Bioenerģētikas viedoklis par ķermeņa blokiem. Vilhelma Raiha pieeja

Bioenerģētikas viedoklis par ķermeņa blokiem

Kāds ir ķermenis no enerģijas viedokļa? Kas ir enerģētiskie bloki? Kur tie atrodas, kā izskatās un kā veidojas? Kāpēc saslimst iekšējie orgāni? Kādi ir slimību galvenie enerģētiskie cēloņi? Kas notiek ar biolauku, jūtoties aizvainotam, sakaitinātam vai raižu pārņemtam?

Ķermeņa enerģētiskā anatomija

Bioenerģētika – uz ķermeni orientētās psihoterapijas virziens. Tā māca, ka veselība ir divu spēku līdzsvars,– individuālā un kosmiskā enerģija,  zemes un debess enerģija. Cilvēka organismā abām enerģijām jāharmonē; ja harmonija izjaukta, rodas slimības.

Orgonu enerģija

Austriešu psihoanalītiķa Vilhelma Raiha (1897-1957) pētījumi fizikā un bioloģijā atklāja, ka bioenerģija ir Visuma enerģijas paveids. Raihs to nosauca par orgonu enerģiju (orgons – no vārda organisms). Tātad orgonu enerģija uztur ķermeni dzīvu un izpaužas ne vien iekšējo orgānu darbībā, bet arī emocijās. Tātad emocijas un dzīvības enerģija ir sinonīmi (emocijas – no vārda motion – kustība).

Orgonu enerģijas īpašības:

  • tai nav svara;
  • nav inerces, tātad iedarbība ir momentāna;
  •  ir visuresoša, dažādā koncentrācijā atrodas visur, pat vakuumā;
  • nav saistīta ar elektromagnētisko lauku un gravitācijas spēku;
  • atrodas nepārtrauktā kustībā;
  • to var pat ieraudzīt kā sudrabainus knišļus;

to satur ne vien šūnas, augi un dzīvi organismi, bet arī mākoņi, zvaigznes un galaktikas.

Raiha skolnieks, amerikāņu psihiatrs un psihoterapeits Aleksandrs Louens orgonu enerģiju nosauca par bioenerģiju (dzīvības enerģiju) tātad abi apzīmējumi ir sinonīmi.

Ķermenim jābūt līdzsvarotam gan no enerģijas, gan no bioķīmijas viedokļa. No enerģijas viedokļa līdzsvaru nodrošina divi pretēji vērsti spēki: viens spēks jeb enerģija velk ķermeni uz augšu, savukārt otrs iedarbojas no apakšas un velk ķermeni uz leju.

Cilvēks ir līdzīgs kokam. Koka zari stiepjas uz augšu pretī saulei, bet saknes ieaug zemē. Augšējā plūsma ir saules enerģija, apakšējā – zemes enerģija. Saknes barojas no zemes enerģijas, lapas no – saules. Abi enerģijas veidi mijiedarbojas un atrodas līdzsvarā, tādēļ var eksistēt dzīvība.

Dzīvība uz Zemes attīstījās tur, kur zemes enerģija reaģēja un savienojās ar saules enerģiju. Austrumos zemes enerģiju uzskata par sievišķu (), saules enerģiju par vīrišķu (jan). Šie pieņēmumi un apzīmējumi demonstrē enerģijas polaritāti.

Katram dzīvam organismam ir divi poli. Tie ir tik spēcīgi, ka to iespaidā izveidojušies divi enerģētiskie centri. Augšējais centrs izvērtās par smadzenēm, apakšējais – par dzimumorgāniem. Pa vidu atrodas sirds – centrs, kas nodrošina augšējās un apakšējās enerģijas līdzsvaru. Tāpat kā koka sula plūst gan uz augšu, gan un uz leju, arī sirds sūknē asinis un enerģiju abos virzienos.

Galvenais bioenerģētikas likums māca: enerģijas uzkrājums nedrīkst pārsniegt enerģijas patēriņu Vai šis likums tiek ievērots?

Nē. Cilvēks, piemēram, var apēst (un arī ēd) vairāk, nekā nepieciešams. Ķermenim tas patīk, un no pārpalikuma veidojas tauku kārta, lai vēlāk, ja vajadzēs, to pārvērstu enerģijā. Taču tādas nepieciešamības nav un arī nebūs. Līdz ar to līdzsvars starp uzņemto un patērēto enerģiju ir izjaukts.

Taču, kā zināms, enerģijas līdzsvars izpaužas pulsācijās, kas uztur dzīvību. Katrs orgāns un šūna pulsē,– paplašinās un sašaurinās. Arī cilvēka uzvedība līdzinās pulsācijai. Kontaktējoties ar ārpasauli, enerģija virzās uz āru, savukārt, dzīvojot tikai iekšējā pasaulē, domās un fantāzijās, enerģija virzās uz iekšu. Pulsāciju maiņu nodrošina diennakts ritms. Dienas laikā indivīds vairāk atvērts ārpasaulei, taču naktīs paliek vienatnē ar sevi. Abi stāvokļi ir nepieciešami veselībai, tāpēc tiem jābūt līdzsvarā. Atrašanās tikai vienā no šiem stāvokļiem visu diennakti kaitē organisma veselībai. Tāpēc nav labi būt tikai intravertam vai tikai ekstravertam, jābūt gan vienam, gan otram.

 

Ķermeņa enerģētiskā struktūra

No enerģijas viedokļa ķermeni var sadalīt trīs galvenajās daļās: galva, krūškurvis un iegurnis. Kakls un jostasvieta (viduklis) ir to robežas.

Centrālajā daļā (krūšukurvī) atrodas sirds un plaušas. Galvā – smadzenes. Iegurnī – dzimumdziedzeri un izvadorgāni. Kakls un viduklis ir pārejas starp trim enerģētiskajiem centriem. Kaklā un viduklī atrodas nervi, asinsvadi, elpošanas un gremošanas orgāni. Ja kakls (pāreja no viena enerģētiskā centra uz otru) ir pārāk garš, šie centri atrodas pārāk tālu viens no otra.

Cilvēks ar garu kaklu ir pārāk intelektuāls, nepiezemēts, iespējams, augstprātīgs. Viņš ārēji ir smalks un kulturāls, taču arī nelaimīgs un slimīgs, dzīvo tikai intelektuālu dzīvi, bet pilnībā nenodrošina sava ķermeņa vajadzības, tāpēc tas ir vājš un netrenēts. Enerģijas trūkums rodas tāpēc, ka lielākā tās daļa paliek galvā. Protams, kakla garums var būt arī iedzimts, taču lielākoties cilvēks savu ķermeni formē pats, izjūtot psihiskus un emocionālus pārdzīvojumus.

Garš, izstīdzējis un kalsns augums atspoguļo enerģijas trūkumu. Enerģētiskā pulsācija šādā ķermenī ir vājāka. Neliela auguma indivīdiem pulsācijas ir stiprākas, jo mazākā ķermenī enerģija vairāk sablīvējas. Taču maza auguma cilvēki var būt agresīvāki.

Triju enerģētisko centru sadalīšanās notiek, zaudējot vienotību ar ķermeni. Ir indivīdi, kam galva nav savienota ar sirdi, citiem sirds nav savienota ar dzimumorgāniem. Tad manāms sasprindzinājums kaklā vai jostasvietā, kas traucē dabisko enerģijas plūsmu. Protams, ikviens ir vairāk vai mazāk sadalīts,– dabiskās grācijas zaudēšana ir sadalīšanās pirmais simptoms.

Ne vienmēr kakla un jostasvietas sasprindzinājums pāraug medicīniskā problēmā, konkrētā slimībā. Dažreiz enerģijas trūkums izpaužas tikai psiholoģiski. Taču ar laiku kakla vai jostasvietas sasprindzinājums izraisa arī mugurkaula sāpes, nervu iekaisumu, starpskriemeļu disku nestabilitāti. Bez tam muskuļu sasprindzinājums traucē ne vien enerģijas plūsmu, bet arī elpošanu.

Svarīgi izprast un apzināties, ka muskuļu sasprindzinājums ir organisma aizsargreakcija. Ķermeņa valoda pauž: jūs mani nesalauzīsiet, es nepadošos!

Tātad sasprindzinājums faktiski ir gribas izpausme. Parasti uzskata: ir labi, ja cilvēkam ir griba. Tomēr gribasspēks nebūt neliecina par labu veselību; tas gan palīdz dzīvē ko sasniegt, taču neļauj baudīt dzīvi. Visam jābūt ar mēru, tāpēc griba kļūst kaitīga, ja tā iesakņojas ķermenī tik stipri, ka nav iespējams tikt no tās vaļā, un, paklausot gribai, nevar nodoties sirds vēlmēm. Griba sadala cilvēku ne vien starp prātu un ķermeni, bet arī šķir no sabiedrības. Mūsu kultūrā pieņemts, ka dzīvē svarīgi cīnīties, uzvarēt un gūt panākumus, taču, jo vairāk indivīds norūpējies par panākumiem, jo cietāks viņš kļūst.

 

Vilhelma Raiha somatiskā psihoterapija

Raihs lielu uzmanību veltīja hroniskam muskuļu sasprindzinājumam, ko nosauca par ķermeņa bruņām.

Bieži vien vecāki bērnam vairāk aizliedz, nekā atļauj, un ne padomā, ko vēl varētu darīt bērna attīstības labā.

Vai atceraties no savas bērnības, cik daudz vecāki atļāva? Laikam vairāk gan aizliedza, sakot nedrīkst! Ko gan drīkst? Visu pārējo… Taču tāda pārējā praktiski nav. Kas notiek, ja visu aizliedz?

Kopš agras bērnības bērns sāk apspiest savas negatīvās emocijas (bailes, dusmas, izmisumu), jo tās nepatīk pieaugušiem. Šāda savaldīšanās radīja muskuļu blokus – bruņas.

Kādi procesi notiek bērna ķermenī, kad viņam aizliedz raudāt, piemēram, citu cilvēku klātbūtnē?

Lai nomāktu dabisko raudāšanas reakciju, bērns sasprindzina sejas muskuļus. Ik reizi, apvaldot raudas, tas izdodas arvien labāk, un muskuļu sasprindzinājums kļūst hronisks. Taču pati raudāšana – aizvainojuma vai dusmu izpausme – nekur nezūd, bet noslēpjas ķermeņa dziļumos, turpina eksistēt zemapziņā un pārvēršas muskuļu blokā: lūpu, vaigu un rīkles sasprindzinājumā.

Muskuļu bloka izraisītās sekas:

# sejas vai trīszaru nervu neiralģija, žokļu, zobu, smaganu slimības, rīkles un elpošanas ceļu slimības (mandeļu iekaisums, astma, gļotas rīklē), runas defekti u.c.

Raihs uzskatīja, ka ķermeņa bruņas ir rakstura nopelns. Raksturs sastāv no paradumiem: cilvēka ego, attieksme un reakcija uz apkārtējo vidi. Raksturs ietver sevī indivīda principus, vērtības un uzvedības stilu. Arī izskats, īpaši miesas būve atspoguļo raksturu un psihi. Ķermeņa grācija un garīgā pievilcība ir iedzimta, taču katrs cilvēkbērns agri vai vēlu to zaudē. Mazuļu kustības no pieaugušo viedokļa izskatās neveiklas, taču tām piemīt savs skaistums. Daba ir parūpējusies, lai organismam augot, koordinācija attīstītos pati. Lai kustētos graciozi, koordinēti un veikli, nekas nav jādara speciāli. Svarīgi ir nepazaudēt spēju kustēties graciozi.

Katrs pārdzīvojums paliek gan psihē, gan ķermenī. Patīkamais veselību, dzīvīgumu un grāciju ietekmē pozitīvi. Nepatīkamu pārdzīvojumu gadījumā viss ir gluži pretēji – ķermenis kļūst ciets, mazkustīgs un sapīts.

Bruņas sākumā veidojas psihē, pēc tam kā muskuļu bloki izpaužas ķermenī. Sākumā uz notikumiem reaģē apziņas līmenī, trīs dienu laikā pārdzīvojums nolaižas zemapziņas līmenī, un jau pēc nedēļas tas iesakņojas ķermenī. Vēl pēc 3-4 mēnešiem ķermenī uzkrājušies negatīvie pārdzīvojumi neizbēgami izraisa slimību.

 

Rakstura bruņas

Bruņas sāk veidoties bērnībā, kad ego cenšas aizsargāties no vecāku, audzinātāju un citu bērnu agresijas. Bruņas ir aizsardzība pret bailēm, naidu, trauksmi, kas izpaužas kā elpas aizture, vēdera muskuļu sasprindzinājums utt. Kad psihiskā aizsardzība kļuvusi pastāvīga, veidojas indivīda rakstura īpašības.

Raihs teicis: „Konflikts vienmēr atstāj pēdas raksturā sasprindzinājuma veidā”. Kautrība, neizlēmība, pārāk liels jūtīgums… Vai ar šīm rakstura īpašībām piedzimst?  Nē, tās ir konkrēta konflikta sekas, taču pie tām tik ļoti pierod, ka sāk tās uzskatīt par sevi pašu.

Taču negatīvās rakstura īpašības nav cilvēka patiesā seja. Nekas nav jāliek klāt, tikai jānokasa viss liekais. Atlikušais ir īstā, patiesā seja, šķīstā un neskartā dvēsele.

Kā izskatās bruņas?

Vilhelma Raiha un Aleksandra Louena eksperiments

Acis.  Atver acis, cik plati iespējams, uz 30 sekundēm.

  • Tests astotnieka zīmēšanā: dziednieks ar pildspalvu gaisā zīmē astotnieku un vēro pacienta acu kustības. Ja viņam grūti skatīties uz sāniem, labo vai kreiso pusi, tas nozīmē, ka šo cilvēku kāds rupji aizvainojis. Ja grūti raudzīties uz leju un pa kreisi, – pacients bieži atceras negatīvo pieredzi. Ja grūtības rodas, veroties augšup un pa labi, pacients savu nākotni iztēlojas drūmās krāsas.

Zīmēt ar acīm astotnieku ir arī veselīgi, jo tā atjaunojas acu kustību diapazons, uzlabojas redze, un mainās attieksme pret stresa situācijām.

  • Ar īkšķi gaisā lēni zīmē lielu, guļošu astotnieku; nekustinot galvu, ar acīm seko līdzi. Vispirms zīmē ar labo īkšķi, tad ar kreiso, pēc tam – ar sakrustotiem īkšķiem.

Vingrinājums palīdz atslābināt acu muskuļus, aktivizē skābekļa un barības vielu piegādi smadzenēm, stimulē redzes centrus abās smadzeņu puslodēs, stimulē mugurkaula šķidruma pieplūdumu, kas veido smadzeņu amortizāciju pret triecieniem.

Mute.  Zoda, rīkles un pakauša muskuļi. Žokļi var būt kā pārāk saspiesti, tā arī pārāk atslābināti. Žokļu muskuļi neļauj izpausties raudāšanai, kliedzieniem, dusmām. Apsēžas sazemēšanās pozā. Izbīda zodu un apakšējo žokli uz priekšu un patur 30 sekundes. Elpa brīva. Vai deniņu un žokļu rajonā jūt sāpes vai sasprindzinājumu? Pakustina izbīdīto žokli pa labi un pa kreisi (kustība var izraisīt diskomfortu pakausī). Atver muti, cik plati iespējams (starp zobiem vēlams 3 pirkstu attālums), tā paliek 30 sekundes, tad muti aizver un atslābina zodu.

Kakls. Muskuļu bloki kaklā izpaužas ne vien kā pārāk garš kakls, bet arī kā osteohondroze; pārāk īss un sasprindzināts kakls – vairogdziedzera slimības.

Ja lūgtu lasītāju skaļi iekliegties, lielākā daļa tikai pīkstētu. Daudzi, pat gribēdami, nevar smieties pilnā balsī tāpēc, ka kakla bloki to neļauj.

Krūtis. Krūšu muskuļi ietver plecu, lāpstiņu, krūškurvja un roku muskuļus. Bloki šajos muskuļos var apspiest dabiskos smieklus, skumjas vai kaisli.

Lai apspiestu smieklus, parasti neapzināti aiztur elpu. Lai atbrīvotu muskuļus no blokiem, ieteic elpošanas vingrinājumus, kā arī sišanu ar rokām pa matraci.

Diafragma. Diafragmas muskuļu bloks ietver saules pinumu, iekšējos orgānus un jostasvietas skriemeļus. Muskuļu bloks bieži izpaužas kā jostasvietas izbīdīšana uz priekšu; tad guļus stāvoklī starp jostasvietu un gultu paliek visai paliela sprauga.

Diafragmas bloka gadījumā izelpot ir grūtāk nekā ieelpot. Tas nozīmē arī apspiestas emocijas: dusmas, riebumu un bailes.

Vēders. Muskuļu bloks aptver vēdera un jostasvietas muskuļus. Bloks jostasvietā neizpaužas kā sašaurinājums, t.i., kā ļoti tievs viduklis, bet gan kā liels vēders. Vēderā slēpjas apspiestas emocijas: bailes no uzbrukuma, dusmas un naids.

Iegurnis. Muskuļu bloks ietver iegurņa un kāju muskuļus. Bloks izpaužas kā krustu izbīdīšana uz mugurpusi. Krustos glabājas apspiestās emocijas: raizes, uzbudinājums, trauksme, dusmas un kaisle.

Vainas sajūta var aptvert jebkuru ķermeņa daļu, jo vainas sajūtas saknes ir bailes no soda, būt atstumtam, pazaudēt mīlestību un uzticību.

Biolauks

Enerģijas daudzums un kvalitāte veido biolauku. Biolauka normāla, veselīga forma ir olveida, tas ir gluds un elastīgs. Neveselība visspilgtāk izpaužas biolaukā: tas deformējas, mainās kvalitāte, – rodas enerģētiskie bloki sablīvējuma veidā vai arī enerģijas noplūde. Sablīvējums nozīmē pārāk lielu enerģijas daudzumu. Noplūde – enerģijas trūkumu.

Enerģētiskie sablīvējumi jeb, kā tos sauca Raihs, bruņas, ir līdzīgi aizsprostam, kas neļauj enerģijai plūst. Enerģija neapskalo orgānus, un tie slimo. Ja salīdzina enerģiju ar ūdeni, tad bruņas līdzinās sastāvējušam, gļotainam ūdenim.

Raihs atklāja septiņas bruņas jeb enerģētiskos sablīvējumus (tie nav saistīti ar 7 čakrām). No enerģētiskā skatupunkta bruņas izskatās kā septiņi horizontāli riņķi, kas ieskauj ķermeni un mugurkaulu.

Dabiskā enerģijas plūsma ir vertikāla, abos virzienos gar mugurkaulu; bruņu riņķi rada šķēršļus pareizai plūsmai.

Enerģētiskie sablīvējumi rodas no apspiestām jūtām, nosodījuma, nepieņemšanas, uzmācīgām idejām, noliedzošas attieksmes, nepareiza dzīvesveida, nepilnvērtīga uztura, organismam kaitīgām vielām, alkohola un medikamentiem.

Bruņas ir ļoti blīva enerģija, kas izraisa iekaisumus un hroniskas slimības. Protams, blīva enerģija plūst lēnāk, kas izraisa vielu maiņas palēnināšanos. Tāpēc rodas liekais svars un ķermeņa kaulu deformācija, smagākajos gadījumos – audzēji.

 

Ko darīt?

Bruņas ir slazdi; lai no tiem atbrīvotos, vispirms jāapzinās atrašanās tajos. Slazds ir arī negatīvās emocijas.

Bērnībā no negatīvām emocijām sargājas, tās apslāpējot. Pēc tam aizsardzība pāraug bruņās, t.i., muskuļu blokos. Pakāpeniski atbrīvojoties no tiem, rodas ļoti neparastas izjūtas: spiediens, siltums, vēsums vai durstīšana, nieze  un emocionāla pacilātība. Tās ir atbrīvotās bioenerģijas izpausmes.

Savā būtībā bruņas ir milzīgi enerģijas krājumi, kam nav pieejas. Kaut cilvēkā šī enerģija reāli ir, viņš dzīvo enerģijas trūkumā. Atbrīvojoties no tiem, kļūst ne vien vesels, bet arī spēj paveikt visu iecerēto.

 

Enerģijas noplūde

Enerģijas noplūde līdzinās asiņošanai: zūd enerģija, līdz ar to arī veselība.

Visbiežāk enerģija aizplūst caur rokām un kājām; enerģētiski jūtīgs indivīds to var sajust kā retinātu, irdenu enerģiju.

Noplūdes psiholoģiskie cēloņi ir nedrošība, raizes un bailes. Fiziskā līmenī tas var izpausties kā roku un kāju salšana, sāpes locītavās, kāju krampji, muskuļu vājums, gangrēna, celulīts, iekšējo orgānu mazspēja, bieži roku un kāju lūzumi.

Bieži enerģijas noplūde tiek ieprogrammēta bērnībā. Pieaugušie bieži sit bērniem pa rokām un kājām, ja tie kaut ko dara nepareizi vai aiztiek neatļauto; no bērniem pieprasa nekustināt kājas zem galda, pat soda par to. Bērnības iespaidu dēļ arī pieaugušam cilvēkam rokas un kājas nesaņem pietiekoši daudz enerģijas, jo tā nepārtraukti noplūst.

Sablīvējumu un enerģijas noplūdes dēļ var mainīties ne vien konkrēta orgāna stāvoklis, bet arī viss biolauks.

  • Sablīvējums galvas rajonā. Ja radies liels mentālās (dzeltenās) enerģijas sablīvējums, auras lejasdaļa ir novājināta, bāla. Cēlonis – enerģētiskais sablīvējums kakla apvidū. Lai uzturētu enerģiju galvā, šie ļaudis daudz runā (pļāpā).

Vai kādreiz gadījies atklāties pilnīgi svešam cilvēkam, stāstīt to, ko parasti nestāsta pat ļoti tuvām personām? Šādā situācijā biolauks deformējās kā enerģijas sablīvējums galvas rajonā. Tā sekas labākajā gadījumā ir galvassāpes un asinsspiediena problēmas, sliktākajā – asinsizplūdums vai audzējs; ķermeņa lejasdaļa nesaņem pietiekami daudz enerģijas, un tad uzbrūk visdažādākās slimības.

Enerģētiskais sablīvējums kakla rajonā izraisa osteohondrozi, vairogdziedzera kaites, biežas saaukstēšanās, ausu, deguna un zobu problēmas. Tāpēc ja vēlas veselus zobus, nevajag pļāpāt! Jārunā tikai tad, kad zināms,– teiktais uzlabos Lielo Klusumu.

  • Enerģijas noplūde galvas rajonā. Ļoti emocionāli indivīdi, kas visiem dala savu enerģiju, jo šķiet, ka bez viņiem nekas nevar notikt. Viņi upurējas citu labā un aizmirst sevi.

Pārbaudiet sevi!

  • esat pieķēries citiem: vīram, sievai, bērnam, draugam un gribat, lai tuvais cilvēks piederētu tikai jums;

vai arī:

  • redzot, ka jūsu bērnam vajadzīga palīdzība, bet viņš to nelūdz; jūs pašaizliedzīgi metaties palīdzēt, bet pateicības vietā saņemat pārmetumus par jaukšanos citu dzīvē;
  • jūsuprāt, kādam radiniekam, draugam vai paziņam ļoti noderētu jūsu padomi; jūs ar tiem neskopojaties, taču draugi, radi un paziņas nebūt nav sajūsmā;
  • jums gadās dusmu uzplūdi, kad bez iemesla raustāt bērnus, rājat dzīvesbiedru vai citādi paužat neapmierinātību. Vēlāk nožēlojat, lūdzat piedošanu, bet, kas izdarīts, izdarīts.

Dažreiz ļaudis ar enerģijas noplūdi galvas rajonā ir visai uzbāzīgi, vienmēr cenšas kādu pierunāt kaut ko izdarīt vai nopirkt. Viņi uzprasās ciemos, un viņiem vienmēr kaut kas vajadzīgs. No tādiem tipiem parasti visi vairās.

Minētās biolauka deformācijas sekas var būt arī lēkājošs asinsspiediens, sirdslēkmes, nelīdzsvarotas emocijas. Smagākos gadījumos – psihopātija.

  •  Ciešot no nedrošības vai bailēm, biolauks sāk līdzināties eža kažociņam: durstīgs, ass, nepatīkams, bāli pelēkā krāsa. Cilvēki ar tādu biolauku cieš no vispārējas enerģijas noplūdes, tāpēc bieži sūdzas par miegainību, nogurumu un nespēku.

Viņi ir noslēgti (intraverti), ātri apvainojas un ilgi pārdzīvo notikušo. Parasti tiem ir slimīgi bāla sejas krāsa; saskarsmē – nepiekāpīgi, ar viņiem grūti kontaktēties, viņi bieži nepiekrīt citu domām. Uzvedībā dažreiz asi un rupji, visus uzskata par ienaidniekiem un nelabvēļiem.

Pārbaudiet sevi!

  • Liela izbīļa gadījumos iekšā viss saspringst bailēs.
  • Dažu cilvēku tuvumā rodas neveiklības sajūta, jušanās kā sapītam.
  • Dažreiz esat bijis pārāk stūrgalvīgs.
  • Tādā situācijā jūsu aura iegūst eža formu.

Minētās biolauka deformācijas sekas ir miegainība, nogurums un nespēks; no enerģijas trūkuma cieš arī visi iekšējie orgāni.

  • Mākonītis. Viņiem bieži ir tukšs, neredzošs skatiens. Tas bieži novērojams arī bērniem, kad tos rāj vai kad skolā ir garlaicīgi. Par viņiem saka: lidinās pa mākoņiem.

Pārbaudiet sevi!

  • Skolā gribējāt kļūt neredzams, lai jūs neizsauktu.
  • Pa ielu iet paziņa, taču neparko negribas viņu sastapt, tāpēc izliekaties neredzot.

Šādās situācijās biolauks novirzījies uz augšu, un nenotiek sazemēšanās.

Biolauka nobīdes sekas ir koncentrēšanās grūtības, slikta atmiņa, apātija. Ar tādu cilvēku grūti sarunāties, šķiet, ka viņš jūs nedzird un neskatās acīs sarunu biedram.

Nopietnāka biolauka nobīde parādās, atrodoties bezsamaņā, avārijas rezultātā, pēcoperācijas periodā, komā, šokā, epilepsijas vai ģībšanas gadījumos.

  • Taustekļi

Enerģija izkliedēta un nestabila, arī fiziskais ķermenis ir irdens un slimīgs, bieži ir liekais svars.

Pārbaudiet sevi!

  • Stāstāt par savām slimībām un, pieskaroties sev vai sarunbiedram, rādāt, kur jums sāp vai kur operēts.
  • Ieraugot mazus bērnus, ļoti gribas tiem pieskarties vai paņemt rokās.
  • Pamanot draudzenes jauno lūpukrāsu vai rotu, noteikti gribas tai pieskarties, uzlaikot u.tml.
  • Svešā mājā gribas aptaustīt visus priekšmetus.

Šis biolauks deformējies taustekļu veidā. Lai atveseļotos, ieteicama psihoterapijā, meditācijā un zemapziņas spēka izmantošanā balstīta terapija.

 

Žurnāla TAKA 2011.gada arhīvs, Sagatavoja: Pēteris Antons, psiholoģiski pedagoģisko zinātņu doktors, Ērika Antone, veselības trenere

 

Jums var arī patīk