visu gadu. Mirte ir nepārspējama asinsspiediena pazeminātāja, iedarbojas ilgstoši un jebkurā gadījumā, neatkarīgi no spiediena celšanās iemesla. Jāsaka gan, ja iemesls netiek atrisināts, asinsspiedienu pazeminošie preparāti jāturpina lietot visu mūžu, bet arī šajā gadījumā ir labāk, ja tie nākuši tieši no dabas. Kapmirte ir ļoti spēcīgs līdzeklis, to var arī pārdozēt, tāpēc jāievēro lietošanas režīms. Dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 2–3 grami kapmirtes lapu, kas atbilst trijos pirkstos paņemamai šķipsniņai grieztas vai ēdamkarotei maltas drogas. Tēju aplej ar vārošu ūdeni (glāze uz šķipsnu tējas) un ļauj ievilkties vismaz pusstundu vai vāra 5–10 min. Ja kapmirti pievieno tēju maisījumiem, to var dzert vairākas reizes dienā, bet vienu pašu dzer vienu reizi dienā, pēcpusdienā, vienā un tai pašā laikā. Ilgstoši lietojot mirti, pāriet galvas reiboņi, uzlabojas miegs un atmiņa, kā arī visi smadzeņu asinsrites procesi. Mirti lieto veģetatīvās distonijas gadījumos, arī pēc nervu šoka, ilgstoša stresa un pārmērīgas uzbudinātības. Var pagatavot kapmirtes tinktūru (attiecība pret degvīnu 1:5), ko lieto pa 14–21 pilienam dienā, pakāpeniski palielinot un samazinot devu. Mirte ir enerģētiski bremzējoša, tā palēnina spēka upes plūdumu, ļaujot cilvēkam tajā pakāpeniski iekļauties.

 

Griķis, sējas (Fagopyrum)

ir ne tikai vērtīgs pārtikas produkts, bet arī laba zāļu tēja sirds stiprināšanai. Pārtikā lietoti, griķi ietekmē iņ – jan līdzsvaru, gremošanas darbību un sirdsdarbību, kā arī attīra asinsvadus un regulē skābju – sārmu attiecību organismā. Tējā lieto griķu lakstus, ko ievāc ziedēšanas sākumā. Griķu tēja ir ļoti noderīga sirds mazspējas gadījumos, kā arī asinsvadu sieniņu nostiprināšanai, arterosklerozes mazināšanai un pret asinsizplūdumu veidošanos. Griķu sēklas  (nelobītus griķus) var iegādāties pie biteniekiem, kas tos sēj kā nektāraugu, vai pie bioloģiskās produkcijas audzētājiem. Reizēm ziemas beigās tās var atrast Centrāltirgū pie pārtikas sēklu tirgotājiem. Interesanti, ka griķis ir ļoti sildošs, gan to ēdot, gan dzerot tēju, gan lietojot ārīgi (pirtī, matračos u. c.). Šis ir viens no jan enerģiju visvairāk saturošiem augiem, tāpēc to izmanto makrobiotiskajā dziedniecībā. Griķis ir aktivizējošs, tas vairo mērķtiecību un izturību.

 

Pīlādži, parastie (Sorbus)

Labi zināmi Latvijas savvaļas koki, kas maijā zied krēmbaltiem ziedu vairogiem, bet rudenī nogatavina oranžas, rūgtenas, ļoti veselīgas ogas. Tās gan aizkavē holesterīna nogulšņu veidošanos, gan attīra asinsvadus, kā rezultātā uzlabojas asins cirkulācija un līdzsvarojas sirdsdarbība. Pīlādzis ir visādi spēcinošs augs – tas stiprina gan sirdi, gan asinsvadus, gan gremošanas sistēmu, gan vispārējo imunitāti. Dziedniecībā lieto visas pīlādža daļas – ziedus, ogas, lapas un mizu. Asinsspiedienam un asinsvadu tīrīšanai visnoderīgākās ir mizas un ogas, bet sirds un imunitātes stiprināšanai labāk noder lapas. Pīlādža ziedi uzlabo galvas asinsvadu caurlaidību, kā arī nostiprina nieres un nervu sistēmu. Pīlādža ogās esošās rūgtvielas veicina gremošanu un žults darbību, bet mizu novārījums palīdz šķīdināt sāļu nogulsnes un akmeņus. Pīlādža enerģija ir spēcīgi aizsargājoša un mērķtiecīgi aktivizējoša, tā atvaira mums svešas, negatīvas enerģijas.

 

>>III<<<

no žurnāla TAKA arhīva, sagatavoja: Marija Blūma-Kauliņa, ezoteriķe un zāļu sieva

 

Jums var arī patīk