Akne – ādas slimība. Kas tā ir un ko darīt?

Akne jeb pinnes ir nopietna slimība, kas skar vairāk nekā 220 000 jauniešu Latvijā. Ārstējot pašrocīgi vai neārstējot nemaz, akne turpina attīstīties arī pēc pusaudžu vecuma, kļūstot jau par hronisku ādas slimību, kas nereti iet roku rokā ar psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, kompleksiem un pat depresiju.

 

Tava āda ir tavs draugs.

Āda ir tavas veselības spogulis.

Tas ir tavs ārējais apvalks, kas tevi sargā.

Rūpējies un izturies labi pret savu ādu.

Kaite, kas kļūst arvien dziļāka

No biopsihosociālā viedokļa raugoties, cilvēku ietekmē vairāki faktori – bioloģiskie, psiholoģiskie, uzvedības un kultūras aspekti. Ķermenis un prāts ir viens veselums, nedalāms kopums, kas nepārtraukti tiek pakļauts apkārtējās sociālās vides iedarbībai. Veiksmīgi tas spēj funkcionēt tikai tad, ja norit šo visu iepriekšnosaukto faktoru veselīga sadarbība. Veselību nav iespējams vērtēt tikai kā fizisku vai psiholoģisku, tā ir šo lielumu kopsumma, tādējādi – ja rodas kādas problēmas vienā jomā, drīz vien tas atainojas arī otrā, ir pārliecināta psiholoģe Kristīne Šterna. Āda ir lielākais cilvēka orgāns, kas aizsargā ķermeni no bojājumiem, infekcijām un apkārtējās vides ietekmes, piemēram, ultravioletā starojuma, karstuma, aukstuma un gaisa piesārņojuma. Tā piedalās arī ķermeņa bioloģiskajos procesos – ādā ir sviedru dziedzeri un asinsvadi, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, šūnas, kas ražo D vitamīnu, tāpat arī nervu gali, kas ir saistīti ar smadzenēm, un imūnās sistēmas šūnas, kas palīdz aizsargāties no iebrucējiem, piemēram, baktērijām un vīrusiem.

Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir ādas slimība, kas rodas ādas tauku dziedzeru pastiprinātas darbības dēļ, kā rezultātā viela (sebums – naturālie, vaskam līdzīgie tauki, kurus izstrādā tauku dziedzeri), kas dabiski pasargā ādu un ieeļļo matu, kopā ar ādas virskārtas šūnām nosprosto mata izvadatveri. Pievienojoties uz ādas esošiem mikroorganismiem, rodas iekaisums ar raksturīgām pazīmēm – apsārtumu, strutainiem pūslīšiem, smagākos gadījumos pat ar apkārtējo audu iesaistīšanos procesā, veidojot mezglus un cistas. Pēc dziļa iekaisuma iespējamas arī rētas, informē ginekoloģe Sigita Bukolovska. Piņņu galvenais un sākotnējais cēlonis ir vīrišķo jeb androgēno hormonu daudzuma palielināšanās organismā, ko producē virsnieres, sēklinieki (puišiem) un olnīcas (meitenēm). Fizioloģiski tas aktualizējas līdz ar pubertātes sākšanos pusaudžu gados – gan zēniem, gan meitenēm. Tiek uzskatīts, ka aptuveni 80% pusaudžu cieš no šīs slimības dažādās tās izteiktības pakāpēs, toties daļai piņņu problēma saglabājas arī pieaugušo vecumā. Aknes skartās zonas visbiežāk atrodas uz sejas – pieres, deguna un vaigu centrālās daļas, kā arī muguras augšdaļas, pleciem un krūtīm. Neskatoties uz piņņu biežumu pusaudžu vidū, uz šo problēmu būtu jāraugās kā uz slimību, jo tā izmaina cilvēka izskatu, atstājot rētas, tādējādi rada nepatiku pret savu izskatu, mazina pašvērtējumu, rosina vēlmi izolēties, kas, protams, ietekmē arī attiecību veidošanu, komunikāciju ar draugiem, pat mācību un darba vietas izvēli.

Apkārtējās vides un dzīvesveida pārskatīšana

Meitenes un sievietes visbiežāk atzīmē piņņu parādīšanās vai pastiprināšanās saistību ar menstruālo ciklu – hormonālo izmaiņu ietekmē apmēram nedēļu pirms menstruācijām āda un mati kļūst taukaināki, pastiprināti var veidoties arī pinnes. Un tomēr – kāpēc citiem šī ādas problēma ir tik izteikta, bet daļai pusaudžu tā iet secen? Paralēli galvenajam cēlonim – androgēno hormonu klātbūtnei organismā, kā arī iedzimtībai eksistē vēl citi nozīmīgi faktori, kas kalpo par iemeslu piņņu attīstībai.

  • Uzturs. Atrodami pretrunīgi dati par to, vai uzturs var ietekmēt ādas stāvokli piņņu gadījumā, taču individuālā jutība pret atsevišķiem pārtikas produktiem, kas pasliktina slimības gaitu un ko pacients pats var novērot, pastāv. Būtu vēlams tos no uztura lietošanas izslēgt vai vismaz ierobežot. Visbiežāk tie ir produkti, kas satur cukurus (arī saldie augļi), medus, piena produkti, hidrogenizētie tauki, šokolāde, jodētā sāls, alkohols un našķi, kas satur krāsvielas un konservantus. Ja cītīgi pavērosim, ko veikalā mēdz pirkt piņņains jaunietis, redzētais mūs nepārsteigs – bieži tie ir krāsaini, saldināti dzērieni, čipši, smalkmaizītes, picas, košļājamās gumijas, fast food (ātrās uzkodas) utt.

Ēdot cukuru un baltos miltus saturošus izstrādājumus (kviešus), strauji ceļas glikozes līmenis asinīs, kas izraisa insulīna (kurš nepieciešams, lai nogādātu cukuru šūnās) un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (kas stimulē šūnu augšanu un iekaisuma faktorus) izdali. Lietojot uzturā šos produktus, organismā aktīvi vairojas dažādi patogēnie mikroorganismi, kas, uzturot savas dzīvības funkcijas, patērē mums tik ļoti nepieciešamās barības vielas un vitamīnus, tādējādi atņemot mums enerģiju. Enerģijas resursi iztukšojas, tāpēc šķiet, ka situāciju var glābt tikai kaut kas salds un miltains – tā patogēni būs saņēmuši sev vajadzīgo barības enerģiju. Izveidojas apburtais loks. Lai pārtrauktu šo barošanās ķēdi, ir jāpārtrauc pievadīt barības vielas šiem mikroorganismiem, tātad jāpārtrauc uzņemt cukurs un baltie milti. Paralēli mazināsies arī iekaisuma reakcijas organismā, jo samazināsies insulīnam līdzīgā augšanas faktora izdale, uzlabosies arī ādas stāvoklis. Piemēram, pusaudži, kuri dzīvo Jaungvinejas un Paragvajas atsevišķos reģionos, nelieto rafinēto cukuru un baltos miltus – iespējams, tā ir brīnumaina sakritība, taču tur nav vērojami pusaudži ar pinnēm. Uzturvielu ietekme uz ādu nereti tiešām spēj būt nozīmīga, tāpēc būtiski atcerēties – baltmaize, plātsmaize, kūkas un daudzi citi cukuroti kārumi ir domāti svētku reizēm, nevis lietojami ikdienā.

  • Stress. Psiholoģe Kristīne Šterna uzmanību vērš uz novērojumiem, ka 30 līdz 60% cilvēku, kas meklē palīdzību pie dermatologa, saslimšanas pamatā mēdz būt emocionāla rakstura problēmas. Dažādi pētījumi norāda uz emociju nozīmi un personības iezīmju saistību ar dermatoloģiskām saslimšanām vai to saasināšanos dzīves stresa situācijās. Nemiera sajūta un neapzināti iekšējie konflikti, kas bieži saasinās tieši pusaudžu gados, var būt par iemeslu vai arī veicināt ādas saslimšanu. Pieaugot stresa līmenim, emocionālais ārējās vides radītais stress var būtiski ietekmēt arī aknes attīstību. Turklāt psiholoģiskā trauksme līdz 40% var palēlināt arī aknes radīto bojājumu dzīšanas procesu. Stresa saikni ar dermatozes – ādas slimību (akne, psoriāze u. c.) saasinājumiem – ādas un smadzeņu spēju savstarpēji vienai otru ietekmēt – varētu izskaidrot fakts, ka centrālā nervu sistēma un āda embrioloģiski ir veidotas no ektodermas – ādas virsējās audu kārtas. Uzskatāmi to var novērot cilvēkam, kurš apmulsuma brīdī nosarkst, tātad āda atspoguļo viņa emocionālās sajūtas. Emocionāli traucējumi un pārlieku spēcīgs uztraukums var ietekmēt arī gremošanas procesus un hormonu darbību, kā rezultātā uzturs nepietiekami sagremojas, izraisot pastiprinātu ādas taukainību un no tā izrietošas problēmas.
  • Ķīmisko vielu ietekme. Arī atsevišķi medikamenti, kas tiek lietoti citu veselības traucējumu ārstēšanā, var izraisīt blakusparādības, piemēram, veicināt piņņu attīstību. Tāpat nepiemērotu sejas kopšanas līdzekļu lietošana, ārējās vides piesārņojums un darbs bez aizsarglīdzekļiem ar ķīmiskām vielām un putekļiem var būtiski pasliktināt pacienta ādas stāvokli.
  • Hormonālais līdzsvars. Pirmsmenstruāciju periodā, kad nereti novēro piņņu paasinājumu, sievietēm īpaši kārojas kalorijām bagāti saldi un sāļi ēdieni. Hormonālais fons šajā laikā pieprasa vairāk cukura, un no tā barojas sēnītes un citi mikroorganismi. Arī šo apburto loku var pārtraukt tikai tad, ja no uztura tiek izslēgti vai būtiski samazināti cukuru saturošie produkti. Nepieciešamo cukura daudzumu ikdienā varam uzņemt, ēdot dārzeņus, bet kāri pēc saldā apmierināt, lietojot stēviju vai cigoriņu pulveri, atgādina Sigita Bukolovska. Ja tomēr tas šķiet neiespējami – gabaliņš melnās šokolādes un kāds auglis būs laba alternatīva.

 

Sauciens pēc palīdzības

Āda ir ārējs orgāns, tāpēc tai ir ļoti būtiska nozīme arī starppersonu attiecībās. Tās izskats ādas slimību laikā var atgrūst cilvēkus, it īpaši, ja hroniska dermatoze vērojama atklātās ķermeņa daļās. Tāpēc laiks spert pirmo soli uz atveseļošanos! Vispirms būtu nepieciešams doties pie ādas ārsta – dermatologa – uz vizīti, pēc tam rūpīgi sekot līdzi pareizai ādas kopšanai mājas apstākļos. Tas nozīmē – sejas ādu vēlams viegli nomazgāt divas reizes dienā ar maigām ziepēm, beigās nosusinot – nerīvējot un neberzējot, lai neveicinātu infekcijas izplatību. Arī pārāk bieža un pārmērīga skrubju un sejas mazgāšanas līdzekļu lietošana var pasliktināt ādas stāvokli, radot jaunus iekaisumus. Kategoriski aizliegts pūtītes spiest pašrocīgi, jo pastāv pastiprināts risks, ka infekcija izplatīsies tālāk, turklāt paliks rētas. Protams, jāņem vērā arī speciālista teiktais un jālieto piņņu ārstēšanai paredzētie rekomendētie līdzekļi. Ja ir nepieciešamība lietot kosmētiskos līdzekļus – ieteicams izvēlēties tādus, kam uz iepakojuma norādīts noncomedogenic vai nonaknegenic.

Medikamenti, kas tiek izmantoti piņņu ārstēšanai, ievērojami uzlabo ādas stāvokli un izskatu, tādējādi mazina diskomfortu un ceļ dzīves kvalitāti. Biežāk izmantotās preparātu grupas ir antibiotikas – gan iekšķīgi, gan ārīgi – losjonu un želeju veidā, kā arī retinoīdi, kas regulē ādas šūnas augšanu un atdalīšanos no ādas virsmas. Sievietēm nereti rekomendē kombinētās hormonālās kontracepcijas preparātus. Pacientēm ar pinnēm izvēlas tādus, kuriem piemīt izteiktākas antiandrogēnās īpašības, stāsta ginekoloģe Sigita Bukolovska. Tie samazina ādas taukainību, mazina apmatojumu sievietēm nevēlamajās vietās – uz sejas (virslūpa, zods), krūtīm, vēdera, rokām un kājām, kā arī nodrošina regulāru menstruālo ciklu. Tomēr jāņem vērā, ka medikamentu pārtraukšanas gadījumā agrāk vai vēlāk iepriekšējie simptomi var atgriezties.

Piņņu progresēšanu var veicināt arī slikti ieradumi, piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana, neveselīga dzīvesveida piekopšana. Bieži vien vieglāk un vienkāršāk ir iegalvot sev, ka dzīve ir grūta, sarežģīta un dārga, bet čipši ar alu, kola ar picu un snikers pie kafijas – īstā, baudu raisošā izvēle. Taču tas ir tikai un vienīgi īstermiņā. Ja vēlies izveseļoties, sāc mainīt dzīvesveidu! Piemēram, ājurvēdas rekomendācijas piņņu gadījumā ietver uzturēšanos svaigā gaisā, kā arī regulāru vēdera izeju. To iespējams realizēt ar fiziskām aktivitātēm un veselīgu uzturvielu uzņemšanu. 30 minūtes 6 reizes nedēļā – pastaigas, nūjošana, skriešana, izbrauciens ar diviteni, skrituļslidām un citas tīkamas aktivitātes svaigā gaisā, nepiesārņotā apkārtējā vidē – atliek tikai izvēlēties! Ar atpūtu saulainās dienās gan būtu jāuzmanās – lai arī īslaicīgai saules ietekmei ir pretmikrobā iedarbība, tomēr spēcīgs saules starojums (arī solārija apmeklējumā iegūts) var izraisīt aknes un citu ādas slimību paasinājumu. Neaizmirsīsim arī par vitāli svarīgajām nakts miega stundām (7 līdz 8), lai organisms spētu pilnvērtīgi atjaunoties. Mūsu ceļš uz veselību – ar smiekliem, bezrūpību un rāmumu. Vai tiešām ir vajadzība uztraukties par lietām, kuras nevaram mainīt?

 

Aptieciņa ledusskapī un uz palodzes

Kā alternatīva aptiekas piedāvātajiem līdzekļiem sejas ādas kopšanai ir arī dabas sniegtie. Sigita Bukolovska piedāvā ielūkoties ledusskapī un uz palodzes – lai atrastu sev piemērotāko līdzekli, kas neiztukšos maciņu, kā arī būs pietiekami dabisks un veselīgs. Lūk!

  • Ābolu etiķa – ūdens šķīdums (1 : 3) sejas ādas tīrīšanai.
  • Kanēļa – medus maska (1 : 2) ar antibakteriālu iedarbību.
  • Sasmalcinātu piparmētru lapu maska (5 – 10 min.).
  • Putota olas baltuma maska.
  • Medus – bezpiedevu jogurta maska (1 : 1).
  • Tējas koka eļļas – ūdens kompreses (1 : 9).
  • Zemeņu – medus maska (3 zemenes : 2 tējkarotes medus; 20 min.).
  • Alvejas mīkstums (želeja) problēmzonām.
  • Ķiploku ūdens (sasmalcinātas 2–3 ķiploka daiviņas pārlej ar ūdeni uz 10 min.).
  • Auzu putriņas maska (maltas auzu pārslas, medus, ūdens; maska uz 20–30 min.).
  • Avokādo – medus maska (1 avokado : 1 tējkarote medus; maska uz 15–20 min.).
  • Kartupeļu aplikācijas (1 sarīvēts kartupelis; uz 15–30 min.).
  • Zaļā tēja iekšķīgi (1–2 tases dienā) un ārīgi (100 ml ūdens : 2 tējkarotes bioloģiski audzētas zaļās tējas).

 

Apzinātības prakse – jūs esat tas,  ko jūs domājat

Pamatojoties uz informāciju, ka ādas saslimšanu gadījumā nereti indivīdam mēdz būt arī emocionāla rakstura problēmas, it īpaši hroniski paaugstināts stresa līmenis, psiholoģe un tradicionālā reiki meistare Kristīne Šterna no sirds iesaka uztvert šo cēloņsakarību nopietni un pievērsties stresa pārvarēšanas tehnikām, kas ilgtermiņā palīdzēs ne tikai kļūt relaksētiem un uzlabot pašsajūtu, bet arī izvairīties no aknes vai arī mazināt tās saasinājuma iespējamību. Kā dažas no stresa pārvarēšanas tehnikām var minēt relaksācijas un elpošanas vingrinājumus, kā arī dažādas garīgās prakses.

Visa informācija, ko sadzirdam, ieraugām un uztveram, veido mūsu būtību – attieksmi pret lietām un notikumiem, kas savukārt veido mūsu apkārtējo vidi. Ir būtiski pievērst uzmanību visam, kas nonāk mūsu apziņā. Izvērtēt, vai šī informācija mums vajadzīga, kāda ir tās nozīme un jēga un vai tā veido mūs par tādiem cilvēkiem, kādi vēlamies būt. Precīzāk sakot – ir svarīgi ik mirkli uzturēt domu tīrību. Apzinātības prakse (mindfulness) – tā ir sena, budismā balstīta prāta attīrīšanas un vingrināšanas metode, kas māca sakārtot domas un saglabāt prāta skaidrību un mieru, respektīvi – fokusēt savu uzmanību. Tas ir apzinātības stāvoklis, kur uzmanība tiek pievērsta tagadnei, bez piesaistes kādai no pieredzes daļām (atšķirībā no koncentrējošās meditācijas, kuras laikā tiek fokusēta uzmanība konkrēti vienam objektam). Tā ir prakse, ar kuras palīdzību iespējams samazināt automātisko emociju plūsmu un uzlabot labizjūtu (well-being). Nevērtēšanas princips palīdz ieraudzīt iepriekšējā brīža un pašreizējā mirkļa uztveres pretrunu, tādējādi novēršot vērtēšanu. Tas palīdz samazināt trauksmes izjūtu, paaugstina spēju pielāgoties stresam, spēcina koncentrēšanos un atmiņu funkcionēšanu, kā arī mazina pārāk negatīvu, uz sevi vērstu attieksmi. Tāpat apzinātības prakse palīdz cīnīties ar depresijas, hiperaktivitātes, ēšanas traucējumu, ādas slimību un citu problēmu cēloņiem un simptomiem.

Mūsu ķermenim pieejama ir tikai tagadne. Pagātne un nākotne ir cilvēka prāta izdomāti lielumi, kuriem nav fiziska pamata. Pievēršoties pilnībā tagadnei, paveras iespējas paskatīties uz savu dzīvi no cita skatupunkta. Katrs ikdienas sīkums un ierastās darbības tiek izdzīvotas no jauna, tādējādi katra diena top īpaša, katrs solis tiek sperts ar entuziasmu un aizraujošām sajūtām. Varbūt tas izklausās pēc aicinājuma aizmirst par saviem ikdienas pienākumiem un saistībām, taču tā nebūt nav – tas ir aicinājums dot sev iespēju ieraudzīt dzīves plašās iespējas, novērtējot ikkatru mirkli, ikkatru elpas vilcienu. Apstrādājot pagātnes notikumus, tiek zaudēta enerģija un spēks izbaudīt pašreizējo brīdi. Tāpat pārlieku liela nākotnes plānošana atņem enerģiju tagadnei. Pētījumi vēsta, ka tādi negatīvi kognitīvi ieradumi kā apcere, pārdomas un dramatizēšana pagarina psiholoģiskā distresa pieredzi, precīzāk – vairākkārtīga un regulāra pagātnes un nākotnes destruktīva izdzīvošana vai satraukšanās par pagājušajiem vai nākotnē gaidāmajiem notikumiem lieki rada nevajadzīgu stresu, kas ietekmē tagadnes uztveri un spēju tikt galā ar situācijām tagadnē. Apzināts prāts nenozīmē zaudēt savu Es, tas dod iespēju cilvēkam būt pamatotā, pozitīvā esības stāvoklī un atvērt savu patieso potenciālu.

>>>III<<<

no žurnāla TAKA arhīva, sagatavoja: Dagnija Millere-Balandīna, Konsultē ginekoloģe – dzemdību speciāliste Sigita Bukolovska un psiholoģe, tradicionālā reiki meistare Kristīne Šterna

Jums var arī patīk